Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2023. gada 4. oktobrī plkst. 10.00–16.00 notiks konference „Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” pirmie pieci gadi”. Konferences tiešraidi varēs vērot programmas „Latvijas skolas soma” Facebook lapā, mājaslapā, YouTube kanālā, Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā un Latvijas Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.

KONFERENCES PROGRAMMA (PDF)

Pirms pieciem gadiem, 2018. gada rudenī, ceļu pie skolēniem visā Latvijā aizsāka valsts finansēta kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma”, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem iepazīt un izprast Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, kā arī apzināties kultūru kā organisku cilvēka dzīves sastāvdaļu un resursu, kas raisa emocijas, sniedz informāciju, rada idejas, attīsta vērīgumu, radošumu un empātiju un iedrošina darbībai.

Konferencē tiks publiskoti Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieku veiktā programmas „Latvijas skolas soma” pirmo piecu darbības gadu izvērtējuma rezultāti, dažādu jomu eksperti dalīsies ar pieredzes stāstiem par kultūras un izglītības sastapšanos, par vēstījumiem, ko sniedz kultūras norises, par kultūras lomu profesionālajā dzīvē un ikdienā. Kopīgi runāsim par programmas aktualitātēm un turpmāk ejamo ceļu.

Papildu informācija:
Lelde Kristiāna Paeglīte
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos
E-pasts: lelde.kristiana.paeglite@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26278483
www.latvijasskolassoma.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2023. gada 7. oktobra līdz 2024. gada pavasarim Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) un Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) skatāma izstāde „Viens”, kas vēsta par dzejnieku Raiņa un Ojāra Vācieša līdzībām un saskares punktiem. Izstādes atklāšana 7. oktobrī plkst. 12.00 (Raiņa un Aspazijas mājā) un plkst. 16.00 (Ojāra Vācieša muzejā).

„Ja Rainim būtu izdevies nodzīvot kaut vai 100 no paša iecerētajiem trīssimt gadiem, tad viņiem ar Ojāru Vācieti droši vien būtu iznācis tikties. Taču Rainis nomira 1929. gadā, bet Ojārs Vācietis piedzima 1933. gadā. Viņi bija lieli dzejnieki un sarežģītas personības, kuru spēkos bija ietekmēt gan literatūru, gan laiku,” stāsta viena no izstādes veidotājām, Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Solvita Lapiņa.

Pa vidu starp Raiņa 158. un Vācieša 90. dzimšanas dienu abu dzejnieku muzejos radīta izstāde „Viens”, kas stāsta gan par abu dzejnieku vientulības sajūtu, gan viņu attiecībām ar varu, izaicinājumiem un dzīvesbiedrēm. Katrā muzejā izstāde caur šīm tēmām vēsta tikai par vienu personību: Raiņa un Aspazijas mājā – par Raini, Ojāra Vācieša muzejā – par Vācieti. Tomēr tikai apmeklējot abas izstādes daļas, var izprast, cik daudz līdzību abiem bijis.

Abu muzeju memoriālās vides papildina līdz šim mazāk eksponēti priekšmeti, bet Jēkaba Nīmaņa skaņu gleznas „rāda” Raiņa un Vācieša dzeju aktieru Jāņa Kroņa un Ivara Krasta izpildījumā.

Izstādes veidotāji: Raiņa un Aspazijas mājas un Ojāra Vācieša muzeja speciālisti; mākslinieki: Liene Pavlovska, Artis Tauriņš; komponists: Jēkabs Nīmanis.

Papildu informācija:
Solvita Lapiņa
Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste
E-pasts: solvita.lapina@memorialiemuzeji.lv
Tālr.: +371 67272643, +371 29254193

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Aicinām 10.–12. klašu skolēnus pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” un radīt inovatīvus, praktiskus un ikvienam pieejamus kultūras vērtību aizsardzības paņēmienus un scenārijus.

Lai pieteiktos konkursam, līdz 2023. gada 17. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma ŠEIT.

Šī gada Kultūras kanona konkursa mērķis ir sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu, tā sociālā, ekonomiskā un radošā potenciāla izmantošanu, Latvijas kultūras kanonā nosaukto vērtību aktualizēšanu, pievērst uzmanību sabiedrības kultūras procesu daudzveidībai un vērtību sistēmu atšķirībām, kā arī veicināt skolēnu radošumu un pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā.

