post_img

Schauspielhaus Daile, 1959–1976, Architektin Marta Staņa (1913–1972)

Bereits mit dem weitläufigen, mit stattlichen Betonplatten ausgelegten Vorplatz beansprucht das monumentale Daile-Schauspielhaus auf eine stereotypische Weise modernistisch wuchtig eine eigene bühnenähnliche Stellung an der zentralen Ost-West-Verkehrsachse (Brīvības iela 75) der Stadt Riga und zerschneidet damit den historisch gewachsenen Fassadenverlauf. Auf einer qualitativ gänzlich anderen Ebene des internationalen Funktionalismus betont die horizontale Dimensionierung der Struktur dieses Gebäudes seine Verwurzelung im Modernismus. Und durch so erzielte humane Wirkung des Baumaßstabs integriert sich das eigentlich zwölf Stockwerke zählende Hochhaus in seine urbane Umgebung. Den Harmonisierungseffekt verstärkt zusätzlich die Entlastung der Hauptfassaden, indem die Betriebsräume, die Verwaltung, Schauspielerquartiere sowie der kleine Saal (ca. 200 Zuschauerplätze) und der Kammersaal (rund 90 Plätze) beidseitig und von der Hauptbühne mit ihren rund tausend Zuschauerplätzen als dem Gebäudekern separiert werden.

Banga, Vita. (2007). Arhitekte Marta Staņa: Dailes teātra kolīzijas: [pretdarbība M. Staņas teātra projekta realizācijai]. No: Borisa Vipera piemiņas lasījumi (11.-13. lpp.). [Rīga: b.i.].

Banga, Vita (scenārijs), Slagūne, Dace (režija). (2004). Arhitekte Marta Staņa [videoieraksts]. Rīga: Latvijas Televīzija.

Banga, Vita. (2012). Marta Staņa un Dailes teātra kolīzijas. No: Kristiāna Ābele (sast. un red.). Personība mākslas procesos (198.-212. lpp.). Rīga: Neputns; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Krastiņš, Jānis. (2005). Modernā kustība pēc Otrā pasaules kara. No: Rīgas arhitektūras stili = Architectural styles in Riga = Архитектурные стили Риги (188.-189. lpp.). Rīga: Jumava.

Lejnieks, Jānis. (2013). Dailes teātris. No: Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu (78.-107. lpp.). [Rīga]: Rīgas pilsētas arhitekta birojs; Neputns.

Lejnieks, Jānis. (1995). Marta Staņa (1913-1972). No: Latvijas arhitektūras meistari (214.-225. lpp.). Rīga: Zvaigzne ABC.

Martinsone, Ilze. (2016). Nākotnes ielā. No: Uz lielās dzīves trases: 20. gadsimta 60. gadu grafiskā valoda Latvijā = On the Track of Great Life: Graphic Language of the 1960s in Latvia. Izdevuma koncepcijas aut. Sandra Krastiņa. [Rīga]: Raktuve, 159.–201. lpp.

Zībārte, Ieva. (2011, July/Aug.). Dailes Theatre, Riga: [par ēkas projektēšanu un celtniecību 1959.-1977.g. (arhitekte Marta Staņa)]. A10 New European Architecture Amsterdam, Nr. 40, 62. lpp.

Apsītis, Vaidelotis. (1965, 1. jūl.). Ar Raiņa vārdu. Māksla, Nr. 3, 16.-19. lpp.

Barkāns, Georgs. (2004). Martas Staņas intelektuālās spēles Pirmseiropas situācijā. Latvijas Architektūra, Nr. 2, 86.–87. lpp.

Ģelzis, Andrejs. (2019). Dailes teātris – koncertzāle. Latvijas Architektūra, Nr. 143, 70.–71. lpp.

Holcmanis, A. (1959, 12. dec.). Kāda būs jaunā Dailes teātra ēka. Literatūra un Māksla, Nr. 50, 3. lpp.

Jākobsons, Imants. (1978, 1. janv.). No Smiļģa idejas… . Māksla, Nr. 1, 18.-19. lpp.

Kāda būs jaunā Dailes teātra ēka. (1959, 12. dec.). Literatūra un Māksla, Nr. 50, [1.] lpp.

Kritiskas balsis par Dailes teātra jaunceltni: kā iet, kad jāatsaucas vissavienības aicinājumam. (1977, 9. marts). Laiks, Nr. 20, 4. lpp.

Lejnieks, Jānis. (2005). Marta Staņa. Romantisma romantiķe: [par arhitektei M. Staņai (1913-1972) veltīto t.p. nos. izstādi Latvijas Arhitektūras muzejā]. Latvijas Architektūra, Nr. 4, 108. lpp.

Lejnieks, Jānis. (2018). Fronte tēva pagalmā. Latvijas Architektūra, Nr. 140, 4.–5. lpp.

Ļeņina ielā pacelsies Dailes teātra jaunā ēka. (1959, 10. dec.). Dzimtenes Balss, Nr. 94, 2. lpp.

Tā būvē Dailes teātri. (1973, 1. jūn.). Brīvība, Nr. 6, 5.-6. lpp.