post_img

Komponistes Lūcijas Garūtas (1902–1977) kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm „Dievs, tava zeme deg”, 1943

“Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.” Tā par komponisti, pianisti, mūzikas teorētiķi un pedagoģi Lūciju Garūtu (1902–1977) teikusi rakstniece Zenta Mauriņa.

Trauslā komponiste aizrautīgi sekoja līdzi sasniegumiem aviācijā, krāja laikrakstu ziņas un 1938. gadā savu muzikālo stāstu par cilvēku, kurš gatavojas iekarot kosmosu, izstāstīja operā “Sidrabotais putns”.

L. Garūtas dzīves stāsts ved caur Latvijas konservatorijas klavieru un kompozīcijas klasēm uz Parīzes konservatoriju, caur aktīvas koncertmākslinieces statusu un pianistes darbu gan Rīgas operā, gan Rīgas radio uz pedagoģisko darbību Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un Latvijas Valsts konservatorijā.

Skaitliskais pārsvars komponistes daiļradē attiecināms uz dziesmām; tām līdzās būtiska vieta ir klaviermūzikai, simfoniskajiem opusiem un vokāli instrumentālajām kompozīcijām, kamermūzikai, darbiem ērģelēm, korim. Tomēr garajā skaņdarbu sarakstā īpašā muzikālā un vēsturiskā kontekstā iezīmējas kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm “Dievs, Tava zeme deg!” (1943) ar Andreja Eglīša (1912–2006) tekstu, kas kļuvusi par Latvijas likteņa traģiskā samezglojuma zīmi, skaudru laikmeta māksliniecisko dokumentu, izmisuma un cerību pilnu tautas lūgšanu, par padomju laikā aizliegtu un līdz pat tautas otrajai atmodai Latvijas klausītājiem noklusētu meistardarbu.

Eglītis, Andrejs. ([19–]). Baltijas jūras krastā [skaņuplate]. Andreja Eglīša dzejoļi autora skandējumā ar komponistes L. Garūtas „Dievs, Tava zeme deg” akordiem. Stokholma: Ilgtonis. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-1/1276

Eglītis, Andrejs. (1948). Dievs, tava zeme deg: kantāte [teksts]. Ilustrējis Juris Soikans. Dānija: I. Reitmanis.

Eglītis, Andrejs (teksts), Garūta, Lūcija (mūzika), Rīgas kamerkoris Ave sol. (2007). Dievs, Tava zeme deg! Rīga: Valters un Rapa. Grāmatā ir „Dievs, Tava zeme deg!” teksts latviešu, angļu, franču, itāliešu, japāņu, spāņu un vācu val.

Garūta, Lūcija. (1982). Dievs, Tava zeme deg! [skaņuplate]. Izpilda Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš, Teodora Reitera koris, pie ērģelēm Lūcija Garūta, diriģents Teodors Reiters. [Hamburga]: Raiņa un Aspazijas fonds. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/3772

Garūta, Lūcija. (2008). Dievs, Tava zeme deg! [DVD]. Izpilda Egils Siliņš, Jānis Sproģis, Aivars Kalējs, kamerkoris „Ave Sol”, diriģents Imants Kokars. Rīga: SIA 321. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/137

Grāvītis, Oļģerts. (1985). Materiāli komponistes radošās personības izgaismojumam. No: Latviešu mūzika ’85 (146.-161. lpp.). Rīga: Liesma.

Kur 1945. gadā izskanēja kantāte „Dievs, Tava zeme deg!”? (1999). No: Tava labākā grāmata par Latviju. 4. sējums (147.-148. lpp.). Rīga: Izdevniecība Aplis.

Miķelsone, Anita. (2005). 20. gadsimta sākumā dzimušie latviešu komponisti – Jāzepa Vītola audzēkņi Latvijas Konservatorijā. Lūcija Garūta. No: Anita Miķelsone. Latviešu mūzikas literatūras tēmas (30.-33. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Padomju Latvijas mūzikas darbinieki: [krājums] (164.-167. lpp.). (1965). Rīga: Liesma.

Stumbre, Silvija. (1969). Zvaigznes un zeme: Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā. Rīga: Liesma.

Vētra, Mariss. (1954). Karaļa viesi. Bēgļa atmiņas (122.-129. lpp.). [B.v.]: Grāmatu draugs.