Atzīmējot 80 gadus kopš kantātes „Dievs, Tava zeme deg” tapšanas, Latvijas Okupācijas muzejs ir izdevis informatīvo izdevumu – burtnīcu „Kantāte „Dievs, Tava zeme deg”: dzejnieks Andrejs Eglītis un komponiste Lūcija Garūta”.

Burtnīcas satura centrā ir Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis, kā arī kantātes izpildītāji: Teodora Reitera koris, solisti Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš, atgādinot viņu dzīves gājumu un māksliniecisko pienesumu. Pētniecības gaitā ir izzinātas šo un vēl citu personu piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās.

1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņoja Reitera koris, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra; pie ērģelēm, aizvietojot saslimušo Alfrēdu Kalniņu, – pati autore. Kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes „Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties Otrajai padomju okupācijai, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un „Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā “Lūgšana” no kantātes atkal skanēja dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Izdevums ir tapis Latvijas Okupācijas muzeja piemiņas vietu projekta „XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietā” ietvaros. Tematiskās burtnīcas autori: Rihards Pētersons, Kristīne Čakstiņa un māksliniece Līga Dubrovska. Tematisko burtnīcu sērijā sadarbībā ar karšu izdevniecību „Jāņa sēta” Latvijas Okupācijas muzejs 2021. gadā ir izdevis pirmo izdevumu par Kurtu Fridrihsonu un „franču grupu”.

Šo un citus Latvijas Okupācijas muzeja izdevumus iespējams iegādāties muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, un „Stūra mājā”, Brīvības ielā 61.

Dziesmu svētkiem par godu Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi īpašas krāsojamās lapas. Tajās negaidītā kompozīcijā savijas tādas ar dziesmu svētkiem saistītas Latvijas kultūras kanona vērtības kā tautastērps, Lielvārdes josta, kokles un Latvju dainas, ko papildina mūsdienīgas detaļas un fantāzijas tēli.

Krāsojamo lapu ilustrācijas zīmējusi māksliniece Māra Viška, kura pazīstama kā vairāku bērnu grāmatu – „Buršanās” (Liels un mazs, 2014), „Baltais lācis: pasaku pavārgrāmata bērniem” (Liels un mazs, 2017), „Tik garš deguns” (Jāņa Rozes apgāds, 2020) – ilustrāciju autore.

A3 formāta krāsojamās lapas bez maksas pieejamas LNB Klientu apkalpošanas centrā (1. stāvā) un Bērnu literatūras centrā (7. stāvā). Lapas iespējams krāsot uz vietas vai ņemt līdzi. Tās jau nogādātas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem.

Krāsojamās lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros. Projektu realizē LNB ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālr.: +371 29631741

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) dziesmu svētku 150 gadi sagaida ar ievērojamiem digitālās kolekcijas „Dziesmu svētku krātuve” papildinājumiem. Krātuve veltīta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku vēsturei un tradīcijām no to pirmsākumiem līdz mūsdienām un piedāvā plašu digitalizēto resursu klāstu, bagātīgi papildinātu personību sadaļu un tās saturs tagad ir pieejams arī angļu valodā. Digitālo kolekciju „Dziesmu svētku krātuve” aicinām aplūkot: dziesmusvetki.lndb.lv.

No 2023. gada jūnija digitālās kolekcijas „Dziesmu svētku krātuve” apmeklētājiem pieejami būtiski papildinājumi. Īpaši aicinām ielūkoties sadaļās „Personības” un „Svētki pasaulē”. No jauna pievienoti aptuveni 150 virsdiriģentu, virsvadītāju un svētku organizatoru dzīves gājumi. Tāpat izveidoti aptuveni 30 jauni trimdas svētku apraksti. Šobrīd kolekcijā apkopotas vairāk nekā 6000 digitalizētas kultūras un atmiņas institūcijas krājumu vienības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, nošu izdevumi, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Atzīmējot svētku simtpiecdesmito dzimšanas dienu, kolekcija tagad pieejama arī angļu valodā. Angļu valodā var lasīt visu lielo svētku aprakstus, kā arī paskaidrojošo informāciju personību, repertuāra, gājiena, publikāciju, dokumentu un audio sadaļās. Angļu valodā ir tulkoti arī personību dzīves gājumi.

