Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2024. gada 8. jūnijā plkst. 12.00–13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā notiks Vecrīgas silueta iespiešanas darbnīca. Tās apmeklētājiem muzejpedagogu pavadībā būs iespēja izmēģināt rekonstruēto 16. gadsimta iespiedpresi, ar kādu savus darbus iespieda pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns. Katrs darbnīcas dalībnieks varēs iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju.
Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Tas ir iekļauts Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā. Viens no labākajiem skatiem uz Vecrīgu, neatkarīgi no laikapstākļiem, paveras tieši no LNB, tāpēc arī katram darbnīcas dalībniekam būs iespēja iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju, kurā vecpilsētas baznīcu torņu smailes satiekas ar mūsdienu Rīgas ainavas simbolu – Gaismas pils ēku.
Vecrīgas silueta klišejas dizaina autors – Andrejs Lavrinovičs.
Darbnīcai nav iepriekš jāpiesakās. Tikšanās LNB 5. stāva ātrijā. Lai apmeklētu darbnīcu, nepieciešama LNB lasītāja karte vai apmeklētāja karte, kuru var saņemt Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā. Jebkura izmēra somas jāatstāj garderobes skapītī, kurā jāievieto 1 eiro monēta. Pēc apmeklējuma monētu iespējams saņemt atpakaļ.
Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ineta.vaivode@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Mazais loks pa Alūksnes Lielajiem kapiem.
Uzsākot aktīvo tūrisma sezonu Alūksnes Tūrisma informācijas centrs sagatavojis trīs jaunus maršrutus Alūksnes vēstures stāstu aizraujošākai iepazīšanai. Latvijas kultūras kanonā iekļauto kapu kopšanas tradīciju tuvāk ļaus izzināt maršruts „Mazais loks pa Alūksnes Lielajiem kapiem”.
15 hektārus plašie Alūksnes Lielie kapi Alūksnes ezera Kapsētas pussalā ir viena no lielākajām Vidzemes kapsētām un vieta, kas savieno tagadni ar pagātni un dzīvos ar mirušajiem. Kapsētas izskatu veidojusi reliģiskā pārliecība, akmeņkaļu profesijas attīstība, apbedīšanas kultūras tendences un tradīcijas. Arhitektūras, tēlniecības, ainavas, vēsturisko notikumu un pat dzejas kombinācija padara kapsētu par neaizvietojamu Latvijas un Alūksnes vēstures izziņas vietu.
Vissenākā pilsētas vēsturē aizved maršruts „Viduslaiku varenības mantojuma tūre”, kas aicina iepazīt divus cietokšņus divās valstīs. Maršruts sagatavots tā, lai iesaistītu visas maņas izzinot pēdējos divus Livonijas ordeņa uz austruma robežas celtos cietokšņus – Marienburgas (Latvijā) un Vastsalīnas (Igaunijā). Abus cietokšņu celtniecību vadīja Livonijas ordeņu mestrs Burhards fon Drelēbens, to celtniecība uzsākta 1342. gada 25. martā un abiem dots Marijas vārds. Dodoties šajā maršrutā varenības mantojuma stāsts atklāsies ietekmīgos skatos uz iespaidīgām cietokšņu drupām, aizraujošās vēstures ekspozīcijās, muzikālā teiksmā un pat īpašās maltītēs.
Cauri 17. gadsimtam līdz mūsdienām ved maršruts „Ernsta Glika vārds mūsdienu Alūksnē”, ļaujot iepazīt vācu mācītāja un skolotāja Ernsta Glika nozīmi Alūksnes un Latvijas vēsturē. Mācītāja lielākais devums Latvijas kultūrvēsturē ir Bībeles tulkojums no senajām valodām latviešu valodā, ko Gliks paveica, dzīvojot un strādājot Alūksnes draudzē. Latviešu valodā aizvien lietojam daudzus vārdus, ko Gliks radīja Bībeles tulkošanas laikā, piemēram, dzimtene, pamats, noziedzība, vadonis, viesības u. c. Nozīmīgs ir mācītāja ieguldījumus latviešu tautas izglītošanā pašreizējā Alūksnes novada teritorijā, izveidojot pirmās skolas latviešu zemnieku bērniem Vidzemē – Opekalnā, Zeltiņos un Alūksnē. Viņa vadībā Alūksnē sagatavoja jaunos skolotājus visam Vidzemes novadam. Mūsdienu Alūksnē aizvien daudzas vietas saistītas ar Glika vārdu un uz tām aizvedīs jaunais maršruts.
