Kanona pagātne un nākotne
Latvijas kultūras kanons ir tapis pārdomātu lēmumu un viedokļu apmaiņas rezultātā. Sākotnēji ideju 2007. gadā attīstīja toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova, kura mudināja sabiedrību un ekspertus domāt un iedziļināties jautājumā par to, kas ir mūsu kultūras stūrakmeņi, kā tos nosaukt, pamatot, salikt līdzās. Rezultātā 2008. gadā tapa Latvijas kultūras kanons, kas aptvēra 99 vērtības septiņās kultūras nozarēs.
2021. gadā vērtību saraksta septiņas nozares papildināja jauna – Ainavu – sadaļa, kurā iekļautas astoņas ekspertu rūpīgi izraudzītas kanoniskas Latvijas ainavas.
Turpinot vērtības cienīt, glabāt un kopt – esot šī kanona mantinieki – mēs caur savu pienesumu šodien radām jaunas zināšanas, jaunu mantojumu, vairojam mūsu pašu spēju ieraudzīt jaunas Latvijas kultūras vērtības ikdienā, apkārtējos cilvēkos, Latvijas skaistākajās vietās, stāstos, pagātnes notikumos un nozīmīgos kultūras pagrieziena un atspēriena punktos.
Kanons ir par mums, mūsu kultūras pieredzes pamatu, piederības izjūtu Latvijai, lepnuma sajūtu par mūsu vērtībām. Kanons ir laikam un sabiedrības tendencēm līdzi plūstošs lielums, kas pārmantošanas gaitā var tikt papildināts. Tāpat laikam plūstošs un mainīgi ir arī tie lielumi, kādas mēs šīs vērtības redzam šodien, ko mēs tajās šodien pamanām un novērtējam.