Kategorie Archiv: Aktualitātes

(Latvian) Dailes teātra ēkai – 40

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Dailes teātra ēkas Rīgā Brīvības ielā 75 (toreiz Ļeņina ielā) atklāšana 1977. gada 30. oktobrī. Dailes teātra arhīvs
Dailes teātra ēkas Rīgā Brīvības ielā 75 (toreiz Ļeņina ielā) atklāšana 1977. gada 30. oktobrī. Dailes teātra arhīvs

30. oktobrī aprit 40 gadi, kopš Dailes teātris sāka savu darbību ēkā Brīvības ielā.

1977. gada 30. oktobrī īstenojās diženā režisora, Dailes teātra dibinātāja Eduarda Smiļģa sapnis – Vecajā Dailītē beidzot sagaidīti Jurģi.

Dailes teātris pēc ilgiem gaidīšanas gadiem pamet veco, tik mīļo, bet jau par šauru kļuvušo skatuvi Lāčplēša ielā. Jaunā adrese – Brīvības iela 75 (toreiz Ļeņina iela). Kā jau tas pienākas dailēniešiem, pārvākšanās notiek ar vērienu. Viss kolektīvs – aktieri, režisori, tehniskais personāls – kostimētā gājienā  iziet no vecā nama un, dziesmām skanot, jūsmīgo rīdzinieku pavadīti, dodas  uz jaunajām mājām.

Tās pašas dienas vakarā teātri mīlošā publika tiek aicināta uz pirmizrādi. Ir tapis Dailes teātra ēkas atklāšanai veltīts uzvedums „…Visu savu mūžu…”. Scenārija autors ir Māris Grēviņš, režisors inscenētājs – Arnolds Liniņš, scenogrāfs – Ilmārs Blumbergs, kustību režisore – Ērika Ferda, izrādē skan Burharda Sosāra, Marģera Zariņa, Induļa Kalniņa mūzika no Dailes teātra izrādēm. Tas ir krāšņs, monumentāls uzvedums, kas ļauj pārlapot vēstures lappuses un redzēt uz skatuves visu Dailes teātra grandiozo, talantīgo aktieru kolektīvu, un uzvedumam bija ilgs un laimīgs mūžs.

Saistībā ar ēkas 40. dzimšanas dienu laikā no 16. līdz 23. novembrim tiks izgaismota Dailes teātra ēka Brīvības ielā 75.

 

Informāciju sagatavoja:
Liene Jakovļeva
Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 67270424, 26322111
E-pasts: liene@dailesteatris.lv

(Latvian) 29. oktobrī notiks radošā darbnīca bērniem „Silueti”

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

radosa_darbnica_siluetiDailes teātris sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku arī šajā sezonā turpina organizēt radošās darbnīcas bērniem – svētdien, 29. oktobrī, plkst. 12.00 Dailes teātra 1. stāva foajē notiks radošā darbnīca „Silueti”.

Rīgas siluets ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā un ir labi atpazīstams, bet vai un ko mēs zinām par šīm gadsimtus senajām celtnēm? Vai tās atpazīstam? Vai tajās esam bijuši? Vai zinām, ka pirmais publiskais pulkstenis baznīcas tornī parādījās 14. gadsimtā, un tas bija Pēterbaznīcas tornis? Kāpēc mēs labāk zinām Mocarta vai Puškina siluetu, nekā Pētera Vaska, Imanta Kalniņa vai Zigmara Liepiņa? Kāda ir silueta vēsture? Kādi ir noteikumi, lai taptu labs siluets? Vai šodien siluets ir modē un kas tiek uzskatīts par stilīgu siluetu?

Darbnīcas dalībnieki ar savu roku un gaismas palīdzību varēs radīt gaismas spēļu siluetu un tad, kā jau teātrī pienākas, ar radītajiem siluetiem spēlēt teātri. Aktivitātēs tiks iesaistīti arī pieaugušie, lai bērni uzzinātu, ko par siluetu zinās pastāstīt mamma, tētis, opis vai oma.

Pieteikumus dalībai radošajā darbnīcā lūdzam sūtīt uz e-pastu pasakumi@dailesteatris.lv (lūgums norādīt bērna vārdu, uzvārdu un vecumu).

Aicināti bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, vietu skaits ierobežots.

 

Informāciju sagatavoja:
Liene Jakovļeva
Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 67270424, 26322111
E-pasts: liene@dailesteatris.lv

(Latvian) Līdz 1. novembrim ir iespēja pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

lkk_konkurss_2017_2018Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni tiek aicināti līdz 2017. gada 1. novembrim pieteikties sestajam Latvijas kultūras kanona konkursam „Kultūras kanona vēstis Latvijas nākošajā simtgadē”, kurā jauniešiem būs iespēja veidot kultūras kanona mājaslapai un Latvijas valsts simtgadei veltītu mediju saturu.

Jau sesto gadu Latvijas Kultūras akadēmija sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Šogad konkurss sevi piesaka ar moto „Kultūras kanona stāsti, ziņas un vēstis Latvijas cilvēkiem nākamajā simtgadē”, kā rezultātu paredzot jaunu kultūras kanona mājaslapai un Latvijas simtgadei veltītu mediju saturu.

