The Monumental Sculptural Work of Kārlis Zāle (1888–1942): the Brothers' Cemetery, 1924–1936, and the Freedom Monument, 1931–1935
The two monumental works by Kārlis Zāle – the Brothers’ Cemetery (Brāļu kapu ansamblis) and the Freedom Monument (Brīvības piemineklis), are masterpieces symbolizing Latvia’s drive for independence, and its cost. Both monuments together commemorate the many who have come before, who have paved the way for an independent nation for the Latvian people, and those that have perished in this noble pursuit. The Latvian monuments are celebrated as exceptional among many others that were erected in European countries following the First World War.
Competition rules of the Freedom Monument project. (1923). Rīga. (in Latvian)
The Freedom Monument: stone in sculpture and architecture: [brochure]. (in Latvian)
Invitation by the Latvian Traders Union's board to participate in Procession to the Unveiling of the Freedom Monument. ([1935]). Rīga. (in Latvian)
Mirdzi kā zvaigzne (Shine Like a Star): Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda izdevums. (1998). Rīga. (in Latvian)
Rules about the Freedom Monument Commettee. (1927). Rīga. (in Latvian)
For All the Letts in China, Japan and Other Countries: [brochure]. (1934). Rīga. (in Latvian)
The Brothers' Cemetery and Rainis Cemetery. (1959). Rīga: Institute of Latvian History. National Library of Latvia, Collection of Maps.
The Freedom Monument. (1935). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums. (in Latvian)
Yearbook of the Freedom Monument, 1933. (1932). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums. (in Latvian)
Yearbook of the Freedom Monument, 1934. (1933). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums. (in Latvian)
Yearbook of the Freedom Monument, 1935. (1934). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums. (in Latvian)
Yearbook of the Freedom Monument, 1936. (1935). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums. (in Latvian)
Laima Slava on Kārlis Zāle in the Latvian Culture Canon, 2008. (in Latvian)
Rončevskis, Valdis. (1933). The project of the Freedom Monument by Kārlis Zāle. No: Brīvības pieminekļa gadagrāmata. Rīga. 1933, p. 67-70. (in Latvian)
Zemgals, Gustavs. Ja ikviens tik vienu latu… (Only one Lats per person…). From: Brīvības pieminekļa gadagrāmata. Rīga. 1933. (in Latvian)
Fragment from: Gerharde-Upeniece, Ginta. Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940. Rīga: Neputns. 2016. (in Latvian)
Laima Slava on Kārlis Zāle in the Latvian Culture Canon, 2008.
Apsītis, Vaidelotis. (1988). Kārlis Zāle. Rīga: Liesma.
Apsītis, Vaidelotis. (1993). Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne.
Apsītis, Vaidelotis. (1995). Brāļu kapi. Rīga: Zinātne.
Banga, Vita. (2010). Brīvības piemineklis (Brīvības bulvāris): [grāmata bērniem par tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) veidoto pieminekli Rīgā]. No: Juris Zvirgzdiņš. Rīgā, kādu nakti…. Rīga: Zinātne.
Blūms, Pēteris (scenārijs), Krilovs, Pēteris (rež.). ([1990]). Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru [videoieraksts]. Rīga: Rīgas Videocentrs.
Brāļu kapi un Raiņa kapi Rīgā [kartogrāfiskais materiāls]. (1959). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Brīvības piemineklis. (1931). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.
Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī: [kinohronika] [videokasete]. (1989). Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456.
Brīvības pieminekļa komiteja. (1935). Brīvības piemineklis: tēvu zemei un brīvībai. Rīga: Brīvības pieminekļa komiteja.
Caune, Andris. (2009). Brāļu kapi: [kapsētas izveidošanas vēsture]. No: Andris Caune. Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem: priekšpilsētas celtnes un iedzīvotāji 20. gadsimta sākuma atklātnēs (108.-131. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures inst.
Fülberth, Andreas. (2005). [Par Brāļu kapu ansambli un Brīvības pieminekli]. No: Andreas Fülberth. Tallinn – Riga – Kaunas: Ihr Ausbau zu modernen Haupstädten 1920-1940 (197.-209., 216.-221. lpp.). Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verl.
Gerharde-Upeniece, Ginta. (2016). Brīvības piemineklis. No: Ginta Gerharde-Upeniece. Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940 = Art et état en Lettonie 1918-1940 (104.-118. lpp.). Rīga: Neputns.
Kārlis Zāle (Johans Kārlis Leonhards Zālīte, arī Kārlis Zāle-Zālīte), 1888-1942: tēlnieks monumentālists. (2006). No: 100 Latvijas personību (96.-97. lpp.). [Rīga: Nacionālais apg.].
Pourchier-Plasseraud, Suzanne. ([2015]). [Par Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli]. No: Suzanne Pourchier-Plasseraud. Arts and Nation: the role of visual arts and artists in the making of the ltvian identity 1905-1940 (297.-310. lpp). Leiden; Boston: Brill Rodopi.
Rīgas Brāļu kapi, 1915–1936–2011. (2011). Rīga: Jumava.
Siliņš, Jānis. (1935). Brāļu kapi: attēli un apraksts. Rīga: Brāļu kapu komiteja.
Siliņš, Jānis. (1938). Kārlis Zāle. Rīga: Valters un Rapa.
Siliņš, Jānis. (1944). Kārlis Zāle: biogrāfija, ģīmetne un 57 darbu attēli. Rīga: E. Drujas-Foršū apgāds.
Siliņš, Jānis. (1993). Kārlis Zāle: [par latviešu tēlnieku Kārli Zāli (1888-1942) un viņa radītajiem pieminekļiem]. No: Jānis Siliņš. Latvijas māksla, 1915-1940. 3. sēj. (125.-139. lpp. Stokholma: Daugava.
Spārītis, Ojārs. (2004). Rīga un Kārlis Zāle: [par Kārļa Zāles radītajiem skulptūru ansambļiem Brāļu kapos un Brīvības pieminekli]. No: Ojārs Spārītis. Florence – Rīga: kultūras paralēles (136.-145. lpp.). Rīga: Jumava.
Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru. Tēvzemei un brīvībai [videokasete]. (1990). Rīga: Rīgas Videocentrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456
Brīvības pieminekļa celšanas piemiņai. (1937, 6. febr.). Jaunākās Ziņas, Nr. 30, 22. lpp.
J. S. (1938, 1. dec.). Kārlis Zāle. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 720.-721. lpp.
Par Brīvības pieminekļa. (1931, 20. jūn.). Latvijas Kareivis, Nr. 135, 3. lpp.
Priede, Rudolfs. (2008). Kārlis Zāle (atmiņas). Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 10, 60.–63. lpp.
Strazdiņš, J. (1942, 12. marts). Kārļa Zāles piemiņai. Tukuma Ziņas, Nr. 20, 2. lpp.
Šovasar nobeigs Brāļu kapu izbūvi. (1936, 24. apr.). Latvijas Kareivis, Nr. 92, 1. lpp.
Teters, A. (1931, 11. nov.). Kaut kas par Brīvības pieminekli. Lāčplēsis, Nr. 13, 23. lpp.