Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2025. gada 30. aprīlī plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) cikla „Senioru trešdienas” ietvaros notiks ekskursija izstādē „Tiesības uz bibliotēku” tās veidotāju – kuratoru Maijas Treiles un Paula Daijas vadībā. Izstādē Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien. Norises turpinājumā Virtakas klasē (1. stāvā) būs iespēja iepazīt Rīgas pilsētas bibliotēkas nama pārbūves (1778–1786) būvmeistaru Kristofu Hāberlandu Latvijas kultūras kanona kontekstā. Tagad par Kolonnu zāli dēvētā Rīgas pilsētas bibliotēkas zāle bija toreiz neparasts interjers ar 36 kolonnām, savukārt atsauce uz šo telpu izmantota izstādes mākslinieka Kriša Salmaņa veidotā objektā.

Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.

Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.

LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.

Izstādes „Tiesības uz bibliotēku” tapšanu finansiāli nodrošināja: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts „Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts „Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds.

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 21. konkursā.

Darbi jāiesūta līdz 2025. gada 21. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.

Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2025. gada 16. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.

Papildu informācija:
Zinta Saulīte
„Braku” muzeja vadītāja
E-pasts: braki@madona.lv, braki.muzejs@inbox.lv
Tālrunis: +371 26388629

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2025. gada 14. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotā Kultūras kanona konkursa „Latvijas kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?” fināls, kurā 15 skolu komandas prezentēja inovatīvus, oriģinālus, radošus prototipus grāmatai, kura varētu nest kādai iedzīvotāju grupai nozīmīgu vēstījumu par Latvijas kultūras kanonā iekļautu vērtību vai vērtībām.

Konkursā 1. vietu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu ieguva Ogres tehnikuma komanda (Anna Ance Leja, Elizabete Aleksejeva, Renārs Cinis, skolotāja Dace Jokste), savukārt 2. un 3. vietu dala Rīgas Kultūru vidusskolas komanda (Daniela Blite, Niks Rapšs, Amadejs Henrijs Brūvers, skolotāja Inese Pitkeviča) un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komanda (Arsēnijs Romašins, Undīne Sofija Mālkalne, Markuss Jānis Eglītis, skolotāja Dace Pāruma).

Skolu komandas saņēma arī konkursa organizatoru specbalvas: grāmatu dizainers Aleksejs Muraško specbalvu piešķīra Rīgas 13. vidusskolas komandai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvu saņēma Rīgas Hanzas vidusskola, Kultūras ministrijas specbalvu saņēma MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas komanda, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalvu – Brocēnu vidusskolas komanda, programmas „Latvijas Skolas soma” specbalvu – Ogres Valsts ģimnāzijas komanda, LKA specbalvu – Liepājas Valsts ģimnāzijas komanda.

Dalībniekus fināla atklāšanā sveica Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, LKA rektors Dāvis Sīmanis un LKA profesore, zinātņu prorektore un Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem idejas autore un kuratore Anda Laķe.

Dalībniekus vērtēja profesore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Plašākas izglītības pieredzes departamenta Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecākā eksperte Inga Krišāne, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, grāmatu dizainers Aleksejs Muraško un Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics.

Pasākumu moderēja programmas „Latvijas Skolas soma” eksperte Sabīne Ozola.

Konkursa finālā piedalījās Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Ogres Valsts ģimnāzija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Liepājas Valsts ģimnāzija, Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas Kultūru vidusskola, MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Ogres tehnikums un Rīgas 13. vidusskola.

Jau trīspadsmito gadu LKA sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus.

Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības attīstības aģentūru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona Facebook lapā: https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29107218

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2025. gada 26. martā plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks cikla „Senioru trešdienas” tikšanās, kuras ietvaros arhitekts Jānis Dripe iepazīstinās ar arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei veltīto izstādi „Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.” Izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību, kā arī apkopo atpazīstamākos arhitekta bibliotēku projektus. Norises turpinājumā Virtakas klasē (1. stāvā) būs iespēja noskatīties izstādē iekļauto filmu „Gunārs Birkerts – gaismas arhitekts” un iepazīt pasaulslaveno arhitektu Latvijas kultūras kanona arhitektūras nozares saraksta kontekstā.

Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāvā, ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.

Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.

LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma „Vairāk kā deja” stāsta par Toronto latviešu tautas deju kolektīva „Daugaviņa” ceļu uz 2023. gada Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā. Filmas centrā ir ilggadējā deju kolektīva vadītāja Selga Apse. Viņas vadībā „Daugaviņa” turpina uzturēt latviešu valodu un tradīcijas multikulturālajā vidē Toronto, lai tālāk tās nodotu nākamajām paaudzēm. Arhīvu kadri no 20. gadsimta 60. gadiem atklāj Kanādas latviešu pirmos soļus un viņu pūles saglabāt savu identitāti svešumā. Filma uzdod jautājumu – kur ir manas mājas, un kas cilvēkus tik ļoti saista ar Latviju un latviešiem?

Dokumentālā filma „Vairāk kā deja” par latviešu diasporas deju kolektīva ceļu uz Dziesmu un Deju svētkiem būs skatāma Latvijas kinoteātros no 2025. gada 14. marta.

Filmu producējusi filmu studija „KULTFILMA”, kuru vada atzītais režisors un producents Dzintars Dreibergs. Tā ir ievērojama Latvijas filmu studija ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi un pazīstama ar savu meistarību vēsturisko stāstu veidošanā, tostarp „Dvēseļu putenis”, vienu no skatītākajām Latvijas filmām, kas iekļauta Oskara īsajā sarakstā kategorijā „Labākais skaņu celiņš” un bija Variety topa „25 labākās starptautiskās filmas” sastāvdaļa.

Papildu informācija:
Evija Bērziņa
E-pasts: evija@mixd.lv
Tālr.: +371 2664167

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

No 2025. gada 18. janvāra līdz 2026. gada 17. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē skatāma izstāde „Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma”. Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde.

Izstādē iekļautas 19 Gunāra Birkerta projektētās bibliotēkas – LNB ēka un 18 bibliotēkas ASV. Zināmākās no tām ir Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēka, Mārtina Lutera Kinga pilsētas un universitātes bibliotēka Sanhosē, Dulutas publiskā bibliotēka. Arhitekta radošās dzīves kulminācija bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšana.

Izstādi veido fotogrāfijas, skices un ēku maketi. Tajā izceltas arhitekta īpašās attiecības ar gaismu. Gunāru Birkertu mēdz dēvēt par gaismas arhitektūras meistaru, pārsteidzoši gaismas risinājumi atklājas katrā viņa celtnē, īpaši bibliotēku projektos. Izstāde tapusi sadarbībā ar LNB Atbalsta biedrību un ASV vēstniecību Latvijā. Tās autori ir arhitekti Jānis Dripe un Andris Kronbergs, grafikas dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca.

Gunārs Birkerts ir pasaulē pazīstams latviešu arhitekts, projektējis gandrīz 300 ēkas – muzejus, universitātes, baznīcas, skolas, bibliotēkas. Daudzas no tām var uzskatīt par ikoniskām. Birkerta darbiem raksturīga funkcionalitāte apvienojumā ar simbolu un metaforu lietojumu.

Gunārs Birkerts dzimis Rīgā, studējis Vācijā, pēc tam pārcēlies uz ASV, kur dzīvojis un strādājis līdz pat dzīves beigām. Atjaunotā saikne ar dzimteni izpaudusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas un Okupācijas muzeja piebūves projektos. 2017. gadā LNB saņēmusi Amerikas Arhitektu institūta (American Institute of Architects) un Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) gada balvu kā viena no astoņām pasaules arhitektoniski izcilākajām bibliotēkām. Gunārs Birkerts kā īpaša vērtība iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

Izstāde tapusi ar LNB Atbalsta biedrības, ASV vēstniecības Latvijā, Valsts kultūrkapitāla fonda, arhitektu biroja „Arhis Arhitekti”, SIA „Gaismas stils”, SIA „Aidaco Construction”, AS „Latvijas Finieris”, SIA „Paradīzes āboli”, SIA „Rīgas Krēslu fabrika” un RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes atbalstu.