Izveidotie maršruti aicina „ceļot dziļāk” un atpūtu apvienot ar izziņu, izmantojot iespēju pastaigu pa pilsētu padarīt mērķtiecīgāku.
„Alūksni īpašu padara atrašanās vieta un bagātie vēstures stāstiem, kuri izteiksmīgi nolasāmi pilsētvidē. Jaunie tūrisma maršruti ir labs rīks pilsētas un tās pagātnes iepazīšanai gan novada iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem”, stāsts Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere.
Informācija par izveidotajiem maršrutiem pieejama mājaslapā www.visitaluksne.lv, savukārt drukātu maršruta materiālu var saņemt Alūksnes Tūrisma informācijas centrā Ojāra Vācieša ielā 1 un informācijas stendos tūrisma objektos.
Papildu informācija: Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece
E-pasts: stacija@aluksne.lv
Tālrunis: +371 26871868
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Foto: Dainis Kārkluvalks.
2024. gada 17. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa (1944–2021) astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltīta saruna „Uldis Bērziņš. Skola”. Sarunā piedalījās dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, tulkotājs Dens Dimiņš un tulkotāja Ieva Lešinska. Sarunu vadīja LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciālists Kristaps Kuplais.
Pasākuma ierakstu var noklausīties LNB SoundCloud kanālā.
Skola, skološanās un skološana ir viens no Ulža Bērziņa dzīves dzinuļiem un caurviju motīviem – studējis vairākās augstskolās, pabeidzis visdažādākos specializētos mācību kursus, apguvis daudzas valodas, kas atspoguļojas plašā tulkojumu un atdzejas bibliogrāfijā. Uldis Bērziņš ir ieguvis un lolojis košu draugu un domubiedru loku gan Latvijā, gan Eiropas un Āzijas valstīs – īpaši turktautu valodās runājošās zemēs.
Dzejnieks Jānis Rokpelnis grāmatā par Knutu Skujenieku „Smagi urbjas tinte” apraksta kultūrvēsturisku latviešu atdzejas skolas rašanās epizodi 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā. Ulža Bērziņa istabiņā Barona ielas dzīvoklī ieradušies jaunie dzejnieki, atdzejotāji Knuts Skujenieks un Leons Briedis. Uz galda izklāta Eiropas karte, lai noskaidrotu, kura valoda vēl nav apgūta? Kurš no tuvajiem kolēģiem, kurš no jaunajiem varētu šīs neapgūtās valodas pievienot mūsu dzejas pieredzei, atdzejas laukam?
1970. gada rudenī Uldis Bērziņš vēstulē Leonam Briedim iesaka nākotnē noderīgākos studiju virzienus: semitoloģija (Bībele, ebreju viduslaiku, arābu klasiskā literatūra, akadiešu literatūra), indiešu filoloģija, irāņu filoloģija (persiešu klasiskā literatūra), japāņu filoloģija. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas rāda Ulža Bērziņa darba vērienu un arī uzticēšanos savai valodai un saviem kolēģiem kā pilnīgiem pasaules dzejas, Lielā Teksta dalībniekiem – vai ir kas tāds, kas talantīgam dzejniekam ar valodām un darbu nebūs pa spēkam?
Tagad mēs varam lasīt Ulža Bērziņa latviskotās Vecās derības grāmatas, Korānu, Saadi „Rožudārzu”, plašu tulkojumu klāstu no slāvu, turku, ģermāņu u.c. valodām. Latviešu atdzejas skola – tā mēdz dēvēt Ulža Bērziņa un kolēģu veikumu, vienlaikus procesu un rezultātu; došanas un mācības ceļu, kurš arī tagad turpinās.
