post_img

Tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) monumentālā tēlniecība – Brāļu kapu ansamblis, 1924–1936, un Brīvības piemineklis, 1931–1935

Līdzās Latvijas karogam un ģerbonim kā Latvijas neatkarības simboli kalpo arī Brīvības piemineklis un Brāļu kapu ansamblis. Abi Kārļa Zāles darbi ietver nacionālās kultūras pašapziņai svarīgus tēlus un simbolus, kas atveidoti tā laika aktuālākajos tēlniecības risinājumos. Abi šie tēlniecības darbi ir vieni no izcilākajiem Latvijas vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļiem.

Brīvības pieminekļa projekta sacensības noteikumi. (1923). Rīga.

Brīvības piemineklis: akmens, tēlniecībā un arhitektūrā: [prospekts].

Latvijas Tirgotāju Savienības valdes uzaicinājums piedalīties gājienā uz Brīvības pieminekļa atklāšanu. ([1935]). Rīga.

Mirdzi kā zvaigzne: Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda izdevums. (1998). Rīga.

Noteikumi par Brīvības pieminekļa komiteju. (1927). Rīga.

Visiem Ķīnā, Japānā un citās zemēs dzīvojošajiem latvjiem: [prospekts]. (1934). Rīga.

Brāļu kapi un Raiņa kapi. (1959). Rīga: LVI. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kartogrāfisko materiālu krājums.

Brīvības piemineklis. (1935). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Brīvības pieminekļa gadagrāmata, 1933. (1932). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Brīvības pieminekļa gadagrāmata, 1934. (1933). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Brīvības pieminekļa gadagrāmata, 1935. (1934). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Brīvības pieminekļa gadagrāmata, 1936. (1935). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Laima Slava par Kārli Zāli Latvijas Kultūras kanonā, 2008

Rončevskis, Valdis. (1933). K. Zāles Brīvības pieminekļa mets. No: Brīvības pieminekļa gadagrāmata (67.-70. lpp.). Rīga.

Zemgals, Gustavs. (1933). Ja ikviens tik vienu latu… . No: Brīvības pieminekļa gadagrāmata (70.-71. lpp.). Rīga.

Fragments no: Gerharde-Upeniece, Ginta. (2016). Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940 (104.-118. lpp.). Rīga: Neputns.

Apsītis, Vaidelotis. (1988). Kārlis Zāle. Rīga: Liesma.

Apsītis, Vaidelotis. (1993). Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne.

Apsītis, Vaidelotis. (1995). Brāļu kapi. Rīga: Zinātne.

Banga, Vita. (2010). Brīvības piemineklis (Brīvības bulvāris): [grāmata bērniem par tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) veidoto pieminekli Rīgā]. No: Juris Zvirgzdiņš. Rīgā, kādu nakti…. Rīga: Zinātne.

Blūms, Pēteris (scenārijs), Krilovs, Pēteris (rež.). ([1990]). Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru [videoieraksts]. Rīga: Rīgas Videocentrs.

Brāļu kapi un Raiņa kapi Rīgā [kartogrāfiskais materiāls]. (1959). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Brīvības piemineklis. (1931). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.

Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī: [kinohronika] [videokasete]. (1989). Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456

Brīvības pieminekļa komiteja. (1935). Brīvības piemineklis: tēvu zemei un brīvībai. Rīga: Brīvības pieminekļa komiteja.

Caune, Andris. (2009). Brāļu kapi: [kapsētas izveidošanas vēsture]. No: Andris Caune. Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem: priekšpilsētas celtnes un iedzīvotāji 20. gadsimta sākuma atklātnēs (108.-131. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures inst.

Fülberth, Andreas. (2005). [Par Brāļu kapu ansambli un Brīvības pieminekli]. No: Andreas Fülberth. Tallinn – Riga – Kaunas: Ihr Ausbau zu modernen Haupstädten 1920-1940 (197.-209., 216.-221. lpp.). Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verl.

Gerharde-Upeniece, Ginta.  (2016). Brīvības piemineklis. No: Ginta Gerharde-Upeniece. Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940 = Art et état en Lettonie 1918-1940 (104.-118. lpp.). Rīga: Neputns.

Kārlis Zāle (Johans Kārlis Leonhards Zālīte, arī Kārlis Zāle-Zālīte), 1888-1942: tēlnieks monumentālists. (2006). No: 100 Latvijas personību (96.-97. lpp.). [Rīga: Nacionālais apg.].

Pourchier-Plasseraud, Suzanne. ([2015]). [Par Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli]. No: Suzanne Pourchier-Plasseraud. Arts and Nation: the role of visual arts and artists in the making of the ltvian identity 1905-1940 (297.-310. lpp). Leiden; Boston: Brill Rodopi.

Rīgas Brāļu kapi, 1915–1936–2011. (2011). Rīga: Jumava.

Siliņš, Jānis. (1935). Brāļu kapi: attēli un apraksts. Rīga: Brāļu kapu komiteja.

Siliņš, Jānis. (1938). Kārlis Zāle. Rīga: Valters un Rapa.

Siliņš, Jānis. (1944). Kārlis Zāle: biogrāfija, ģīmetne un 57 darbu attēli. Rīga: E. Drujas-Foršū apgāds.

Siliņš, Jānis. (1993). Kārlis Zāle: [par latviešu tēlnieku Kārli Zāli (1888-1942) un viņa radītajiem pieminekļiem]. No: Jānis Siliņš. Latvijas māksla, 1915-1940. 3. sēj. (125.-139. lpp. Stokholma: Daugava.

Spārītis, Ojārs. (2004). Rīga un Kārlis Zāle: [par Kārļa Zāles radītajiem skulptūru ansambļiem Brāļu kapos un Brīvības pieminekli]. No: Ojārs Spārītis. Florence – Rīga: kultūras paralēles (136.-145. lpp.). Rīga: Jumava.

Vecrīga uz iekšššu, Vecrīga uz āru. Tēvzemei un brīvībai [videokasete]. (1990). Rīga: Rīgas Videocentrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456