Gunāra Birkerta simtgadei veltīti pasākumi un notikumi LNB norisināsies visa gada garumā. Lai pilnīgāk iepazītu Gunāra Birkerta personību, profesionālo darbību un Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas vēsturi, aicinām apmeklēt LNB pastāvīgās ekspozīcijas 1. stāva oranžērijā, 12. stāvā, Mezonīna stāvā un arhitekta privāto bibliotēku 4. stāvā.

Papildu informācija:

Jānis Dripe
LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: janis.dripe@lnb.lv
Tālr.: +371 28625222

Sanita Kitajeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība
E-pasts: sanita@gaisma.lv
Tālr.: +371 29355624

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

VSIA „Latvijas Koncerti” 2025. gada 24. janvārī plkst. 19.00 aicina uz „Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu”, kur uz Latvijas Nacionālās operas skatuves satiksies Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri. Programmā latviešu komponistu skaņdarbi. Koncerta ietvaros „Latvijas Nacionālās operas” orķestris atskaņos Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”.

Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze” kasēs un internetā. Koncerts būs klausāms arī Latvijas Radio 3 „Klasika” tiešraidē plkst. 19.00.

LASĪT VAIRĀK

Papildu informācija:
Ieva Mora
VISA „Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv
www.latvijaskoncerti.lv

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Gadu mijā pie lasītājiem ceļu sāka kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” sagatavotais metodiskais materiāls „Kultūras norises kā mācīšanās resurss. Izmantošanas principi un labās prakses piemēri”. Krājumā iekļauti pamatprincipi un praktiski ieteikumi kultūras norišu izmantošanai mācību procesā, kā arī 19 skolotāju pieredzes stāsti par to, kā viņi sasaistījuši konkrētus kultūras notikumus ar mācību satura apguvi noteikta vecuma skolēniem.

Krājuma veidošana sākās 2024. gada pavasarī, kad, redzot vajadzību sniegt skolotājiem metodisko atbalstu, programma „Latvijas skolas soma” pasūtīja Izglītības attīstības centram (IAC) izstrādāt un aprobēt profesionālās kompetences pilnveides programmu „Kultūras norises kā mācīšanās resurss mācību un audzināšanas darbā”. Izstrādātā programma ietver gan iespēju apgūt jaunas metodes pilnvērtīgai kultūras norišu izmantošanai mācību saturā, gan dalīties savā pieredzē un saņemt ekspertu un kolēģu komentārus un ieteikumus.

Programmu aprobēja skolotāju grupa, kuras sastāvā bija dažādu reģionu skolotāji un skolu administrācijas pārstāvji, kuri trīs intensīvas dienas mācījās pieredzējušo IAC pasniedzēju Ingūnas Irbītes un Dainas Zelmenes vadībā. Bija jāveic arī praktiskais darbs – jāapraksta viena pašu mācību procesā izmantota kultūras pieredze, aprakstā ietverot arī kultūras norises plānošanas procesu un pielietotās metodes norises integrēšanai mācību procesā („pirms” un „pēc” aktivitātes). Iegūtā pieredze ietverta šajā metodiskajā materiālā, lai iedrošinātu, sniegtu jaunas idejas un atbalstu plašākai pedagogu auditorijai.

Krājums ir pieejams bez maksas digitālā un drukas versijā.

Krājuma saturu veido:

• IAC pasniedzēju Ingūnas Irbītes un Dainas Zelmenes ieteikumi krājuma izmantošanai un praktiski padomi darbībām pirms un pēc sastapšanās ar kultūras norisi;
• kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītājas Aijas Tūnas ieteikumi kvalitatīvu kultūras norišu izvēlei;
• 19 skolotāju pieredzes stāsti kultūras norišu izmantošanai mācību saturā;
• Izdrukāšanai un lietošanai gatavas darba lapas, ko iespējams pielāgot arī citām norisēm;
• pārskats par krājumā iekļautajām kultūras norisēm, kas ērti ļauj atrast nepieciešamo pieredzes aprakstu, meklējot pēc kultūras nozares, skolēnu vecumposma un citiem parametriem;
• digitālo resursu piemēri Latvijas kultūras un mākslas iepazīšanai;
• u. c.