„2018. gadā, kad tika radīta „Dziesmu svētku krātuve”, mēs apzinājāmies, ka dziesmu un deju svētki ir bagāts fenomens, kurš papildinājumus prasa nepārtraukti, sadarbojoties gan ar privātpersonām, gan ar dažādām institūcijām Latvijā un ārzemēs. „Dziesmu svētku krātuve” ir unikāla vērtība, kurā pirmo reizi ir apkopota tik plaša svētku informācija vienkopus,” stāsta LNB Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma vadītāja Ruta Almane-Palmbaha.

Papildu informācija:
Ruta Almane-Palmbaha
Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ruta.almane-palmbaha@lnb.lv

No 2023. gada 9. jūnija līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā „Retumu pasaule” (5. stāvā) skatāma krājuma izlase „Skaņu puķes, dziesmu dārzi”, kas ļauj iepazīt dziesmu svētku tradīcijas izcelsmi, ielūkojoties vairāk nekā 150 gadus senā pagātnē. Ieeja bez maksas.

Latviešu un līvu etniskā tradicionālā mūzika ilgus gadsimtus bija gandrīz vienīgais vietējo iedzīvotāju skaniskās izpausmes veids. Taču Latvijas teritorijā skanēja arī profesionālā un amatieru mūzika, kas kopta baznīcās, muižās un pilsētvidē, pieder Rietumeiropas tradīcijai. Latvieši pārtvēra Vakareiropā radīto dziesmu svētku tradīciju, radoši apgūdami Eiropas skaņumākslas sasniegumus un izkopdami daudzbalsīgu kordziedāšanu, bet par svētku repertuāra pamatu kļuva Latviešu tautasdziesmas un oriģinālmūzika.

Krājuma izlasē „Skaņu puķes, dziesmu dārzi” skatāmie autentiskie materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma, Sīkiespieddarbu krājuma un Mūzikas krājuma atspoguļo Baltijas vāciešu dziedāšanas svētkus, hernhūtiešu dziedāšanas tradīciju, latviešu dziesmu krājumus, Dziesmu dienu Dikļos un Jāņa Cimzes „Dziesmu rotu”, aizvedot līdz pat Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā.

Izstādes satura autore ir muzikoloģe, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa. Dizainu veidojusi Linda Jeromane.

Krājuma izlase tapusi cikla „Latviešu grāmatai 500” un Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Krājuma izlase apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv 
Tālr.: +371 29631741

No 2023. gada 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē skatāma izstāde „Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”, ko rīko muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”. Izstāde stāsta par tautastērpu kā spilgtu etniskās piederības zīmi, kas diasporas apstākļos ieguvusi emocionālu un sociālu aspektu. Atsevišķās dienās izstādes programma piedāvās tikšanos ar audējām un citiem sarunu biedriem. Ieeja bez maksas.

Izstāde aplūko tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais. Šī ir lielākā diasporas tautastērpu izstāde Latvijā, kad pirmoreiz tik liels un vērtīgs apjoms tērpu tiek parādīts vienkopus. Iepazīstinot ar ārzemju latviešu pieredzi, izstāde paver plašāku skatu uz latviešu tautastērpu kopumā.

Izstādē 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkāju pieredzi Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Izstādē būs arī divi tautastērpi no Krievijas – par spīti kara pārtrauktajiem sakariem, tikai šogad ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas. Eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi.

Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi izstādītie tautastērpi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību. Atšķirta no Latvijas, latviešu daiļamatniecība diasporā ieguvusi jaunu nozīmi un citas izpausmes.

Izstādi papildina priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.

Izstādi bagātina audio stāsti, kas tautastērpu daudzveidībā palīdz ievērot neparastas detaļas. Pirmsskolas vecuma bērni var izkrāsot papīra leļļu tautastērpus un vīt etnogrāfiskus rakstus. Izstādes norišu programma ietver pētnieku lekcijas un diasporas tautastērpu valkātāju stāstu pēcpusdienas. Izstādē varēs satikt īpašus sarunbiedrus – cilvēkus, kuriem uzdot jautājumus, dalīties savā pieredzē un kopīgi apspriest izstādē redzamo. Atsevišķās dienās apmeklētāji kopā ar audēju varēs izmēģināt aušanu 2. pasaules kara bēgļu nometnē Vācijā darinātās stellēs.