Leons Briedis devās studēt uz Kišiņevu, Pēters Brūveris – uz Baku, Einārs Pelšs – uz Burjatiju… 80. gados, Ulža Bērziņa iedvesmots, tadžiku valodas studijas uzsāka Jānis Ešots (1966–2021), kurš vēlāk kļuva par izcilu, starptautiski atzītu islāma kultūras pētnieku, persiešu valodas speciālistu, tulkotāju un interpretu, tuvu Ulža Bērziņa kolēģi. Sarunā pieminējām arī Jāni Ešotu, bija iespēja uzzināt kādi viņa darbi pieejami LNB krājumā un ārzemju izdevniecību katalogos.
Ingmāra Balode un Dens Dimiņš ir piedalījušies nozīmīgos Ulža Bērziņa mūža pēdējās desmitgades tulkojumos – rediģējot un komentējot. Uldis Bērziņš vienmēr bija gatavs pacietīgi skaidrot valodas un domas ceļus, atvērts sarunām ar laikabiedriem un jauniem kolēģiem. Pasākums bija kā ievērojamā autora sarunas turpinājums.
Pasākumu atbalstīja Latvijas kultūras kanons.
Papildu informācija: Kristaps Kuplais
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciālists
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: kristaps.kuplais@lnb.lv
Tālrunis: +371 29413869
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Foto: Krāslavas ģimnāzija.
2023./2024. mācību gadā Kultūras kanona konkursa tēma bija „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Kultūras akadēmijas prorektora mākslinieciskajā jaunradē Dāvja Sīmaņa specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai par kapu kopšanu kā mērķtiecīgu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanu.
Maijā saņēmām ziņu no Krāslavas ģimnāzijas komandas.
Krāslavas ģimnāzijas 10.a klases skolnieces Milena Timergalejeva, Jekaterina Mihailova, Laura Putne piedalījās Latvijas Kultūras kanona konkursā, aizstāvot kapu kopšanas tradīciju. Finālā meitenes piedāvāja sakopt aizmirstus un sen nekoptus luterāņu kapus. Kad visa skola devās talkot parkā, 10.a klases skolēni devās talkot uz Krāslavas vecajiem luterāņu kapiem, lai jaunieši neaizmirstu par dzimtām nozīmīgu tradīciju – kapu kopšanas tradīciju.
Talkotāju atsauksmes:
Evija Radivinska: „Talka patika ne tikai, ka pabijām visi kopā (kas reti sanāk), bet arī, kopā ātri padarot darbu, jautri pavadījām laiku un devāmies mājās, tāpēc gribētos tā talkot arī turpmāk!”
Milena Timergalejeva: „Talka rosināja ne tikai apkārtējās vides, bet arī iekšējās pārvērtības. Šādi pasākumi dod iespēju gan līdzēt sabiedrībai, gan iedziļināties klusuma brīdī un izjust dabu. Talka atstāja tīrības un miera sajūtu. Paldies visiem, kas iesaistījās un palīdzēja!”
Jekaterina Mihailova: „Talka mūs vienoja cēlā darbā. Manuprāt, tas ir brīnišķīgi. Vienojāmies un padarījām vēl vienu teritoriju sakoptu.”
Samanta Adamoviča: „Šis pasākums noteikti vienoja mūsu klasi. Palīdzēja aizdomāties par to, cik svarīgi darīt kādas, manuprāt, būtiskas, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgas mūsu tautai lietas kā, piemēram, kapu kopšana.”
Edgars Koževņikovs: „Ir patīkami darīt labumu, pat ja tas nav būtiskākais, ka mēs kapsētu iztīrījām no atkritumiem. Mēs izpētījām vēl knapi redzamos uzrakstus uz kapu plāksnēm un pieminekļiem. Bija interesanti padiskutēt un saistīt tos ar mūsu tautas vēsturi. Aizbraucot mājās, aicināju arī savu ģimeni doties uz mūsu dzimtas kapiem.”
Mēs uzskatām, ka konkursa ietvaros izdomātā ideja popularizēt kapu kopšanas tradīciju bija ļoti veiksmīgi īstenota. Tradīcijas vieno!
