post_img

Režisora Alekša Mierlauka (1865–1943) inscenētais Raiņa „Uguns un nakts” uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī, 1911

Režisora Alekša Mierlauka veidotais Raiņa lugas „Uguns un nakts” iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā iezīmē jauna laikmeta – modernās režijas mākslas – sākumu Latvijas skatuves mākslā. „Uguns un nakts” bija pirmais iestudējums, kurā kā vienotā mākslas darbā harmoniski savijās un cits citu papildināja visi izrādes komponenti – aktierspēle, scenogrāfija, kostīmi, gaismas, mūzika un horeogrāfija. Vērienīgi inscenētais stāsts par Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku 20. gadsimta sākuma noskaņās ļāva vilkt vistiešākās paralēles ar latviešu tautas pašnoteikšanās centieniem. Iestudējums piedzīvoja milzīgu popularitāti un skatītāju mīlestību – jau izrādes tapšanas laikā sabiedrība vāca ziedojumus „Uguns un nakts” inscenējumam, un tam bija lemts kļūt par pirmo iestudējumu Latvijas teātra vēsturē, kas piedzīvojis simts izrādīšanas reizes.