Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) līdz 15. novembrim aicina Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu audzēkņus pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „Kultūras kanona desmitgade. Ainavas paplašināšana: daba, kultūra un es”.

Konkursa mērķis ir padziļināt jauniešu zināšanas par Latvijas kultūras kanonu, sekmēt pētniecisku, radošu un praktisku iesaisti Latvijas kultūras kanona vērtību aktualizēšanā, īpašu uzmanību pievēršot Kultūras kanona ainavu sadaļā iekļautajām vērtībām un to daudzveidīgajām saiknēm ar citām kultūras kanona vērtībām, attīstīt prasmes savā dzīvesvietā identificēt kultūras un dabas vērtības ar izteiktu konkrētās vietas identitātes veidošanas un kultūras tūrisma sekmēšanas potenciālu.

Jau desmito gadu LKA sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas Kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas Kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Šī gada konkursa uzdevumi izstrādāti kā atbalsts „Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas” jaunā satura ieviešanai. Konkursa rīkošanas ikgadējie LKA partneri ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts izglītības satura centrs, projekts „Skola 2030”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

Konkurss norisināsies trīs kārtās. Pirmā kārta Latvijas reģionos notiks 2021. gada 22.–26. novembrī. Pirmajā kārtā trīs skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Kultūras kanona mājaslapu https://kulturaskanons.lv un Kultūras kanonā iekļautās  kultūras vērtības, tai skaitā ainavu sadaļas vērtības. Veic sava pagasta / pilsētas / novada dabas un kultūrvides izpēti ar mērķi atklāt vērtības, kuras vai nu 1) ir iekļautas Latvijas kultūras kanonā, vai 2) tām ir kāda simboliska saikne ar kultūras kanona vērtībām, vai 3) tām ir īpaša nozīme konkrētās vietas iedzīvotāju ikdienas praksēs un kultūras dzīvē (bet tās nav iekļautas Latvijas kultūras kanonā).

Tāpat komanda izpēta esošo tūrisma maršrutu piedāvājumu pētītajā teritorijā un vērtē to nozīmi tūristu attieksmes veidošanā pret konkrētās vietas dabas un kultūras mantojumu. Izstrādā jaunu, oriģinālu tūrisma maršrutu (maršruta ilgums 70–90 minūtes), kur iekļautas apzinātās kultūras un dabas vērtības, identificētās dabas un kultūrainavas. Maršrutā atklāj kultūras un dabas mantojuma unikalitāti, īpašo simbolisko nozīmi, tā aizsardzības pieejas un tūrista emocionālās pieredzes bagātināšanas potenciālu. Konkursa pirmajā kārtā skolu komandas rada inovatīvu, jaunajās tehnoloģijās balstītu tūrisma maršruta piedāvājuma formātu un testē to sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem, kultūras un dabas mantojuma ekspertiem, saviem skolas biedriem, kā arī potenciālo maršruta mērķauditoriju.

No 22. līdz 26. novembrim katrā reģionā tiks izvēlētas divas līdz trīs labākās komandas, kas piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā.

Konkursa otrā kārta jeb radošais seminārs notiks 2022. gada 7. janvārī LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46). Otrajā kārtā konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora, kā arī tūrisma nozares profesionāļiem piedāvās apgūt inovatīvas un oriģinālas tūrisma maršrutu veidošanas prakses, digitālās vides un jauno tehnoloģiju integrēšanu mantojuma reprezentācijā; atklās dramaturģijas principu izmantošanas pieredzes, kā arī radošuma un improvizācijas lomu maršruta izstrādes jaunrades procesā. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.

Konkursa trešā kārta – fināls – notiks 2022. gada 11. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīga, Mūkusalas iela 3). Skolēnu komandas finālā demonstrēs izstrādātos tūrisma maršrutus, kuru vērtēšanas kritēriji tiks izsludināti konkursa 2. kārtā. Finālā skolēnu komandas arī piedalīsies Kultūras kanona konkursa desmitgadei veltītā erudīcijas spēlē par Kultūras kanona vērtībām.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Lai pieteiktos konkursam, ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un līdz 2021. gada 15. novembrim jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma FORMA.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Konkursa norises plānotas klātienē, taču epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā tiks pārceltas uz attālināto formātu.