Konkursa pirmā kārta Latvijas reģionos notiks no 2023. gada 27. novembra līdz 2023. gada 1. decembrim, un tajā skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Kultūras kanonā iekļautās kultūras vērtības un atlasa vienu, sev būtisku kultūras kanonā iekļautu vērtību, kuras saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Balstoties izvēlētajā vērtība un pierādījumos tam, ka konkrētā vērtība ir apdraudēta, komanda izstrādā savu scenāriju konkrētai rīcībai, kas mazinātu izvēlētās vērtības saglabāšanas un pārmantošanas riskus. Scenārijs satur ceļa karti, ko komanda praktiski darītu, lai nodrošinātu apdraudētās vērtības aizsardzību, norāda uz iespējamiem sadarbības un atbalsta partneriem. Noslēgumā komanda sagatavo plakātu, kur vizuāli atklāti konkrētās vērtības apdraudējuma pierādījumi un komandas izstrādātais vērtības aizsardzības plāns jeb ceļa karte saglabāšanas apdraudējuma risku mazināšanai.

17. oktobrī plkst. 16.00 tiešsaistē norisināsies informatīvs seminārs skolotājiem par konkursa uzdevumu un nolikumu, kurā konkursa organizatori sniegs atbildes uz dalībnieku jautājumiem.

Otrajā kārtā, kas norisināsies 2024. gada 14. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa organizatori kopā ar kultūras un radošā sektora profesionāļiem, kā arī kultūras mantojuma speciālistiem dalīsies pieredzē par konkrētu mantojuma veidu (materiālā, nemateriālā, digitālā), kā arī mākslas darbu saglabāšanas apdraudējumiem un līdz šim izmantotām aizsardzības pieejām vai risinājumiem. Tiks apzinātas arī jauno tehnoloģiju iespējas rast efektīvākus kultūras vērtību saglabāšanas un aizsardzības risinājumus.

Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2024. gada 8. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā skolēnu komandas savstarpēji debatēs par to, kā izstrādātā kultūras kanona vērtības aizsardzības ceļa karte darbojas praksē.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Latvijas kultūras kanona konkurss jau divpadsmito gadu sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Šī gada konkursa uzdevumi izstrādāti kā atbalsts „Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas” jaunā satura ieviešanai.

Konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības satura centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Papildu informācija:

Kristīne Freiberga
Projekta vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: kristine.freiberga@lka.edu.lv
Tālr.: 29939915

Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Atzīmējot 80 gadus kopš kantātes „Dievs, Tava zeme deg” tapšanas, Latvijas Okupācijas muzejs ir izdevis informatīvo izdevumu – burtnīcu „Kantāte „Dievs, Tava zeme deg”: dzejnieks Andrejs Eglītis un komponiste Lūcija Garūta”.

Burtnīcas satura centrā ir Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis, kā arī kantātes izpildītāji: Teodora Reitera koris, solisti Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš, atgādinot viņu dzīves gājumu un māksliniecisko pienesumu. Pētniecības gaitā ir izzinātas šo un vēl citu personu piemiņas vietas Latvijā un ārpus tās.

1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņoja Reitera koris, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra; pie ērģelēm, aizvietojot saslimušo Alfrēdu Kalniņu, – pati autore. Kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” tapa pateicoties Kuldīgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Sakārņa izsludinātajam konkursam par kantātes „Latvju lūgšana Dievam” tekstu un mūziku, lai bargajā Otrā pasaules kara laikā stiprinātu tautu un atklātu tās pārdzīvojumus. Par labākajiem atzina divus A. Eglīša darbus, kurus apvienojot, iedvesmu kantātes mūzikas radīšanai guva L. Garūta. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944. gada 15. martā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Sākoties Otrajai padomju okupācijai, kantāti izpildīt aizliedza un ierakstus iznīcināja, tomēr 1982. gadā to restaurēja komponists Longins Apkalns, tā tik atskaņota Zviedrijā un Vācijā. Latvijā kantāte iezīmēja Trešās atmodas vēsmas un „Lūgšana” – kantātes vidusdaļa – kļuva par 1990. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku koncerta kulmināciju. 2018. gadā “Lūgšana” no kantātes atkal skanēja dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Kantāte iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Izdevums ir tapis Latvijas Okupācijas muzeja piemiņas vietu projekta „XX gadsimta politiskā vēsture piemiņas vietā” ietvaros. Tematiskās burtnīcas autori: Rihards Pētersons, Kristīne Čakstiņa un māksliniece Līga Dubrovska. Tematisko burtnīcu sērijā sadarbībā ar karšu izdevniecību „Jāņa sēta” Latvijas Okupācijas muzejs 2021. gadā ir izdevis pirmo izdevumu par Kurtu Fridrihsonu un „franču grupu”.

Šo un citus Latvijas Okupācijas muzeja izdevumus iespējams iegādāties muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, un „Stūra mājā”, Brīvības ielā 61.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Dziesmu svētkiem par godu Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi īpašas krāsojamās lapas. Tajās negaidītā kompozīcijā savijas tādas ar dziesmu svētkiem saistītas Latvijas kultūras kanona vērtības kā tautastērps, Lielvārdes josta, kokles un Latvju dainas, ko papildina mūsdienīgas detaļas un fantāzijas tēli.