Digitālā versija

Krājuma digitālā versija pieejama programmas „Latvijas skolas soma” mājaslapā: https://latvijasskolassoma.lv/resursi/metodiskie-ieteikumi/kulturas-norises-ka-macisanas-resurss_2024/. Tā versija veidota tā, lai lietotājs ērti varētu pārvietoties tā iekšienē, kā arī izmantot iekļautās saites un kvadrātkodus uz ārējiem resursiem. Tāpat iespējams izdrukāt krājumā iekļautās darba lapas.

Drukātā versija

Krājuma drukāto versiju iespējams bez maksas saņemt Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14-7, Rīgā), iepriekš sazinoties, rakstot uz e-pastu pasts@latvijasskolassoma.lv vai zvanot 67228985.

Krājuma veidotāji

Sastādītāja un satura redaktore: kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.

Satura un vizuālā noformējuma veidošanā piedalījušies kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” eksperti: Inga Bika, Aleksandrs Kabakovs, Sabīne Ozola, Ilze Tormane-Kļaviņa.

Krājumā izmantoti kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” norišu un profesionālās pilnveides programmas dalībnieku fotomateriāli.

Dizains un makets: Ervīns Elliņš / https://www.freakart.lv/
Literārā redaktore: Antra Legzdiņa
Druka: „Jelgavas tipogrāfija”
Izdevējs: Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Papildu informācija:
Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma”
eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

„Lielās mūzikas balvas” žūrija 2025. gada 8. janvārī preses konferencē paziņoja „Lielās mūzikas balvas 2024” nominantus un balvas par mūža ieguldījumu saņēmējus. Balvu par mūža ieguldījumu saņems komponists Pēteris Vasks, kura opuss stīgu orķestrim „Musica dolorosa” (1983) iekļauts Latvijas kultūras kanona sarakstā.

„Lielās mūzikas balvas 2024” pasniegšanas ceremonija notiks 2025. gada 23. februārī plkst. 15.00 Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 „Klasika”.

LASĪT VAIRĀK

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izglītības darbiniekus, bibliotekārus un citus interesentus pieteikties tiešsaistes neformālās izglītības programmai „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”. Programmas mērķis ir rosināt padziļināti izpētīt Latvijas kultūras kanona vērtības, iepazīstot nozīmīgākos pieturas punktus dažādās kultūras nozarēs. Programmu veido astoņas lekcijas, kuras lasīs LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere. Dalība bez maksas.

Norises laiks un vieta: 2025. gada februāra un marta otrdienās plkst. 16.00–17.00 tiešsaistē Zoom platformā.

Plānotie norišu datumi un programmā iekļautie temati:

• 4. februāris | Tautas tradīcijas – vērtības, kas sakņojas pagātnē, turpinās mūsdienās
• 11. februāris | Arhitektūra un dizains – no stulpiņa līdz Rundāles pilij
• 18. februāris | Kino mākslas vērtības – pagrieziena punkti kino vēsturē
• 25. februāris | Skatuves māksla – netveramā klātbūtne
• 4. marts | Vizuālās mākslas joma – konkrētu personību radīti konkrēti darbi
• 11. marts | Mūzikas nozares vērtības – individuāli izcelti skaņdarbi
• 18. marts | Literatūras pieminekļi – latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts
• 25. marts | Latvijas estētiskā daudzveidība ainavās, kas veidojušās dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā

Dalībniekiem būs iespēja saņemt LNB apliecību par dalību kursā (12 stundas). Pieteikšanās, aizpildot PIETEIKUMA FORMU. Pieteikšanās tiks slēgta 1. februārī vai līdz tiks sasniegts maksimālais dalībnieku skaits.

Apgūstot šo programmu, dalībnieki pratīs: orientēties Latvijas kultūras nozīmīgākajos pieturas punktos dažādās kultūras nozarēs, sekmēt Latvijas kultūras mantojuma savdabības un vērtības apzināšanos, sniedzot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, jo īpaši skolās un jauniešu vidū; izzināt un saskatīt kultūras kanona vērtību savstarpējo saikni, kā arī labi orientēties vietnē kulturaskanons.lv, savā profesionālajā darbībā sniedzot atbalstu izglītojamajiem.

Izglītības programma notiek LNB projekta „Latvijas kultūras kanons” ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv