post_img

Dzintaru koncertzāle, 1936, 1959, 2006, 2015

Dzintaru koncertzāle Jūrmalā ir spilgts apliecinājums Jūrmalas kūrorta koncertdzīves tradīcijām gadsimtu garumā un izteiksmīgs dažādos laikos tapušas un dažādu arhitektu radītas koncertu norišu vietas arhitektūras piemērs. Dzintaru koncertzāle ir unikāls publiskās arhitektūras paraugs, kas harmoniski vieno dažādo laikmetu tendences un arhitektu Aleksandra Birzenieka (1882–1951) un Viktora Mellenberga (1905–2001), Modra Ģelža (1929–2009), Mārtiņa Jaunromāna (1977) un Māras Ābeles (1977) rokrakstus. Dzintaru koncertzālē vienuviet ir vismaz trīs laiku arhitektūras slāņi – 20. gadsimta 30. gadu, 20. gadsimta vidus un 21. gadsimta sākuma. Katrs no tiem ir arhitektoniski vērtīgs un katra laika arhitekti ir izvēlējušies arī atšķirīgu attieksmi pret agrāk Dzintaros celto.

Dzintaru koncertzāle. (1998). No: Rihards Pētersons, Anita Naudiša. Jūrmalas vēsturiskā arhitektūra (35. lpp.). Jūrmala: Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa.

Dzintaru koncertzāle. (2005). No: Jānis Zilgalvis [u.c.]. 100 sakoptākie kultūras pieminekļi Latvijā = 100 best preserved monuments in Latvia (49. lpp.). Rīga: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Dzintaru koncertzāle. (2015). [Jūrmala].

Izlaušanās. (2007). No: Jānis Lejnieks. Patiesa forma. Tīrs stils: Modris Ģelzis, arhitekts (69.-73. lpp.). Rīga: Neputns.

Modernās arhitektūras savpatības meklējumi (1966-1975). (1998). No: Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām (201. lpp). Rīga: Baltika.