Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Pētera Vaska mūzika tiek plaši atskaņota un novērtēta, padarot viņu par vienu no šobrīd mīlētākajiem un visvairāk atskaņotajiem mūsdienu akadēmiskās mūzikas komponistiem pasaulē. Divos Pētera Vaska jubilejas koncertos 2026. gada 16. un 23. aprīlī Latvijas Radio korim Sigvarda Kļavas vadībā pievienosies „Sinfonietta Rīga”, lai svinīgi godinātu komponistu, atskaņojot viņa skaistākos darbus korim un orķestrim.

Pētera Vaska mūzikā vienmēr klātesošā garīgā vertikāle, kas ved klausītāju cauri mainīgās pasaules dažkārt baisajai realitātei kā padomju gados, tā šodien, zīmē latviskās dvēseles ainavas klausītāju sirdīs. Gaismas mūžīgā cīņa ar tumsu – šī ir caurviju tēma visai komponista daiļradei, runājot par nozīmīgo katra cilvēka dvēselei un veidojot neaizmirstamu piedzīvojumu klausītājiem. Īpašas draudzības saites komponistu saista ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, cildinot tos kā labākos savu kompozīciju izpildītājus.

16. aprīlī, komponista dzimšanas dienā, skaņradi sveiks viņa dzimtajā pilsētā Aizputē – šo koncertu būs iespējams vērot tiešraidē LTV1 visā Latvijā, kā arī klausīties radio tiešraidē. Koncerta ierakstu veiks arī starptautiskais mūzikas un kultūras TV kanāls „Arte”, ar kura starpniecību Pētera Vaska mūzika un Latvijas mūziķu sniegums sasniegs klausītājus visā pasaulē.

Savukārt, 23. aprīlī notiks svinīgs koncerts Rīgas Domā, kurā šī pati programma tiks atskaņota plašākai auditorijai klātienē. Koncertu ar savu klātbūtni pagodinās arī pats komponists.

Skanēs iemīļotas Pētera Vaska kompozīcijas, kurās spilgti atklājas komponista garīgā pasaule, dziļā cilvēcība un ciešā saikne ar dzimteni. „Savā tautā” atklās koncertu kā spēcīgs piederības apliecinājums atklājot viņa mīlestību pret savu zemi un tautu. Programmā iekļauto darbu skaitā arī daudz atskaņotais „The Fruit of Silence” – apcerīga muzikāla meditācija, balstīta Mātes Terēzes tekstos. Kā gaišs skaņu templis pacelsies klausītāju mīlētais opuss „Musica Serena”, „Actus caritatis” un citi Pētera Vaska darbi. Koncerta izskaņā „Mein Herr und mein Gott” piepildīs baznīcas velves kā dziļi personiska un garīga ticības apliecība.

Vairāk par koncertiem lasi www.radiokoris.lv, seko kora jaunumiem sociālajos tīklos – Instagram un Facebook: @LatvianRadioChoir

Informāciju sagatavoja:
Maija Klotiņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: +371 26602268
E-pasts: maija.klotina@radiokoris.lv

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

2026. gada 30. aprīlī plkst. 10.00–12.00 notiks informatīvs tiešsaistes seminārs par Latvijas Nacionālā kultūras centra īstenoto Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments”. Dalība vebinārā īpaši aktuāla būs izglītības iestāžu pārstāvjiem (administrācijas darbiniekiem, pedagogiem, skolēniem, skolēnu vecākiem) un pašvaldību izglītības pārvalžu darbiniekiem, taču pieteikties aicinām jebkuru interesentu.

ESF+ projekta „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” vadības un īstenošanas komanda informēs par projekta mērķiem un uzdevumiem, pieteikšanās procesu, prasībām, termiņiem un to, kā notiks sadarbība visa projekta laikā, ja izglītības iestāde būs izvēlēta dalībai projektā, kā arī par digitālajiem materiāliem jeb „resursu banku” kā atbalstu skolām.

Tāpat tiešsaistes semināra mērķis ir pamudināt izglītības iestādes ikdienā vairāk veltīt uzmanības projektā aktualizētajiem tematiem un prast identificēt problēmjautājumus savā skolā vai kopienā vēl pirms projekta pieteikuma iesniegšanas, kas notiks šī gada otrajā pusē.

