Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Latvijas kultūras kanona metodiskie materiāli papildināti ar Liepājas Raiņa 6. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Daigas Muižules un Sigitas Stefanas izstrādāto metodisko materiālu „Literatūras stundas, kurās cilvēkam cilvēku jāsatiek”.
Tas ir literārais kalendārs, kurš sastāv no 12 literatūras stundām. Viens no interaktīviem izziņas avotiem par kultūras procesiem ir Latvijas kultūras kanons, caur kuru skolēni var iepazīties ar vērtībām, aktualizējot tikumiskās izvēles latviešu autoru darbos. Darba autores ir gatavas iepazīstināt jebkuru ieinteresētu auditoriju ar saviem sagatavotajiem darba materiāliem, kas ir viņu autordarbs. Mācību materiālu var izmantot gan pamatskolas, gan vidusskolas klašu grupās, kā arī integrētajās stundās (piemēram, vēsture, ģeogrāfija, vizuālā māksla, klases stunda, mūzika u. c.). Literārais kalendārs noderēs kā iedvesmas avots un iedrošinājums izmantot kompetenču pieeju mācību saturā.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas iestādes no 16. marta uzsāka informatīvu kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā visdažādākās kultūras norises izbaudīt virtuāli, savukārt kultūras jomā pieejamos e-pakalpojumus saņemt attālināti, iestādes klātienē neapmeklējot. Katrs kampaņas dalībnieks par piedāvājumu informē savos sociālo mediju profilos; mirkļbirkas #Ēkultūra lietojums palīdz iedzīvotājiem vieglāk atrast informāciju par visu kampaņas ietvarā piedāvāto.
Kultūras ministrijas mājaslapā https://www.km.gov.lv/lv/kultura/kultura-timekli apkopoti dažādi resursi un ieteikumi gan par regulāriem digitāliem resursiem, gan par aktuālu pasākumu kalendāriem.
Tiešsaistes kultūras pasākumu apkopojumu piedāvā platforma Kurp.es – https://kurpes.lv/pasakumi/visi/muzika,teatris,kultura,kino. Kalendārā sniegta informācija gan par dažādiem tiešsaistes koncertiem konkrētos laikos, gan arī par patstāvīgi pieejamiem resursiem, to skaitā arī par Latvijas kultūras kanonā iekļautām vērtībām.
Paliec mājās, izvēlies sev tīkamāko tiešsaistes saturu un pavadi laiku kulturāli!
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Līdz 28. februārim Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) 2. stāva izstāžu zālē (Akadēmijas laukumā 1, Rīgā) skatāma biedrības „Histrions” veidotā un Roberta Ligera (1931–2013) 90 gadu jubilejai veltītā ceļojošo izstāžu cikla pirmā izstāde „Pieskarties debesīm: pirmā desmitgade, 1956–1967”.
Izstāžu cikls ir veltīts ansamblim „Rīgas pantomīma” un tā fenomenam, Dailes teātra aktierim, ansambļa „Rīgas pantomīma” dibinātājam, režisoram un dvēselei Robertam Ligeram. Pirmajā izstādē LZA pētījuma un izstādes autors Valdis Majevskis ir vizualizējis arhīva materiālus, lai akcentētu teātra izrāžu „jaunradīts procesā” pirmsākumus Latvijā 20. gadsimta 60. un 70. gados. Izstādes galvenais akcents vērsts uz izrādi „Ideja”, kura 1961. gadā piedzīvoja savu pirmizrādi uz M. Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves un 1962. gadā tika atkārtoti rādīta LZA augstceltnē. Tās pamatā ir Fransa Mazarela grafiku un Emila Verharna dzejas lasījuma veidots vizualizējums, kurš tapis skatuviskās kustības teātra žanrā. Pats Roberts Ligers 1961. gadu ir nosaucis kā pantomīmas žanra dzimšanas gadu.
Izstādes un pētījumā apskatīto izrāžu koncepcijas kodols ir „jaunradīts procesā” kolektīvās fantāzijas nozīmīgums un piemēri tam, ka šī skatuviskās mākslas forma pēc savas dabas ir visbrīvākā, visstihiskākā un improvizētiem mirkļiem bagātākā. Marsela Marso, Roberta Ligera radošā mūža iedvesmas avota, skatuviski smeldzīgā fantāzija „par cilvēku, caur cilvēku, cilvēka vārdā” kā varavīkšņota arka ieskauj šo izstāžu ciklu, jo tā cieši saistās ar ansambļa „Rīgas pantomīma” dalībnieku nepieradināmo dvēseļu izkopšanu septiņās paaudzēs, tādējādi „Rīgas pantomīma”, kura sākotnēji bija iecerēta, radīta un uzsākta kā dramatiskā teātra studija, ar izrādēm „Krauklītis” (1957), „Ar Sirds acīm” (1958), „Nopietnie joki” (1959) un satīrisks uzvedums „AHA!” (1960) radīja priekšnoteikumus pantomīmas žanra „jaunradīts procesā” pieminekļa tapšanai Latvijā.
