Rakstnieces Regīnas Ezeras (1930–2002) romāns „Zemdegas”, 1977

Romāns „Zemdegas” ir Regīnas Ezeras pēc skaita sestais romāns, kura pamatā ir seši vēstījumi. Romāna darbība norit Mūrgales mazpilsētā, kurā dažādo vēstījumu varoņi, piedzīvojot dažādas ikdienišķas nejaušības, to nobeigumā mirst. Romāna galvenās varones ir padomju laika literatūrai jauna tipa sieviešu tēli, kurām nav vara vai augsti amati, bet kas ir skolotāja, pārdevēja un studente un kas, pieņemot sabiedrības radītos priekšstatus, zaudē savu Es.

Tomēr romāna īpašā vērtība slēpjas romāna sestajā vēstījumā, kurā lasītāji uzzina, ka visi iepriekšējie ir tikai vīzija, kuru redz Autore. Esot izgaismotai robežsituācijā starp dzīvi un nāvi, starp mirušajiem un dzīvajiem, Ezera meistarīgi rada un noārda reālās un sirreālās pasaules un laika robežas. Romāna beigās Autore tomēr atgriežas dzīvē, un vēl pārsteidzošāk ir tas, ka visi tā varoņi, kuru miršanas skati tika aprakstīti iepriekš, ir tomēr dzīvi.

Romāna kulminācija ir tā pēdējā nodaļa „Slepkavība, par kuru nesoda, jeb stāsts par sevi”. Tajā Ezera runā par radošumu, par literatūras un kritikas attiecībām, ierakstot tekstā gan Autores sarunu ar jaunu žurnālistu, gan nepiekāpīgu literatūras muzeja līdzstrādnieci, kas kļūst par Autores nāves vaininieci. Var izteikt pieņēmumu, ka, tā vietā, lai rakstītu savu formālu autobiogrāfiju, Ezera ar šo romānu sevi ir ierakstījusi prozā.

Norises Mūrgalē varētu būt reālas, taču autore tieši šo it kā ikdienišķo un saprotamo pasludina par fikciju, pilnīgi neticamiem notikumiem, fantasmagoriju. Fantasmagorija ir teātra forma, kas izmanto modificētu laternu, nodēvējot to par maģisko laternu, lai projicētu biedējošus attēlus, piemēram, skeletus, dēmonus un spokus uz sienām, dūmos vai uz puscaurspīdīgiem ekrāniem, bieži izmantojot aizmugurējo projekciju. Tādējādi Ezera tālu pārkāpj sava laika prozas robežas un precīzi paredz prozas virzību nākotnē, kas spilgti sastopama Noras Ikstenas, Ingas Ābeles un vairāku citu 21. gadsimta rakstnieku darbos.

Gandrīz visos Regīnas Ezeras darbos, ieskaitot romānu „Zemdegas”, sastopams „vajājošās pagātnes” motīvs – vairākiem tēliem aiz muguras, pagātnē, palicis kāds notikums, grēks, kas atgādina par sevi, vairo vainas apziņu par to un tādā veidā varonim liek iekšēji ciest. Rakstnieces smalkie cilvēku likteņu tēlojumi un šķietami neatšķetināmu attiecību tēlojumi ir viņas darbu spēcīgākā daļa. Tāpat arī dabas un diennakts dažādu stundu tēlojumi, īpaši nakts un mēnesnīcas apraksti, kas lasītājā līdz ar sajūsmu liek izjust liktenīguma, paredzējuma klātbūtni.

Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu 20. gadsimta prozistēm, spoži uzrakstīti gan romāni, gan stāsti, publicējusi arī esejas, recenzijas, dienasgrāmatas, autobiogrāfisku prozu. Kopskaitā Ezerai dzīves laikā publicētas 28 oriģinālgrāmatas. Ezeras romānos un stāstos attēlotā darbības vieta un tās vide vienmēr ir lauku mājas, kuras atrodas nomaļā vietā, vai retos gadījumos – mazpilsēta, bet nekad tā nav Rīga. Par fantasmagoriju nodēvētais romāns „Zemdegas” (1977), tāpat kā romāni „Aka” (1972, ekranizēts kā „Ezera sonāte”, 1976), „Varmācība” (1982) un „Nodevība” (1984) ir viņas meistardarbi.

Rakstnieci Regīnu Ezeru lasītāji un kritiķi augstu vērtējuši kā izcilu, virtuozu valodas un vārdu rotaļu pārvaldītāju, patiesu, spilgtu raksturu radītāju. Ezeras romānos būtiska loma ir pašai autorei kā centrālam vai perifēram tēlam, tāpēc viņas darbi ir literatūru un radošo procesu pašreflektējoši teksti. Paņēmieni, ko Ezera izmanto, problematizējot literatūras un valodas attiecības ar īstenību, ataino 20. gadsimta eksistenciālo un postmoderno procesu prozā. Literatūrkritiķis Guntis Berelis šo precīzi definējis: „Ezera nemitīgi tiecas pārkāpt par nesatricināmām uzskatītās robežas – un šādas robežpārkāpēja noslieces ir jebkura izcila mākslas darba rašanās cēlonis.”

2000. gadā iznāca Regīnas Ezeras kopotie raksti. Ezeras mājās Ķeguma „Briežos” 2003. gadā atklātas rakstnieces memoriālās istabas. 2007. gadā iznāca Noras Ikstenas grāmata par Ezeras radošo biogrāfiju, „Esamība ar Regīnu”, kurā Nora Ikstena veido sarunu ar Ezeru, atskatoties pagātnes notikumos. Balstoties uz Ikstenas „Esamība ar Regīnu” 2010. gadā Dailes teātrī tapusi Lilitas Ozoliņas monoizrāde „Regīna” (Lauras Grozas režija). 2012. gadā pārizdots romāns „Zemdegas” sērijā „Skolas bibliotēka” ar Gunta Bereļa pēcvārdu.

Eva Eglāja-Kristsone