KULTŪRAS KANONA KONKURSS

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnē pieejama jauna maršruta lapa – foto orientēšanās spēle „Rīga. Centrs. Orientējies Latvijas kultūras kanonā!”. Materiāla saturs būs noderīgs izziņai un rosinās paraudzīties uz ierastām galvaspilsētas vietām no cita redzespunkta.

Šī foto orientēšanās ir arī kā veltījuma žests režisoram Robertam Ligeram 90. jubilejas gadā. Viņa vadītā „Rīgas pantomīma” (20. gadsimta 60. gadu beigas – 70. gadi) ir Latvijas kultūras kanonā. Savukārt R. Ligera iedibinātā žanra turpinātāji – VEF Kultūras pils šodienas ansamblis „Rīgas pantomīma” – piedāvā savus risinājumus maršruta lapā dotajiem uzdevumiem. Iedvesmojies un dodies ceļā!

Kopā ar ģimeni, draugiem vai klasesbiedriem sarīkojiet pārgājienu pa Rīgu! Norunājiet tikšanos pie VEF Kultūras pils un dodieties iepazīt Latvijas kultūras kanona vērtības! Lielākā daļa pastaigas laikā veicamo foto uzdevumu rosinās dalībniekus izmantot mīmiku, žestus un pozas pantomīmas ekspresīvajā stilistikā.

Izmantojiet piedāvātos ieteikumus, fotografējieties norādītajās pieturvietās un dalieties sociālajos tīklos, izmantojot tēmturi #kulturaskanons!

Maršruts pieejams digitālā formātā, taču ja ir vēlēšanās, to var arī izdrukāt. Meklējiet orientēšanās spēli ŠEIT.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Kultūras kanons” koordinatore
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

27. jūlijā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē septītais „Jūrmalas festivāls” tiks atklāts ar Maestro Raimonda Paula 85. gadu jubilejai veltītu koncertu „Raimonds Pauls. 4. vilnis”. Koncertā uzstāsies latviešu estrādes mākslinieki – Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Laima Vaikule, Ance Krauze, Dināra Rudāne, Aija Vītoliņa, Agnese Rakovska, grupa „Credo”, Latvijas Radio bigbends un citi mākslinieki.

Lasīt vairāk

Maestro Raimonds Pauls un kolorītā kurzemniece, dziedātāja Ance Krauze ierakstījuši un izdevniecībā „MicRec” izdevuši albumu „Sasala jūrīna”, kurā apkopotas enerģiskās un skanīgās suitu tautasdziesmas jaunās Maestro apdarēs.

Ance Krauze: „Tautasdziesmas, kuras šeit dziedu ar Raimonda Paula neatkārtojamo skatījumu, ir jauns ceļš savas tautas garamantu apzināšanai. Lai arī kurā novadā dzīvoja teicēja, lai arī kad un kurš dziesmas pierakstīja, tās ir mūsu kopējais mantojums.Veidojot šo mūzikas albumu, gribu pateikt lielu PALDIES savai bijušajai mūzikas skolas skolotājai Dacei Nastevičai – muzikoloģei, savas jomas profesionālei, no kuras savāktā, bagātīgā suitu dziesmu pūra tikai smelt un smelt. Pateicoties Dacei, jau no bērnības, dziedot suitu ziņģes, jūtos kā „zivs ūdenī”.

Es jūtos lepna un pagodināta, ka tieši mana dzimtā novada tautasdziesmas savām apdarēm izvēlējās Maestro Raimonds Pauls. Lai Jums lāb’ patīk mūs’ a’ Maestro māksl’, noklausās pār’ reiz’ un droš’ ziņģā līdz’.”

Lasīt vairāk

Latvijas kultūras kanonā līdzās tādu nozaru kā tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika un kino izcilākajām vērtībām tagad iekļautas arī astoņas kanoniskas Latvijas ainavas – Daugavas ainava, Zemgales līdzenuma ainava, Gaujas senielejas ainava, Latgales ezeraines ainava, Latvijas mežu ainava, piejūras ainava, Vidzemes pauguraiņu ainava un Abavas senielejas ainava.

Jaunās vērtības iespējams iepazīt Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnē https://kulturaskanons.lv/, kur ekspertu Anitas Zariņas un Oļģerta Nikodemus tekstus papildina bagātīgi materiāli: mūsdienu fotogrāfijas no projekta „Ainavu dārgumi” un vēsturiskās fotogrāfijas no projekta „Zudusī Latvija”, kartes no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kartogrāfisko materiālu krājuma, 20. gadsimta sākuma tūristu bukleti no LNB Sīkiespieddarbu krājuma, kā arī saites uz interesantākajiem rakstiem resursā Periodika.lv.