Norišu programma, sarunu biedru un audēju tikšanās laiki redzami ŠEIT.

Izstādi veidoja muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kuratores Marianna Auliciema, Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, konsultantes Anete Karlsone, Lauma Cenne.

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latviešu fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ritas Grīslis-Sējas piemiņas ziedojums.

Izstāde apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Danute Grīnfelde
Pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”
E-pasts: danute.grinfelde@lapamuzejs.lv
Tālr.: +371 29184594
www.lapamuzejs.lv

No 2023. gada 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā skatāma izstāde „Krājot Dziesmu svētkus”, kas veltīta Latvijas kultūrai tik nozīmīgās dziesmu un deju svētku tradīcijas atstātajam kultūrvēsturiskajam mantojumam. Izstāde sniedz ieskatu LNB Mākslas un mūzikas centra daudzveidīgajā krājumā, kas apmeklētājiem ļaus satikties ar vēsturiski nozīmīgām skaniskām un vizuālām liecībām. Ieeja bez maksas.

Apmeklētāji aicināti klausīties ierakstus, sekot līdzi partitūrām un varbūt pat dziedāt līdzi. Izstādē apvienoti dziesmu svētku stāsti no dažādiem Latvijas vēstures posmiem. Izstādes audiālais materiāls sastāv no sešām dziesmu svētkos atskaņotām dziesmām. Katrai no tām ir vēstures lappusēs ierakstīts stāsts. Piemēram, Jāzepa Vītola „Gaismas pils” stāsts ir saistīts ar 1985. gada Dziesmu svētkiem, kad dziesma, izsvītrota no programmas, tomēr pēc tautas pieprasījuma izskanēja. Izstādes apmeklētājiem būs arī iespēja vērot grafiskā dizaina pārmaiņas dziesmu un deju svētku plakātu izlasē.

Dziesmu un deju svētku vērtības aplūkojamas arī LNB veidotajā digitālajā kolekcijā „Dziesmu svētku krātuve” (dziesmusvetki.lndb.lv), kas tagad pieejama arī angļu valodā.

Izstāde apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Anete Skuja
Izstāžu centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anete.skuja@lnb.lv
Tālr.: +371 29709277

Atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150 gadi, Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – „Dziesmusvētku telpa”. Tā atrodas Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs Ziemeļrietumu spārnā.

„Ir patiešām liels aizkustinājums atrasties šajā vēsturiskajā mirklī, kurā triumfē divi mūsu tautu tik vienojoši spēki – hokejs un dziesmusvētki. Ir tāda reiz piedzīvota mirkļa sajūta – 2001. gadā Rīgai 800 dziesmusvētkos valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā atgādināja: „Hokeja fanu dziedātā valsts himna, skandētie Latvija! Latvija! Ir dziesmusvētku kopkorim visplašākajā amplitūdā piederīga””, atklāšanas runā teica Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

„Šodienas notikums ir jauna nākotnes lappuse gan Rakstniecības un mūzikas muzeja profesionālajā dzīvē, gan Latvijas un Baltijas kultūrtelpā! Ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” ir pirmā 21. gadsimtā atklātā Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, tā ir pirmā mūsu Dziesmu un Deju svētku tradīcijai veltītā ekspozīcija Latvijā un pasaulē. Mūsu izvēle bija skatīties nevis atpakaļ, bet uz priekšu. To, kā vieni svētki iedod jaunu impulsu, jaunu tradīciju un spēku nākamajiem,” turpina direktore Iveta Ruskule.

Izstāde veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. „Dziesmusvētku telpas” pirmā stāva saturu veido četri objekti – „Līgo karogs”, interaktīvā dārgumu siena „Laika upe”, kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija „Lielākais koris pasaulē”.