Pieteikšanās vebināram: https://latvijasskolassoma.lv/esf-projekta-aktualitates/aicinam-pieteikties-vebinaram-par-esf-projektu-kulturas-norises-ka-pilsonisko-lidzdalibu-veicinoss-instruments/

„Projekta ietvaros pilsoniskā līdzdalībā tiek skatīta plašāk nekā sākotnēji varētu šķist. Tā ir ne tikai politiskā aktivitāte – dalība vēlēšanās un referendumos –, bet arī sociālā mijiedarbība – attiecības ar līdzcilvēkiem ģimenē, skolā, kopienā – un attieksme pret vidi, ekoloģiju un citām jomām,” uzsver projekta vadītāja Agnese Tambaka. „Paredzētās aktivitātes ietver ne tikai izglītības iestāžu, bet arī vietējo kopienu iesaisti, veicinot spēcīgāku savstarpējo saikni starp skolu, sabiedrību un kultūras profesionāļiem. Projekta gaitā iegūtā labā prakse vairos skolēnu zināšanas par iespējām aktīvi rīkoties, savukārt pedagogos – pārliecību kā, izmantojot kultūras norises, šīs zināšanas nodot tālāk.”

Par projektu  

ESF+ projekta „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” mērķis ir attīstīt skolēnu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci un, kā resursu izmantojot kultūras norises, sekmēt aktīvu pilsonisko līdzdalību un spēcināt pilsonisko sabiedrību.

Projekts paredz arī mērķtiecīgu atbalstu pedagogiem un kultūras norišu veidotājiem, veidojot savstarpēju izpratni un sadarbību. Īpašs uzsvars tiks likts uz labās prakses apkopošanu un nodošanu tālāk – gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Plašāk: https://latvijasskolassoma.lv/programmas-aktualitates/esf-projekts-kulturas-norises-ka-pilsonisko-lidzdalibu-veicinoss-instruments/

Projekts 4.2.3.3/1/25/I/002 „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem un tiek īstenots no 2025. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 31. decembrim.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 758 911 EUR, no kurām 1 495 074 EUR ir Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējums, bet 263 837 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums.

Plašāk par projektu:
https://www.lnkc.gov.lv
https://latvijasskolassoma.lv

Papildu informācija:
Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” un ESF+ projekta „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Pēteris Vasks ir viens no nozīmīgākajiem un starptautiski visplašāk pazīstamajiem latviešu komponistiem. Šogad 16. aprīlī komponists atzīmē savu 80. jubileju. Par godu šim notikumam un svinot komponista unikālo un bagātīgo muzikālo devumu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) no 2026. gada 16. aprīļa līdz 22. augustam piedāvā interesentiem Audiovizuālā krājuma izlasi ar Pētera Vaska skaņdarbu ierakstiem. Krājuma izlasē iezīmētas Pētera Vaska radošā darba būtiskas kategorijas – daba, garīgums, sava laikmeta un dzimtās zemes izjūta, laikabiedru klātbūtne.

Sadaļā „Ainava” iekļauti Pētera Vaska skaņdarbi solo instrumentiem un solo instrumentiem ar orķestri, kas atgādina par harmoniju un iedvesmu, kas rodama dabā (kā „Ainava ar putniem” solo flautai) vai aicina ieskatīties un ieklausīties metaforiskā, iekšējā ainavā (kā koncerts čellam ar orķestri „Klātbūtne”). Apkārtējā ainava var kalpot arī kā skaists fons, lai izceltu vienu balsi, skanējumu.

Cauri Pētera Vaska mūzikai vijas vēstījums par ticību un cerības esamību arī tumšos apstākļos. Sadaļā „Lūgšana” apkopota Pētera Vaska garīgā mūzika, skaņdarbi ērģelēm un kormūzika ar sakrāliem tekstiem. Lūgšana ir arī ilgas pēc brīvības un tās pacietīga sagaidīšana, kas ir svarīga kā personīgā, tā arī veselas tautas kontekstā – arī Latvijai sagaidot un svinot savu neatkarību.

