post_img

Gedenkstätte Salaspils, 1967

Die Universalität der Menschenwürde und die ultimative Verpflichtung eines jeden Einzelnen zu ihrem Schutz ist der allgemeine Konsens über die von der Gedenkstätte Salaspils zu vermittelnde Botschaft. Sie ist das Ergebnis einer facettenreichen gesellschaftlich-politischen Auseinandersetzung der vorausgegangenen Jahre, die sich mit der Geschichte, dem Gehalt und der Bestimmung dieses 1967 unter sowjetischer Besatzung entstandenen Mahnmals tiefgreifend beschäftigte. Dieser Prozess war notwendig, um den beim Missbrauch dieser Gedenkstätte als Propagandainstrument entstandenen Vertrauensverlust auszugleichen. 

Bremša L. (2018). Memoriālais ansamblis un karagūstekņu piemineklis Salaspilī. No: Mākslas vēsture un teorija, nr. 21. (72. – 87.lpp.). Rīga.

Balcerbule, A. (1968). Mūsdienu memoriālo ansambļu risinājuma principi un Salaspils monuments. No: Latviešu tēlotāja māksla, 5. sēj. (121.-128. lpp.). Rīga.

Brīdaka, L. (1980). Cilvēces sirdsapziņas balss: [Par Salaspils memoriālo ansambli]. No: It visur Ļeņina elpu jūt (178.-185. lpp.). Rīga.

Modernās arhitektūras savpatības meklējumi (1966-1975). (1998). No: Jānis Krastiņš, Ivars Strautmanis, Jānis Dripe. Latvijas arhitektūra no senatnes līdz mūsdienām (206.-208. lpp.). Rīga: Baltika.

Strautmanis, Ivars. (1986). Salaspils memoriālais ansamblis. No: I. Strautmanis, G. Asaris. Padomju Latvijas memoriālie ansambļi (24.-55. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vanaga, R. (1982). Neparastais uzdevums: [Par Salaspils memoriālā ansambļa celtniecību]. No: R. Vanaga. Ceļā sastaptie (60.-68. lpp.). Rīga.

О Саласпилском мемориальном ансамбле. (1976). No: И. А. Азизян, И. В. Иванова. Памятники вечной славы: концепции и композиции (155.-159. lpp.). Москва: Стройиздат.

Саласпилс. Саласпилский  мемориальный ансамбль жертвам фашизма. (1986). No: Белоруссия, Литва, Латвия, Эстония: справочник-путеводитель (428.-429. lpp.). Москва: Искусство; Лейпциг: Эдицион.