Ekspozīcijas tehniskā risinājuma pamatā ir vienota vadības un kontroles infrastruktūra, kurā integrēta sinhrona satura atskaņošana, ekspozīcijas apgaismojuma un gaismu akcentu kontrole. Ekspozīcijā vienlaicīgi darbojas 60 dažāda veida atskaņotāji, kuri sinhroni raida atšķirīga tipa saturu, tos nosūtot dažādām iekārtām.

Multimediālā instalācija „Lielākais koris pasaulē” veidots no četriem lieljaudas lāzera tipa projektoriem un 17 skandām. Projicējamās plaknes veidotas no 128 atsevišķiem dažāda izmēra ekrāniem, kur katram ekrānam pielāgots gan saturs, gan forma.

Instalāciju papildina interaktīvs risinājums ar sensoriem attēla un skaņas maiņai dažādās vietās 128 ekrānu režģī. Daudzbalsīgā kora 17 skandu sistēma veidota kā telpiskās skaņas sistēma, kurā katrā no skandām veidots atsevišķs skaņas celiņš un speciāls mikss. Instalācija „Laika upe” veidota no 13 bezšuvju LCD paneļiem, 12 skārienjūtīgiem ekrāniem un 15 klausāmklausulēm. Klausāmkrēsli aprīkoti ar skārienjūtīgām planšetēm.

Ekspozīcijas vadības, radošā un pētnieku komanda:
vadošā kuratore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vadītāja un projekta vadītāja Iveta Grava, producente Ilona Matvejeva, pētnieces un mākslas ekspertes Ieva Ezeriete, Daiga Bondare, Rūta Līcīte, Inese Žune, Laura Švītiņa un Liega Piešiņa, māksliniece, scenogrāfe Anna Heinrihsone, arhitekts Austris Mailītis, tekstu autore Kristīne Želve, režisors un multimedija mākslinieks Roberts Rubīns, filmu studijas „VFS FILMS” komanda, skaņu dizainers Sigvards Kļava, mūzikas redaktors Juris Vaivods, apmeklētāju pieredzes režisore Laura Groza, mākslinieki Ernests Kļaviņš un Lote Vilma Vītiņa, cilvēkstāstu tekstu autors Māris Bērziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis, radošā apvienība Kvadrifrons, tekstu redaktores Inga Žilinska, Lauma Malnace un Renāte Neimane, tulkotājas Brigita Stroda, Aija Abens, Marisa Gudrā un Inta Liepiņa, grafiskā dizaineres Ivita Brūdere un Austra Hauks, ekspozīcijas grafiskā identitāte Dizaina studija H2E.

„Līgo karoga” karoga kopijas izgatavošanas komanda:
mākslinieki Inese Mailīte un Ivars Mailītis, amatniecības kameras mašīnizšūšanas meistare Mārīte Juška, Karaliskās Rokdarbu skolas (Royal School of Needlework) absolvente izšūšanā ar roku Elīza Māra Kamradze, rokdarbu speciāliste Māra Avotniece, modelētāja, šuvēja Lolita Sapata.

Ekspozīcijas uzbūve un tehniskie risinājumi:
tehniskais direktors Rihards Gulbis, SIA SOLAVI, filmu studija „VFS FILMS”, SIA „Yes, we can!”, SIA „LowTech”, sistēmu administrators Jānis Ķīkulis, SIA „GiftArt”, SIA „Print House”, SIA „Reverie Trading group”.

Vairāk: dziesmusvetkutelpa.lv.

Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio (LR) un LSM.lv – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam bagātīgi pārraidīs Dziesmu un deju svētku norises. Ikvienam televīzijas, radio un interneta platformu lietotājam būs iespēja sekot līdzi vērienīgajam kultūras notikumam, esot daļai no tā.

„Latvijas Televīzija jau daudzus gadus ir lepna būt Dziesmu un deju svētku televīzija. Arī šajā vasarā būsim klāt visās svētku norisēs, lai skatītāji visā Latvijā un arī ārpus tās var izjust un baudīt lielo, skanīgo kopā sanākšanu. Būsim klāt gan svētku gājienā, gan lieluzvedumos, gan koncertos. Rādīsim svētku dalībniekus, skatītājus, rīdziniekus un Rīgas ciemiņus, tāpat stāstīsim par svētkiem Latvijas Televīzijas skatītāju iemīļotajos iknedēļas raidījumos. Latvijas Televīzijas radošās un tehniskās komandas strādā jau šodien, lai mēs visi kopā piedzīvotu skaistus, košus un neaizmirstamus svētkus,” teic LTV galvenā satura redaktore Sigita Roķe.