Paplašinot Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu, uzsākta arī sadarbība ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālo krātuvi „Redzi, dzirdi Latviju!”, kas ainavu pagātnes skatus ļauj ieraudzīt dokumentālo filmu un kinohroniku kadros. Latvijas apceļotājiem kanonisko ainavu iepazīšanā noderēs saites uz dažādiem maršrutiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vietnē Latvija.travel/lv, profesionālās lauku ceļotāju asociācijas „Lauku ceļotājs” mājaslapā un citos resursos. Līdzīgi kā visā kanona tīmekļvietnē, informācija tiks regulāri pārskatīta un papildināta.

Ideja papildināt Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu radās jau pirms aptuveni desmit gadiem – neilgi pēc 99 kanona vērtību atlases septiņās kultūras nozarēs. Gadu gaitā šajā procesā sadarbojušās Latvijas Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu programmas ietvaros tika realizēts vērienīgs projekts „Ainavu dārgumi” (https://ainavudargumi.lv/). Tā ietvaros, iesaistot iedzīvotājus un Ainavu ekspertu padomi, kā Latvijas dārgumi tika izvirzītas 50 ainavas, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas ainaviskās vērtības reģionālā mērogā. Ņemot vērā katrā plānošanas reģionā izvirzītos ainavu dārgumus, Ainavu ekspertu padome vienojās par plašākām ainavām – nacionālā mēroga vērtībām, kas ir iekļaujamas Latvijas kultūras kanonā. Būtisku ieguldījumu ainavisko vērtību formulēšanā snieguši habilitētā ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle Aija Melluma, Latvijas Universitātes (LU) profesors, LZA korespondentājloceklis Oļģerts Nikodemus un LU asociētā profesore, Dr. geogr. Anita Zariņa.

Latvijas kultūras kanona pamatu septiņās tematiskās kultūras nozarēs 2008. gadā izraudzījās īpaši veidotas ekspertu grupas. Kopš 2013. gada aktīvi notiek Latvijas kultūras kanona izglītības programmas radošās darbnīcas reģionos, par tradīciju ir kļuvis Kultūras kanona konkurss, ko rīko Latvijas Kultūras akadēmija. Latvijas Nacionālā bibliotēka Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes atjaunošanu uzsāka 2015. gadā un kopš 2017. gada septembra tā ir pieejama plašam apmeklētāju lokam. Šobrīd informācija pieejama latviešu un angļu valodā, drīzumā lapa tiks dublēta arī vācu un krievu valodā.

Latvijas kultūras kanona projektu LNB īsteno ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Projekta „Latvijas kultūras kanons” vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv

Sveicot izcilo latviešu komponistu Imantu Kalniņu 80 gadu jubilejā, „Izdevniecība MicRec” latviešu populārās mūzikas nošu grāmatu sērijā izdevusi nošu grāmatu ar 50 populārāko Imanta Kalniņa dziesmu notīm un dziesmu vārdiem. Grāmatā iekļautas pazīstamākās melodijas, kuras izpildījuši „Menuets”, „Turaidas Roze”, „Autobuss debesīs”, Olga Rajecka, Ieva Akuratere, Austra Pumpre un daudzi, daudzi citi. Latvijas kultūras kanonā iekļauta Imanta Kalniņa „Ceturtā simfonija” (1973), bet komponists ir daudzu tautā iemīļotu dziesmu autors.

Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte grāmatas ievadā raksta: „„Es esmu mūzika” – šie komponista Imanta Kalniņa vārdi ir balta patiesība, jo mūzika dzīvo Imantā un Imanta mūzika dzīvo mūsos. Bez tās nav iedomājama Latvija, tās cilvēki, Dziesmu svētki, teātra vēsture, kino nozare, koncertdzīve, garās vasaras naktis ar ģitāru pie ugunskuriem. Spilgtas, emocionālas, suģestējošas – tas sakāms par ikvienu Kalniņa dziesmu. Tās domātas, lai klausītos, nevis lēktu un dejotu līdzi ritmam vai dungotu pustukšas frāzes. Imanta Kalniņa sacerējumi prasa cieņu pret sevi.”

Visas notis ir caurskatījis un rediģējis pats Imants Kalniņš, dodot savu piekrišanu to apkopojumam jaunajā izdevumā. Notis sagatavojis Rūdolfs Bērtiņš. Grāmatas dizainu veidojis Guntars Ošenieks, vāka noformējumam izmantots Mikola Gniskuja foto.

