Song "Pūt, vējiņi" for Mixed Choir as Arranged by Jurjānu Andrejs (1856–1922)
Andrejs Jurjāns or Jurjānu Andrejs was the first graduate of St. Petersburg conservatory with three professional diplomas − as an organist (1880), a composer (1881), and as a French horn player (1882). He became the founder of Latvian symphonic and vocal symphonic music genres (first Latvian cantatas, cello concerto, “Symphonic allegro”). Successful as a composer and performer, he was also active in music education, conducting, and as a folklore researcher and ethnomusicologist.
Oļģerts Grāvītis on Jurjānu Andrejs in the Latvian Culture Canon, 2008. (in Latvian)
II concert in the Latvian composition series: Jurjānu Andrejs. 3 March 1931. National Library of Latvia, Collection of Small Prints. (in Latvian)
Oļģerts Grāvītis on Jurjānu Andrejs in the Latvian Culture Canon, 2008.
Bibliographic list with music score editions and separate printed sheets of Jurjānu Andrejs' song "Pūt, vējiņi". National Library of Latvia, Collection of Alfrēds Kalniņš Music Reading Room, 2019.
Grauzdiņa, Ilma. (2008). Kopkora dziedātās Jurjānu Andreja dziesmas. No: Ilma Grauzdiņa. Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti (27. lpp). Rīga: Tautas mākslas centrs.
Grāvītis, Oļģerts. (1953). Jurjānu Andrejs (76.-77. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Klotiņš, Arnolds (sast.). (1981). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā =Андрей Юрьян в музыке и жизни народа. Rīga: Zinātne.
Kļaviņa, Velga, Janevica, Astra. (1980). Latviešu mūzikas literatūra (79.-80. lpp.). Rīga: Zvaigzne.
Latviešu mūzikas klasiķi – 19. gadsimtā dzimušie komponisti. Jurjānu Andrejs. (2005). No: Anita Miķelsone (sast.) Latviešu mūzikas literatūras tēmas (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Miķelsone, Anita. (2005). Latviešu mūzikas literatūras tēmas [notis] (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.
Mūrniece, Laima (sast.). (1980). Jurjānu Andrejs. Raksti. Rīga: Liesma.
Pūt vējiņi!: latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē. (2014). No: 25. Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Līgo!: noslēguma koncerts [DVD]. [Latvija]: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/1430.
Torgāns, Jānis. (1981). Jurjānu Andrejs = Андрей Юрьян. Rīga: Liesma.
Torgāns, Jānis. (2010). Pati pazīstamākā no kopskaitā apmēram 100 apdarēm ir „Pūt, vējiņi!” (1884). No: Jānis Torgāns. Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (22.-24. lpp.). Rīga: Zinātne.
Visendorfs, Māris. (2002). Brāļi Jurjāni. Ērgļi: Pulgošņa kultūrvides parks.
Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Jurjānu Andrejs, 1856-1922. No: Jēkabs Vītoliņš, Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture (226.-249., 236.-237. lpp.). Rīga: Liesma.
Zālītis, Atis. (1928). Jurjānu Andrejs. Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja.
Andrejs Jurjāns. Dziesmu svētku krātuve.
Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs „Meņģeļi”, Ērgļu pagasts.
Jurjānu Andreja biogrāfija un darbu saraksts. Latvijas Mūzikas informācijas centrs.
Jurjānu Andreja daiļrade un mūzikas fragmenti.
Klotiņš, Arnolds. Andrejs Jurjāns. Nacionālā enciklopēdija.
Konste, Anete. (2021, 12. sept.). Kāpēc mēs dziedam „Pūt, vējiņi”? „Kultūrdevas” ABC. LSM arhīvs.
Pūt, vējiņi (Latviešu tautas dziesma Jurjānu Andreja apdarē).
Brēms, M. (1931, 5. marts). Par Jurjanu Andreju. Latvijas Kareivis, Nr. 51, 3. lpp.
Graubiņš, J. (1941, 4. sept.). Universitātes kora tautdziesmu vakarā. Tēvija, Nr. 57, 8. lpp.
Jurjānu Andrejs. (1981, 1. sept.). Zīlīte, Nr. 9, 5. lpp.
Repertuārs pašdarbības skatei. (1945, 1. apr.). Padomju Latvijas Skola, Nr. 2, 134. lpp.
Torgāns, Jānis. (1981, 15. sept.). Jurjānu Andrejam 125. Zvaigzne, Nr. 18, 18. lpp.
Vītols, J. (1922, 1. dec.). Jurjanu Andrejs. Ritums, Nr. 10, 756.-758. lpp.