Konkurss tradicionāli norisinās trīs kārtās. Pirmā kārta visos Latvijas reģionos notiks novembra trešajā nedēļā (13.–17. novembris). Tajā komandām būs jāiepazīstas ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas atjaunoto Latvijas kultūras kanona mājaslapu, jāizvēlas viena vērtība/kultūras artefakts, jāveic tā padziļināta izpēte, lai radītu savu piedāvājumu kanona mājaslapas papildināšanai. Katrā reģionā tiks izvēlētas divas labākas komandas, kas piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā. Otrā kārta būs seminārs, kurā  skolēni apgūs mediju satura izstrādes pamatprincipus. Savukārt janvārī, kad norisināsies konkursa fināls, komandas klātienē saņems uzdevumu, kas testēs finālistu erudīciju Latvijas kultūras kanona kontekstā. Tas paredzēs ar kultūras mantojumu un Latvijas kultūras kanonu saistītu mediju satura izstrādi konkrētam medijam ar konkrētu vēstījumu Latvijas simtgades un Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Lai pieteiktos konkursam, ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un līdz 2017. gada 1. novembrim jāaizpilda PIETEIKUMA FORMA tiešsaistē.

Latvijas kultūras kanona konkursu vidusskolēniem „Kultūras kanona vēstis Latvijas nākošajā simtgadē” organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Informatīvie atbalstītāji: E-klase un Chaula.lv.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Nadīna Rutka
Tālr.: 29969371
E-pasts: nadina.rutka@gmail.com

(Latvian) Tiešsaistē pieejamas visas kanonā iekļautās filmas

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2017. gada septembra Nacionālais Kino centrs portālā Filmas.lv nodrošina tiešsaistē pieejamas visas 12 kultūras kanonā iekļautās Latvijas filmas.

Latvijas kultūras kanons, kas apvieno pavisam 99 konkrētas vērtības no plašā Latvijas kultūras mantojuma, tika radīts 2008. gadā, kad pēc toreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas tika izveidotas ekspertu grupas, sadalot kultūras mantojumu septiņās nozarēs – literatūra, kino, teātris, vizuālā māksla, mūzika, arhitektūra un dizains, tautas tradīcijas. Latvijas filmu nozares mantojumu vērtēja pieci eksperti – kinozinātniece Valentīna Freimane, kinorežisors un sinefils Jānis Putniņš, kinokritiķe Dita Rietuma, kinožurnāliste Kristīne Matīsa, filozofs un režisors Uldis Tīrons. Ekspertu galvenais kritērijs – kultūras kanona vērtību saraksts nekādā gadījumā nav iepriekšparedzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijās; kultūras kanona uzdevums ir uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažā gadījumā tās pat izcelt no aizmirstības. Ekspertu uzmanības centrā ir arī filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē vai arī savā laikā, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to.

Ekspertu vērtējuma galarezultāts ir 12 filmu saraksts – septiņas spēlfilmas, četras dokumentālās filmas un viena animācijas filma. Interesanti, ka tik dažādi domājošajiem ekspertiem izkristalizējās tomēr trīs filmas, kas Kultūras kanona fināla sarakstā tika iekļautas absolūti vienbalsīgi – Ivara Kraulīša „Baltie zvani” (1961), Herca Franka „Vecāks par 10 minūtēm” (1978) un Jāņa Streiča „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Pārējās filmas hronoloģiskā secībā – Aleksandra Rusteiķa „Lāčplēsis” (1930), Leonīda Leimaņa „Purva bridējs” (1966), Rolanda Kalniņa „Četri balti krekli” („Elpojiet dziļi”) (1967) un „Ceplis” (1972), Gunāra Pieša „Nāves ēnā” (1971), Aivara Freimaņa „Ābols upē” (1974), Arnolda Burova „Vanadziņš” (1978), Jura Podnieka „Vai viegli būt jaunam?” (1986) un Ivara Selecka „Šķērsiela” (1988).

Tā kā viens no kultūras kanona galvenajiem uzdevumiem ir iecelt šīs izcilās vērtības mūsdienīgā kultūrdzīves apritē, filmu nozares kanona svarīgākais jautājums vienmēr bijis – kur šīs filmas var redzēt? Sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru turpinot paplašināt portāla sadaļu „Filmas tiešsaistē”, tagad arī kultūras kanona filmas noskatāmas visur Latvijā, jebkurā datorā vai mobilajā ierīcē jebkurā diennakts laikā bez maksas. Kataloga informācija par filmām un īss ekspertu pamatojums pieejams portālā Filmas.lv, plašāki apraksti par filmām – arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas papildinātajā mājaslapā www.kulturaskanons.lv.

Latvijas Nacionālā bibliotēka septembrī piedāvā dažādas iespējas no jauna iepazīties ar Latvijas kultūras kanonu – izglītības nodarbības skolās un bibliotēkās, konkursu skolēniem, papildinātu un uzlabotu mājaslapu, kā arī Kultūras kanona izzināšanai veltītu Orientēšanās spēli Gaismas pilī.

