post_img

Komponista Emīla Dārziņa (1875–1910) skaņdarbs simfoniskam orķestrim „Melanholiskais valsis”, 1904

“Dārziņš bija stalts, liela auguma, apolonisku, gaišmatainu galvu. Laipnība un sirsnība arvien rotāja viņa pievilcīgo seju. Sapņotāja smaida pavadīta, tā atgādināja gaiša miera apstaroto Mocartu”.

Tā Alfrēds Sausne apraksta Emīlu Dārziņu (1875–1910) – vienu no spilgtākajiem un iemīļotākajiem latviešu komponistiem; izcilu mūzikas kritiķi, pedagogu un diriģentu. Rīgā un Pēterburgā skolotā skaņraža muzikālais mantojums nav apjomīgs, taču gandrīz katrs darbs ir pazīstams (dažs gandrīz folklorizējies) un pienācīgi lietots: 19 solodziesmas balsij un klavierēm, 17 a capella kora dziesmas, no kurām jauktajam korim rakstītās, ar simfonisku spēku piesātinātās “Lauztās priedes” vai vīru kora dziesma “Mūžam zili” ir kļuvušas par nozīmīgām latviešu kultūrzīmēm. Pašam komponistam dīvainā kārtā dziesmas žanrs nav sniedzis radošo sapņu pilnīgu piepildījumu. Viņš vēlējās izteikties lielākas formas darbos. Taču paškritiski apzinājās, ka ” [..] priekš orķestra man nav tehnikas”. Dārziņš gan mēģināja īstenot ieceri par operas radīšanu, diemžēl darbu pie Eduarda Vulfa lugas “Rožainās dienas” pārtrauca komponista pāragrā un pēkšņā nāve. Tas, ko Dārziņš paguva uzrakstīt simfoniskajā žanrā, ir četras miniatūras: “Liriska fantāzija”, “Melanholiskais valsis”, “Vientuļā priede” un “Maza svīta”. Visiem šiem darbiem, pēc laikabiedru atsauksmēm, ir bijusi augsta mākslinieciskā vērtība, par ko šodien nevaram spriest, jo dažādu iemeslu dēļ autors trīs no skaņdarbiem ir iznīcinājis (lai atceramies kolēģu traģisko apvainojumu plaģiātismā – Dārziņa simfoniskajai gleznai “Vientuļā priede” esot pārāk liela līdzība ar Sibēliusa “Tuonelas gulbi”…).

Dārziņš, Emīls. (1911). Zeļa juhtīs. Rīga: Rich. Müllers.

Dārziņš, Emīls. ([1970]). Melanholiskais valsis [skaņuplate]. Izpilda Latvijas Radio simfoniskais orķestris, diriģents E. Tons. Rīga: Мелодия. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-1/58

Dārziņš, Emīls. (2014). Melanholiskais valsis. No: Dzimuši Rīgā: koncerts = Born in Riga: concert [DVD]. Izpilda Rīgas Festivāla orķestis, diriģents Andris Poga. Rīga: Nodibinājums Rīga 2014. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/2923

Emils Dārziņš: 31. VIII. 1910.-31. VIII. 1925: piemiņas krājums. (1925). V. Peņģerota redakcija. Rīga: E. Dārziņa mantinieki.

Emīla Dārziņa 20 gadu aizmūža piemiņai. (1930). Sakārtojis Romāns Šmits. Rīga: Ausma.

Kārkliņš, Ludvigs. (1990). Simfoniskā mūzika Latvijā: simfoniskie orķestri, diriģenti, mūzika, klausītāji laikabiedru skatījumā: dokumentāla versija (38.-39. lpp.). Rīga: Liesma.

Kļaviņa, Velga. (1980). Latviešu mūzikas literatūra: mācību līdzeklis LPSR bērnu mūzikas skolu 5. un 6. klašu audzēkņiem (131.-132. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Mēness meti, saules stīga. Emīls Dārziņš (337., 431., 435., 440., 442., 444. lpp.). (2006). Rīga: Pils.

Sausne, Alfrēds. (1935). Emīls Dārziņš. Rīga: Grāmatu Draugs.

Stankevičs, Antons. (1978). Dvēseles atbalss: stāsts par Emīla Dārziņa dzīvi. Rīga: Liesma.

Sudrabkalns, Jānis. (1983). Par mūziku (217.-218., 317.-318. lpp.). Rīga: Liesma.

Torgāns, Jānis. (c2010). Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (66.-69. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vītoliņš, Jēkabs. ([193-]). Mūzikas vēsture (554-557. lpp.). Jāzepa Vītola virsredakcijā. Rīga: Grāmatu draugs.

Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Latviešu mūzikas vēsture. 1. sēj. (361.-363. lpp.). Rīga: Liesma.

Zālītis, Jānis. (1960). Raksti: [1910-1943: izlase] (62.-64., 141.-142. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.