post_img

Gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) glezna „Cilvēks, kas ieiet istabā”, 1927

Niklāva Strunkes glezna „Cilvēks, kas ieiet istabā” ir viens no oriģinālākajiem klasiskā modernisma piemēriem latviešu glezniecībā, kas ir unikāls gan tēmas izvēlē, gan izpildījumā. Mākslinieks gleznā spējis liriski atveidot ceļojumu laikā un telpā.

Andrušaite, Dzintra. (1988). Niklāvs Strunke savās vēstulēs un ārpus tām. No: S. Cielava (sast.). Latviešu tēlotāja māksla (93.-115. lpp.). Rīga: Liesma.

Andrušaite, Dzintra. (2002). Niklāvs Strunke: versija par Palmēnu Klāvu. Rīga: Valters un Rapa.

Bērziņš, Arturs. (1947). Niklāvs Strunke. No: Pazīstamas sejas. II daļa (165.–221. lpp.). [B. v.]: Pētera Mantnieka apgāds.

Brasliņa, Aija. (2008). Latviešu modernisti Berlīnē un Romā 20. gs. 20. gados. Saskare ar secondo futurismo. No: Latvijas mākslas vēsture 21. gs.: pieredze, novitātes, eksperimenti. Letonikas kongress, 2: 2007: Rīga, Latvija (53.-[77.] lpp.). Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija; Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.

Brasliņa, Aija. (2008). Latviešu modernistu saskare ar secondo futurismo 20. gs. 20. gados. Mākslas Vēsture un Teorija, Nr. 10, 32.-45. lpp.

Brasliņa, Aija. (2011). Latvian Modernists in Berlin and Rome in the 1920s: Encounters with secondo futurismo. No: Günter Berghaus (ed.). International Yearbook of Futurism Studies. Vol. 1: Futurism in Eastern and Central Europe (231.-261. lpp.). Berlin; Boston: De Gruyter.

Brasliņa, Aija. (2012). Niklāvs Strunke – vecmeistaru māceklis Itālijā (1923–1927). No:  Gundega Cēbere (sast.). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs: Muzeja raksti 4 (99.-108. lpp.). Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Lamberga, Dace (sast.). (2002). Kubisms Latvijas mākslā = Cubism in Latvian Art. Rīga: Neputns.

Lamberga, Dace. (2004). Niklāvs Strunke. No: Dace Lamberga. Klasiskais modernisms: Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā (101., 128.-132. lpp.). Rīga: Neputns.

Niklāva Strunkes 25 gadu darbības atceres izstāde: no 25. februāra – 10. martam 1940. g. galvas pilsētas Rīgas Mākslas muzejā. (1940). Rīga: A. Gulbis.

Pastore, Luīze. (2015). Svešinieka atnākšana: detektīvstāsts bērniem. Rīga: Neputns.

Pelše, Stella. (2003). Latviešu futūrists un tradīciju noliedzējs Niklāvs Strunke – jaunatklātās teorētisko uzskatu liecības. No: Inguna Daukste-Silasproģe (sast.). Materiāli par latviešu un cittautu kultūru Latvijā (101.-109. lpp.). Rīga: Zinātne.

Pelše, Stella. (2016). Niklāvs Strunke un viņa glezniecība. No: Eduards Kļaviņš (sast.). Latvijas mākslas vēsture. 5. sēj.: 1915-1940 (159.-162. lpp.). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

Pourchier-Plasseraud, Suzanne. (2013). Niklāvs Strunke et le cubo-futurisme. No: Les arts de la nation: constructionnationale & arts visuels ne Lettonie 1905-1934 (286.-287. lpp.). Rennes: Presses universitaires de Rennes.

Siliņš, Jānis. (1993). Niklāvs Strunke. No: Jānis Siliņš. Latvijas māksla, 1915-1940. 3. sēj. (70.-78. lpp.). Stokholma: Daugava.

Siliņš, Jānis. (2001). Niklāvs Strunke. No: Rūta Kaminska (sast.). Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas (142.-174. lpp.). Rīga: Neputns.

Strunke katalogs, 1989. g. okt. Rīgā Valsts Mākslas muzejs. (1989). Rīga: Latvijas Mākslas muzeju apvienība.

Tepfers, Verners. (1963). Niklāva Strunkes grāmatu zīmes. No: Verners Tepfers. Senatnei un mākslai: pētījumi un apcerējumi Andreja Johansona sakārtojumā (107.-124. lpp.). Stokholma: Daugava.