„Tālā gaisma” (Distant Light) ir Pētera Vaska pirmais vijoļkoncerts, ko komponists sarakstījis īpaši izcilajam vijolniekam, diriģentam Gidonam Krēmeram. Pēcāk šo koncertu atskaņojuši vairāki augsti novērtēti mūziķi, līdz ar to Vaskam kļūstot par vienu no retajiem komponistiem, kura koncerts vijolei komponista dzīves laikā ieskaņots tik daudz reižu. LNB Audiovizuālajā krājumā atrodamas vismaz 10 dažādas šī koncerta interpretācijas.

Lai visa Pētera Vaska radītā mūzika nonāktu līdz klausītāju ausīm tieši tajā izcilajā skanējumā, kādu to dzirdam, nenoliedzami svarīgi ir arī komponista līdzgaitnieki – mūziķi, diriģenti, skolotāji, kritiķi, atbalstītāji, gara radinieki. Radošajā ceļā sastapto domubiedru loks sākumā veido nelielu kameransambli, līdz izaug līdz lielam orķestrim. Tā komponists nosaucis vienu no saviem simfoniskajiem opusiem – „Otrā simfonija lielam orķestrim”. Šo un visus citus izlasē iekļautos ierakstus aicinām noklausīties Audiovizuālajā lasītavā!

LNB Audiovizuālā lasītava pateicas par sadarbību LNB Mūzikas krājumam un Periodikas krājumam, kā arī Pētera Vaska fondam.

Papildu informācija:
Marta Viktorija Agruma
Audiovizuālā krājuma galvenā bibliogrāfe
Mākslas un mūzikas centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Marta.Agruma@lnb.lv

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Mūzika gadsimtu gaitā bijusi cilvēces klusā lūgšana – balsu un siržu vienotāja tumsas laikā. Tuvojoties Lieldienām, 2026. gada 1. aprīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā izskanēs Klusās nedēļas koncerts, kurā Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā aicinās klausītājus ceļojumā cauri garīgās mūzikas dimensijām. Programmā satiksies latviešu dižgara Pētera Vaska mūzika ar skotu kompozīcijas milža Džeimsa Makmilana balsi – skaņu pasaules, kuras vieno pazemība un dziļa garīga pieredze.

Koncerts vienlaikus ieskandinās Pētera Vaska astoņdesmitās jubilejas mēnesi – viņa mūzika jau kļuvusi par latviešu kultūras kanonu, un pasaulē plaši pazīstamie komponista darbi nekļūdīgi liecina par līdzcietību, ticību un gaismas uzvaru.

Programma būs kā harmonisks eņģeļa pieskāriens dvēselei. To atklās amerikāņu komponista Semjuela Bārbera „Agnus Dei” – viens no emocionālākajiem kora darbiem 20. gadsimta mūzikā. Slavenais „Adagio for Strings” šeit pārtapis kora lūgšanā par mieru visā pasaulē. Tam sekos Pētera Vaska „Angele Dei” – trausla un caurspīdīga lūgšana sargeņģelim, kurā atklājas komponistam raksturīgā skaņu valoda: vienkārša, bet dziļi emocionāli piepildīta ar ticību cilvēcei. Kā dramatiskāks pavērsiens programmā ienāks Džeimsa Makmilana skaņdarbs „Jesum tradidit impius”, kurā sakrālā tradīcija savienojas ar intensīvu emocionālu spriedzi. Līdzās tam dzirdēsiet Pētera Vaska „Actus Caritatis” – lūgšanu par mīlestību, kurā atklājas komponista mūzikai tik raksturīgā augšupceļošā smeldze.

