post_img

Komponist Johann Gottfried Müthel (1728–1788)

Der Komponist und außergewöhnlich virtuose Pianist bzw. Cembalist Johann Gottfried Müthel war einer der brillantesten Künstler der deutschen Musikkultur, die auf lettischem Gebiet vor der Entstehung einer nationalen professionellen Musikkultur in der zweiten Hälfte des 19. Jahrhunderts dominierte.

Orests Silabriedis über Johann Gottfried Müthel im Kulturkanon. 2008. (auf Lettisch)

Orests Silabriedis über Johann Gottfried Müthel im Kulturkanon. 2008. (auf Englisch)

Leider ist der Eintrag nur auf English und Latvian verfügbar. Der Inhalt wird in der Standard-Sprache dieser Website angezeigt. Sie können einen Link anklicken, um zu einer anderen verfügbaren Sprache zu wechseln.

Bibliogrāfiskais saraksts ar Johana Gotfrīda Mītela nošizdevumiem un atsevišķi iespiestām notīm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas krātuvē, 2019.

Breģe, Ilona. (2001). Cittautu mūziķi Latvijā 1401-1939: leksikons (132.-133. lpp.). Rīga: Zinātne.

Breģe, Ilona. (1997). Teātris senajā Rīgā: vēstures fakti, vācu kultūra – skats pāri diviem gadsimtiem: Rīgas Pilsētas teātris (1782–1863) (20.-21. lpp.). Rīga: Zinātne.

Ērģeļmākslas likteņi Mare Balticum piekrastē feodālisma periodā. (1987). No: Ilma Grauzdiņa. Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē jeb Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku (42.-43. lpp.). Rīga: Liesma.

Gailīte, Zane. (2003). Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli (253.-257., 261.-274., 283.-284. lpp.). Rīga: Pētergailis.

Grauzdiņa, Ilma. (1987). Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē jeb Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku (42.-43. lpp). Rīga: Liesma.

Johansons, Andrejs. (1975). Latvijas kultūras vēsture, 1710-1800 (535. lpp.). Stokholma: Daugava.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Koncertdzīves izveidošanās 18.–19. gadsimtā. No: Ludvigs Kārkliņš. Simfoniskā mūzika Latvijā (20.-32. lpp.). Rīga: Liesma.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā (20. lpp.). Rīga: Liesma.

Klotiņš, Arnolds. (1987). Senās Rīgas oriģinālģēnijs. No: Arnolds Klotiņš. Mūzika un idejas. Rīga: Liesma.

Lindenbeka-Līvmane, Rudīte. (2009). Johana Gotfrīda Mītela ērģeļfantāzijas žanra attīstības kontekstā. No: Mūzikas akadēmijas raksti, Nr. 6 (121.-130. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Lindenberga, Vita. (2004). Skaņuloki gadsimtos (23. lpp.). Rīga: Zinātne.

Mītels (Müthel), Johans Gotfrīds. (2001). No: Ilona Breģe. Cittautu mūziķi Latvijā 1401-1939: leksikons (132.-133. lpp.). Rīga: Zinātne.

Müthel, Johann Gottfried. (1970). No: Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710-1960 (538. lpp.). Köln; Wien: Böhlau.

Müthel, Johann Gottfried. (1993). Konzerte und Kammermusik [CD]. Izpilda Musica Alta Ripa. Vācija: Dabringhaus und Grimm. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/4820.

Müthel, Johann Gottfried. (1999-2007). No: Die Musik in Geschichte und Gegenwart. Personenteil: allgemeine Enzyklopädie der Musik: in 21 Bd.: Personenteil in 17 Bd. Vol 17 (874.-875. lpp.). Kassel: Bärenreiter; Stuttgart; Weimar: Metzler.

Müthel, Johann Gottfried. (2012). Concerti [CD]. Izpilda Ieva Saliete, Sergio Azzolini, Ai Ikeda, Kesselberg Ensemble, vadītāja Ilze Grudule. Basel: Cantando. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/10779.

Müthel, Johann Gottfried. (2015). The 5 keyboard concertos [CD]. Izpilda Marcin Świątkiewicz, Arte dei Suonatori. Zviedrija: BIS Records. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/11169.

Scheunchen, Helmut. (2002). Lexikon deutschbaltischer Musik (174.-177. lpp.). Hrsg. von der Georg-Dehio- Gesellschaft. Wedemark-Elze: Harro v.Hirschheydt.

Scheunchen, Helmut. (2002). Müthel Johann Gottfried. No: Helmut Scheunchen. Lexikon deutschbaltischer Musik (174.-177. lpp.). Wedemark-Elze: Harro v. Hirschheydt.

Vītoliņš, J., Krasinska, L. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sēj. (111.-113. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs. (1930). Barokās mūzikas lielmeistari. No: Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture (166.-190. lpp.). Rīga.

Vītoliņš, Jēkabs. (1973). Latvijas XVII un XVIII gadsimta mūzikas kultūras attīstības pretmeti. No: Latviešu mūzika. X sējums (152.-165. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs. (1930). Mūzikas vēsture (206. lpp.). Rīga: Grāmatu Draugs.