Krāslavas ģimnāzijas komanda –
Milena Timergalejeva, Jekaterina Mihailova, Laura Putne
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
„Latviešu valodas vārdnīcas” elektroniskā versija.
Tezaurs.lv pievienota „Latviešu valodas vārdnīcas” elektroniskā versija. Tagad tā ir modernizēta, ar plašākām meklēšanas iespējām un skatāma arī telefonos. Iepazīsties ar šo unikālo, Latvijas kultūras kanonā iekļauto vārdnīcu: https://mev.tezaurs.lv!
Vairāk par elektronisko vārdnīcu var uzzināt ŠEIT.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Skulptūra „Rozes mātei”. Autors: Oļegs Skarainis. Foto no R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” arhīva.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 20. konkursā.
Darbi jāiesūta līdz 2024. gada 19. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.
Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2024. gada 16. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Darba lapas par Latvijas kultūras kanonu diasporas skolēniem. Publicitātes foto.
Mācību materiāls, konsultējoties ar Latviešu valodas aģentūras metodiķiem, radīts pamatā vidusskolas vecuma diasporas jauniešiem, taču darba lapas būs noderīgas arī Latvijas skolās, uzsākot sarunu par Latvijas kultūras kanona vērtību saraksta tapšanu un saturu. Darba lapas izdrukājamas no Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes sadaļas „Metodiskie materiāli” izvēlnes „Krāsojamās un uzdevumu lapas kanona iepazīšanai”.
Darba lapās iekļauti kopumā septiņi uzdevumi. Skolēni aicināti pēc atslēgas vārdiem atpazīt kultūras kanona nozari, vārdu jūklī atrast ar kanonu saistītus vārdus, krustvārdu mīklā minēt filmu nosaukumus, ieteikt savu, kanonā iekļaujamu vērtību, kā arī risināt citus uzdevumus. To veikšanai nepieciešams zīmulis vai pildspalva, līme un šķēres.
Mācību materiāla satura autores ir muzejpedagoģes Anita Smeltere un Laura Pole. Dizainu veidojusi Linda Jeromane.
Darba lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu.
Papildu informācija: Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2024. gada 6. aprīlī plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā notiks Vecrīgas silueta iespiešanas darbnīca. Tās apmeklētājiem muzejpedagogu pavadībā būs iespēja izmēģināt rekonstruēto 16. gadsimta iespiedpresi, ar kādu savus darbus iespieda pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns. Dalība bez maksas.
Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Tas ir iekļauts Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā. Viens no labākajiem skatiem uz Vecrīgu, neatkarīgi no laikapstākļiem, paveras tieši no LNB, tāpēc arī katram darbnīcas dalībniekam būs iespēja iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju, kurā vecpilsētas baznīcu torņu smailes satiekas ar mūsdienu Rīgas ainavas simbolu – Gaismas pils ēku.
Nikolausa Mollīna tipogrāfijā 16. gadsimtā iespiestās Rīgas panorāmas ir pirmie pilsētas skati, kas tapuši tepat Rīgā. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par tiem vairāk un izaicināt sevi, pildot orientēšanās spēles Gaismas pilī uzdevumu lapu.
Darbnīcas norises laiks: no plkst. 12.00 līdz 14.00, bez iepriekšējas pieteikšanās. Tikšanās 5. stāva ātrijā. Lai apmeklētu darbnīcu, nepieciešama LNB lasītāja karte vai apmeklētāja karte, kuru var saņemt LNB Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā. Jebkura izmēra somas jāatstāj garderobes skapītī, kurā jāievieto 1 eiro monēta. Pēc apmeklējuma monētu iespējams saņemt atpakaļ.
Iespiedpreses kopija tapusi sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu, ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros.
Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ineta.vaivode@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latviešu kultūras darbinieki pie Burtnieku nama Vecmīlgrāvī. Rīga, 1911. gada vasara. Pirmajā rindā no kreisās: 1. Jānis Jaunsudrabiņš; 2. Kārlis Krūza; 3. Krišjānis Barons; 4. Emilis Melngailis; 5. Kārlis Skalbe. Otrajā rindā no kreisās: 1. Pēteris Kalve; 2. Jānis Kļaviņš; 3. Antons Austriņš; 4. Jānis Zālītis; 5. Jānis Melderis; 6. Pāvils Gruzna. Foto: Mārtiņš Lapiņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
2024. gada 22. martā plkst. 10.00 Augusta Dombrovska mūzikas skolā (Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 38) notiks „Latvju dainu” izdošanas 130. gadadienai veltīts pasākums, kurā priekšlasījumos un literāros lasījumos varēs uzzināt par „Latvju dainu” tapšanu. Ieeja pasākumā bez maksas.
2024. gadā aprit 130 gadi kopš pirmās „Latvju dainu” burtnīcas izdošanas. Vairāk nekā 30 gadu ilgais Krišjāņa Barona un viņa līdzgaitnieku, īpaši Friča Brīvzemnieka un Henrija Visendorfa, darbs 1915. gadā vainagojās ar 217 996 apkopoto dainu variantu izdošanu sešos sējumos (8 grāmatās). Tomēr ceļš līdz sējumu iznākšanai nebūt nebija viegls – piemēram, 1. sējums 10 atsevišķās burtnīcās iznāca četru gadu laikā, savukārt turpmākie sējumi tika iespiesti tālajā Pēterburgā, kas apgrūtināja darbu ar manuskriptiem. Vēl jo sarežģītāku situāciju padarīja arī līdzekļu trūkums.
Pasākuma norises vieta – Augusta Dombrovska mūzikas skola – arī nav izvēlēta nejauši. Te Krišjānis Barons sagatavojis lielu daļu „Latvju dainu” manuskripta, strādājis ar korektūrām un, galvenais, saņēmis sengaidīto ziņu par pēdējo sējumu izdošanu un lielā darba noslēgumu.
Pasākumā piedalīsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves krājuma glabātāja Māra Vīksna, kura vēstīs par „Latvju dainu” avotiem un leģendāro Dainu skapi. Vidzemes Augstskolas students Kārlis Barons atklās „Latvju dainu” 2. izdevuma pasaules ceļus, savukārt Rīgas 31. vidusskolas skolotāja Daiga Berķe dalīsies pārdomās par folkloras apguvi skolā.
Tāpat ar priekšlasījumiem uzstāsies Krišjāņa Barona muzeja speciālisti Rūta Kārkliņa, Andris Ērglis un Dita Butule. Tiks pavērts skats uz Dārtas un Krišjāņa sadzīvi Burtnieku namā, iepazīti Barontēva kaimiņi šajā dzīves posmā un viņu devums literatūrā, kā arī pieminēts Līnas Baronas ieguldījums K. Barona piemiņas saglabāšanā un darbu publicēšanā.
Aktiera Gundara Āboliņa lasījumā skanēs paša K. Barona rakstītie vārdi „Latvju dainu” ievadā, kā arī latviešu rakstnieku atmiņu fragmenti.
Par muzikāliem priekšnesumiem rūpēsies Augusta Dombrovska mūzikas skolas audzēkņi.
Pasākumu rīko Krišjāņa Barona muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Augusta Dombrovska mūzikas skola. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Pasākuma foto un video materiāli var tikt izmantoti publicitātes pasākumos.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Noslēdzies divpadsmitais Latvijas kultūras kanona konkurss. Publicitātes foto.
2024. gada 8. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas „Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas, lai prezentētu īstenotās iniciatīvas un aktivitātes, kas tapušas, izvēloties jauniešiem būtiskas kultūras kanonā iekļautas vērtības, kuru saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Šī gada Kultūras kanona konkursa „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” mērķis bija ne tikai aktualizēt Latvijas kultūras kanonā vērtības, bet arī pievērst uzmanību sabiedrības kultūras procesu daudzveidībai un vērtību sistēmu atšķirībām, kā arī veicināt skolēnu radošumu un pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā.
