Komponista Jāņa Mediņa (1890–1966) opera „Uguns un nakts”, 1913–1919
Pirmie gadi pēc Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas un brīvības cīņu noslēguma (patiesībā arī vēl līdztekus karadarbībai un skarbos ekonomiskos apstākļos) vēsturē iegājuši ar īpašu nozīmi, ar īpašu vērtību. No bēgļu gaitām, kas Pirmā pasaules kara laikā pa visu brūkošo Krievijas impēriju izkaisīja tūkstošiem latviešu, atpakaļ atgriežas daudzi jo daudzi, tostarp spožākie inteliģences pārstāvji. Kopā ar jauno valsti dzimst Latvijas Universitāte, Latvijas Konservatorija, Mākslas akadēmija. Eduards Smiļģis (1886–1966) ar domubiedriem izveido Dailes teātri, bet Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1885–1966), Aleksis Mierlauks (1866–1943), Jānis Akurāters (1876–1937), Rainis (1865–1929) un vēl citi – Nacionālo teātri. Vienlaikus īstenojumu gūst arī doma par Latvijas Nacionālo operu, un, ja reiz tā, tad beidzot ir pienākuši piemēroti apstākļi radīt un iedzīvināt oriģinālrepertuāru. Par pirmajām operām ar nozīmīgu māksliniecisko vērtību kļūst divi darbi – Alfrēda Kalniņa (1879–1951) opera „Baņuta” un Jāņa Mediņa „Uguns un nakts”.
Mikus Čeže par Jāni Mediņu Latvijas kultūras kanonā, 2008.
Bibliogrāfiskais saraksts ar Jāņa Mediņa operas „Uguns un nakts” nošizdevumiem un atsevišķi iespiestām notīm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas krātuvē, 2018.
Rainis, J. (1908). Uguns un nakts. Sena dziesma – jaunās skaņās. Rīga: Domas.
Mikus Čeže par Jāni Mediņu Latvijas kultūras kanonā, 2008. (Angļu valodā)
Briede-Bulāvinova, Vija. (1975). Latviešu opera: (līdz 1940. g.) (107.-136. lpp.). Rīga: Zinātne.
Briede-Bulāvinova, Vija. (1987). Latviešu operteātris (20.-21., 82., 88., 102., 206. lpp.). Rīga: Zinātne.
Grandaus, Aleksandrs. (1969). Jāņa Mediņa opera „Uguns un nakts”. Palīgs mūzikas klausītājiem. Rīga: Liesma.
Jāņa Mediņa prologs no operas „Uguns un nakts”. (1996). No: Solistu koncerts [videokasete]. Izpilda Pauls Šketris, Ventis Zilberts. Kanāda: Latviešu video studija Kanādā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fvk/77.
Kaktiņš, Ādolfs. (1965). Dzīves opera: atmiņu tēlojumi (186.-190. lpp.). [Stokholma]: Daugava.
Kļaviņa, Velga. (1980). Latviešu mūzikas literatūra: mācību līdzeklis LPSR bērnu mūzikas skolu 5. un 6. klašu audzēkņiem (179.-182. lpp.). Rīga: Zvaigzne.
Latvijas Nacionālajai operai – 80 (29.-31. lpp.). (1999). Rīga: LNO.
Latvijas Nacionālā opera = Latvian National Opera (150.-153. lpp). (2000). Rīga: Mantojums; Jumava.
Mediņš, Jānis. ([195-]). Uguns un nakts: [fragmenti no operas]. No: Uguns un nakts; Mīlas uzvara [skaņuplate]. Izpilda Ž. Heine-Vāgnere, Latvijas Simfoniskais orķestris, diriģents pats komponists Jānis Mediņš. [Zviedrija]: Latvian Music. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-2/1810.
Mediņš, Jānis. ([1971]). Uguns un nakts: fragmenti no operas [skaņuplate]. Izpilda Ž. Heine-Vāgnere, R. Frinberga, A. Frinbergs un citi, diriģenti E. Tons, R. Glāzups. Rīga: Мелодия. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/2178.
Mediņš, Jānis. (1992). Toņi un pustoņi: mana dzīve (101.-119. lpp.). Rīga: Liesma.
Miķelsone, Anita. (2005). Latviešu mūzikas literatūras tēmas [notis] (27.-28. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Operas libretu leksikons (500.-504. lpp.). (2015). Rīga: Jumava.
Torgāns, Jānis. (c2010). Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (109.-113. lpp.). Rīga: Zinātne.
Vītoliņš, Jēkabs. (1973). Mūzikas kritika: izlase 1922-1972 (308.-313. lpp.). Rīga: Liesma.
Darkevics, A. (1966, 29. aug.). Skan Jāņa Mediņa „Uguns un nakts”. Dzimtenes Balss, Nr. 36, 2. lpp.
Dunkele, Irēna. (1972, 1. janv.). Jānis Mediņš. Latvju Mūzika, Nr. 5, 406.-417. lpp.
Zante, Elza. (1990, 17. okt.). Jānis Mediņš – simtgadnieks. Laiks, Nr. 83, 3. lpp.
Zemzare, Ingrīda. (1988, 15. janv.). Liela stila opera. Māksla, Nr. 2, 65.-69. lpp.