Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Pievēršoties latviešu tradicionālās mūzikas senākā slāņa bagātībām, Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir sagatavojis metodisko materiālu elektroniskā formātā „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”. Izdevuma autores ir etnomuzikoloģes Ieva Tihovska, Zane Šmite un Ilze Cepurniece.
„Teiktās dziesmas veido latviešu tradicionālās mūzikas seno slāni,” skaidro Ieva Tihovska. „Tās ir pierakstītas visos Latvijas reģionos un skanējušas gan gadskārtu svētkos, gan kāzās, kristībās un bērēs, gan ganos un citos darbos, gan midzinot bērnus. Šīm dziesmām raksturīgs cits dziedāšanas veids – tuvāks runāšanai, nevis melodiskai, plūstošai dziedāšanai.”
Metodiskais materiāls ir paredzēts ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītājiem un dalībniekiem, pētniekiem un izzinātājiem. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri, ko transkribējusi Ilze Cepurniece.
„Daudzus gadus mācot tradicionālo dziedāšanu, tās vokālās tehnikas un stilus, tiešām ilgojos pēc īsas, kodolīgas rokasgrāmatas par teiktajām dziesmām. Ne tikai ar notīm, bet ar iespēju paklausīties ierakstus, jo tautas mūziku, tās izpildīšanas stilu tā īsti notīs atspoguļot nevar. Veidojot grāmatu atklājām, cik neprātīgi daudz vēl nezināmā un pētāmā. Ceru, ka grāmata kalpos kā iedvesma jaunajiem pētniekiem,” stāsta Zane Šmite.
Elektroniskais materiāls „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata” pieejams jaunajā nemateriālā kultūras mantojuma digitālās platformas www.nematerialakultura.lv sadaļā „Resursi”, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē – Folkloras nozares apakšsadaļā „Metodiskie materiāli”.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes foto
12. martā tiešsaistē norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” fināls, kurā 15 skolu komandas no visas Latvijas prezentēja 15 videostāstus, kas veltīti augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās. Žūrijas komisija izcēla visu komandu pārsteidzošās digitālās prasmes un spēju sadarboties, pielāgojoties konkursa jaunajiem norises apstākļiem, kas visas aktivitātes pārcēla uz digitālo vidi.
Konkursu atklāja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka Kultūras kanons nav sastindzis tautas kultūratmiņas granīta piemineklis, tieši pretēji, – tajā ir iekļautas vērtības, kas cauri laikiem saglabā dīgtspēju. Tās ir kā sēklas, kas, atrodot piemērotu augsni, spēj augt, ziedēt un nest augļus katrā no mums. „Tikai patiesi dzīvas kultūras vērtības mijiedarbojas ar laiku un, laikiem mainoties, spēj iegūt jaunas, laikmetīgas nozīmes. Taču, lai tās ieraudzītu un atklātu, ir jāspēj paraudzīties uz mantojumu ar šodienas acīm, izmantojot šodienas cilvēka pieredzi, arī jauna cilvēka pieredzi. Tieši tāds ir bijis šī gada konkursa uzdevums, un šodien mēs redzēsim, kuras Kultūras kanona vērtības esat izraudzījušies jūs. Kuras no tām ir izrādījušās ar lielāku dīgtspēju tieši jūsu sagatavotajā radošajā augsnē un kuras no tām ir uzziedējušas viskrāšņāk!” uzsvēra N. Puntulis.
Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe novērtēja, ka katrā videostāstā varēja nolasīt vairākus nospiedumus, parādījās konkursa elpa un konkursa uzdevums, kas ietekmēja izteiksmes rāmi, kādā darbs tapa. „Videostāstos parādījās jūsu personības, jūsu izjūta un vēlme atklāt kaut ko no sevis, parādījās vieta, no kuras jūs nākat, un skola, ko pārstāvat. Videostāstos parādījās mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un plašumi. Šie bija 15 daudzveidīgi un radoši darbi, ko raksturo atšķirīgas idejas, vērtības un izteiksmes līdzekļi. Un daudzveidība ir kultūras bagātība,” novērtēja A. Laķe.