Krāsojamo lapu ilustrācijas zīmējusi māksliniece Māra Viška, kura pazīstama kā vairāku bērnu grāmatu – „Buršanās” (Liels un mazs, 2014), „Baltais lācis: pasaku pavārgrāmata bērniem” (Liels un mazs, 2017), „Tik garš deguns” (Jāņa Rozes apgāds, 2020) – ilustrāciju autore.

A3 formāta krāsojamās lapas bez maksas pieejamas LNB Klientu apkalpošanas centrā (1. stāvā) un Bērnu literatūras centrā (7. stāvā). Lapas iespējams krāsot uz vietas vai ņemt līdzi. Tās jau nogādātas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas pacientiem.

Krāsojamās lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros. Projektu realizē LNB ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālr.: +371 29631741

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) dziesmu svētku 150 gadi sagaida ar ievērojamiem digitālās kolekcijas „Dziesmu svētku krātuve” papildinājumiem. Krātuve veltīta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku vēsturei un tradīcijām no to pirmsākumiem līdz mūsdienām un piedāvā plašu digitalizēto resursu klāstu, bagātīgi papildinātu personību sadaļu un tās saturs tagad ir pieejams arī angļu valodā. Digitālo kolekciju „Dziesmu svētku krātuve“ aicinām aplūkot: dziesmusvetki.lndb.lv.

No 2023. gada jūnija digitālās kolekcijas „Dziesmu svētku krātuve” apmeklētājiem pieejami būtiski papildinājumi. Īpaši aicinām ielūkoties sadaļās „Personības” un „Svētki pasaulē”. No jauna pievienoti aptuveni 150 virsdiriģentu, virsvadītāju un svētku organizatoru dzīves gājumi. Tāpat izveidoti aptuveni 30 jauni trimdas svētku apraksti. Šobrīd kolekcijā apkopotas vairāk nekā 6000 digitalizētas kultūras un atmiņas institūcijas krājumu vienības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, nošu izdevumi, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Atzīmējot svētku simtpiecdesmito dzimšanas dienu, kolekcija tagad pieejama arī angļu valodā. Angļu valodā var lasīt visu lielo svētku aprakstus, kā arī paskaidrojošo informāciju personību, repertuāra, gājiena, publikāciju, dokumentu un audio sadaļās. Angļu valodā ir tulkoti arī personību dzīves gājumi.

„2018. gadā, kad tika radīta „Dziesmu svētku krātuve”, mēs apzinājāmies, ka dziesmu un deju svētki ir bagāts fenomens, kurš papildinājumus prasa nepārtraukti, sadarbojoties gan ar privātpersonām, gan ar dažādām institūcijām Latvijā un ārzemēs. „Dziesmu svētku krātuve” ir unikāla vērtība, kurā pirmo reizi ir apkopota tik plaša svētku informācija vienkopus,” stāsta LNB Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma vadītāja Ruta Almane-Palmbaha.

Papildu informācija:
Ruta Almane-Palmbaha
Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ruta.almane-palmbaha@lnb.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2023. gada 9. jūnija līdz 9. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) telpā „Retumu pasaule” (5. stāvā) skatāma krājuma izlase „Skaņu puķes, dziesmu dārzi”, kas ļauj iepazīt dziesmu svētku tradīcijas izcelsmi, ielūkojoties vairāk nekā 150 gadus senā pagātnē. Ieeja bez maksas.

Latviešu un līvu etniskā tradicionālā mūzika ilgus gadsimtus bija gandrīz vienīgais vietējo iedzīvotāju skaniskās izpausmes veids. Taču Latvijas teritorijā skanēja arī profesionālā un amatieru mūzika, kas kopta baznīcās, muižās un pilsētvidē, pieder Rietumeiropas tradīcijai. Latvieši pārtvēra Vakareiropā radīto dziesmu svētku tradīciju, radoši apgūdami Eiropas skaņumākslas sasniegumus un izkopdami daudzbalsīgu kordziedāšanu, bet par svētku repertuāra pamatu kļuva Latviešu tautasdziesmas un oriģinālmūzika.

Krājuma izlasē „Skaņu puķes, dziesmu dārzi” skatāmie autentiskie materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma, Sīkiespieddarbu krājuma un Mūzikas krājuma atspoguļo Baltijas vāciešu dziedāšanas svētkus, hernhūtiešu dziedāšanas tradīciju, latviešu dziesmu krājumus, Dziesmu dienu Dikļos un Jāņa Cimzes „Dziesmu rotu”, aizvedot līdz pat Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1873. gadā.