Makmilana opuss „The Gallant Weaver” koncertā ienes tautas melodijas elpu un cilvēcisku siltumu, bet Pētera Vaska „Pater noster” atgriež klausītāju pie vienas no kristīgās tradīcijas centrālajām lūgšanām – vienkāršā, harmoniski koncentrētā skaņu valodā, kas atklāj dziļu pazemību. Īpašu emocionālu pieskārienu nesīs Makmilana „A Child’s Prayer”, kas veltīta 1996. gada Skotijas skolu apšaudes upuriem – klusa, sāpīga lūgšana par nevainīgām dzīvībām. Programmas kulminācijā skanēs viņa monumentālais „Miserere” – balstīts 51. psalma tekstā, tas tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajām grēku nožēlas lūgšanām mūsdienu kormūzikā, kā arī debešķīgas gaismas apdvestais, augšupceļoši caurspīdīgais Pētera Vaska opuss „The Fruit of Silence”, kurš izpelnījies īpašu klausītāju mīlestību visā pasaulē. Koncertu noslēgs Edvarda Elgara „Lux Aeterna”, ienesot klusu cerības staru un harmoniju, balsīm saplūstot vienā elpā, kur Viens ir viss un Viss ir viens.

Vaska astoņdesmitās jubilejas mēneša kulminācija gaidāma divos Pētera Vaska jubilejas koncertos – 16. aprīlī komponista dzimtās pilsētas Aizputes Sv. Jāņa baznīcā un 23. aprīlī Rīgas Domā Latvijas Radio korim Sigvarda Kļavas vadībā pievienosies Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, lai svinīgi plašā koncertā svinētu mūsu mūsdienu latviešu mūzikas lielmeistara skaistākos darbus. Visus koncertus ar savu klātbūtni pagodinās arī pats komponists.

Papildu informācija:
Maija Klotiņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Radio koris
E-pasts: maija.klotina@radiokoris.lv

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

2026. gada 5. martā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Nacionālajā Filmu skolā norisinājās LKA rīkotā Kultūras kanona konkursa „Latvijas kultūras kanons jauniešu pieredzē: autentisks vai dekoratīvs?” fināls, kurā 17 skolu komandas prezentēja „Ceļa karti” jauniešu kultūras kanona izveidei.

Konkursā 1. vietu ieguva Ogres tehnikuma komanda (Sandris Kalniņš, Annija Šulca, skolotāja Dace Jokste), 2. vietu – Zemgales vidusskolas komanda (Ksenija Nikola Staltmane, Samanta Kirša, Viktorija Šatalova, skolotājs Kristiāns Jakubovskis), savukārt 3. vietu dalīja Rīgas Tālmācības vidusskolas komanda (Anete Petrova un Zelma Eltermane, skolotājs Ļevs Rusilo) un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas komanda (Elīna Blumberga, Katrīna Vālodze, Arella Zariņa, skolotāja Agnese Puķe).

„Kultūras kanona ir materiālās un arī nemateriālās vērtības – kultūras mantojuma daļa, kuru nemaz nav tik viegli ieraudzīt. Tāpēc mani ļoti personiski uzrunāja tās komandas, kas runāja par ikdienas praksēm. Piezīmes uz burtnīcas lapu malām, tramvajs, sadziedāšanās skolā – jūs ieraugāt vērtīgo savā ikdienā, savā personiskajā dzīvē. Mūsu un jūsu dzīve, tā jau arī ir tā patiesā vērtība,” komandas noslēgumā sveica LKA zinātņu prorektore, profesore Anda Laķe.

Skolu komandas saņēma arī konkursa organizatoru specbalvas: Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvas saņēma Rīgas Hanzas vidusskolas komanda un MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas komanda; Valsts izglītības attīstības aģentūras specbalvu saņēma Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas komanda; UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalvu – Rīgas Tālmācības vidusskolas komanda, bet Kultūras ministrijas specbalvu saņēma Liepājas Raiņa vidusskolas komanda.

Dalībniekus fināla atklāšanā sveica Kultūras ministre Agnese Lāce, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, LKA rektors Dāvis Sīmanis un Kultūras kanona konkursa vidusskolēniem idejas autore un kuratore Anda Laķe.

Dalībniekus vērtēja LKA zinātņu prorektore, profesore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas eksperte Lolita Rūsiņa, Valsts Izglītības attīstības aģentūras valsts metodiķe kultūrā un mākslā vidusskolā Ilze Mazpane, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Beāte Lielmane, programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos Lelde Kristiāna Paeglīte un LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta 2. kursa students Miks Lisovskis.

Pasākumu moderēja LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta 3. kursa studente Marta Kātiņa.

Konkursa finālā piedalījās Ogres Valsts ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Zemgales vidusskola, Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Rīgas Tālmācības vidusskola un Ogres tehnikums.

Jau četrpadsmito gadu LKA sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus.

Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un tā kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Valsts izglītības attīstības aģentūru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. 2025./2026. gada konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pētījumu programmas „Izglītība” projekta „Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē (UNFRAMED)” (Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/6-0002) īstenotājiem.

Konkursu atbalsta Dailes teātris, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Daugavpils teātris, Mākslas muzejs ZUZEUM, Dirty Deal Teatro, kinoteātris „Splendid palace”, Latvijas Nacionālais teātris, Kino „Bize”, Mākslas muzejas RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Dziesmusvētku telpa, Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs un izdevniecība „Aminori”.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona Facebook lapā @kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” 2026. gada projektu konkursā atbalstīti pieteikumi mūzikas, teātra, literatūras, vizuālās mākslas un kultūras mantojuma nozarēs. Konkursam kopumā tika iesniegti 53 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti 12 projektu pieteikumi par kopējo summu 80 000 euro.

Konkursā atbalstīti projekti, kuros pārliecinoši pieteikta jauna ideja ar skaidru saturisko vēstījumu par bērniem un jauniešiem aktuālām tēmām. Vērtējot iesniegtos pieteikumus, vērā tika ņemta norises veidotāju profesionālā pieredze, tostarp piedāvājot kultūras norises programmā „Latvijas skolas soma”, un spēja nodrošināt norisi regulāri.

Biedrība „Kultūrpase” ar objektu teātra izrādi „Abi” vēstīs par bērnu attiecībām ar senioriem un viņu savstarpējo simbiozi, teātra trupa „KVADRIFRONS” veidos izrādi „Zobu fejas”, pievēršoties bērnu zobu higiēnas paradumiem, izmantojot humoru, detektīvžanra elementus un skatītāju līdzdalību, aktieris Armands Kaušelis izrādē „Neredzamais haoss” skolēniem piedāvās ieraudzīt uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu (UDHT) izaicinājumus un to ietekmi ikdienas dzīvē. „Dirty Deal Teatro” Brasas apkaimes iedvesmotā izrādē „Brasas apkaimes stāsti” risinās draudzības un iekļaušanās jautājumus, „Willa Teātris” ar laikmetīgu Annas Brigaderes lugas „Maija un Paija” interpretāciju piedāvās jauniešiem izprast cēloņsakarību principu, kā arī mudinās uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, savukārt Cēsu Mazais teātris veidos izrādi „Es nemiršu nekad”, kas iedvesmota Eduarda Veidenbauma dzīvesstāstā. Latvijas Leļļu teātrī jau šā gada 8. maijā pirmizrādi piedzīvos izrāde „Sēnes”.

Orķestris „Rīga” turpinās ar bērniem un jauniešiem satikties koncertciklā „Nāc, ieklausies orķestrī „Rīga”!”, šoreiz ar koncertu „Pasaka. Poga”, dzejnieks un dramaturgs Roberts Vilsons ar mobilu norisi „Roberta Vilsona atdzejas darbnīca” pie skolēniem dosies ar izglītojošu sarunu par atdzeju, SIA „AH OH” nodarbībā “Vairāk par patīk/nepatīk. Mākslas kritikas darbnīca” ar jaunradi un iztēli veicinošiem uzdevumiem skolēniem atklās, kā māksla var kļūt par vērtīgu instrumentu, lai apliecinātu savu personību un izteiktu viedokli. Latvijas Mākslinieku savienības nodarbībā „Akvarelis” skolēni radošā atmosfērā un interaktīvā veidā izzinās akvareļglezniecību, iepazīs tās izteiksmes līdzekļus un nozīmīgus māksliniekus, savukārt biedrība „Suitu kultūras mantojums” veidos muzejpedagoģisko nodarbību-izlaušanās spēli „Suitu dārgumi”, skolēniem atraktīvā veidā iepazīstot suitu kultūras mantojuma dažādību.

Lielākā daļa mērķprogrammas atbalstu guvušie kultūras notikumi būs pieejami skolēniem no nākamā mācību gada.

Konkursa rezultāti pieejami VKKF tīmekļvietnē: https://www.vkkf.lv/index/atbalst%C4%ABtie-projekti/m%C4%93r%C4%B7programmas-fp.html?nozare=406&gads=2026

Plašāk par kultūras norisēm, kas īstenotas ar VKKF mērķprogrammas „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” atbalstu: https://latvijasskolassoma.lv/par-programmu/vkkf-merkprogramma/

Pieteikumus vērtēja VKKF ekspertu komisija: kultūras žurnāliste, Latvijas Radio 3 „Klasika” programmu vadītāja Anete Ašmane-Vilsone, teātra kritiķe, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, VKKF Skatuves mākslu ekspertu komisijas eksperte Kitija Balcare, Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālās lasītavas un krājuma vadītāja, VKKF Mūzikas nozares ekspertu komisijas eksperte Zane Grosa, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) programmas “Latvijas skolas soma” nodaļas eksperte administratīvajos jautājumos Sabīne Ozola, dizainere un māksliniece, dizaina pedagoģe, VKKF Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas eksperte Guna Poga un Kultūras un mākslas kursu, sociālo zinību skolotājs, Kultūras pedagogu biedrības valdes priekšsēdētājs Ļevs Rusilo. Komisijas priekšsēdētāja – LNKC programmas „Latvijas skolas soma” nodaļas vadītāja Aija Tūna.

Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Plašāk par kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”:

https://www.latvijasskolassoma.lv/
https://www.facebook.com/latvijasskolassoma
https://www.instagram.com/latvijasskolassoma/
https://x.com/LV_skolas_soma
https://www.youtube.com/@latvijasskolassoma

Papildu informācija:
Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Ar kokļu mūzikas koncertu „Kokles stāsti Ziemeļblāzmā” 2026. gada 21. februārī plkst. 15.00 kultūras pilī „Ziemeļblāzma”, Rīgā, sāksies Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotās Latvijas koklētāju ansambļu skates, uz kurām aicināti arī klausītāji. Ieeja bez maksas.

Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” tiksies Rīgas koklētāju ansambļi un individuāli, kā arī kopansamblī atskaņos latviešu komponistu oriģinālmūziku un latviešu tautas dziesmu apdares. Koncerta diriģentes – Anda Eglīte, Dace Priedīte un Iveta Tauriņa.

Nākamās skates – koncerti notiks: 28. februārī plkst. 16.00 Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, Jaunmārupē, 28. martā plkst. 16.00 Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē un 12. aprīlī (norises laiks tiks precizēts) Valmieras Kultūras centrā, kur piedalīsies īpaši kupls koklētāju ansambļu skaits.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs rīko koklētāju ansambļu skates, lai attīstītu un pilnveidotu koklētāju ansambļu kopspēles tradīcijas, veicinātu mākslinieciskās un profesionālās meistarības izaugsmi, radošo aktivitāti, kā arī repertuāra paplašināšanu – gatavotu kokļu mūzikas nozares līdzdalību XXVIII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkos 2028. gadā.

Informāciju sagatavoja:
Lana Kazlauskiene
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Tālr.: +371 67228985; +371 26407922
E-pasts: lana.kazlauskiene@lnkc.gov.lv

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

No 2026. gada 16. februāra Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma izstāde „Birkerts – 20. gadsimta akcenti”.

Turpinot atzīmēt arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotās izstādes pamatu veido un par īpašu vērtību uzskatāmi pirms 37 gadiem birojā „Birkerts & Associates” veidoti ekspozīcijas materiāli – oriģinālas izstādes planšetes, arhitektūras zīmējumi un maketi. Tie raksturo Birkerta arhitektūru viņa radošās karjeras zenītā. Tieši tāpēc par izstādes vietu izvēlēts Latvijas Arhitektūras muzejs, kura krājumā varētu nonākt atsevišķi izstādes eksponāti. Izstādi papildina Birkerta simtgades kontekstā radīti teksti un lielformāta arhitektūras fotogrāfijas.

