Kārlis Zāle (1888–1942), Das Gedenkensemble auf dem Brüderfriedhof, 1924–1936, und das Freiheitsdenkmal, 1931–1935
Nach dem Ersten Weltkrieg wurden überall in Europa Erinnerungsstätten für die gefallenen Soldaten eingerichtet. Der Bildhauer Kārlis Zāle hat mit dem Gedenkensemble auf dem Brüderfriedhof (Brāļu kapu ansamblis) und dem Freiheitsdenkmal (Brīvības piemineklis) historisch und künstlerisch bedeutsame Symbole geschaffen, die für die staatliche Unabhängigkeit Lettlands eine herausragende Bedeutung haben.
Projekt des Freiheitsdenkmals. Bewerbungsvoraussetzungen. (1923). Riga. (auf Lettisch)
Freiheitsdenkmal: Stein, Bildhauerei und Architektur: [Broschüre].
Aufforderung des Vorstands des Lettischen Händlervereins zur Teilnahme am Umzug zum Freiheitsdenkmal. ([1935]). Riga. (auf Lettisch)
Leuchte wie ein Stern: Ausgabe des Fonds für Erneuerung des Freiheitsdenkmals. (1998). Riga. (auf Lettisch)
Regeln des Freiheitsdenkmalkomitees. (1927). Riga. (auf Lettisch)
An Alle in China, Japan und anderen Ländern lebende Letten: [Broschüre]. (1934). Riga. (auf Lettisch)
Brüderfriedhof und Rainis-Friedhof. (1959). Rīga: LVI. Sammlung von kartographischen Materialien der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch, Russisch und Englisch)
Das Freiheitsdenkmal. (1935). Rīga: Ausgabe des Freiheitsdenkmal-Komitees. (auf Lettisch)
Jahrbuch des Freiheitsdenkmals. 1933. (1932). Rīga: Ausgabe des Freiheitsdenkmal-Komitees. (auf Lettisch)
Jahrbuch des Freiheitsdenkmals. 1934. (1933). Rīga: Ausgabe des Freiheitsdenkmal-Komitees. (auf Lettisch)
Jahrbuch des Freiheitsdenkmals. 1935. (1934). Rīga: Ausgabe des Freiheitsdenkmal-Komitees. (auf Lettisch)
Jahrbuch des Freiheitsdenkmals. 1936. (1935). Rīga: Ausgabe des Freiheitsdenkmal-Komitees. (auf Lettisch)
Laima Slava über Kārlis Zāle im Lettischen Kulturkanon. 2008. (auf Lettisch)
Rončevskis, Valdis. (1933). K. Zāles Brīvības pieminekļa mets [Skizze des Freiheitsdenkmals von K. Zāle]. Aus: Brīvības pieminekļa gadagrāmata (67.-70. lpp.). Riga. (auf Lettisch)
Zemgals, Gustavs. (1933). Ja ikviens tik vienu latu… [Wenn alle nur einen Lats…]. Aus: Brīvības pieminekļa gadagrāmata (70.-71. lpp.). Riga. (auf Lettisch)
Aus: Gerharde-Upeniece, Ginta. (2016). Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940 (104.-118. lpp.). Rīga: Neputns.
Laima Slava über Kārlis Zāle im Lettischen Kulturkanon. 2008. (auf Englisch)
Apsītis, Vaidelotis. (1988). Kārlis Zāle. Rīga: Liesma.
Apsītis, Vaidelotis. (1993). Brīvības piemineklis. Rīga: Zinātne.
Apsītis, Vaidelotis. (1995). Brāļu kapi. Rīga: Zinātne.
Banga, Vita. (2010). Brīvības piemineklis (Brīvības bulvāris): [grāmata bērniem par tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) veidoto pieminekli Rīgā]. No: Juris Zvirgzdiņš. Rīgā, kādu nakti…. Rīga: Zinātne.
Blūms, Pēteris (scenārijs), Krilovs, Pēteris (rež.). ([1990]). Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru [videoieraksts]. Rīga: Rīgas Videocentrs.
Brāļu kapi un Raiņa kapi Rīgā [kartogrāfiskais materiāls]. (1959). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Brīvības piemineklis. (1931). Rīga: Brīvības pieminekļa komitejas izdevums.
Brīvības pieminekļa atklāšana 1935. gada 18. novembrī: [kinohronika] [videokasete]. (1989). Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456.
Brīvības pieminekļa komiteja. (1935). Brīvības piemineklis: tēvu zemei un brīvībai. Rīga: Brīvības pieminekļa komiteja.
Caune, Andris. (2009). Brāļu kapi: [kapsētas izveidošanas vēsture]. No: Andris Caune. Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem: priekšpilsētas celtnes un iedzīvotāji 20. gadsimta sākuma atklātnēs (108.-131. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures inst.
Fülberth, Andreas. (2005). [Par Brāļu kapu ansambli un Brīvības pieminekli]. No: Andreas Fülberth. Tallinn – Riga – Kaunas: Ihr Ausbau zu modernen Haupstädten 1920-1940 (197.-209., 216.-221. lpp.). Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verl.
Gerharde-Upeniece, Ginta. (2016). Brīvības piemineklis. No: Ginta Gerharde-Upeniece. Māksla un Latvijas valsts, 1918-1940 = Art et état en Lettonie 1918-1940 (104.-118. lpp.). Rīga: Neputns.
Kārlis Zāle (Johans Kārlis Leonhards Zālīte, arī Kārlis Zāle-Zālīte), 1888-1942: tēlnieks monumentālists. (2006). No: 100 Latvijas personību (96.-97. lpp.). [Rīga: Nacionālais apg.].
Pourchier-Plasseraud, Suzanne. ([2015]). [Par Brāļu kapiem un Brīvības pieminekli]. No: Suzanne Pourchier-Plasseraud. Arts and Nation: the role of visual arts and artists in the making of the ltvian identity 1905-1940 (297.-310. lpp). Leiden; Boston: Brill Rodopi.
Rīgas Brāļu kapi, 1915–1936–2011. (2011). Rīga: Jumava.
Siliņš, Jānis. (1935). Brāļu kapi: attēli un apraksts. Rīga: Brāļu kapu komiteja.
Siliņš, Jānis. (1938). Kārlis Zāle. Rīga: Valters un Rapa.
Siliņš, Jānis. (1944). Kārlis Zāle: biogrāfija, ģīmetne un 57 darbu attēli. Rīga: E. Drujas-Foršū apgāds.
Siliņš, Jānis. (1993). Kārlis Zāle: [par latviešu tēlnieku Kārli Zāli (1888-1942) un viņa radītajiem pieminekļiem]. No: Jānis Siliņš. Latvijas māksla, 1915-1940. 3. sēj. (125.-139. lpp. Stokholma: Daugava.
Spārītis, Ojārs. (2004). Rīga un Kārlis Zāle: [par Kārļa Zāles radītajiem skulptūru ansambļiem Brāļu kapos un Brīvības pieminekli]. No: Ojārs Spārītis. Florence – Rīga: kultūras paralēles (136.-145. lpp.). Rīga: Jumava.
Vecrīga uz iekšu, Vecrīga uz āru. Tēvzemei un brīvībai [videokasete]. (1990). Rīga: Rīgas Videocentrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/456
Brīvības pieminekļa celšanas piemiņai. (1937, 6. febr.). Jaunākās Ziņas, Nr. 30, 22. lpp.
J. S. (1938, 1. dec.). Kārlis Zāle. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 12, 720.-721. lpp.
Par Brīvības pieminekļa. (1931, 20. jūn.). Latvijas Kareivis, Nr. 135, 3. lpp.
Priede, Rudolfs. (2008). Kārlis Zāle (atmiņas). Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 10, 60.–63. lpp.
Strazdiņš, J. (1942, 12. marts). Kārļa Zāles piemiņai. Tukuma Ziņas, Nr. 20, 2. lpp.
Šovasar nobeigs Brāļu kapu izbūvi. (1936, 24. apr.). Latvijas Kareivis, Nr. 92, 1. lpp.
Teters, A. (1931, 11. nov.). Kaut kas par Brīvības pieminekli. Lāčplēsis, Nr. 13, 23. lpp.