„Šī gada konkursa tēma deva iespēju jauniešiem identificēt Kultūras kanona vērtības, kuras viņu ieskatā ir apdraudētas, veicot izpēti, sniedzot pamatojumu un stāstot par savu vērtības aizsardzības plānu. Īpaši jāizceļ jauniešu sniegtās analītiskās refleksijas par Kultūras kanona vērtības aizsardzības plāna nozīmību viņu dzīvē vai vērtību sistēmā. Komandu sniegums bija augsti vērtējams, jo jaunieši savās prezentācijās stāstīja par izpētes rezultātiem un arī par īstenotajiem pasākumiem, tajā skaitā ceļojošo izstādi, koncertu, performanci, kinolektoriju un talku, kuros tika akcentēta kultūras vērtības nozīmība. Jaunieši pārliecinoši demonstrēja to, ka nav vienaldzīgi un ka ir radoši, sociāli aktīvi un uzņēmīgi, pievēršot uzmanību problēmjautājumiem un savā vērtības aizsardzības plānā iesaistot dažādas auditorijas, tajā skaitā skolasbiedrus, institūcijas un ekspertus,” iespaidos par šī gada konkursu dalās Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa.
Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskolas komanda, kas veidoja zibakciju Jūrmalas koka arhitektūras saglabāšanai, otro vietu – Jūrmalas Valsts ģimnāzijas komanda, kas aktualizēja latvieša viensētas fenomenu, bet trešā vieta tika piešķirta Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja kultūras kanonā iekļauto filmu popularizēšanas akciju.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalva tika piešķirta Brocēnu vidusskolai, kas Kultūras kanona vērtību – Ojāra Vācieša dzejas krājumu „Si minors” – aiznesa līdz cilvēkiem, sasniedzot to mērķauditoriju, kura iespējams parasti par dzeju neieinteresējās. Komanda apliecināja, ka kultūras vērtības ir universāla valoda, kas var vienot dažādu paaudžu cilvēkus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LKA prorektora mākslinieciskajā jaunradē Dāvja Sīmaņa specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai par kapu kopšanu kā mērķtiecīgu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanu.
Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” un Kultūras ministrijas specbalvu saņēma Rīgas Celtniecības koledžas komanda. Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna balvas piešķiršanu pamatoja, norādot: „Šī gada konkursa fokuss bija sev svarīgo kultūras vērtību saglabāšana un aizsargāšana. Manuprāt, vispatiesākā saglabāšana notiek pašam kaut ko lietojot vai praktizējot, savukārt sargāšana ir ne tikai sētiņas aplikšana, bet arī praktiskas rūpes un kopšana. Tā ir aktīvā pilsoniskā kultūrpratība – prasme saglabāt vērtīgo, ņemot vērā arī mūsdienu cilvēka vajadzības – un to es saklausīju Rīgas Celtniecības koledžas puišu paveiktajā. Apvienojot zināšanas un prasmes ar iejūtību un cilvēcību, var pieņemt vispamatotākos lēmumus, kas veicina progresu nepazaudējot saknes”.
LKA bakalaura studiju apakšprogrammas „Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa studenta Jēkaba Jostsona specbalva tika pasniegta komandai no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Jaunieši konkursa uzdevumā realizēja divas aktivitātes – viensētas sakopšanas talku un latviešu tautas tradīciju apgūšanas nodarbību skolā. Žūrija īpaši izcēla komandas spēju pulcēt kopā un iesaistīt vienaudžus kanona vērtību aktualizēšanā.
Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, teātra pedagoģe un performanču māksliniece Ilze Mazpane, kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā Dāvis Sīmanis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas „Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa students Jēkabs Jostsons.
Konkursa finālā tikās Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras Viestura vidusskola, Ogres tehnikums, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Aglonas vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Rīgas 64. vidusskola.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Daugavpils teātrim, Latvijas Nacionālajam teātrim, Liepājas teātrim, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, Latgales vēstniecībai „GORS”, Liepājas koncertzālei „Lielais dzintars”, Dzintaru koncertzālei, „Latvijas Koncerti”, kinoteātrim „Splendid Palace”, „Kino Bize”, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, „Zuzeum”, izdevniecībai „Neputns”, „Brain Games”, „Gardu muti”, „Birzī” un „Zaļā bāze”.