1989. gada sākumā tika pabeigta Birkerta projektētās Sv. Pētera luterāņu baznīcas būvniecība Kolumbusā (ASV). Tā paša gada 4. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atklātā vērienīga izstāde „Gunārs Birkerts. ARHITEKTŪRA” – mēneša laikā to apmeklēja 28 tūkstoši rīdzinieku un pilsētas viesu, demonstrējot nepieredzētu interesi par tā laika Latvijas valdības izvēlēto Nacionālās bibliotēkas autoru. Jaunizveidotajā izstādē akcentēts šis kultūrvēstures fakts, kā arī Birkerta īpašā attieksme pret Ziemeļvalstu arhitektūru un tās izcilākajiem meistariem.

Izstādē aplūkojami arī atsevišķi Birkerta bērnības dienu zīmējumi un pieraksti, kā arī saņemtās balvas un publikācijas.

Gunārs Birkerts ir pasaulē pazīstamākais latviešu arhitekts, projektējis gandrīz 300 ēkas – muzejus, universitātes, baznīcas, skolas, bibliotēkas. Daudzas no tām uzskatāmas par ikoniskām. Šajās ēkās Birkerta darbiem raksturīgā funkcionalitāte ir papildināta ar simboliem un metaforām.

Izstādes kurators un telpiskā iekārtojuma autors ir arhitekts Jānis Dripe, izstādes grafikas dizainu veidojusi māksliniece Tatjana Raičiņeca, tekstu autori ir arhitekts Jānis Dripe un mākslas zinātniece Ingrīda Peldekse.

Izstāde Latvijas Arhitektūras muzejā Rīgā, Mazajā Pils ielā 19 būs atvērta līdz 2026. gada 15. maijam.

Ieeja bez maksas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes oficiālajā darba laikā.

Papildu informācija:
Jānis Dripe
Padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālrunis: 28625222
E-pasts: janis.dripe@lnb.lv

Informāciju sagatavoja:
Agija Ābiķe (LNB)
Ilze Martinsone (Latvijas Arhitektūras muzejs)
Sanita Kitajeva (LNB Atbalsta biedrība)

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izglītības darbiniekus, bibliotekārus un citus interesantus pieteikties tiešsaistes neformālās izglītības programmai „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”. Programmas mērķis ir rosināt padziļināti izpētīt Latvijas kultūras kanona vērtības, iepazīstot nozīmīgākos pieturas punktus dažādās kultūras nozarēs. Programmu veido astoņas lekcijas, kuras lasīs LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere. Dalība bez maksas.

Norises laiks un vieta: 2026. gada marta un aprīļa otrdienās plkst. 16.00–17.00 tiešsaistē Zoom platformā.

Plānotie norišu datumi un programmā iekļautie temati:

• 3. marts. Tautas tradīcijas – vērtības, kas sakņojas pagātnē, turpinās mūsdienās
• 10. marts. Arhitektūra un dizains – no stulpiņa līdz Rundāles pilij
• 17. marts. Kino mākslas vērtības – pagrieziena punkti kino vēsturē
• 24. marts. Skatuves māksla – netveramā klātbūtne
• 31. marts. Vizuālās mākslas joma – konkrētu personību radīti konkrēti darbi
• 7. aprīlis. Mūzikas nozares vērtības – individuāli izcelti skaņdarbi
• 14. aprīlis. Literatūras pieminekļi – latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts
• 21. aprīlis. Latvijas estētiskā daudzveidība ainavās, kas veidojušās dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā

Dalībniekiem būs iespēja saņemt LNB apliecību par dalību kursā (12 stundas). Pieteikšanās aizpildot PIETEIKUMA FORMU. Pieteikšanās tiks slēgta 2. martā vai līdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits.

Apgūstot šo programmu, dalībnieki pratīs: orientēties Latvijas kultūras nozīmīgākajos pieturas punktos dažādās kultūras nozarēs, sekmēt Latvijas kultūras mantojuma savdabības un vērtības apzināšanos, sniedzot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, jo īpaši skolās un jauniešu vidū; izzināt un saskatīt kultūras kanona vērtību savstarpējo saikni, kā arī labi orientēties vietnē kulturaskanons.lv, savā profesionālajā darbībā sniedzot atbalstu izglītojamajiem.

