post_img

Komponista Jurjānu Andreja (1856–1922) dziesma jauktam korim „Pūt, vējiņi”, 1884

Jurjānu Andreja jeb Andreja Jurjāna vārds Latvijas kultūras kanonā lasāms līdzās vienai vienīgai miniatūrai – tautasdziesmas apdarei „Pūt, vējiņi”. Tautasdziesmai, kas kļuvusi par nacionālo simbolu. Arī tādēļ, ka Dziesmu svētkos dziedāta visdziļākās apspiestības gados, kad bijusi aizliegta gan Baumaņu Kārļa radītā Latvijas Republikas himna „Dievs, svētī Latviju!”, gan vairāki citi himniska rakstura dziedājumi, tostarp Jāņa Mediņa „Tev mūžam dzīvot, Latvija” un Jāņa Kalniņa „Dziesma brīvai Latvijai”, gan arī, protams, jebkurš trimdā, pirmajā brīvvalstī vai vēl agrāk tapis patriotiska rakstura opuss. Starp citu, arī Andreja Jurjāna kantāti „Tēvijai” uz ilgiem laikiem nodeva aizmirstībai.

Grauzdiņa, Ilma. (2008). Kopkora dziedātās Jurjānu Andreja dziesmas. No: Ilma Grauzdiņa. Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti (27.  lpp). Rīga: Tautas mākslas centrs.

Grāvītis, Oļģerts. (1953). Jurjānu Andrejs (76.-77. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Jurjānu Andrejs un viņa laikmets. (193-). No: Jāzepa Vītola virsred., red. Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture (518.-528. lpp.). Rīga: Grāmatu draugs.

Klotiņš, Arnolds (sast.). (1981). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā =Андрей Юрьян в музыке и жизни народа. Rīga: Zinātne.

Kļaviņa, Velga, Janevica, Astra. (1980). Latviešu mūzikas literatūra (79.-80. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Latviešu mūzikas klasiķi – 19. gadsimtā dzimušie komponisti. Jurjānu Andrejs. (2005). No: Anita Miķelsone (sast.) Latviešu mūzikas literatūras tēmas (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Miķelsone, Anita. (2005). Latviešu mūzikas literatūras tēmas [notis] (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Mūrniece, Laima (sast.). (1980). Jurjānu Andrejs. Raksti. Rīga: Liesma.

Pūt vējiņi!: latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē. (2014). No: 25. Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Līgo!: noslēguma koncerts [DVD]. [Latvija]: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/1430.

Straumes Jahnis. (1922). Jurjanu Andrejs. No: Muhsu musikas mahksleneeki: monografiski apraksti ar fotografijam. 2. burtn. (18.-47. lpp.). Riga: A. Gulbja apgahdiba.

Torgāns, Jānis. (1981). Jurjānu Andrejs = Андрей Юрьян. Rīga: Liesma.

Torgāns, Jānis. (2010). Pati pazīstamākā no kopskaitā apmēram 100 apdarēm ir „Pūt, vējiņi!” (1884). No: Jānis Torgāns. Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (22.-24. lpp.). Rīga: Zinātne.

Visendorfs, Māris. (2002). Brāļi Jurjāni. Ērgļi: Pulgošņa kultūrvides parks.

Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Jurjānu Andrejs, 1856-1922. No: Jēkabs Vītoliņš, Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture (226.-249., 236.-237. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs (red.). (1930). Jurjānu Andrejs un viņa laikmets. No: Mūzikas vēsture (518.-528. lpp.). Rīga: Grāmatu draugs.

Zālītis, Atis. (1928). Jurjānu Andrejs. Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja.