Komponista Jurjānu Andreja (1856–1922) dziesma jauktam korim „Pūt, vējiņi”, 1884
Jurjānu Andreja jeb Andreja Jurjāna vārds Latvijas kultūras kanonā lasāms līdzās vienai vienīgai miniatūrai – tautasdziesmas apdarei „Pūt, vējiņi”. Tautasdziesmai, kas kļuvusi par nacionālo simbolu. Arī tādēļ, ka Dziesmu svētkos dziedāta visdziļākās apspiestības gados, kad bijusi aizliegta gan Baumaņu Kārļa radītā Latvijas Republikas himna „Dievs, svētī Latviju!”, gan vairāki citi himniska rakstura dziedājumi, tostarp Jāņa Mediņa „Tev mūžam dzīvot, Latvija” un Jāņa Kalniņa „Dziesma brīvai Latvijai”, gan arī, protams, jebkurš trimdā, pirmajā brīvvalstī vai vēl agrāk tapis patriotiska rakstura opuss. Starp citu, arī Andreja Jurjāna kantāti „Tēvijai” uz ilgiem laikiem nodeva aizmirstībai.
Oļģerts Grāvītis par Jurjānu Andreju Latvijas kultūras kanonā, 2008.
Latvju skaņdarbu cikla II. koncerts. Programmā: Jurjānu Andrejs. 1931. g. 3. martā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sīkiespieddarbu krājums.
Oļģerts Grāvītis par Jurjānu Andreju Latvijas kultūras kanonā, 2008. (Angļu valodā)
Bibliogrāfiskais saraksts ar Andreja Jurjāna „Pūt, vējiņi” nošizdevumiem un atsevišķi iespiestām notīm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas krātuvē, 2019.
Grauzdiņa, Ilma. (2008). Kopkora dziedātās Jurjānu Andreja dziesmas. No: Ilma Grauzdiņa. Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti (27. lpp). Rīga: Tautas mākslas centrs.
Grāvītis, Oļģerts. (1953). Jurjānu Andrejs (76.-77. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Klotiņš, Arnolds (sast.). (1981). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā =Андрей Юрьян в музыке и жизни народа. Rīga: Zinātne.
Kļaviņa, Velga, Janevica, Astra. (1980). Latviešu mūzikas literatūra (79.-80. lpp.). Rīga: Zvaigzne.
Latviešu mūzikas klasiķi – 19. gadsimtā dzimušie komponisti. Jurjānu Andrejs. (2005). No: Anita Miķelsone (sast.) Latviešu mūzikas literatūras tēmas (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Miķelsone, Anita. (2005). Latviešu mūzikas literatūras tēmas [notis] (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Mūrniece, Laima (sast.). (1980). Jurjānu Andrejs. Raksti. Rīga: Liesma.
Pūt vējiņi!: latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē. (2014). No: 25. Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Līgo!: noslēguma koncerts [DVD]. [Latvija]: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/1430.
Torgāns, Jānis. (1981). Jurjānu Andrejs = Андрей Юрьян. Rīga: Liesma.
Torgāns, Jānis. (2010). Pati pazīstamākā no kopskaitā apmēram 100 apdarēm ir „Pūt, vējiņi!” (1884). No: Jānis Torgāns. Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (22.-24. lpp.). Rīga: Zinātne.
Visendorfs, Māris. (2002). Brāļi Jurjāni. Ērgļi: Pulgošņa kultūrvides parks.
Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Jurjānu Andrejs, 1856-1922. No: Jēkabs Vītoliņš, Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture (226.-249., 236.-237. lpp.). Rīga: Liesma.
Zālītis, Atis. (1928). Jurjānu Andrejs. Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja.
Andrejs Jurjāns. Dziesmu svētku krātuve.
Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs „Meņģeļi”, Ērgļu pagasts.
Jurjānu Andreja biogrāfija un darbu saraksts. Latvijas Mūzikas informācijas centrs.
Jurjānu Andreja daiļrade un mūzikas fragmenti.
Klotiņš, Arnolds. Andrejs Jurjāns. Nacionālā enciklopēdija.
Konste, Anete. (2021, 12. sept.). Kāpēc mēs dziedam „Pūt, vējiņi”? „Kultūrdevas” ABC. LSM arhīvs.
Pūt, vējiņi (Latviešu tautas dziesma Jurjānu Andreja apdarē).
Brēms, M. (1931, 5. marts). Par Jurjanu Andreju. Latvijas Kareivis, Nr. 51, 3. lpp.
Graubiņš, J. (1941, 4. sept.). Universitātes kora tautdziesmu vakarā. Tēvija, Nr. 57, 8. lpp.
Jurjānu Andrejs. (1981, 1. sept.). Zīlīte, Nr. 9, 5. lpp.
Repertuārs pašdarbības skatei. (1945, 1. apr.). Padomju Latvijas Skola, Nr. 2, 134. lpp.
Torgāns, Jānis. (1981, 15. sept.). Jurjānu Andrejam 125. Zvaigzne, Nr. 18, 18. lpp.
Vītols, J. (1922, 1. dec.). Jurjanu Andrejs. Ritums, Nr. 10, 756.-758. lpp.