Konkursa organizatori no sirds pateicas visiem, kas iesaistījās šajā piedzīvojumā vairāku mēnešu garumā un padarīja to tik īpašu! Sveicam šī gada uzvarētājus – 1. vietas ieguvējus – Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandu – dalībniekus Albīni Hlopņicku, Dairi Brili, Ilvitu Marnauzu un skolotāju Ievu Eriņu. 2. vietas ieguvējus – Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas komandu – Helēnu Apeli, Gintu Bilinsku, Ilvu Lontoni un skolotāju Ināru Juškāni. Kā arī 3. vietas ieguvējus – Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komandu – Alisi Anspaku, Klāvu Kalniņu, Kārli Bergu un skolotāju Vintru Brašu.
Skolēnu darbus vērtēja žūrijas komisija: Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, Latvijas Nacionālais Kultūras centra mārketinga vadītāja Astra Spalvēna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” un projekta “Latvijas Kultūras kanons” vadītāja Maija Treile, režisore, teātra pedagoģe, projekta „Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, filmu režisors, scenārists, montāžas režisors Armands Začs, operatore, LKA maģistra studiju programmas „Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva un režisors, LKA bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna devīto Kultūras kanona konkursu novērtēja, kā īpašāko no visiem: „Ja citkārt mēs saņemam no skolēniem lieliskus atstāstījumus, tad šoreiz mēs saņēmām izcilus jaundarbus. Jūs gājāt soli tālāk, izmantojot Kultūras kanonā iekļautās vērtības, lai izteiktu savas domas.” Latvijas Valsts simtgades birojs un projekts „Latvijas skolas soma” izcēla trīs komandu – Ludzas pilsētas ģimnāzijas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas – veikumu.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane īpaši izcēla Brocēnu vidusskolas komandu, kas izvēlējās savu vēstījumu ietērpt animācijā, kā arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju stāstu, kas raisīja tik spilgtas emocijas.
Režisore, teātra pedagoģe, projekta „Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne novērtēja interesantās fināla sarunas ar skolēniem un radošo un izpētes procesu, kas rezultējās 15 lieliskos stāstos. I. Krišāne sevišķi izcēla Āgenskalna Valsts ģimnāzijas komandu – par spēju atdzīvināt savu stāstu ārpus ekrāniem, radot patiesas un dziļas emocijas.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa izcēla Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandas māksliniecisko pieeju, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas spēcīgo vēstījumu, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pastaigu ar Ojāru Vācieti, Valmieras Valsts ģimnāzijas komandas žurnālistisko pieeju un vērienīgo pētījumus par Olģertu Kroderu, kā arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas centienus vizualizēt dzeju un cilvēka iekšējās būtības meklējumus. Īpašo specbalvu no Kultūras ministrijas saņēma Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija.
Operatore, LKA maģistra studiju programmas „Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva izcēla Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas otro komandu par skaisti izdzīvoto Jura Podnieka stāstu un Ludzas pilsētas ģimnāziju par atklāto un ļoti vizuālo stāstījumu. Savukārt režisors, LKA bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis neslēpj savu pārsteigumu par videostāstu augsto kvalitāti, kā arī novērtēja komandu spēles ar krāsām un formām, žanru sapludināšanu, novērojot atsauces ne tikai no Latvijas, bet ārvalstu kino.
Konkursa tiešraidi iespējams atkārtoti noskatīties Latvijas kultūras kanona Facebook kontā.
Papildu informācija: Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218 www.lka.edu.lv
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Janis Rozentāls. 1913. Foto: Mārtiņš Lapiņš
18. martā plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina uz tiešsaistes lekciju „Rozentāla Rīga”. Tā būs veltīta Jaņa Rozentāla 155. dzimšanas dienai un vēstīs par vietām Rīgā, kur viesojies, dzīvojis un strādājis mākslinieks.