 

Informāciju sagatavoja:
Kristīne Matīsa
Nacionālā Kino centrs vecākā referente informācijas jautājumos
E-pasts: kristine.matisa@nkc.gov.lv
Tālr.: 26129954, 67358879

(Latvian) Orientēšanās spēle Gaismas pilī

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

LKK_spele_sakumlapa_2400x1200

1. septembrī, Zinību dienā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tiks uzsāktas Latvijas kultūras kanona aktivitātes. To laikā ikviens aicināts iepazīt Kultūras kanonu un bagāto tautas kultūras un mākslas vērtību mantojumu piedaloties īpašā orientēšanās spēlē Gaismas pilī! Dalība bez maksas.

1. septembrī plkst. 14.00 LNB 1. stāva ātrijā gaidīsim skolēnus un ģimenes, lai, izmantojot LNB reģistratūrā saņemtu spēles karti, atrastu, kuras 17 kultūras kanonā iekļautās vērtības glabājas dažādās vietās bibliotēkā un kāpēc tās ir nozīmīgas.

Kā pirmie dalībnieki spēli uzsāks kultūras ministre Dace Melbārde kopā ar meitu Dārtu.

Kultūras kanona orientēšanas spēle gaidīs interesentus arī pēc 1. septembra – karte būs pieejama LNB reģistratūrā un Bērnu literatūras centrā (7. stāvā).

Turklāt jau sestdien, 2. septembrī, plkst. 13.00, uzsākot pasākuma cikla „Ģimeņu sestdiena” rudens sezonu, Bērnu literatūras centrs aicina ģimenes izmēģināt jauno orientēšanās spēli.

(Latvian) Niklāva Strunkes gleznai „Cilvēks, kas ieiet istabā” – 90

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Niklāvs Strunke (1894–1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē, kura sevi pieteica un apliecināja vienlaikus ar neatkarīgās Latvijas valsts dzimšanu. Lakoniski ģeometrizētā glezna „Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927) Latvijas modernisma klasikā iekļauta, attiecinot to uz vietējo „kubisma epizodi”.

(Latvian) Salaspils memoriālajam ansamblim – 50

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Salaspils nometnes (1941–1944) memoriāls (1967) 25 ha lielajā platībā ir viens no vērienīgākajiem piemiņas memoriāliem Eiropā un spilgts 1960. gadu otrajā pusē tapis brutālisma arhitektūras piemērs. Tas ir starptautiska mēroga un nozīmes arhitektūras un tēlniecības sintēzes paraugs un izcils arhitektu Gunāra Asara (1934), Oļģerta Ostenberga (1925–2012), Ivara Strautmaņa (1932), Oļega Zakamennija (1914–1968) un tēlnieku Ļeva Bukovska (1910–1984), Oļega Skaraiņa (1923) un Jāņa Zariņa (1913–2000) kopdarbs.

(Latvian) Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retablam – 320

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Liepājas Sv. Annas baznīcas altāris (1697) ir Latvijas lielākais un mākslinieciski vērtīgākais baroka koktēlniecības darbs. Tā nozīme pārsniedz Latvijas robežas, altāris pieder pie Baltijas reģiona izcilākajiem baroka mākslas pieminekļiem.

(Latvian) Aleksandra Čaka varoņepam „Mūžības skartie” – 80

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Aleksandra Čaka (1901–1950) poēmu krājums „Mūžības skartie” (1937. gadā 1. daļa un 1939. gadā 2. daļa) ir valodas piemineklis, kas veltīts latviešu strēlnieku liktenim, personību spēkam un misijai Pirmā Pasaules kara notikumos, kas traģiski skāra arī Latviju.

(Latvian) Aktierim Uldim Pūcītim – 80

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Aktieris Uldis Pūcītis (1937–2000) ir viena no spožākajām zvaigznēm Latvijas aktiermākslas zvaigznājā – no dabas apveltīts ar vīrišķīgiem vaibstiem un stāju, dumpiniecisku harismu un aktiera talantu, kas spilgti izpaudās gan psiholoģiskā, gan spēles stila teātra nosacījumos. Uldis Pūcītis apvienoja tādas aktiera profesijā ļoti svarīgas, bet reti vienā personībā līdzās pastāvošas īpašības kā viegli ierosināms temperaments, emocionalitāte un analītisks prāts, kas ļāva lomu ne tikai emocionāli izdzīvot, bet arī intelektuāli interpretēt. Ulda Pūcīša spēja jūtīgi reaģēt uz dzīvē un mākslā aktuālajiem strāvojumiem padarīja viņu par ideālo aktieri ne tikai vienam, bet pat vairākiem kultūras kanonā iekļautajiem režisoriem – Pēterim Pētersonam, Ādolfam Šapiro un Oļģertam Kroderam. Ar Ulda Pūcīša atveidotajiem varoņiem viegli identificējās teātra skatītāji.