LR galvenā redaktore Anita Brauna: „Mēs būsim kopā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ik solī, un klausītāji to varēs sajust un sadzirdēt visos Latvijas Radio kanālos. Vislielākais prieks, ka vienā no dzīvīgākajām svētku artērijām – Esplanādē – būs sabiedrisko mediju Dziesmu un deju svētku studija, no kuras visas dienas garumā raidīs Latvijas Radio un vakarā arī Latvijas Televīzija. Studija Esplanādē ne tikai ļaus mūsu klausītājiem pilnīgāk sajust svētku atmosfēru, bet arī būs vēl viena saturīga burziņu vieta dalībniekiem un apmeklētājiem.”

„Viens no svarīgākajiem Dziesmu un deju svētku vadmotīviem ir kopā būšana un kopā jušana – svētku pasākumos, Rīgas ielās un parkos, pie ekrāniem mājās un pilsētvidē, klausoties notikumu radio translācijas. Un ikviens ar savu pienesumu veido arī pašus svētkus. Sabiedriskajiem medijiem plaši atspoguļojot gan gatavošanos svētkiem, gan pašus notikumus, Latvijā un ārpus tās būs iespēja baudīt neaizmirstamus un nereti arī vēsturiskus brīžus, emocionālus koncertus, skaistus tuvplānus un elpu aizraujošus kopplānus, stāstus, intervijas un aktuālo informāciju,” akcentē XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova.

Vairākas svētku tiešraides vienlaikus pārraidīs LTV, LR un LSM.lv

1. jūlijā no plkst. 10.00 LTV7 un LR3 – koru konkurss „Koru kari”, kur Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli konkursa rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.

2. jūlijā plkst. 10.00 LTV1 un LR1 – svētku dalībnieku gājiens „Novadu dižošanās”. Dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa, kas kā upe vijas par galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Vienkopus saplūdīs tautas tērpu krāšņums, gaviles un satikšanās prieks. Vakarā plkst. 19.00 LTV1, LR1 un LR2 raidīs atklāšanas koncertu – tas šogad vērs durvis un vārtus, svinot briedumu un spēcinošo kodu, kas ļāvis soli pie soļa, balsi pie balss atkal sanākt kopā un pateikt – šis ir tas, kas mēs esam, ko mēs varam un gribam.

3. jūlijā plkst. 21.00 LTV1 un LR3 – diriģentu kora koncerts „Diriģents”. Mežaparka Kokaru zālē norisināsies koncerts, kurā piedalīsies kordiriģenti no visas Latvijas, atskaņojot tikai tādu repertuāru, kādu paši koncerta dalībnieki izvēlējušies. Koncerts paredzēts divās daļās, atklājot gan viendabīgo koru repertuāru, gan dubultkoru un jaukto koru opusus, kā arī iezīmējot nākotnes Dziesmu svētku vīziju.

5. jūlijā plkst. 21.00 LTV1 un LR3 – pūtēju orķestru koncerts „Laiks iet pāri”. Koncerts veidots kā latviešu tautas vīrišķības un pieaugšanas stāsts – no gana stabulītes, strēlnieka dziesmām un karavīra staltuma līdz ēverģēlībām ballītēs un dziļai emocionalitātei laikmetu griežos. Koncertā piedalīsies visi Latvijas pūtēju amatieru orķestri, solisti, tautas deju un laikmetīgās dejas dejotāji.

6. jūlijā plkst. 20.00 LTV1 un LR3 – koru lielkoncerts „Tīrums. Dziesmas ceļš”. Mežaparka Sidraba birzī izcels tautasdziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautasdziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, tā skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo Dziesmu svētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes.

9. jūlijā plkst. 19.30 LTV1, LR3 un LR4 – noslēguma koncerts „Kopā augšup”, kas būs veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadiem un vēlējums mūsu visiem kopīgai un gaišai rītdienai. Mežaparka Sidraba birzī pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Koncertā kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, tajā iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmu svētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot L. Ritmanes un J. Jančevska jaundarbiem.

