Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Komponista Jāzepa Vītola (1863–1948) balāde jauktajam korim „Gaismas pils” (1899) ir vienlaikus latviešu klasiskās mūzikas rītausmas, paša Vītola kormūzikas un arī Dziesmu svētku simbols. Dziesmas pirmatskaņojums notika Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības kora koncertā Rīgas Riteņbraucēju dārzā 1900. gada vasarā.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
No 8. līdz 12. oktobrim Latvijas reģionos norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa pirmā kārta, kurā jaunieši veidoja savu Latvijas simtgades kultūras pasākumu TOP 7. Pasākumu izlase tika veidota kontekstā ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām. Kultūras kanona vērtības pētīja, un to sasaisti ar aktuālo kultūras notikumu piedāvājumu meklēja un prezentēja 46 skolu komandas. Piecās dienās konkursa žūrijai bija iespēja pieredzēt Latviju jauniešu acīm, atklājot ne tikai to, kas no aktuālā kultūras piedāvājuma jauniešu auditorijai šķiet nozīmīgs, bet arī uzzinot, kuras no Kultūras kanona vērtībām jaunieši sevišķi izceļ un kāpēc.
Skolu komandas bija ieguldījušas lielu darbu gan pētnieciskās aktivitātēs, gan prezentāciju sagatavošanā, gan radošā savu viedokļu un vērtējumu komunikācijā: radīti video, sacerēti muzikāli skaņdarbi un iestudētas nelielas performances. Lielākā daļa komandu uzdevuma izpildē bija iesaistījušas arī citus klases un skolas biedrus. Interesanti, ka jaunieši notikumu izvēlē balstījās ne tikai uz savai vecuma grupai svarīgām vērtībām, domājot par to, kādi notikumi un vērtības būtu iekļaujamas „Latvijas skolas somas” piedāvājumā, bet runāja arī par vērtībām, kas nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem kopumā, sevišķi valsts simtgades kontekstā, tā apliecinot patriotismu un piederības izjūtas nozīmi. Pārliecinoši un emocionāli dalībnieki prezentēja tos notikumus, ko paši piedzīvojuši, pierādot klātbūtnes un līdzdalības lielo nozīmi spējā pārliecinoši komunicēt un dalīties ar gūto pieredzi.
Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas. No Latgales reģiona – Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola un S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Vidzemes reģiona – Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Kurzemes reģiona – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola un Aizputes vidusskola. Zemgales reģiona – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola un Tukuma Raiņa vidusskola. No Rīgas reģiona – Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija un Rīgas Vakara ģimnāzija.
Lai arī konkursā atklājās jauniešu interešu daudzpusība, tomēr, izvērtējot visos reģionos prezentētos notikumus, konkursa žūrija atlasīja populārāko un biežāk prezentācijās pieminēto notikumu un vērtību TOP 11, atzīstot tos par skolu jauniešu auditorijas spilgtāko Latvijas simtgades kultūras pieredzi:
Konkursa otrā kārta – radošais seminārs notiks 2019. gada 11. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” Rīgā, Dzirnavu iela 46. Otrajā kārtā komandas kopā ar Latvijas simtgades biroja, „Latvijas skolas somas” iniciatīvas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem un ekspertiem apgūs Latvijas jaunā, arī strīdīgā un Latvijas sabiedrībā atšķirīgi vērtētā kultūras mantojuma veidošanās, tā digitalizācijas un citus mantojuma mūsdienu saglabāšanas paņēmienus. Semināra ietvaros notiks diskusija par to, Ko no simtgadē jaunradītajām kultūras vērtībām un artefaktiem saglabāt un kā? Kam tos vajag šodien? Kam vajadzēs rīt?. Precīzāka informācija par otrās kārtas norisi un laiku tiks publiskota decembrī!
Paldies visu skolu komandu dalībniekiem par ieguldīto darbu, gatavojoties konkursam „Kultūras kanons manā skolas somā”!
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
2018. gada 15. oktobrī plkst. 14.00 Salacgrīvas novada bibliotēkā notiks tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu.
Sarīkojuma nosaukums „Valoda kā pašvērtība. Uldis Bērziņš izkāpj no Latvijas kultūras kanona” nav izvēlēts nejauši. Viņš ir nozīmīgs un aktīvs mūsu laika dzejnieks un tulkotājs, lai gan pieder paaudzei, kas literatūrā ienāca 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē – 70. gadu sākumā. Viņa daiļrade tolaik ievadīja jaunu posmu Latvijas dzejas attīstībā, ko nosacīti dēvē par „lingvistisko pagriezienu”, kad dzejas uzmanības centrā nonāca valoda – nevis kā līdzeklis noteikta sociāla, nacionāla, humāna uzdevuma veikšanai, bet kā pašvērtība. Uldim Bērziņam filoloģija ir nevis līdzeklis dzejas radīšanai, bet iedvesmas avots.