Izstādes satura autore ir muzikoloģe, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa. Dizainu veidojusi Linda Jeromane.

Krājuma izlase tapusi cikla „Latviešu grāmatai 500” un Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Krājuma izlase apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv 
Tālr.: +371 29631741

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2023. gada 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālē skatāma izstāde „Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”, ko rīko muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”. Izstāde stāsta par tautastērpu kā spilgtu etniskās piederības zīmi, kas diasporas apstākļos ieguvusi emocionālu un sociālu aspektu. Atsevišķās dienās izstādes programma piedāvās tikšanos ar audējām un citiem sarunu biedriem. Ieeja bez maksas.

Izstāde aplūko tautastērpu kā nacionālās piederības simbolu, kurā emocionālais un sociālais aspekts ir tikpat svarīgs kā etnogrāfiskais. Šī ir lielākā diasporas tautastērpu izstāde Latvijā, kad pirmoreiz tik liels un vērtīgs apjoms tērpu tiek parādīts vienkopus. Iepazīstinot ar ārzemju latviešu pieredzi, izstāde paver plašāku skatu uz latviešu tautastērpu kopumā.

Izstādē 40 tautastērpi atklāj to darinātāju un valkāju pieredzi Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Izstādē būs arī divi tautastērpi no Krievijas – par spīti kara pārtrauktajiem sakariem, tikai šogad ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas. Eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi.

Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi izstādītie tautastērpi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību. Atšķirta no Latvijas, latviešu daiļamatniecība diasporā ieguvusi jaunu nozīmi un citas izpausmes.

Izstādi papildina priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.

Izstādi bagātina audio stāsti, kas tautastērpu daudzveidībā palīdz ievērot neparastas detaļas. Pirmsskolas vecuma bērni var izkrāsot papīra leļļu tautastērpus un vīt etnogrāfiskus rakstus. Izstādes norišu programma ietver pētnieku lekcijas un diasporas tautastērpu valkātāju stāstu pēcpusdienas. Izstādē varēs satikt īpašus sarunbiedrus – cilvēkus, kuriem uzdot jautājumus, dalīties savā pieredzē un kopīgi apspriest izstādē redzamo. Atsevišķās dienās apmeklētāji kopā ar audēju varēs izmēģināt aušanu 2. pasaules kara bēgļu nometnē Vācijā darinātās stellēs.

Norišu programma, sarunu biedru un audēju tikšanās laiki redzami ŠEIT.

Izstādi veidoja muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kuratores Marianna Auliciema, Ieva Vītola, māksliniece Tatjana Raičiņeca, konsultantes Anete Karlsone, Lauma Cenne.

Izstādes atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latviešu fonds, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ritas Grīslis-Sējas piemiņas ziedojums.

Izstāde apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Danute Grīnfelde
Pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”
E-pasts: danute.grinfelde@lapamuzejs.lv
Tālr.: +371 29184594
www.lapamuzejs.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2023. gada 9. jūnija līdz 2. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā skatāma izstāde „Krājot Dziesmu svētkus”, kas veltīta Latvijas kultūrai tik nozīmīgās dziesmu un deju svētku tradīcijas atstātajam kultūrvēsturiskajam mantojumam. Izstāde sniedz ieskatu LNB Mākslas un mūzikas centra daudzveidīgajā krājumā, kas apmeklētājiem ļaus satikties ar vēsturiski nozīmīgām skaniskām un vizuālām liecībām. Ieeja bez maksas.

Apmeklētāji aicināti klausīties ierakstus, sekot līdzi partitūrām un varbūt pat dziedāt līdzi. Izstādē apvienoti dziesmu svētku stāsti no dažādiem Latvijas vēstures posmiem. Izstādes audiālais materiāls sastāv no sešām dziesmu svētkos atskaņotām dziesmām. Katrai no tām ir vēstures lappusēs ierakstīts stāsts. Piemēram, Jāzepa Vītola „Gaismas pils” stāsts ir saistīts ar 1985. gada Dziesmu svētkiem, kad dziesma, izsvītrota no programmas, tomēr pēc tautas pieprasījuma izskanēja. Izstādes apmeklētājiem būs arī iespēja vērot grafiskā dizaina pārmaiņas dziesmu un deju svētku plakātu izlasē.

Dziesmu un deju svētku vērtības aplūkojamas arī LNB veidotajā digitālajā kolekcijā „Dziesmu svētku krātuve” (dziesmusvetki.lndb.lv), kas tagad pieejama arī angļu valodā.

Izstāde apskatāma LNB darba laikā.

Papildu informācija:
Anete Skuja
Izstāžu centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anete.skuja@lnb.lv
Tālr.: +371 29709277