Janis Rozentāls (1966–1916) ir dzimis Saldus apkaimē, studējis Pēterburgā, taču ilgākie un nozīmīgākie viņa radošās darbības gadi ir aizvadīti Rīgā. Tiešsaistes lekcijā muzeja vadītāja Dace Vosa stāstīs par to, kāda bija Jaņa Rozentāla laika Rīga un kur ir meklējami nozīmīgākie Rozentāla dzīves pieturas punkti šajā pilsētā. Lekcija vēstīs arī par viņa draugiem un domubiedriem, kas Rozentālam bija tuvi laikā, kad viņš dzīvoja un viesojās Rīgā.
Lekciju bez maksas būs iespējams vērot Zoom platformā. Lai saņemtu piekļuves saiti, lūdzam sūtīt e-pastu uz adresi: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.
Lekciju lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Skolēnu pavasara brīvlaikā tiešsaistē platformā Zoom notiks informatīvi semināri skolotājiem, kuru laikā varēs uzzināt, kādu atbalstu izglītības procesā var sniegt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) muzejpedagogi. Dalība bez maksas.
16. martā plkst. 11.00–12.00 seminārs „Virtakas klase tiešsaistē”. Sniegsim informāciju par attālinātajām nodarbībām, kā arī būs iespēja uzdot savus jautājumus un dalīties pieredzē.
17. martā plkst. 11.00–12.00 seminārs „Latvijas kultūras kanons katram skolēnam” par digitālā resursa www.kulturaskanons.lv izmantošanas iespējām un tiešsaistes piedāvājumu.
Atgādinām, ka LNB pastāvīgās ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” izglītojošā programma „Virtakas klase” piedāvā vairākus attālināti lietojamus mācību materiālus un LNB muzejpedagogu vadītas nodarbības Zoom platformā skolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem. Ar piedāvājumu var iepazīties ŠEIT.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta “Latvijas kultūras kanons” koordinatore
Ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 26420065
E-pasts: gramata.latvija@lnb.lv
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls
12. martā no plkst. 9.30 līdz 17.00 tiešsaistē norisināsies Kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” fināls, ko ikvienam interesentam būs iespēja skatīties tiešraidē Latvijas kultūras kanona (https://www.facebook.com/kulturaskanons) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (https://www.facebook.com/lnb.lv) Facebook lapās. Finālā 15 skolēnu komandas no visas Latvijas prezentēs konkursa ietvaros tapušos videostāstus, kas veltīti augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās.
Ķermeņa augšana, prāta un gara izaugsme ir sajūtas un pieredze, kas pavada ikvienu vidusskolēnu. Augšanai ir savi mērogi un cikli cilvēku un valstu dzīvēs. Augot ir vēlme saglabāt drošību, stabilitāti, nemainību, vienlaikus apstrīdēt kanonus un standartus. Konkursa pirmajā kārtā skolēni pētīja un pārdomāja augšanas un izaugsmes tēmu Kultūras kanona vērtībās, konkursa finālā veidojot videostāstus par Kultūras kanona vērtību saikni ar viņu personisko, individuālo izaugsmi, kā arī apkārtējā sabiedrībā, valstī un visā pasaulē notiekošajām pārmaiņām. Videostāsti būs jauniešu veltījums Latvijas valsts simtgades svinību noslēdzošajam piektajam gadam – 2021. gadam –, kura moto ir „Augšana”.
Konkursa finālā videostāstus prezentēs: no Kurzemes reģiona – Ventspils 4. vidusskola, Brocēnu vidusskola un Liepājas Valsts 1. ģimnāzija. Latgales reģiona – Ludzas pilsētas ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Kultūru vidusskola, Rīgas 64. vidusskola, Āgenskalna Valsts ģimnāzija un Rīgas Romas katoļu ģimnāzija. No Vidzemes reģiona – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Cēsu Valsts ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzija. No Zemgales reģiona – divas komandas no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda.
Konkursa norisi kopumā organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas valsts simtgades biroju, Valsts izglītības satura centru un projektu „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030).
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes foto
Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar žurnālu „Punctum” piedāvā īsprozas parafrāžu grāmatu „Regīna Ezera. Re:”, kas seko 2019. gadā izdotajai dzejas parafrāžu grāmatai „Monta Kroma. Re:”. Sērijas iecere ir aktualizēt nepelnīti piemirstus literātus caur mūsdienu literatūras prizmu.
Grāmata „Regīna Ezera. Re:” aptver 12 īsos stāstus, kas veidoti, iedvesmojoties no ievērojamās latviešu rakstnieces Regīnas Ezeras (1930–2002) daiļrades. Jaunajam prozas krājumam stāstus radījuši Osvalds Zebris, Inga Žolude, Nora Ikstena, Laura Feldberga, Elizabete Lukšo-Ražinska, Rvīns Varde, Dace Vīgante, Maira Dobele, Alise Redviņa, Aivars Madris, Svens Kuzmins un Kristīne Želve. Krājuma redaktore un priekšvārda autore ir Ieva Melgalve, krājumam pievienots arī Gunta Bereļa pēcvārds un Regīnas Ezeras romāna „Aka” tulkotājas itāļu valodā Margeritas Karbonaro eseja, kā arī Regīnas Ezeras vēstules un fotogrāfijas no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. Dizaina autors – Aleksejs Muraško. Sērijas iniciatore un projektu vadītāja – Elvīra Bloma.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls
Memoriālo muzeju apvienība ir izveidojusi Personību stāstu vietni memorialiemuzeji.lv, kuru aicina apskatīt jau tagad, kad muzeji ir slēgti, lai tad, kad muzeji atkal būs atvērti, uz tiem varētu doties vēl zinošāki.
„Slēgtie muzeji un sabiedrības prāta pārorientēšanās uz kultūras piedāvājuma izzināšanu digitālajā vidē rosināja mūs – Memoriālo muzeju apvienību – meklēt jaunus veidus un vides, kur satikt savu apmeklētāju un padarīt pieejamu pētniecībā balstītu saturu citā formā, kontekstā un pieejamības pakāpē,” stāsta Sanita Kossoviča, Memoriālo muzeju apvienības direktores vietniece attīstības darbā.
Personības stāstu vietne ir digitālā vide, kur var iepazīt izcilas personības – Raini, Aspaziju, Jani Rozentālu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Akurateru, Ojāru Vācieti, Andreju Upīti, Krišjāni Baronu – no neierastāka skatpunkta. Mēs ticam, ka izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.
Īsi, kodolīgi, vizuāli stāsti aicina iepazīt tuvāk empātisko Rūdolfu Blaumani, uzzināt, kādas pārdomas nodarbināja Raini jaunības gados, kad viņš vaicāja pats sev „Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?”, ieskatīties Jaņa Rozentāla viesistabā, apskatīt Aspazijas krātās atklātnes, uzzināt, ka viens no Andreja Upīša uzticamākajiem līdzgaitniekiem pēdējos dzīves gados bija runcis Pīka. Stāsti tiks papildināti, un jau drīzumā būs iespējams uzzināt par Ojāru Vācieti un ekoloģiju, kā arī noskaidrot Jāņa Akuratera domas par korupciju.
„Memoriālo muzeju apvienības muzejos pārstāvētās personības dzīvoja un radīja 19. un 20. gadsimtā. Mūsu uzdevums ir ar tām iepazīstināt un viņu devumu saprotamu un nepieciešamu darīt 21. gadsimta cilvēkiem. Arī muzejos strādā 21. gadsimta personības, tāpēc mums ir vēlēšanās uzrunāt apmeklētājus ne tikai par šodien svarīgām tēmām un problēmām, aktuāliem jautājumiem, bet arī darīt to mūsdienīgā valodā. Mēs gribam, lai muzeji, kultūras mantojums un mūsu veikums tā saglabāšanā un aktualizācijā būtu nepieciešams sabiedrībai. Esmu pārliecināta, ka jaunais formāts – personību stāstu vietne –, muzeju speciālistus iedvesmos pētīt un stāstīt, bet sabiedrību – atklāt sev līdz šim mazāk zināmo vai izbaudīt tuvo un pazīstamo un atrast iemeslu personības muzeja apmeklējumam,” stāsta Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte.
Vietnē var uzzināt arī par Memoriālo muzeju apvienības desmit muzejiem. Šo muzeju speciālisti veic personību dzīves un radošās darbības izpēti kultūrvēsturiskā kontekstā. Izpētes gaitu un rezultātus var iepazīt sadaļā „Atklāj”, kas ļauj ikvienam attālināti uzzināt par jaunākajiem pētnieciskajiem atklājumiem, lasīt muzeja krājuma materiālu publikācijas, kā arī iegūt piekļuvi izglītojošo programmu materiāliem, sarunu un diskusiju video un audio ierakstiem u.tml.
Kad muzeji atkal būs atvērti apmeklētājiem, vietnē varēs iegūt informāciju par muzejos notiekošajiem pasākumiem, izstādēm, izglītojošām programmām. Tas ļaus iedziļināties un izvēlēties sevi interesējošo, turklāt būt tam sagatavotam un tādejādi saņemt padziļinātāku pieredzi uz vietas – muzejā.
Personību stāstu vietne izveidota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Vietnes izstrādātājs: Graftik.
Informāciju sagatavoja:
Sanita Kossoviča
Memoriālo muzeju apvienības direktores vietniece attīstības darbā
Tālr.: 26124524
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes foto
12. janvārī ar krāšņu koncertprogrammu Dzintaru koncertzālē tiks svinēta Maestro Raimonda Paula 85. jubileja. Ņemot vērā publisko pasākumu ierobežojumus, šogad Maestro dzimšanas dienas koncerts būs skatāms attālināti – televīzijas kanālā „ReTV” plkst. 21.25.
Koncertā uz skatuves kāps mūziķi, ar kuriem Raimondam Paulam izveidojušās īpašas muzikālas draudzības vairāku gadu garumā. Līdzās Maestro pie klavierēm uzstāsies dziedātāja Dināra Rudāne un Ance Krauze, nepārspējamais Intars Busulis, daudzpusīgais Daumants Kalniņš, pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko, vokālā grupa „Framest” un Latvijas Radio bigbends. Ar katru no viņiem Maestro iestudējis dažādas koncertprogrammas un ieskaņojis albumus. Koncerts ļaus ielūkoties skaistākajos mirkļos no viņu kopprojektiem.
Raimonds Pauls ir viena no nozīmīgākajām latviešu kultūras ikonām, kura melodijas aizskanējušas un ieguvušas popularitāti tālu aiz Latvijas robežām. Savā bagātajā un ilgajā skatuves dzīvē R. Pauls koncertējis ar leģendārām personībām un estrādes zvaigznēm, kuru balsīm viņš ir sakomponējis hrestomātiskas latviešu mūzikas lappuses. Sadarbība ar atšķirīgu paaudžu dziedātājiem vienmēr bijusi viena no R. Paula svarīgākajām radošajām izpausmēm. Viņš plašākai publikai parādījis ne vienu vien daudzsološu skatuves talantu.
Šajā jubilejas reizē skanēs kompozīcijas no dažādiem R. Paula daiļrades periodiem un koncertprogrammām izcilu latviešu dziedātāju izpildījumā. D. Rudāne un A. Krauze ir spilgtas skatuves personības ar spēcīgām balsīm, un viņu talantu Maestro vienmēr augstu vērtējis. Nav noslēpums, ka I. Busuli kā 27 gadus vecu jaunekli izrādē „Kabarē” ievērojis tieši R. Pauls, izsakot piedāvājumu startēt konkursā “Jaunais Vilnis”, kas bija I. Busuļa popularitātes sākums. Ar pasaulē slaveno opertenoru A. Antoņenko Maestro īstenoja īpašu koncertprogrammu pagājušajā vasarā, bet ar D. Kalniņu un vokālo grupu „Framest” piedzīvoti daudzi neaizmirstami koncerti un pirmatskaņoti jauni skaņdarbi. Dziedātājus pavadīs vienmēr uzticamais R. Paula skatuves partneris – Latvijas Radio bigbends, kura patrons ir pats Maestro.
