post_img

Valodnieka Kārļa Mīlenbaha (1853–1916) sastādītā „Latviešu valodas vārdnīca”

Mīlenbahs, Kārlis. (1923–1932). Latviešu valodas vārdnīca. 1.–4. sēj. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. Rīga;
Endzelīns, J., Hauzenberga, E. (1934–1946). Papildinājumi un labojumi K. Mülenbacha Latviešu valodas vārdnīcai. 1.–2. sēj. Rīga: Kultūras fonds.

Ikvienas tautas vēsture un identitāte atspoguļojas tās valodā. Latviešu valoda glabā liecības gan par seno indoeiropiešu, gan baltu kopdzīves posmu, tajā redzam gan mūsu kaimiņu, gan daudzu pasaules kultūru pēdas; valoda attīstījusies līdz ar mūsu sabiedrību un valsti. Viens cilvēks ikdienā pārzina un spēj izmantot tikai mazu daļiņu no valodas bagātībām. Valodas vārdu krājums un tā lietošanas īpatnības tādēļ jau izsenis tiek apkopotas vārdnīcās. Vārdnīcas kļūst gan par valodas bagātību depozītu, gan neizsmeļamu iedvesmas avotu nākamajām valodas runātāju paaudzēm. Latviešu tautai šāda vērtība ir Kārļa Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīca”.