post_img

Lied "Pūt, vējiņi", 1884, für gemischten Chor, arrangiert von Andrejs Jurjāns (1856–1922)

Andrejs Jurjāns – oder Jurjānu Andrejs, wie er oft genannt wird – war der erste lettische Musiker, der das St. Petersburger Konservatorium mit drei Berufsdiplomen abschloss: als Organist (1880), als Komponist (1881) und als Waldhornist (1882). Mit den ersten lettischen Kantaten, einem Cellokonzert und dem „Sinfonischen Allegro“ wurde er zum Begründer der lettischen sinfonischen und vokalinstrumentalen Musikgattungen. Seine Berufung als Komponist und ausführender Künstler verband er erfolgreich mit der Musikerziehung, dem Dirigieren sowie einer Tätigkeit als Folkloreforscher und Ethnomusikologe.

Oļģerts Grāvītis über Andrejs Jurjāns im Kulturkanon. 2008. (auf Lettisch)

II. Konzert der Serie von lettischen Kompositionen. Im Programm: Andrejs Jurjāns. 3. März 1931. Sammlung von Akzidenzschriften der Lettischen Nationalbibliothek. (auf Lettisch)

Oļģerts Grāvītis über Andrejs Jurjāns im Kulturkanon. 2008. (auf Englisch)

Leider ist der Eintrag nur auf English und Latvian verfügbar. Der Inhalt wird in der Standard-Sprache dieser Website angezeigt. Sie können einen Link anklicken, um zu einer anderen verfügbaren Sprache zu wechseln.

Bibliogrāfiskais saraksts ar Andreja Jurjāna „Pūt, vējiņi” nošizdevumiem un atsevišķi iespiestām notīm Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītavas krātuvē, 2019.

Grauzdiņa, Ilma. (2008). Kopkora dziedātās Jurjānu Andreja dziesmas. No: Ilma Grauzdiņa. Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti (27.  lpp). Rīga: Tautas mākslas centrs.

Grāvītis, Oļģerts. (1953). Jurjānu Andrejs (76.-77. lpp.). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.

Jurjānu Andrejs un viņa laikmets. (193-). No: Jāzepa Vītola virsred., red. Jēkabs Vītoliņš. Mūzikas vēsture (518.-528. lpp.). Rīga: Grāmatu draugs.

Klotiņš, Arnolds (sast.). (1981). Jurjānu Andrejs mūzikas kultūrā un tautā =Андрей Юрьян в музыке и жизни народа. Rīga: Zinātne.

Kļaviņa, Velga, Janevica, Astra. (1980). Latviešu mūzikas literatūra (79.-80. lpp.). Rīga: Zvaigzne.

Latviešu mūzikas klasiķi – 19. gadsimtā dzimušie komponisti. Jurjānu Andrejs. (2005). No: Anita Miķelsone (sast.) Latviešu mūzikas literatūras tēmas (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Miķelsone, Anita. (2005). Latviešu mūzikas literatūras tēmas [notis] (6.-7. lpp.). Rīga: Musica Baltica.

Mūrniece, Laima (sast.). (1980). Jurjānu Andrejs. Raksti. Rīga: Liesma.

Pūt vējiņi!: latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē. (2014). No: 25. Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Līgo!: noslēguma koncerts [DVD]. [Latvija]: Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/1430.

Straumes Jahnis. (1922). Jurjanu Andrejs. No: Muhsu musikas mahksleneeki: monografiski apraksti ar fotografijam. 2. burtn. (18.-47. lpp.). Riga: A. Gulbja apgahdiba.

Torgāns, Jānis. (1981). Jurjānu Andrejs = Андрей Юрьян. Rīga: Liesma.

Torgāns, Jānis. (2010). Pati pazīstamākā no kopskaitā apmēram 100 apdarēm ir „Pūt, vējiņi!” (1884). No: Jānis Torgāns. Latviešu mūzikas virsotnes: palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā (22.-24. lpp.). Rīga: Zinātne.

Visendorfs, Māris. (2002). Brāļi Jurjāni. Ērgļi: Pulgošņa kultūrvides parks.

Vītoliņš, Jēkabs. (1972). Jurjānu Andrejs, 1856-1922. No: Jēkabs Vītoliņš, Lija Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture (226.-249., 236.-237. lpp.). Rīga: Liesma.

Vītoliņš, Jēkabs (red.). (1930). Jurjānu Andrejs un viņa laikmets. No: Mūzikas vēsture (518.-528. lpp.). Rīga: Grāmatu draugs.

Zālītis, Atis. (1928). Jurjānu Andrejs. Rīga: Jurjānu Andreja fonda komiteja.