post_img

Dzejnieka Aleksandra Čaka (1901–1950) dzejoļu krājums „Mana paradīze”, 1932, un varoņeps „Mūžības skartie”, 1937–1939

Aleksandrs Čaks latviešu literatūrā sevi ierakstījis ar spilgtu un virtuozu pilsētas ikdienas tvērumu dzejas valodā, kas visspožāk atklājas viņa dzejoļu krājumā „Mana paradīze” (1932). Savukārt poēmu krājums „Mūžības skartie” (1937. gadā 1. daļa un 1939. gadā 2. daļa) ir valodas piemineklis, kas veltīts latviešu strēlnieku liktenim, personību spēkam un misijai Pirmā Pasaules kara notikumos, kas traģiski skāra arī Latviju.