post_img

Salaspils memoriālais ansamblis, 1967

Salaspils nometnes (1941–1944) memoriāls 25 ha lielajā platībā ir viens no vērienīgākajiem piemiņas memoriāliem Eiropā un spilgts 1960. gadu otrajā pusē tapis brutālisma arhitektūras piemērs. Tas ir starptautiska mēroga un nozīmes arhitektūras un tēlniecības sintēzes paraugs un izcils arhitektu Gunāra Asara (1934), Oļģerta Ostenberga (1925–2012), Ivara Strautmaņa (1932), Oļega Zakamennija (1914–1968) un tēlnieku Ļeva Bukovska (1910–1984), Oļega Skaraiņa (1923) un Jāņa Zariņa (1913–2000) kopdarbs.

Bremša L. (2018). Memoriālais ansamblis un karagūstekņu piemineklis Salaspilī. No: Mākslas vēsture un teorija, nr. 21. (72. – 87.lpp.). Rīga.

Balcerbule, A. (1968). Mūsdienu memoriālo ansambļu risinājuma principi un Salaspils monuments. No: Latviešu tēlotāja māksla, 5. sēj. (121.-128. lpp.). Rīga.

Brīdaka, L. (1980). Cilvēces sirdsapziņas balss: [Par Salaspils memoriālo ansambli]. No: It visur Ļeņina elpu jūt (178.-185. lpp.). Rīga.

Modernās arhitektūras savpatības meklējumi (1966-1975). (1998). No: Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām (206.-208. lpp.). Rīga: Baltika.

Strautmanis, Ivars. (1986). Salaspils memoriālais ansamblis. No: I. Strautmanis, G. Asaris. Padomju Latvijas memoriālie ansambļi (24.-55. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vanaga, R. (1982). Neparastais uzdevums: [Par Salaspils memoriālā ansambļa celtniecību]. No: R. Vanaga. Ceļā sastaptie (60.-68. lpp.). Rīga.

О Саласпилском мемориальном ансамбле. (1976). No: И. А. Азизян, И. В. Иванова. Памятники вечной славы: концепции и композиции (155.-159. lpp.). Москва: Стройиздат.

Саласпилс. Саласпилский  мемориальный ансамбль жертвам фашизма. (1986). No: Белоруссия, Литва, Латвия, Эстония: справочник-путеводитель (428.-429. lpp.). Москва: Искусство; Лейпциг: Эдицион.