Izglītības programma notiek LNB projekta „Latvijas kultūras kanons” ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” komanda sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģi, projekta „Latvijas kultūras kanons” koordinatori Anitu Smelteri izdevusi metodisko ceļvedi pedagogiem „Kā atrast saikni starp aktuālo kultūras piedāvājumu un Latvijas kultūras kanonu: ieteikumi skolotājiem programmas „Latvijas skolas soma” izmantošanai” (PDF).

Metodiskā ceļveža saturu veido:

• ieteikumi kultūras kanona vērtību saskatīšanai laikmetīgajā kultūras piedāvājumā;
• ieskats kultūras kanona vērtībās desmit kultūras nozaru kontekstā;
• šobrīd aktuālu ar kultūras kanona vērtībām saistītu kultūras norišu izlase.

Jau krietnu laiku Latvijas skolēnu, skolotāju un patiesībā visas sabiedrības rīcībā ir divi lieliski resursi. Latvijas kultūras kanons, kas ir ne tikai saraksts vai tīmekļvietne, kuru skolēniem parādīt, aicinot izmantot tajā apkopoto informāciju prezentāciju gatavošanai par kādu no mācību tēmām. Savukārt kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” sniedz ne tikai iespēju apgūt valsts piešķirtos līdzekļus, lai skolēni apmeklētu kādu koncertu, teātri, muzeju, bet, pirmkārt, ir vērtīgs mācīšanās resurss. Abi šie atbalsta mehānismi kopā ir nenoliedzami būtiski, lai veidotu drošu pamatu skolēnu un pedagogu darbībai, izzinot mūsu kultūras vērtības un šodienas izpausmes to savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.

Tīmekļvietne kulturaskanons.lv ir parocīgs un bagātīgs resurss dažādu kultūras vērtību iepazīšanai un izpratnes veidošanai par šobrīd aktuālo un pagātnē izmantoto mākslinieciskās izpausmes līdzekļu saistību un savstarpējām attiecībām. Savukārt programma “Latvijas skolas soma” un tās katalogs tīmekļvietnē latvijasskolassoma.lv ir apjomīgs resurss kultūrizglītībai, svarīgs iedrošinājums jaunas pieredzes gūšanai un skolēnu redzesloka un radošuma paplašināšanai, ja līdz šim vienīgais iemesls to nedarīt bijis finansējuma trūkums.

Abu resursu galvenais mērķis ir palīdzēt ieraudzīt, ka kultūra nav tikai īpaši notikumi vai koncerti svētku reizēs. Kultūra ir mums apkārt ik dienu, un šīs nozares notikumi reizēm palīdz ieraudzīt dzīves skaistākās krāsas, ļauj arī savas ikdienas notikumus saskatīt vairāk un skaidrāk un var būt vienīgais atbalsts skolēnam, kad nekas cits nepalīdz izprast notiekošo.

Jūsu rīcībā ir liela bagātība: Latvijas kultūras kanons ietver nosacīti 108 dažādu laiku nozīmīgus, īpašu pagriezienu iezīmējošus artefaktus vai parādības. Programma „Latvijas skolas soma” piedāvā ap 1 000 dažādu kultūras pieredžu apkopojumu un valsts piešķirtu finansējumu šo pieredžu gūšanai. Skaidrs, ka vairums no kanona darbiem tiešā veidā neparādās mūsdienās pieejamās kultūras norisēs, tomēr saikne ar aktuālo programmas „Latvijas skolas soma” piedāvājumu ir saskatāma, būtiska un bieži gluži burtiska.

Metodiskā ceļveža veidotāji

Autore: Anita Smeltere

Līdzautore un satura redaktore: Aija Tūna

Korektore: Lelde Kristiāna Paeglīte

Kultūras norišu piemēru sagatavošanā piedalījušās kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” ekspertes: Inga Bika, Sabīne Ozola, Lelde Kristiāna Paeglīte

Metodiskajā ceļvedī izmantoti kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” norišu, Latvijas kultūras kanona un foto banku fotomateriāli.

Dizains un makets: Ervīns Elliņš / www.freakart.lv

Izdevējs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, 2025

Iesakām izlasīt arī Anitas Smelteres eseju „Latvijas kultūras kanons – labs sākums sarunai”.