post_img

Komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) skaņdarbs simfoniskam orķestrim „Melanholiskais valsis”, 1904

Emīls Dārziņš patiesībā būtu pelnījis, lai Latvijas kultūras kanonā iekļauj ne tikai „Melanholisko valsi”, bet arī visu viņa daiļradi. Kaut vai tādēļ vien, ka tās ir tik maz – 19 solodziesmas, 17 kora dziesmas un aptuveni septiņas minūtes garā simfoniskā miniatūra „Melanholiskais valsis”. Mūzikas vēsturē parasti kā galēja mākslinieciskā lakonisma paraugs tiek piesaukts Antons Vēberns (1883−1945), vēstot, ka visus austriešu avangardista darbus iespējams ietilpināt vienā kompaktdiskā, tomēr šī atziņa ir pārspīlēta. Veselu kompaktdisku aizņem tikai Vēberna solodziesmas vien (un te būtu pirmais saskarsmes punkts ar Emīlu Dārziņu, jo citādi tik atšķirīgos autorus vismaz vokālās kamermūzikas žanrā vieno romantiska domāšana un romantisks jūtīgums), taču latviešu komponista kopējais darbu saraksts ir vēl konspektīvāks. Diemžēl otrais saskarsmes punkts ir abu komponistu traģiskā nāve – sešdesmit divus gadus vecais Antons Vēberns iet bojā Otrā pasaules kara noslēgumā, bet Emīlu Dārziņu atrod mirušu pie vilciena sliedēm. Trīsdesmit piecu gadu vecumā. Nelaimes gadījums vai apzināta izvēle – viennozīmīgas atbildes, bez šaubām, nebūs nekad. Mūzikas vēsturnieki drīzāk sliecas uz pirmo variantu, lai gan dramatisku pārdzīvojumu cauraustā Dārziņa dzīve tikpat labi var kalpot par modeli biogrāfiskai traģēdijai līdz pašai izskaņai.

Dārziņš, Emīls. (1911). Zeļa juhtīs. Rīga: Rich. Müllers.

Dārziņš, Emīls. ([1970]). Melanholiskais valsis [skaņuplate]. Izpilda Latvijas Radio simfoniskais orķestris, diriģents E. Tons. Rīga: Мелодия. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-1/58.

Dārziņš, Emīls. (2014). Melanholiskais valsis. No: Dzimuši Rīgā: koncerts = Born in Riga: concert [DVD]. Izpilda Rīgas Festivāla orķestris, diriģents Andris Poga. Rīga: Nodibinājums Rīga 2014. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/2923.

Emils Dārziņš: 31. VIII. 1910.-31. VIII. 1925: piemiņas krājums. (1925). V. Peņģerota redakcija. Rīga: E. Dārziņa mantinieki.

Emīla Dārziņa 20 gadu aizmūža piemiņai. (1930). Sakārtojis Romāns Šmits. Rīga: Ausma.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā: simfoniskie orķestri, diriģenti, mūzika, klausītāji laikabiedru skatījumā: dokumentāla versija (38.-39. lpp.). Rīga: Liesma.

Kļaviņa, Velga. (1980). Latviešu mūzikas literatūra: mācību līdzeklis LPSR bērnu mūzikas skolu 5. un 6. klašu audzēkņiem (131.-132. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Mēness meti, saules stīga. Emīls Dārziņš (337., 431., 435., 440., 442., 444. lpp.). (2006). Rīga: Pils.

Sausne, Alfrēds. (1935). Emīls Dārziņš. Rīga: Grāmatu Draugs.

Stankevičs, Antons. (1978). Dvēseles atbalss: stāsts par Emīla Dārziņa dzīvi. Rīga: Liesma.

Sudrabkalns, Jānis. (1983). Par mūziku (217.-218., 317.-318. lpp.). Rīga: Liesma.

Torgāns, Jānis. (c2010). Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (66.-69. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vītoliņš, Jēkabs. ([193-]). Mūzikas vēsture (554-557. lpp.). Jāzepa Vītola virsredakcijā. Rīga: Grāmatu draugs.

Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sēj. (361.-363. lpp.). Rīga: Liesma.

Zālītis, Jānis. (1960). Raksti: [1910-1943: izlase] (62.-64., 141.-142. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.