Visi, kam interesē saruna ar un par Ulda Bērziņa valodu, dzeju, dzīvi, aicināti doties uz šo tikšanos. Sarunu vadīs Liega Piešiņa.
Sarīkojuma atbalstītājs: Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Ir īstais brīdis nodrošināties ar visu nepieciešamo sēņošanai un doties mežā! Aicinām sūtīt sevi un savus draugus bekot, noskaidrojot, kuru no latviešu literatūras spilgtākajiem personāžiem sūtīt līdzi! Gatavojoties sēņošanai, pievērsiet uzmanību viena no latviešu iecienītāko rudens rituālu saistībai ar Latvijas kultūras kanonu, iepazīstiet sevi kā sēņotāju un mūsu Kultūras kanonu – kā pilnu grozu ar patiesi lieliskām un pārsteidzošām vērtībām.
Meklē testu šeit: http://tests.lka.edu.lv/kulturas-kanona-tests-6.
Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Latvijas kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasti: kulturaskanons@lka.edu.lv, aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēni līdz 21. septembrim tiek aicināti pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „Kultūras kanons manā skolas somā”, kurā, balstoties kultūras kanona vērtībās un aktuālajā kultūras piedāvājumā, jauniešiem būs jāveido kultūras programma, kas būtu izmantojama skolās, un jādiskutē par strīdīgi vērtētiem kultūras notikumiem, tradīcijām un vērtībām.
Jau septīto gadu Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Kultūras kanona konkursa 2018–2019 mērķis ir nodrošināt jauniešu praktisku un radošu iesaisti Latvijas valsts simtgades kultūras programmas izpētē, kā arī Latvijas skolas somas satura identificēšanā.
Konkurss norisinās trīs kārtās. Pirmā kārtā Latvijas reģionos notiks no 2018. gada 8. līdz 12. oktobrim. Pirmajā kārtā 3 skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Latvijas kultūras kanona vērtības un iepazīstas ar aktuālo kultūras piedāvājumu. Aktuālajā kultūras piedāvājumā komandai ir jāidentificē septiņi pasākumi, kuriem ir saikne ar kultūras kanona vērtībām. No šiem pasākumiem komanda izveido savām interesēm atbilstošu kultūras pasākumu TOP 7, kas, izmantojot radošas un inovatīvas izteiksmes formas, tiks prezentēts konkursa pirmajā kārtā. Katrā reģionā tiks izvēlētas divas labākās komandas, kas piedalīsies konkursa otrajā un trešajā kārtā. Pirmās kārtas norise reģionos:
Otrā kārta notiks 2019. gada 11. janvārī LKA Teātra mājā „Zirgu pasts” (Rīga, Dzirnavu iela 46). Otrajā kārtā komandas kopā ar Latvijas simtgades biroja, Latvijas skolas somas iniciatīvas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem un ekspertiem semināra ietvaros apgūs Latvijas jaunā, arī strīdīgā kultūras mantojuma veidošanās, tā digitalizācijas un citus mantojuma mūsdienu saglabāšanas paņēmienus. Semināra ietvaros notiks diskusija par to, Ko no simtgadē jaunradītajiem kultūras artefaktiem saglabāt un kā? Kam tos vajag šodien? Kam vajadzēs rīt?.
Konkursa trešā kārta – fināls – notiks 2019. gada 25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Rīga, Mūkusalas iela 3). Komandām būs jāizvēlas kultūras / mākslas notikums no Latvijas valsts simtgades programmas, kam ir potenciāls kļūt par kultūras mantojumu 21. gadsimta Latvijas iedzīvotājiem. Trešās kārtas uzdevuma precizējumu komandas uzzinās fināla dienā.
Lai pieteiktos konkursam, ir jānokomplektē komanda 3 skolēnu un 1 skolotāja sastāvā un līdz 2018. gada 21. septembrim jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma: https://ej.uz/Kanona_konkurss_2018.
Latvijas kultūras kanona konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona tīmekļa vietnē www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.
Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Latvijas kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasti: kulturaskanons@lka.edu.lv, aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
No 2018. gada 3. septembra Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) būs pieejama Latvijas kultūras kanona (LKK) orientēšanās spēles otrā daļa – aizraujošs turpinājums pērn uzsāktajai LKK un bibliotēkas iepazīšanas spēlei. Šoreiz tā pievērsīs uzmanību nozīmīgām personībām un notikumiem, kā arī unikāliem krājuma materiāliem, kas saistās gan ar LNB vēsturi, gan LKK, gan Latvijas valsts simtgadi. Dalība bez maksas.
Orientēšanās spēlē varēs piedzīvot arī bibliotēkas krājuma daudzveidību – ne vien uzzināt interesantus faktus par grāmatām, bet arī noskaidrot ko jaunu par kartēm, pastkartēm, mūzikas ierakstiem, manuskriptiem u. c.
LKK orientēšanās spēles pirmo daļu no 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada februārim izspēlēja gandrīz 5000 LNB apmeklētāju.
Spēle domāta ikvienam, kas prot lasīt un kas vēlas piedzīvot pētīšanas un izziņas prieku! Bērnus aicinām spēli spēlēt individuāli, kopā ar vecākiem vai arī mazās grupiņās divu trīs cilvēku sastāvā. Grupas lielākas par astoņiem cilvēkiem lūdzam iepriekš pieteikt, rakstot uz e-pastu ekskursijas@lnb.lv vai zvanot pa tālruni 22022920.
LKK orientēšanās spēle pieejama LNB Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā katru dienu bibliotēkas darba laikā.
Pieminot LKK sociālajos tīklos, lieto mirkļbirku #kulturaskanons
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina visus interesentus uz Maija dziedājumiem svētdien, 13. maijā, no 12.00 līdz 13.30, ko jau tradicionāli pavadīs Svētā katoļu mise un Marijas dziesmu dziedāšana pie Gutu sādžas krucifiksa.
Maija dziedājumus 12.00 iesāks svētā katoļu mise Eleonorvilas kapelā, kuru arī šogad vadīs priesteris Imants Medveckis. Pēc mises visi apmeklētāji tiks aicināti pievienoties latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblim „Olūteņš”, kas dziedās tā dēvētās Marijas dziesmas pie Gutu sādžas krucifiksa.
Maija dziedājumi pie krusta ir jauna tradīcija Brīvdabas muzejā, bet sena tradīcija Latgalē un Augšzemē. Krusts Latgales katoliskajās tradīcijās ir pārdomu un apstāšanās vieta, kur galvu pacelt uz augšu, noņemt cepuri, atdot godu Dievam. Maija dievkalpojumus ļaudis savulaik sauca par dzīduošana pi krusta un noturēja pēc pašu ierosmes.
Ieeja pasākumā no muzeja Galvenās ieejas – Brīvdabas ielas 21.
Muzejs apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10:00 līdz 20:00.
Pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta.
Mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās.
Informāciju sagatavoja:
Harita Maniņa
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 67994106
E-pasts: harita.manina@brivdabasmuzejs.lv
www.brivdabasmuzejs.lv
Leider ist der Eintrag nur auf English und Latvian verfügbar. Der Inhalt wird in der Standard-Sprache dieser Website angezeigt. Sie können einen Link anklicken, um zu einer anderen verfügbaren Sprache zu wechseln.
8. maijā sākas Kannu kino festivāls, un šogad Latvijas dalībai kinopasaules centrālajā notikumā ir sensacionāla pieskaņa – oficiālajā programmā iekļauta Rolanda Kalniņa filma „Četri balti krekli” (1967), restaurētā versija.
Kannu starptautiskais festivāls ir viens no centrālajiem notikumiem pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 8. maija līdz 19. maijam. Oficiāli atlasīta sadaļa „Cannes Classics” Kannu kinofestivāla programmā ir jau 15 gadus, un festivāla rīkotāji uzsver, ka viens no aspektiem Kannu kinofestivāla misijā ir – veidot mūsdienu auditorijas attiecības ar „pasaules kino atmiņu”. Klasisko filmu izlase veltīta pasaules kinovēstures mantojuma cildināšanai un novērtēšanai, demonstrējot īpašu meistardarbu restaurētās kopijas. 2018. gada programmas „Cannes Classics” centrālais notikums ir 50 gadu jubilejas svinības Stenlija Kubrika leģendārajai filmai „2001: Kosmiskā odiseja” („2001: A Space Odyssey”, 1968), programmā arī Ingmara Bergmana filmas, Vitorio de Sikas „Velosipēdu zagļi” (1948), Alfrēda Hičkoka „Vertigo” (1958) un citas kinoklasikas pērles. Filmas „Četri balti krekli” iekļaušana šajā izlasē nozīmē, ka Rolanda Kalniņa un viņa radošās grupas darbs ir iederīgs kinopasaules visaugstākajā sabiedrībā.
Pilna programma „Cannes Classics” – ŠEIT.
Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma komentē: „Rolanda Kalniņa filma „Četri balti krekli” ir darbs, kas sava novatorisma, ironijas un nonkonformisma dēļ nebija pieņemams padomju cenzūrai, savukārt kino teorētiķus fascinē šīs filmas gara radniecība ar 20. gadsimta 60. gadu avangardiskākajām pasaules kino tendencēm – jauno vilni, kas uzplauka Francijā, bet rezonēja arī aiz dzelzs priekškara – Austrumeiropā. Savā ziņā Rolanda Kalniņa filmas iekļaušana pasaules nozīmīgākā kinofestivāla klasikas programmā apliecina, ka Latvijas jaunais vilnis ir akceptēts arī pasaulē, Nacionālā kino centra pieteiktie „Četri balti krekli” ir izturējuši pamatīgu atlasi un konkurenci, nostājoties līdzās pasaules kinomākslas šedevriem.”
„Četri balti krekli” (1967) ir viena no pazīstamākajām Rolanda Kalniņa spēlfilmām ar ļoti sarežģītu likteni – uzņemta 1967. gadā, tā perfekti iederas tālaika kinopasaulē valdošajās modernisma tendencēs, taču savas brīvdomības, jauneklīgās enerģijas un dzēlīgās ironijas dēļ Latvijā pilnvērtīgu ekrāna dzīvi uzsāka tikai 20 gadus pēc tās uzņemšanas, bet līdz tam tika nolikta plauktā un izslēgta no Latvijas kino procesiem. Varam uzskatīt, ka beidzot taisnība ir triumfējusi – 51 gadu pēc filmas „Četri balti krekli” uzņemšanas, režisora Rolanda Kalniņa 96 gadu jubilejas dienās, filma nonāk visas kinopasaules uzmanības centrā.
Filmas scenārijs veidots pēc Gunāra Priedes lugas „Trīspadsmitā”, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, montāžas režisore Zigrīda Geistarte, otrais režisors Varis Brasla, komponists Imants Kalniņš, dziesmu vārdu autors Māris Čaklais, lomās – Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Dina Kuple, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš un citi. Filma restaurēta Latvijas studijā „Lokomotīve”.
Latvijas kinoprofesionāļi šogad piedalās arī citās Kannu kinofestivāla sadaļās, par to detalizēti tiks ziņots maija sākumā.
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra
filmu nozares informācijas speciāliste
Tālr.: 67358879, 26129954
E-pasts: kristine.matisa@nfc.gov.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
2018. gada 11. maijā no plkst. 10.30 līdz 16.00 Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina Latvijas skolu skolotājus piedalīties profesionālās kompetences pilnveides 6 stundu seminārā, kura ietvaros tiks informēts par iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ieviešanu un Kultūras kanona konkursu vidusskolēniem 2018./2019. gadā, kā arī tiks sniegta informācija par aktualitātēm kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā IZM Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) ietvaros.
Semināra pirmajā sekcijā projekta „Skola 2030” jomas vecākā eksperte Rita Dementjeva (IZM Valsts izglītības satura centrs) stāstīs par aktualitātēm kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomā projektā „Skola 2030”. Savukārt projekta jomas eksperte Anda Laķe (LKA) prezentēs kultūras studiju ieceri, stāstot gan par plānoto mācību saturu un tā ieviešanu vidusskolā. Projektam „Skola 2030” veltīto sekciju noslēgs diskusija par kultūras izpratnes mācību satura ieviešanas izaicinājumiem.
Otrā sekcija tiks veltīta iniciatīvai „Latvijas skolas soma”. Latvijas valsts simtgades biroja pārstāvis informēs par ieviešanas principiem, pieejamo informāciju un tālāko sadarbību „Latvijas skolas somas” programmas ieviešanā 2018./2019. mācību gadā. Par jau uzkrāto „Latvijas skolas somas” plānošanas un testēšanas pieredzi skolotājiem būs iespēja dzirdēt divu skolu piemērus. Brocēnu vidusskolas pārstāve Laura Miķelsone un Juglas vidusskolas pārstāve Ieva Gaņģe dalīsies pieredzē, kas iegūta piedaloties programmas ieviešanas pilotprojektos.
Trešā un noslēdzošā semināra sekcija būs veltīta kultūras izpratnes mācību saturam un kultūras kanona konkursam vidusskolēniem. Skolotājiem tiks prezentēta kultūras kanona konkursa 2018./2019. ideja, un diskusijā analizēta konkursa norise skolās, kā arī konkursa vērtēšanas metodika.
LKA ne tikai realizē studiju programmas, kas veido nozīmīgu piedāvājumu Latvijas kultūrizglītības sistēmā, tā veic arī nozīmīgu kultūras dzīves kvalitātes uzlabošanas darbu, attīstot sadarbību ar Latvijas skolu jaunatni, kultūras centru darbiniekiem un citām sabiedrības grupām. Viena no spilgtākajām aktivitātēm, kas iesaista Latvijas skolu jaunatni diskusijā par Latvijas nacionālo identitāti, kultūras vērtību pārmantošanu un starpgrupu solidaritāti ir konkurss Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu skolēniem un mākslas un mūzikas skolu vecāko kursu skolēniem: Kultūras Kanons.
Pieteikšanās kursiem līdz 6. maijam, aizpildot pieteikuma VEIDLAPU (DOC) un nosūtot to semināra koordinatorei Aijai Lūsei (aija.luse@lka.edu.lv). Dalība seminārā ir bez maksas!
Papildu informācija:
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218
www.lka.edu.lv
twitter.com/LKAkademija
facebook.com/LKAkademija
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
26. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā konkursa skolu jaunatnei „Latvijas kultūras kanons Latvijas Simtgadei” fināls. 13 komandas konkursa pirmajā kārtā izcīnīja iespēju piedalīties konkursa radošajā seminārā un konkursa finālā.
12. janvārī, konkursa ietvaros rīkotajā radošajā seminārā jeb otrajā kārtā, skolēnu komandas apguva jaunas prasmes mediju komunikācijā un tās pielietoja praksē. Viens no uzdevumiem raisīja īpašu konkursantu interesi: skolēni veidoja „mīmus” jeb „mēmus” par Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām, kas sasniedza plašu auditoriju un piesaistīja sabiedrības uzmanību sociālajos tīklos un medijos.
26. janvārī konkursa finālisti radīja tekstu par kultūras kanona vērtībām, kas paredzēts multimediālai videi – gan mājaslapai, gan kultūras kanona Facebook kontam. Fakti par kultūras kanona vērtībām skolēniem bija jāatspoguļo tā, lai radītais teksts piesaistītu ārzemnieku auditoriju, tas būtu īss, kodolīgs, kā arī trāpīgi un atraktīvi ilustrētu vērtības nozīmi. Skolēnu radītie vēstījumi par vērtībām būs skatāmi Latvijas kultūras kanona Facebook lapā, tos izmantos arī Latvijas Nacionālā bibliotēka kultūras kanona mājaslapas attīstībai. Finālistu radītos tekstus vērtēja Latvijas Kultūras akadēmijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas valsts Simtgades biroja, Latvijas Nacionālā kultūras centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Baltijas Mediju izcilības centra un Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komitejas pārstāvji.
Visas komandas ieguva pirmās pakāpes diplomus dažādās nominācijās: Nautrēnu vidusskola saņēma pirmās pakāpes diplomu par tautasdziesmu aktualizēšanu, Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola ieguva diplomu par mūsdienīgu vēstījumu multimediālai videi, Saulkrastu vidusskola – par spilgtu asociāciju veidošanu, Brocēnu vidusskola – par vērtības pozicionēšanu ārzemju auditorijai, Liepājas 7. vidusskola – par piederības sajūtas stiprināšanu, Jelgavas Mūzikas vidusskola – par spilgtāko vērtības kontekstualizāciju, Rīgas Vakara ģimnāzija – par veiksmīgu vēsturiskā un mūsdienīgā interpretāciju. Savukārt Ogres tehnikums ieguva Latvijas Kultūras akadēmijas specbalvu, Krāslavas Valsts ģimnāzija – Kultūras ministrijas un Simtgades biroja specbalvu, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija – Valsts izglītības satura centra specbalvu, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija – Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu, Olaines 2. vidusskola – Latvijas Nacionālā kultūras centra specbalvu, bet Rīgas Katoļu ģimnāzija saņēma UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalvu.
Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbības partneri konkursa rīkošanā šogad ir Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts Izglītības satura centrs, Latvijas valsts simtgades Jauniešu rīcības komiteja Svētku rota. Konkursu atbalsta LV100, LV100 Jauniešu rīcības komiteja Svētku rota, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, žurnāls „Veto Magazine”, uzņēmums „Gardu Muti”, izdevniecība „Neputns”, reklāmas ražošanas kompānija „TipOff”, LKA studējošo pašpārvalde.
Informāciju sagatavoja:
Nadīna Rutka
Latvijas Kultūras kanona konkursa projekta vadītājas asistente
Tālr.: 29969371
E-pasts: kulturaskanons@lka.edu.lv, nadina.rutka@gmail.com
...