post_img

Arhitektes Martas Staņas (1913–1972) projektētais „Dailes teātris”, 1959–1976

Dailes teātra ēka Rīgā Brīvības ielā 75 ir vērienīgākā 20. gadsimta vidus kultūras būve un spilgts padomju modernisma arhitektūras piemērs. To projektēja Latvijas nozīmīgākā konsekventās modernisma arhitektūras principu arhitekte Marta Staņa kopā ar arhitektiem Imantu Jākobsonu (1934–1993) un Haroldu Kanderu (1927–2004). Ēka ir unikāls internacionālā funkcionālisma arhitektūras paraugs un zīmīga sava laikmeta liecība gan tās ārējā veidolā, gan interjerā.

Banga, Vita. (2007). Arhitekte Marta Staņa: Dailes teātra kolīzijas: [pretdarbība M. Staņas teātra projekta realizācijai]. No: Borisa Vipera piemiņas lasījumi (11.-13. lpp.). [Rīga: b.i.].

Banga, Vita (scenārijs), Slagūne, Dace (režija). (2004). Arhitekte Marta Staņa [videoieraksts]. Rīga: Latvijas Televīzija.

Banga, Vita. (2012). Marta Staņa un Dailes teātra kolīzijas. No: Kristiāna Ābele (sast. un red.). Personība mākslas procesos (198.-212. lpp.). Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Krastiņš, Jānis. (2005). Modernā kustība pēc Otrā pasaules kara. No: Rīgas arhitektūras stili = Architectural styles in Riga = Архитектурные стили Риги (188.-189. lpp.). Rīga: Jumava.

Lejnieks, Jānis. (2013). Dailes teātris. No: Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu (78.-107. lpp.). [Rīga]: Rīgas pilsētas arhitekta birojs; Neputns.

Lejnieks, Jānis. (1995). Marta Staņa (1913-1972). No: Latvijas arhitektūras meistari (214.-225. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Martinsone, Ilze. (2016). Nākotnes ielā. No: Uz lielās dzīves trases: 20. gadsimta 60. gadu grafiskā valoda Latvijā = On the Track of Great Life: Graphic Language of the 1960s in Latvia. Izdevuma koncepcijas aut. Sandra Krastiņa. [Rīga]: Raktuve, 159.–201. lpp.

Zībārte, Ieva. (2011, July/Aug.). Dailes Theatre, Riga: [par ēkas projektēšanu un celtniecību 1959.-1977.g. (arhitekte Marta Staņa)]. A10 New European Architecture Amsterdam, Nr. 40, 62. lpp.

Apsītis, Vaidelotis. (1965, 1. jūl.). Ar Raiņa vārdu. Māksla, Nr. 3, 16.-19. lpp.

Barkāns, Georgs. (2004). Martas Staņas intelektuālās spēles Pirmseiropas situācijā. Latvijas Architektūra, Nr. 2, 86.–87. lpp.

Ģelzis, Andrejs. (2019). Dailes teātris – koncertzāle. Latvijas Architektūra, Nr. 143, 70.–71. lpp.

Holcmanis, A. (1959, 12. dec.). Kāda būs jaunā Dailes teātra ēka. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 3. lpp.

Jākobsons, Imants. (1978, 1. janv.). No Smiļģa idejas… . Māksla, Nr. 1, 18.-19. lpp.

Kāda būs jaunā Dailes teātra ēka. (1959, 12. dec.). Literatūra un Māksla, Nr. 50, [1.] lpp.

Kritiskas balsis par Dailes teātra jaunceltni: kā iet, kad jāatsaucas vissavienības aicinājumam. (1977, 9. marts). Laiks, Nr. 20, 4. lpp.

Lejnieks, Jānis. (2005). Marta Staņa. Romantisma romantiķe: [par arhitektei M. Staņai (1913-1972) veltīto t.p. nos. izstādi Latvijas Arhitektūras muzejā]. Latvijas Architektūra, Nr. 4, 108. lpp.

Lejnieks, Jānis. (2018). Fronte tēva pagalmā. Latvijas Architektūra, Nr. 140, 4.–5. lpp.

Ļeņina ielā pacelsies Dailes teātra jaunā ēka. (1959, 10. dec.). Dzimtenes Balss, Nr. 94, 2. lpp.

Tā būvē Dailes teātri. (1973, 1. jūn.). Brīvība, Nr. 6, 5.-6. lpp.