Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

12. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa 2017-2018 „Latvijas kultūras kanons Latvijas Simtgadei” otrā kārta − radošais seminārs. Nautrēnu vidusskolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Ogres tehnikuma, Privātās vidusskolas Ādažu Brīvā Valdorfa skolas, Saulkrastu vidusskolas, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas, Brocēnu vidusskolas,  Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas, Liepājas 7. vidusskolas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Jelgavas Mūzikas vidusskolas, Rīgas Vakara Ģimnāzijas, Olaines 2. vidusskolas un Rīgas Katoļu ģimnāzijas komandas visas dienas garumā klausījās dažādu jomas profesionāļu stāstījumus par mediju telpā izmantojamiem, daudzveidīgajiem komunikācijas veidiem mediju telpā, īpaši Latvijas valsts simtgades kontekstā.

Baltijas mediju izcilības centra projektu vadītāja Gunta Sloga jauniešus iepazīstināja ar pamatprincipiem, kas jāievēro, lai vēstījums veiksmīgi tiktu komunicēts multimediālā vidē. Šo stāstījumu papildināja  LV100 Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kura konkursantus iepazīstināja konkrēti ar simtgades notikumu komunikācijas pamatprincipiem. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta projektu vadītāja Dagnija Baltiņa skolēniem stāstīja par Latvijas kultūras kanona mājaslapas veidošanas koncepciju un attīstības politiku. Jānis Kreicbergs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta Digitālo pakalpojumu projektu vadītājs, stāstīja par digitālajām humanitārajām zinātnēm un teksta analīzes praksēm, savu stāstījumu papildinot ar dažādu informācijas apstrādes rīku demonstrēšanu. Dienas noslēgumā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektore Rūta Muktupāvela skolēniem stāstīja par mīmiem kultūras teorijās kontekstā, tostarp konkursantus iepazīstinot ar LKA studentu veidotiem mīmiem. Noslēgumā konkursa idejas autore un kuratore, LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe deva komandām mājas darbu – tika izlozētas vairākas Latvijas kultūras kanona vērtības, lai par tām izveidotu mīmus.

Viedokli par šiem mīmiem mēs aicinām izteikt Latvijas kultūras kanona Facebook lapā (https://www.facebook.com/kulturaskanons/).

Konkursa fināls norisināsies 26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

LKA sadarbības partneri konkursa rīkošanā šogad ir Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts Izglītības satura centrs, Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja Svētku rota. Atbalsta: „Pernes Long Chips”, „Veto Magazine”, „Peintbols PB Telpa”. Informatīvais atbalsts: „E-klase” un „Chaula.lv”.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2018. gada 25. janvāra līdz 25. februārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma izstāde „Pasaule ar Minox. Riga”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas Dizaineru savienību.

„Minox” ir fotoaparāts, kurš nav zaudējis savu popularitāti līdz pat mūsdienām, sākot ar „VEF Minox Rīga” modeli un līdz pat vēlāk ražotajiem modeļiem. Šis fotoaparāts ir iecienīts ne tikai fotogrāfu vidū, bet plaši izmantots arī dažādās filmās kā spiegošanas fotokamera. Šis izgudrojums ir Latvijas lepnums, tādēļ šo izstādi varētu iekļaut Latvijas valsts simtgades svinību notikumu programmā.

Izstādē var iepazīties ar muzeja krājumā esošajiem materiāliem par fotoaparāta „Minox” ražošanu un attīstību, kā arī aplūkot vairāku fotogrāfu-amatieru darbus, kas uzņemti ar dažādu veidu „Minox” fotoaparātiem. Šoreiz tie ir dažādu vecumu pārstāvji, kas nāk no dažādām valstīm: Deniss Anaņjevs (Krievija), Ēriks Tibels (Francija), Žuljans Tanase (Rumānija), Luišs Karvaļu (Francija), Imants Parādnieks (Latvija), Volha Saviča (Baltkrievija), Genadijs Smirnovs (Krievija), Maksims Aļošins  (Krievija), Ādolfs Irbīte (Latvija). Šos autorus vieno aizraušanās ar „Minox” kamerām, daži no tiem ir profesionāli fotogrāfi, kuriem ir savas fotolaboratorijas un fotoaparātu kolekcijas, bet citiem fotokamera ir līdzi tikai ceļojumu laikā un atpūtas brīžos.

Fotoaparāta „Minox” izgudrotājs Valters Caps (Walter Zapp) dzimis 1905. gada 4. septembrī Rīgā tirgotāja ģimenē. Bērnībā Valteram bija vāja veselība, tādēļ skolu viņš apmeklēja maz, bet viņš bija autodidakts ar izcilu konstruktora talantu. 1921. gadā Caps ar ģimeni pārvācās uz Reveli (Tallinu), kur viņš uzsāka darba gaitas. 1922. gadā viņš sāka strādāt Tallinas labākajā mākslas foto darbnīcā pie Valtera Lemberga. Valters apsprieda savu sapni par fotoaparātu, ko cilvēks viegli varētu nēsāt sev līdzi, ar savu draugu Rihardu Jirgenu. 1932. gadā tika izveidots kopuzņēmums, kurā Caps apņēmās ieguldīt idejas, bet Jirgens – naudas līdzekļus. Četru gadu laikā tika radīts unikāla fotoaparāta prototips „Ur-Minox”. Sākotnēji tika plānots ražot fotokameru Igaunijā, bet tur neatradās neviens uzņēmums, kurš būtu spējīgs izpildīt šādu projektu. Potenciālie ražotāji tika meklēti citur. Pēc „Agfa” atteikuma, Jirgens potenciālos ražotājus meklēja Latvijā, 1936. gada 6. oktobrī tika noslēgts sadarbības līgums ar Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) vadību. 1938. gada oktobrī K. Ulmanim tiek pasniegts pirmais VEF ražotais „Minox” fotoaparāts. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā VEF turpināja ražot „Minox” fotoaparātus. Fotoaparāta ražošana tika pārtraukta nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Kopumā laika posmā no 1938. līdz 1943. gadam tika izgatavoti aptuveni 17 500 fotoaparāti.

