Kategoriju Arhīvi: Aktualitātes

Rakstnieces Vizmas Belševicas dzejoļu krājumam „Gadu gredzeni” – 50

Rakstnieces Vizmas Belševicas (1931–2005) dzejoļu krājums „Gadu gredzeni” (1969) bija ievērojams Latvijas kultūras dzīves notikums, jo autore filozofiskā perspektīvā parādīja mākslinieka un patiesības attiecību varas priekšā, atmetot tolaik obligātās, padomju varas noteiktās, sociālistiskā reālisma estētikas prasības. Krājumā publicēti divdesmit astoņi iepriekš aizliegti un deviņpadsmit pavisam jauni dzejoļi.

Komponista Raimonda Paula dziesmu izrādei „Māsa Kerija” – 40

Komponists Raimonds Pauls (1936) ir izcilākais Latvijas komponists populārās mūzikas jomā. Tieši dziesmas žanrs kļuvis par R. Paula iecienītāko izteiksmes veidu. Visa radošā mūža garumā līdztekus dziesmām tapusi instrumentālā mūzika (ap 300 darbu), filmu (aptuveni 30 kinolentēm), kā arī teātra mūzika (aptuveni 40 lugām) un vairāki mūzikli, no kuriem viens no populārākajiem ir „Māsa Kerija” (1979).

Noslēgusies Kultūras kanona konkursa pirmā kārta: Latvijas skolu jaunatne izveido savu simtgades kultūras notikumu topu

noslegusies_kulturas_kanona_pirma_karta_2018No 8. līdz 12. oktobrim Latvijas reģionos norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa pirmā kārta, kurā jaunieši veidoja savu Latvijas simtgades kultūras pasākumu TOP 7. Pasākumu izlase tika veidota kontekstā ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām. Kultūras kanona vērtības pētīja, un to sasaisti ar aktuālo kultūras notikumu piedāvājumu meklēja un prezentēja 46 skolu komandas. Piecās dienās konkursa žūrijai bija iespēja pieredzēt Latviju jauniešu acīm, atklājot ne tikai to, kas no aktuālā kultūras piedāvājuma jauniešu auditorijai šķiet nozīmīgs, bet arī uzzinot, kuras no Kultūras kanona vērtībām jaunieši sevišķi izceļ un kāpēc.

Skolu komandas bija ieguldījušas lielu darbu gan pētnieciskās aktivitātēs, gan prezentāciju sagatavošanā, gan radošā savu viedokļu un vērtējumu komunikācijā: radīti video, sacerēti muzikāli skaņdarbi un iestudētas nelielas performances. Lielākā daļa komandu uzdevuma izpildē bija iesaistījušas arī citus klases un skolas biedrus. Interesanti, ka jaunieši notikumu izvēlē balstījās ne tikai uz savai vecuma grupai svarīgām vērtībām, domājot par to, kādi notikumi un vērtības būtu iekļaujamas „Latvijas skolas somas” piedāvājumā, bet runāja arī par vērtībām, kas nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem kopumā, sevišķi valsts simtgades kontekstā, tā apliecinot patriotismu un piederības izjūtas nozīmi. Pārliecinoši un emocionāli dalībnieki prezentēja tos notikumus, ko paši piedzīvojuši, pierādot klātbūtnes un līdzdalības lielo nozīmi spējā pārliecinoši komunicēt un dalīties ar gūto pieredzi.

Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas. No Latgales reģiona – Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola un S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Vidzemes reģiona – Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Kurzemes reģiona – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola un Aizputes vidusskola. Zemgales reģiona – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola un Tukuma Raiņa vidusskola. No Rīgas reģiona – Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija un Rīgas Vakara ģimnāzija.

Lai arī konkursā atklājās jauniešu interešu daudzpusība, tomēr, izvērtējot visos reģionos prezentētos notikumus, konkursa žūrija atlasīja populārāko un biežāk prezentācijās pieminēto notikumu un vērtību TOP 11, atzīstot tos par skolu jauniešu auditorijas spilgtāko Latvijas simtgades kultūras pieredzi:

  1. Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Pūt, vējiņi!” (režisors Elmārs Seņkovs)
  2. Imanta Ziedoņa dzeja, muzejs, izstāde, fonda „Viegli” aktivitātes
  3. Koncertcikls „Latvijas gredzens” vai tā daļas
  4. Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
  5. Dzejas dienas
  6. Rokopera „Lāčplēsis”
  7. Kultūras kanona orientēšanās spēle Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
  8. Latvijas muzeju kopizstāde „Latvijas gadsimts”
  9. Latvijas spēlfilma „Bille” (režisore Ināra Kolmane)
  10. Rainis – muzeji Berķenelē, Jasmuižā, Tadenavā
  11. Rudzu maize, tās cepšanas pieredze dažādās vietās

Konkursa otrā kārta – radošais seminārs notiks 2019. gada 11. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” Rīgā, Dzirnavu iela 46. Otrajā kārtā komandas kopā ar Latvijas simtgades biroja, „Latvijas skolas somas” iniciatīvas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem un ekspertiem apgūs Latvijas jaunā, arī strīdīgā un Latvijas sabiedrībā atšķirīgi vērtētā kultūras mantojuma veidošanās, tā digitalizācijas un citus mantojuma mūsdienu saglabāšanas paņēmienus. Semināra ietvaros notiks diskusija par to, Ko no simtgadē jaunradītajām kultūras vērtībām un artefaktiem saglabāt un kā? Kam tos vajag šodien? Kam vajadzēs rīt?. Precīzāka informācija par otrās kārtas norisi un laiku tiks publiskota decembrī!

Paldies visu skolu komandu dalībniekiem par ieguldīto darbu, gatavojoties konkursam „Kultūras kanons manā skolas somā”!

Tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu

LET_6122322018. gada 15. oktobrī plkst. 14.00 Salacgrīvas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu.

Sarīkojuma nosaukums „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona” nav izvēlēts nejauši. Viņš ir nozīmīgs un aktīvs mūsu laika dzejnieks un tulkotājs, lai gan pieder paaudzei, kas literatūrā ienāca 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē – 70. gadu sākumā. Viņa daiļrade tolaik ievadīja jaunu posmu Latvijas dzejas attīstībā, ko nosacīti dēvē par „lingvistisko pagriezienu”, kad dzejas uzmanības centrā nonāca valoda – nevis kā līdzeklis noteikta sociāla, nacionāla, humāna uzdevuma veikšanai, bet kā pašvērtība. Uldim Bērziņam filoloģija ir nevis līdzeklis dzejas radīšanai, bet iedvesmas avots.

Visi, kam interesē saruna ar un par Ulda Bērziņa valodu, dzeju, dzīvi, aicināti doties uz šo tikšanos. Sarunu vadīs Liega Piešiņa.

Sarīkojuma atbalstītājs: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Ej bekot [kultūras kanonā]!

ej_bekot_kulturas_kanonaIr īstais brīdis nodrošināties ar visu nepieciešamo sēņošanai un doties mežā! Aicinām sūtīt sevi un savus draugus bekot, noskaidrojot, kuru no latviešu literatūras spilgtākajiem personāžiem sūtīt līdzi! Gatavojoties sēņošanai, pievērsiet uzmanību viena no latviešu iecienītāko rudens rituālu saistībai ar Latvijas kultūras kanonu, iepazīstiet sevi kā sēņotāju un mūsu Kultūras kanonu – kā pilnu grozu ar patiesi lieliskām un pārsteidzošām vērtībām.

Meklē testu šeit: http://tests.lka.edu.lv/kulturas-kanona-tests-6.

 

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Latvijas kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasti: kulturaskanons@lka.edu.lv, aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Līdz 21. septembrim ir iespēja pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam

kk_konkurss_2018_2019Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni līdz 21. septembrim tiek aicināti pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „Kultūras kanons manā skolas somā”, kurā, balstoties kultūras kanona vērtībās un aktuālajā kultūras piedāvājumā, jauniešiem būs jāveido kultūras programma, kas būtu izmantojama skolās, un jādiskutē par strīdīgi vērtētiem kultūras notikumiem, tradīcijām un vērtībām.

Jau septīto gadu Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Kultūras kanona konkursa 2018–2019 mērķis ir nodrošināt jauniešu praktisku un radošu iesaisti Latvijas valsts simtgades kultūras programmas izpētē, kā arī Latvijas skolas somas satura identificēšanā.

Konkurss norisinās trīs kārtās. Pirmā kārtā Latvijas reģionos notiks no 2018. gada 8. līdz 12. oktobrim. Pirmajā kārtā 3 skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Latvijas kultūras kanona vērtības un iepazīstas ar aktuālo kultūras piedāvājumu. Aktuālajā kultūras piedāvājumā komandai ir jāidentificē septiņi pasākumi, kuriem ir saikne ar kultūras kanona vērtībām. No šiem pasākumiem komanda izveido savām interesēm atbilstošu kultūras pasākumu TOP 7, kas, izmantojot radošas un inovatīvas izteiksmes formas, tiks prezentēts konkursa pirmajā kārtā. Katrā reģionā tiks izvēlētas divas labākās komandas, kas piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā. Pirmās kārtas norise reģionos:

  • oktobris – Vidzeme, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs (Cēsis, Pils laukums 9)
  • oktobris – Latgale, Latgales vēstniecība GORS (Rēzekne, Pils iela 4)
  • oktobris – Kurzeme, Kuldīgas Mākslas nams (Kuldīga, 1905. gada iela 6)
  • oktobris – Zemgale, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija (Jelgava, Mātera iela 30)
  • oktobris – Rīga, Latvijas Kultūras akadēmija (Rīga, Ludzas iela 24)

Otrā kārta notiks 2019. gada 11. janvārī LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46). Otrajā kārtā komandas kopā ar Latvijas simtgades biroja, Latvijas skolas somas iniciatīvas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem un ekspertiem semināra ietvaros apgūs Latvijas jaunā, arī strīdīgā kultūras mantojuma veidošanās, tā digitalizācijas un citus mantojuma mūsdienu saglabāšanas paņēmienus. Semināra ietvaros notiks diskusija par to, Ko no simtgadē jaunradītajiem kultūras artefaktiem saglabāt un kā? Kam tos vajag šodien? Kam vajadzēs rīt?.

Konkursa trešā kārta – fināls – notiks 2019. gada 25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīga, Mūkusalas iela 3). Komandām būs jāizvēlas kultūras / mākslas notikums no Latvijas valsts simtgades programmas, kam ir potenciāls kļūt par kultūras mantojumu 21. gadsimta Latvijas iedzīvotājiem. Trešās kārtas uzdevuma precizējumu komandas uzzinās fināla dienā.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Lai pieteiktos konkursam, ir jānokomplektē komanda 3 skolēnu un 1 skolotāja sastāvā un līdz 2018. gada 21. septembrim jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma: https://ej.uz/Kanona_konkurss_2018.

Latvijas kultūras kanona konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnē www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Latvijas kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasti: kulturaskanons@lka.edu.lv, aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Kultūras kanona orientēšanās spēle Gaismas pilī

orientesanas_spele_gaismas_pili_2018No 2018. gada 3. septembra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) būs pieejama Latvijas kultūras kanona (LKK) orientēšanās spēles otrā daļa – aizraujošs turpinājums pērn uzsāktajai LKK un bibliotēkas iepazīšanas spēlei. Šoreiz tā pievērsīs uzmanību nozīmīgām personībām un notikumiem, kā arī unikāliem krājuma materiāliem, kas saistās gan ar LNB vēsturi, gan LKK, gan Latvijas valsts simtgadi. Dalība bez maksas.

Orientēšanās spēlē varēs piedzīvot arī bibliotēkas krājuma daudzveidību – ne vien uzzināt interesantus faktus par grāmatām, bet arī noskaidrot ko jaunu par kartēm, pastkartēm, mūzikas ierakstiem, manuskriptiem u. c.

LKK orientēšanās spēles pirmo daļu no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada februārim izspēlēja gandrīz 5000 LNB apmeklētāju.

Spēle domāta ikvienam, kas prot lasīt un kas vēlas piedzīvot pētīšanas un izziņas prieku! Bērnus aicinām spēli spēlēt individuāli, kopā ar vecākiem vai arī mazās grupiņās divu trīs cilvēku sastāvā. Grupas lielākas par astoņiem cilvēkiem lūdzam iepriekš pieteikt, rakstot uz e-pastu ekskursijas@lnb.lv vai zvanot pa tālruni 22022920.

LKK orientēšanās spēle pieejama LNB Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā katru dienu bibliotēkas darba laikā.

Pieminot LKK sociālajos tīklos, lieto mirkļbirku #kulturaskanons

Brīvdabas muzejā norisēs Maija dziedājumi

Maija dziedājumi pie krusta
Maija dziedājumi pie krusta

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina visus interesentus uz Maija dziedājumiem svētdien, 13. maijā, no 12.00 līdz 13.30, ko jau tradicionāli pavadīs Svētā katoļu mise un Marijas dziesmu dziedāšana pie Gutu sādžas krucifiksa.

Maija dziedājumus 12.00 iesāks svētā katoļu mise Eleonorvilas kapelā, kuru arī šogad vadīs priesteris Imants Medveckis. Pēc mises visi apmeklētāji tiks aicināti pievienoties latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblim „Olūteņš”, kas dziedās tā dēvētās Marijas dziesmas pie Gutu sādžas krucifiksa.

Maija dziedājumi pie krusta ir jauna tradīcija Brīvdabas muzejā, bet sena tradīcija Latgalē un Augšzemē. Krusts Latgales katoliskajās tradīcijās ir pārdomu un apstāšanās vieta, kur galvu pacelt uz augšu, noņemt cepuri, atdot godu Dievam. Maija dievkalpojumus ļaudis savulaik sauca par dzīduošana pi krusta un noturēja pēc pašu ierosmes.

Ieeja pasākumā no muzeja Galvenās ieejas – Brīvdabas ielas 21.
Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10:00 līdz 20:00.
Pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta.
Mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās.

 

Informāciju sagatavoja:
Harita Maniņa
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 67994106
E-pasts: harita.manina@brivdabasmuzejs.lv
www.brivdabasmuzejs.lv

Rolanda Kalniņa filma Kannu klasikas programmā

cetri_balti_krekli_kannu_festivala8. maijā sākas Kannu kino festivāls, un šogad Latvijas dalībai kinopasaules centrālajā notikumā ir sensacionāla pieskaņa – oficiālajā programmā iekļauta Rolanda Kalniņa filma „Četri balti krekli” (1967), restaurētā versija.

Kannu starptautiskais festivāls ir viens no centrālajiem notikumiem pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa „Cannes Classics” Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar „pasaules kino atmiņu”. Klasisko filmu izlase veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. 2018. gada programmas „Cannes Classics” centrālais notikums ir 50 gadu jubilejas svinības Stenlija Kubrika leģendārajai filmai „2001: Kosmiskā odiseja” („2001: A Space Odyssey”, 1968), programmā arī Ingmara Bergmana filmas, Vitorio de Sikas „Velosipēdu zagļi” (1948), Alfrēda Hičkoka „Vertigo” (1958) un citas kinoklasikas pērles. Filmas „Četri balti krekli” iekļaušana šajā izlasē nozīmē, ka Rolanda Kalniņa un viņa radošās grupas darbs ir iederīgs kinopasaules visaugstākajā sabiedrībā.

Pilna programma „Cannes Classics” – ŠEIT.

Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma komentē: „Rolanda Kalniņa filma „Četri balti krekli” ir darbs, kas sava novatorisma, ironijas un nonkonformisma dēļ nebija pieņemams padomju cenzūrai, savukārt kino teorētiķus fascinē šīs filmas gara radniecība ar 20. gadsimta 60. gadu avangardiskākajām pasaules kino tendencēm – jauno vilni, kas uzplauka Francijā, bet rezonēja arī aiz dzelzs priekškara – Austrumeiropā. Savā ziņā Rolanda Kalniņa filmas iekļaušana pasaules nozīmīgākā kinofestivāla klasikas programmā apliecina, ka Latvijas jaunais vilnis ir akceptēts arī pasaulē, Nacionālā kino centra pieteiktie „Četri balti krekli” ir izturējuši pamatīgu atlasi un konkurenci, nostājoties līdzās pasaules kinomākslas šedevriem.”

„Četri balti krekli” (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas „Četri balti krekli” uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.

Filmas scenārijs veidots pēc Gunāra Priedes lugas „Trīspadsmitā”, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, montāžas režisore Zigrīda Geistarte, otrais režisors Varis Brasla, komponists Imants Kalniņš, dziesmu vārdu autors Māris Čaklais, lomās – Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Dina Kuple, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš un citi. Filma restaurēta Latvijas studijā „Lokomotīve”.

Latvijas kinoprofesionāļi šogad piedalās arī citās Kannu kinofestivāla sadaļās, par to detalizēti tiks ziņots maija sākumā.

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra
filmu nozares informācijas speciāliste
Tālr.: 67358879, 26129954
E-pasts: kristine.matisa@nfc.gov.lv