Šīs un un daudzas citas Dziesmu un deju svētku norises būs skatāmas un klausāmas LTV un LR. Savukārt sabiedrisko mediju portāls LSM.lv būs vietne, kur saplūdīs viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem: https://www.lsm.lv/kultura/dziesmu-un-deju-svetki-2023/. „Gādāsim, lai ikviens cilvēks, ienākot mūsu portālā, var atrasties svētku aktualitāšu epicentrā arī, ja viņam nav iespēja kādu no pasākumiem apmeklēt klātienē. Pie mums varēs atrast gan aktuālās ziņas par svētkiem un to dalībniekiem, kalendāru, gan arī mēs būsim visu svētku tiešraižu un reportāžu centrālā vietne.” – LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Tiešraides un ieraksti būs pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē (www.visiemltv.lv), lai arī tiem, kas dzīvo ārzemēs, nodrošinātu kopības un svētku sajūtu.

LTV piedāvā bez maksas publiskās noskatīšanās sublicenci LTV1 un LTV7 pārraidītajām Dziesmu un deju svētku pārraidēm. Sublicence nodrošina iespēju organizēt Dziesmu un deju svētku norišu skatīšanos publiskā vietā. Komersantiem, pašvaldībām un jebkuram citam interesentam, kas vēlas organizēt Dziesmu un deju svētku publisku skatīšanos (speciāli organizētu pasākumu, kas tiek rīkots vietā un laikā, kur ikdienā nenotiek regulāra televīzijas vai interneta kanālu skatīšanās), jāaizpilda sublicences pieteikums, kas pieejams šeit: https://ltv.lsm.lv/lv/pakalpojumi/sublicences, un jānosūta uz e-pasta adresi sublicence@ltv.lv.

Papildu informācija:

Ginta Martini
Latvijas Televīzijas satura komunikācijas vadītāja
Tālr.: 28622680
E-pasts: martini@ltv.lv

Liene Pālēna,
Latvijas Radio galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 26104145
E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv

2023. gada 10. maijā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM ) kultūrtelpā „Tintnīca” (Rīgā, Pulka ielā 8) notiks diskusija „Runā (p)ar Ziedoni”. Pasākums ir RMM un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI ) kopīgi īstenots projekts – dāvana dzejniekam Imantam Ziedonim viņa 90 gadu jubilejā.

Diskusijas centrā būs jubileju svinēšanas, apsveikumu un dāvanu tradīcijas cauri laikiem. Izceļot Imanta Ziedoņa personību, sarunā tiks pievērsta uzmanība dāvanu vēstījumam, jubileju apsveikumu vizuālajam un saturiskajam aspektam, kā arī svinību daudzveidīgajām formām.

Piedalās: literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, vēsturnieks Kaspars Zellis, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Zanda Šumska, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite. Sarunu vadīs literatūrzinātniece, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.

Ausma Kantāne ir teikusi: „Ziedonis ir ļoti īpatnējs un daudzšķautņains, daudzplākšņains un tik neatdarināms, un katru brīdi viņš vizuļo citādāk, viņš raud un smejas, kliedz un lūdzas. Dzejnieks un Imants Ziedonis kā cilvēks, – tie ir divi dažādi cilvēki.”

Diskusija ievadīs divu izstāžu atvēršanu. Virtuālā izstāde „Runā (p)ar Ziedoni” iepazīstinās ar mazzināmākām dzejnieka personības šķautnēm, kas atklājas neformālās sarunās no RMM audio un video kolekcijas.

Savukārt pop-up izstādē, ko būs iespēja apmeklēt 10. maijā, varēs apskatīt dažādus apsveikumus un dāvanas, ko dzejnieks saņēmis svētkos no saviem laikabiedriem, tuviniekiem un talanta cienītājiem.

Projekta radošā komanda: Katrīna Kūkoja, Agnese Tauriņa, Ruta Kurpniece, Zanda Šumska, Jānis Oga un Eva Eglāja-Kristsone.

Papildu informācija:
Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja, mājaslapas redaktore
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Tālr.: 67221956, 20007178