Izstādes atklāšana paredzēta 2018. gada 25. janvārī plkst. 17.00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Rīgā Mārstaļu ielā 8, ieeja no Alksnāja ielas).

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VEF vēstures muzejs, Dizaina birojs, Fotostudija „Pieci ezeri”.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Rūpnīcas „Sarkanā Zvaigzne” ražotais un dizainera Gunāra Glūdiņa modelētais mopēds „Rīga-12” ir Latvijas padomju okupācijas perioda rūpnieciskā un tehnikas dizaina spilgts sasniegums, ar kuru brauca daudzus gadus visā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Šis modelis kalpo kā simbols latviešu radītās mototehnikas unikālajam dizainam 1970. gados.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Režisora Herca Franka (1926–2013) un operatora Jura Podnieka (1950–1992) filma „Vecāks par desmit minūtēm” (1978) ir varbūt visneapšaubāmākā vērtība Latvijas kultūras kanona kino sadaļā – lai kādi eksperti vētītu Latvijas kino vēsturi, lai cik filmu būtu nolemts iekļaut fināla sarakstā, bez šī leģendārā darba iztikt nevarētu nekādā gadījumā, tāpat kā pasaules mākslas vēsture nevarētu iztikt bez Leonardo da Vinči gleznas „Mona Liza”. Tikai desmit minūtes garā dokumentālā īsfilma ir unikāla gan formas, gan satura ziņā, uzskatāmi ilustrējot populāro teicienu „viss ģeniālais ir vienkāršs”.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Latvijas leļļu animācijas meistara Arnolda Burova (1915–2006) 10 minūšu garā krāsainā īsfilma „Vanadziņš” (1978) ir vienīgais Latvijas kultūras kanonā iekļautais animācijas filmas paraugs. „Vanadziņš” ir Rīgas leļļu kinoskolas mākslinieku fantāzijas lidojuma spilgts, stilistiski lakonisks paraugs, tehniskā risinājuma, vizuālā un dramaturģiskā izteiksmē jaudīgākais šī žanra darbs. Tas ir viengabalains, emocionāls ceļojums realitātei paralēlā pasaulē un ārkārtīgi patiess kino pārdzīvojums visiem vecumiem un visām paaudzēm.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Režisora un operatora Ivara Selecka (1934) 1988. gadā uzņemtā pilnmetrāžas dokumentālā filma „Šķērsiela” (89 min.) ir unikāla laikmeta un sava laika sabiedrības liecība, objektīva, neizskaistinātas realitātes fiksācija ar dziļi empātisku autoru pozīciju. Tas ir stāsts par šķietami vienkāršiem dažāda vecuma un dzīves gājuma cilvēkiem, kādas Pārdaugavas ielas iemītnieku ikdienu, sapņiem un cerībām laikā, kad pagātne vēl nelaiž vaļā, bet nākotnē jau jūtami tuvojas valstiskas pārmaiņas.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Reiņa un Matīsa Kaudzīšu (1839–1920; 1848–1926) sarakstītie „Mērnieku laiki” (1879) ir pirmais romāns latviešu literatūrā. „Mērnieku laiki” ir viens no mākslinieciski nozīmīgākajiem reālisma prozas sasniegumiem latviešu rakstniecībā, kas spēcīgi ietekmējis turpmāko latviešu romānu attīstību. Taču romānam nav tikai literatūrvēsturiska nozīme – tajā sniegtais latviešu lauku iedzīvotāju raksturojums un detalizēti aprakstītie sadzīves ieradumi un sociālās norises padara „Mērnieku laikus” arī par vērtīgu kultūrvēsturisku un etnogrāfisku liecību.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Imants Ziedonis (1933–2013) ir viens no latviešu izcilākajiem un populārākajiem 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas, kino scenāriju autoriem, kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ievērību guvis gan ar saviem literārajiem darbiem, gan arī ar savu neparasto un spēcīgo personību. Imanta Ziedoņa daiļrade, izteikumi, dzīves stils, paustās idejas joprojām iemanto lielu interesi un rezonansi plašā mūsdienu sabiedrības daļā.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Imants Ziedonis (1933–2013) ir viens no latviešu izcilākajiem un populārākajiem 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem, publicistiem, īsās prozas, kino scenāriju autoriem, kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem. Ievērību guvis gan ar saviem literārajiem darbiem, gan arī ar savu neparasto un spēcīgo personību. Imanta Ziedoņa daiļrade, izteikumi, dzīves stils, paustās idejas joprojām iemanto lielu interesi un rezonansi plašā mūsdienu sabiedrības daļā.