post_img

Komponists Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788)

Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītels ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila (empfindsamer Stil) pārstāvis. Nosauktais stils (nereti identificēts arī kā Sturm und Drang virziena izpausme mūzikā) – tā ir vācu komponistu reakcija pret baroka afektu teorijas izvirzītajiem visai mehāniskajiem jūtu paušanas principiem. Starp baroku un klasicismu mītošo empfindsamer Stil raksturo spējas noskaņu maiņas un tieksme pēc nemākslotām, nesagudrotām jūtām. Ikkatra Mītela mūzikas takts nudien atspoguļo šim virzienam raksturīgo vēlmi liesmot, žilbināt, pārsteigt ar negaidītām harmonijām, skaļuma un klusuma kontrastiem, gandrīz neiespējamu virtuozitāti un absolūtu neprognozējamību.

Breģe, Ilona. (1997). Teātris senajā Rīgā: vēstures fakti, vācu kultūra – skats pāri diviem gadsimtiem: Rīgas Pilsētas teātris (1782–1863) (20.-21. lpp.). Rīga: Zinātne.

Ērģeļmākslas likteņi Mare Balticum piekrastē feodālisma periodā. (1987). No: Ilma Grauzdiņa. Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē jeb Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku (42.-43. lpp.). Rīga: Liesma.

Gailīte, Zane. (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli (253.-257., 261.-274., 283.-284. lpp.). Rīga: Pētergailis.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Koncertdzīves izveidošanās 18.–19. gadsimtā. No: Ludvigs Kārkliņš. Simfoniskā mūzika Latvijā (20.-32. lpp.). Rīga: Liesma.

Klotiņš, Arnolds. (1987). Senās Rīgas oriģinālģēnijs. No: Arnolds Klotiņš. Mūzika un idejas. Rīga: Liesma.

Lindenbeka-Līvmane, Rudīte. (2009). Johana Gotfrīda Mītela ērģeļfantāzijas žanra attīstības kontekstā. No: Mūzikas akadēmijas raksti, Nr. 6 (121.-130. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Mītels (Müthel), Johans Gotfrīds. (2001). No: Ilona Breģe. Cittautu mūziķi Latvijā 1401-1939: leksikons (132.-133. lpp.). Rīga: Zinātne.

Müthel, Johann Gottfried. (1970). No: Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710-1960 (538. lpp.). Köln; Wien: Böhlau.

Müthel, Johann Gottfried. (1993). Konzerte und Kammermusik [CD]. Izpilda Musica Alta Ripa. Vācija: Dabringhaus und Grimm. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/4820

Müthel, Johann Gottfried. (1999-2007). No: Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Personenteil: allgemeine Enzyklopädie der Musik: in 21 Bd.: Personenteil in 17 Bd. Vol 17 (874.-875. lpp.). Kassel: Bärenreiter; Stuttgart; Weimar: Metzler.

Müthel, Johann Gottfried. (2012). Concerti [CD]. Izpilda Ieva Saliete, Sergio Azzolini, Ai Ikeda, Kesselberg Ensemble, vadītāja Ilze Grudule. Basel: Cantando. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/10779

Müthel, Johann Gottfried. (2015). The 5 keyboard concertos [CD]. Izpilda Marcin Świątkiewicz, Arte dei Suonatori. Zviedrija: BIS Records. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/11169

Scheunchen, Helmut. (2002). Müthel Johann Gottfried. No: Helmut Scheunchen. Lexikon deutschbaltischer Musik (174.-177. lpp.). Wedemark-Elze: Harro v. Hirschheydt.

Vītoliņš, J., Krasinska, L. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sēj. (111.-113. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs. (1930). Barokās mūzikas lielmeistari. No: Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture (166.-190. lpp.). Rīga.

Vītoliņš, Jēkabs. (1973). Latvijas XVII un XVIII gadsimta mūzikas kultūras attīstības pretmeti. No: Latviešu mūzika. X sējums (152.-165. lpp.). Rīga: Liesma.