Nošu grāmatā iekļautas tādas populāras un tautā gadu desmitos iemīļotas dziesmas kā „Lilioma dziesma”, „Dūdieviņš”, „Dziesma par četriem baltiem krekliem” (skan Latvijas kultūras kanonā iekļautajā filmā „Elpojiet dziļi…” („Četri balti krekli”), 1967), „Smilšu rausis”, „Svētku diena”, „Mākonītis un mākonīte”, „Mūžu mūžos būs dziesma”, „Sitiet bungas, mani mīļie” un daudzas citas.

Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference „Vizma Belševica un vārda brīvība”.

Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese.

Tiešsaiste tiks nodrošināta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook un Youtube kontā. Papildu informācija par pieslēgšanos tiešsaistei būs publicēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā www.lulfmi.lv un Facebook kontā.

Lasīt vairāk

Rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Dziesmu svētku biedrību un Pasaules Brīvo latviešu apvienību aicina ikvienu interesentu piedalīties akcijā „Mani Dziesmu un deju svētki”, kuras laikā tiks vākti personiski stāsti – topošās Dziesmu svētku ekspozīcijas sastāvdaļa. Visi interesenti aicināti iesūtīt stāstus dažādos formātos – video, e-pastos un vēstulēs.

Ekspozīcijas veidotāji aicina ikvienu, kam sirdij tuva dziesmusvētku tradīcija, kurš ir bijis vai šobrīd ir aktīvs amatiermākslas kolektīvu dalībnieks, palīdzējis svētkiem tapt, bijis brīvprātīgais, šoferis, fotogrāfs, klausītājs, līdzjutējs, vainagu pinējs, pavārs, operatīvo dienestu darbinieks, skatītājs, atbalstītājs, mecenāts, dalīties ar saviem stāstiem, piedzīvojumiem un pieredzējumiem, spilgtākajām atmiņām gan par svētku norisēm, gan par svētku sadzīvi.

Savus stāstus ir iespējams ērti iesūtīt video formātā (pamācība – ŠEIT), kā arī rakstīt e-pastus (manisvetki@rmm.lv)  un vēstules – Rakstniecības un mūzikas muzejam, akcijai „Mani svētki”, Pulka iela 8, Rīga LV-1007.

Lasīt vairāk

Plašāka informācija:
Inga Vasiļjeva
Ekspozīcijas sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29276111
E-pasts: inga.vinga@gmail.com

Pievēršoties latviešu tradicionālās mūzikas senākā slāņa bagātībām, Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir sagatavojis metodisko materiālu elektroniskā formātā „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”. Izdevuma autores ir etnomuzikoloģes Ieva Tihovska, Zane Šmite un Ilze Cepurniece.

„Teiktās dziesmas veido latviešu tradicionālās mūzikas seno slāni,” skaidro Ieva Tihovska. „Tās ir pierakstītas visos Latvijas reģionos un skanējušas gan gadskārtu svētkos, gan kāzās, kristībās un bērēs, gan ganos un citos darbos, gan midzinot bērnus. Šīm dziesmām raksturīgs cits dziedāšanas veids – tuvāks runāšanai, nevis melodiskai, plūstošai dziedāšanai.”

Metodiskais materiāls ir paredzēts ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītājiem un dalībniekiem, pētniekiem un izzinātājiem. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri, ko transkribējusi Ilze Cepurniece.

„Daudzus gadus mācot tradicionālo dziedāšanu, tās vokālās tehnikas un stilus, tiešām ilgojos pēc  īsas, kodolīgas rokasgrāmatas par teiktajām dziesmām. Ne tikai ar notīm, bet ar iespēju paklausīties ierakstus, jo tautas mūziku, tās izpildīšanas stilu tā īsti notīs atspoguļot nevar. Veidojot grāmatu atklājām, cik neprātīgi daudz vēl nezināmā un pētāmā. Ceru, ka grāmata kalpos kā iedvesma jaunajiem pētniekiem,” stāsta Zane Šmite.

Elektroniskais materiāls „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata” pieejams jaunajā nemateriālā kultūras mantojuma digitālās platformas www.nematerialakultura.lv sadaļā „Resursi”, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē – Folkloras nozares apakšsadaļā „Metodiskie materiāli”.