Izstādē apskatāmajās fotogrāfijās, kuras uzņemtas no 1958. līdz 1967. gadam, galvenokārt iemūžināti mirkļi no izrādes „Ideja” un 1. Baltijas republiku pantomīmas festivāla norises. Fotofiksācijās redzamās mimografiskās izpausmes darbojas kā izziņas materiāls par tā laika notikumiem un pieredzi, radot jaunas atziņas, kuras tālāk atspoguļojas 1970. gadu pantomīmas izrāžu saturā un stilistikā.
Izstāžu cikla nākošās izstādes, kuras piedāvās ieskatu radošās darbības vēlākajos posmos, būs apskatāmas 2020. gadā Rīgas Centrālajā bibliotēkā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Smiltenes novada muzejā, Gulbenes kultūras centrā, Dobeles pilsētas kultūras namā. Izstāžu cikls „Pieskarties debesīm” noslēgsies 2021. gadā ar grāmatas atvēršanu un izstādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Latvijas kultūras kanona 2019./2020. mācību gada konkursa fināls. Publicitātes foto.
31. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas kultūras kanona 2019./2020. mācību gada konkursa fināls, kurā tikās 15 skolēnu komandas, lai radītu īstenojamu koncepciju mūsdienīgai un interaktīvai izstādei vai performancei savā dzīvesvietā par brīvības tēmu.
Konkursā 1. vietu, galveno balvu un dāvanu kartes savas plānotās performances-izstādes realizēšanai no „Merķeļa drukas darbnīcas” un veikala „Depo” ieguva Ogres Valsts ģimnāzijas komanda. 2. vietu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja specbalvu ieguva Ventspils 4. vidusskolas komanda. 3. vietu un specbalvu no Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ieguva Ludzas pilsētas ģimnāzijas komanda. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma arī dāvanu kartes no veikala „Brain Games”. Tāpat, pateicoties konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, katras komandas dalībnieki tika pie īpašiem sveicieniem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja, kā arī ieejas biļetēm uz diviem kultūras notikumiem gan Rīgā, gan reģionos. Kultūras ministrijas specbalva tika piešķirta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas komandai. Latvijas Nacionālā kultūras centra specbalvu ieguva Saldus vidusskolas 12. klases komanda. Specbalvu no UNESCO ieguva Rēzeknes Valsts ģimnāzijas komanda.
Kultūras kanona konkurss norisinās jau astoto gadu, dodot iespēju vidusskolēniem līdzdarbotos kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. 2019./2020. mācību gada konkursā jaunieši ir pievērsušies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei. Konkursa fināla darbs iecerēts kā veltījums Latvijas valsts simtgades svinību ceturtajam gadam – 2020. – Brīvības gadam.
Konkursa fināla atbalstītāji – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Latvijas Koncerti, Dailes teātris, Daugavpils teātris, Valmieras Drāmas teātris, Ģertrūdes ielas teātris, Kino Bize, Latvijas Nacionālā opera un balets, Dirty Deal Teatro, Gardu muti, Brain Games, koncertzāle „Lielais dzintars”, Latgales vēstniecība „Gors” un Latvijas Nacionālais teātris.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Publicitātes attēls.
Latvijas kultūras kanona 2019./2020. gada konkursa trešā kārta – fināls – notiks 31. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3) no plkst. 9.30 līdz 16.30. Izmantojot radošajā seminārā, kas notika 10. janvārī, iegūtās zināšanas un prasmes, 15 skolēnu komandām būs jārada īstenojamu koncepciju mūsdienīgai un interaktīvai izstādei vai performancei savā dzīvesvietā par brīvības tēmu, kas balstītos konkursa 1. kārtas pētījuma rezultātos.
Jau astoto gadu skolu komandas no visas Latvijas tiksies Latvijas kultūras kanona konkursā, lai līdzdarbotos kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. 2019./2020. gada konkursā jaunieši ir pievērsušies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei. Konkursa fināla darbs iecerēts kā veltījums Latvijas valsts simtgades svinību ceturtajam gadam – 2020. – Brīvības gadam.
Konkursa finālu atklās Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem autore-kuratore Anda Laķe, Latvijas Valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa.
Paldies konkursa fināla atbalstītājiem – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, Latvijas Koncertiem, Dailes teātrim, Daugavpils teātrim, Valmieras Drāmas teātrim, Ģertrūdes ielas teātrim, Kino Bize, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Gardu muti, Brain Games un Latvijas Nacionālajam teātrim!
Papildu informācija:
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Latviešu viensēta Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Publicitātes foto.
