post_img

Komponista Raimonda Paula (1936) dziesmas

Latvijā grūti iedomāties populārāku personību par Raimondu Paulu. Tā tas ir jau piecdesmit gadu garumā – no 20. gadsimta 60. gadu nogales līdz pat mūsu dienām. Un attiecībā uz populārās mūzikas komponistu (nemaz nerunājot par akadēmiskās mūzikas autoru atpazīstamību) tā ir paradoksāla situācija – muzikologi jau iepriekš atzīmējuši, ka ASV vai Francijā reti kurš zina tos, kas rakstījuši dziesmas Elvisam Preslijam (1935–1977), Frenkam Sinatram (1915–1998), Edītei Piafai (1915–1963), Mireijai Matjē (1946). Taču Raimonds Pauls ir zināms visiem. Vispirms tiek minēts viņš, un tikai pēc tam solisti, kurus agrāk sauca par estrādes dziedātājiem, bet tagad – vienkārši par popmūziķiem. Jā, protams, šeit liela loma ir paša Raimonda Paula nenogurstošajai koncertdarbībai, kur par īpašu muzikālu zīmi kļuvis viņa uzreiz atpazīstamais klavieru piesitiens. Nevar nepieminēt arī viņa sabiedrisko darbību – galu galā tieši Raimonds Pauls bijis pirmais atjaunotās Latvijas kultūras ministrs. Tomēr tas jau drīzāk būtu blakusefekts – īstais iemesls Raimonda Paula fenomenam jāmeklē kur citur.