Dzirdēsim populārās Maestro dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem, kurās savijas romantiska pasaules izjūta, dzimtenes mīlestība un gaiša nostalģija, tāpat arī dziesmas, kas tapušas ar Guntara Rača vārdiem – brīnišķīgas lirikas pērles. Uzlādējoša enerģija ieskanēsies latviešu tautas dziesmu aranžējumos, bet džeza noskaņas un neatkārtojamā Paula klavierspēle atklāsies fragmentos no ekspresīvās svītas „Melnās krāsas” un cikla “Iespaidi”. Jubilejas koncertu papildinās emocionāli ietilpīgās balādes ar Imanta Ziedoņa un Jevgeņija Jevtušenko (Yevgeny Yevtushenko) vārdiem.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls
Piecpadsmit komandas, kas pārliecinoši parādīja sevi Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētajā Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei?” pirmajā kārtā, kas norisinājās 2020. gada novembrī, piedalīsies konkursa radošajā seminārā (2. kārtā) 15. janvārī tiešaistē platformā Zoom.
Otrajā kārtā skolēni kopā ar LKA Nacionālās Filmu skolas, VFS FILMS profesionāļiem un studējošajiem apgūs audiovizuālu stāstu veidošanas prasmes, iespēju attīstīt brīvu, asociatīvu domāšanu, apgūt prasmes audiovizuālās mākslas valodā „stāstīt” intriģējošus un jēgpilnus stāstus jaunos veidos. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji par dalību seminārā saņems profesionālās pilnveides sertifikātus.
Par video stāsta veidošanu stāstīs kinorežisors un LKA lektors Jānis Putniņš, savukārt attēla radīšanai pievērsīsies kinooperators un LKA lektors Dainis Juraga, stāstot par tehnikas izvēli un operatora darbu. Ar video montāžas pamatprincipiem skolēnus iepazīstinās VFS FILMS montāžas režisors Gatis Belogrudovs. Par to, kas ir „radošais producents” reflektēsrežisore, producente, Jura Podnieka studijas vadītāja un LKA lektore Antra Cilinska, savukārt LKA bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” studente Līva Lilija Graņica pastāstīs, kā iemācīties producēšanas prasmes darbībā. Semināru noslēgs kinokritiķe, Nacionālā kino centra direktore, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece Dita Rietuma, sniedzot ieskatu Latvijas kino industrijas aktualitātēs.
Dalību konkursā turpina 15 komandas. No Kurzemes reģiona – Ventspils 4. vidusskola, Brocēnu vidusskola un Liepājas Valsts 1.ģimnāzija. Latgales reģiona – Ludzas pilsētas ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Kultūru vidusskolas 1. komanda, Rīgas 64. vidusskola, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 2. komanda un Rīgas Romas katoļu ģimnāzija. No Vidzemes reģiona – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Cēsu Valsts ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzija. No Zemgales reģiona – divas komandas no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda.
Šajā gadā konkursa organizatori – Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas valsts simtgades biroju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības satura centru un projektu „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) – aicināja skolēnus konkursa pirmajā kārtā pievērsties augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, kā arī jauniešu refleksijai par Kultūras kanonu vērtību radītās pieredzes nozīmi viņu dzīvēs un izaugsmē.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls
2020. gada decembrī svinam režisora un operatora Jura Podnieka (1950–1992) 70 gadu jubileju. 4. decembrī notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātniski mākslinieciskā konference „Būt Jurim Podniekam”. Podniekam veltītajā konferencē tiks lasīti zinātniski referāti, notiks starptautiska ekspertu diskusija, tiks prezentēti materiāli par Jurim Podniekam veltītas filmas tapšanu, kā arī Podnieka daiļrades kontekstā veidotu studentu filmu skate.
Konferences „Būt Jurim Podniekam” pasākumi būs pieejami ikvienam interesentam – norises tiks pārraidītas tiešsaistē LKA Facebook lapā (facebook.com/LKAkademija) visas dienas garumā.
Pievēršoties latviešu tradicionālās mūzikas senākā slāņa bagātībām, Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir sagatavojis metodisko materiālu elektroniskā formātā „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”. Izdevuma autores ir etnomuzikoloģes Ieva Tihovska, Zane Šmite un Ilze Cepurniece.