2020. gada 3. februārī plkst. 10.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Administrācijas zālē (Rīgā, Bonaventuras ielā 10) notiks Brīvdabas muzeja gadskārtējā zinātniskā konference. Konferences apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunākās aktualitātes etnogrāfijā, zinātniskajā restaurācijā un vēstures pētniecībā.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Mākslinieks Kristians Brekte. Publicitātes attēls.
Radošajā seminārā, kas 2020. gada 10. janvārī norisinājās LKA Teātra mājā „Zirgu pasts”, Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons, radošā un mana brīvība” fināla dalībniekiem tika prezentēts konkursa fināla uzdevums – šogad skolēni konkursa finālā prezentēs izstādes vai performances koncepciju, kas varētu tikt īstenota skolēnu pārstāvētajās pilsētās. Radošajā seminārā finālistiem bija iespēja noklausīties četras lekcijas profesionāļu vadībā un iedvesmoties fināla uzdevuma veikšanai.
Mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Kristians Brekte savā lekcijā dalījās pieredzē par to, cik plašas iespējas un radošā brīvība paveras māksliniekam, kā mākslu var veidot no praktiski jebkādiem priekšmetiem un materiāliem sev apkārt, tikai jābūt vērīgam un līdzi vienmēr jāņem maiss vai kaste, kurā savākt negaidīti atrasto. Tāpat mākslinieks stāstīja par to, kā māksla var palīdzēt tikt galā ar dažādiem jautājumiem, kas var šķist neatrisināmi.
Dizaina biroja „H2E” dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Ingūna Elere savā lekcijā iepazīstināja skolēnus ar to, kas ir pieredzes dizains un kādi soļi jāievēro, uzsākot darbu pie konkrēta projekta (izstādes, ekspozīcijas) izstrādes. I. Elere dalījās arī spilgtos piemēros no savas un dizaina biroja „H2E” pieredzes, stāstot par Kara muzeja, Alūksnes Bānīša stacijas un Raiņa muzeja Tadenavā ekspozīcijas iekārtošanu.
Režisore Krista Burāne atklāja savu brīvības jēdziena interpretāciju un stāstīja par projektiem, ko īstenojusi, pievēršoties sociāli nozīmīgām tēmām un vides saglabāšanai, bet galvenokārt – par dažādu, atšķirīgu cilvēku savešanu kopā ar mākslas projektu palīdzību. K. Burāne stāstīja par „Pelēkā asfalta stāstiem” E. Birznieka-Upīša ielā, Rīga 2014 atklāšanas performancēm Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā, izrādi „Robežas”, kas paplašināja jebkura izrādes apmeklētāja robežas, dodoties viesos pie daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Purvciemā, kā arī par Pērnavas ielas kastaņu glābšanas akciju, parādot, cik veiksmīgi mākslinieks ar radošām idejām var būt arī pilsoniski aktīvs.
Dienas noslēgumā dalībnieki devās uz Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) biroju Brīvības ielā, kur tās darbinieki – vadošā producente Kitija Vasiļjeva, programmu direktors Kaspars Vanags un RIBOCA2 izglītības projektu vadītāja Una Meiberga – iepazīstināja klātesošos ar to, kas ir biennāle, kas sagaidāms RIBOCA2, kas jāņem vērā, domājot par mākslu ārpus kanona un ārpus ierastā. Konkursa dalībniekiem bija iespēja piedalīties RIBOCA balvu izspēlē, kā arī pašiem kļūt par RIBOCA2 dalībniekiem.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Freiberga
Kultūras kanona konkursa koordinatore
E-pasts: kristine.freiberga@lka.edu.lv
Tālr.: 29939915
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Jauns cikls Latvijas kultūras kanona sekotājiem Facebook vietnē. Kopš 2019. gada 23. novembra 99 dienas pēc kārtas tiek izcelta viena no Latvijas kultūras kanona vērtībām, pastāstīts kāds interesants fakts vai sniegta informācija, kas aktuāls notiek Latvijā un pasaulē šīs vērtības kontekstā.
Lai jums jauka izglītošanās! Meklējiet tēmturi #kultūraskanona99vērtības!
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
28. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, pasākuma cikla „Māksla Akuratera mājā” ietvaros aicina uz gleznotājam, grafiķim, zīmētājam un mākslas teorētiķim Jēkabam Kazakam veltītu vakaru.
Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.
Atzīmējot Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” 75. jubileju, kantāte tiks atskaņota 9. novembrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Annas baznīcā un 10. novembrī plkst. 17.00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Ieeja koncertos ir bez maksas.
Koncertā piedalās: kultūras un tautas mākslas centra „Ritums” kamerkoris „Vidus”, kultūras un tautas mākslas centra „Iļģuciems” kamerkoris „Muklājs”, solisti: Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Andris Gailis (bass), ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Jānis Kokins.
Kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes „Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties padomju laikiem, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un „Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā „Lūgšana” no kantātes atkal skanēja Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
