post_img

Komponista Pētera Vaska (1946) opuss stīgu orķestrim „Musica dolorosa”, 1983

Pētera Vaska vārdu šeit un vēl daudz kur citur būtu tikpat kā neiespējami nepieminēt kaut vai viena iemesla dēļ – viņš pieder pie nedaudzajām personībām Latvijas kultūrā, kas ieguvušas pasaules slavu. Sākums tai meklējams Latvijas neatkarības atgūšanas brīdī – Vaska Pirmo simfoniju „Balsis” pasūtīja somu diriģenta Juhas Kangasa (1945) vadītais Ostrobotnijas kamerorķestris, kam sekoja daudzu citu partitūru pirmatskaņojumi ārzemēs. Otro simfoniju Lielbritānijā pirmoreiz diriģēja Jakovs Kreicbergs (1959–2011), Trešo simfoniju Somijā – Jons Stūrgordss (1963), Gidona Krēmera (1947) spēlētais vijoļkoncerts „Tālā gaisma” pirmatskaņojumu piedzīvoja Zalcburgā, Dāvida Gēringa (1946) spēlētais čella koncerts – Berlīnē, ar Otro čella koncertu un alta koncertu klausītāji vispirms iepazinās Solas Gabetas (1981) un Maksima Risanova (1978) sniegumā, bet Ceturto un Piekto stīgu kvartetu komponistu aicināja uzrakstīt „Kronos” kvartets. Korim rakstītajos jaundarbos turpretī pirmais vārds tradicionāli dots atkal jau pasaulslavenajam Latvijas Radio korim, bet koncerta obojai un orķestrim pirmatskaņojums notika tieši Rīgā Albrehta Maijera (1965) un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra priekšnesumā. Tātad – ir, no kā izvēlēties atskaņotājiem, ir, no kā izvēlēties mūzikas vēsturniekiem.

Latviešu mūzikas kods: versijas par mūziku gadsimtu mijā (90.-95. lpp.). (2014). Rīga: Musica Baltica.

Liepiņa, Ieviņa. (2004). Pēteris Vasks. No: Music in Latvia (44.-47. lpp.). Rīga: Latvian Music Information Centre.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Simfoniskā mūzika 80. gadu pirmajā pusē. No: Ludvigs Kārkliņš. Simfoniskā mūzika Latvijā: simfoniskie orķestri, diriģenti, mūzika, klausītāji laikabiedru skatījumā: dokumentāla versija (390.-391. lpp.). Rīga: Liesma.

Torgāns, Jānis. (2010). [Musica dolorosa (1983)]. No: Jānis Torgāns. Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (225.-231. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vasks, Pēteris. (1990). Musica dolorosa [notis]: for string orchestra = для струнного оркестра. Ленинград: Советский композитор. 1 partitūra (29 lpp.).

Vasks, Pēteris. (1993). Musica dolorosa. No: Cantabile per archi; Botschaft; Musica dolorosa; Symphonie für Streicher: Stimmen [CD]. Izpilda Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, diriģents Tovijs Lifšics. Vācija: Wergo. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/913 (pieejams LNB tīklā)

Vasks, Pēteris. (1994). Musica dolorosa. No: Message [CD]. Izpilda Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Krišs Rusmanis. Anglijā: Conifer Records. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/1158 (pieejams LNB tīklā)

Vasks, Pēteris. (1997). Musica dolorosa. No: Music of Pēteris Vasks [CD]. Izpilda orķestris „Fiamminghi”, diriģents Rudolf Werthen. ASV: Telarc. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/2436 (pieejams LNB tīklā)

Vasks, Pēteris. ([b.g.]). Musica dolorosa [notis]: per orchestra di strumenti ad arco (1983). 1 partitūra (43 lpp.).

Zemzare, Ingrīda. (2000). Pēteris Vasks. No: Ingrīda Zemzare, Guntars Pupa. Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem (179.-221. lpp.). Rīga: Jumava.

Ashby, Arved. (1997, Jul/Aug). A talk with Dennis Russell Davies [t.sk. par Musica Dolorosa un Pēteri Vasku]. American Record Guide, Vol. 60, Issue 4, 22.-26. lpp.

Avramecs, Boriss. (2016). Musica Dolorosa. Mūzikas Saule, Nr. 1, 10. lpp.

Bendrups, Viktors. (1999, 12. nov.). Latviešu modernā mūzika Austrālijas koncertzālēs. Austrālijas Latvietis, Nr. 2483, 8. lpp.

Bambarger, Bradley. (1999). Composer Peteris Vasks:  The Art of Emotion. Billboard, Vol. 111, Issue 31, 45. lpp.

De Jong, Deiderick C.D. (1998, Jan/Feb). Reviews the music recordings „Musica Dolorosa”, „Cantabile”, „Lauda” and „Voices”, composed by Peteris Vasks. American Record Guide, Vol. 61, Issue 1, 190. lpp.

Quinn, Peter. (2003, July). Review: Pēteris Vasks: Violin Concerto Distant Light; Musica Dolorosa, Viatore by Pēteris Vasks; Katarina Andreasson; Swedish Chamber Orchestra. Tempo, Vol. 59, No. 233, 82.-83. lpp.