post_img

Lībiešu tradicionālā kultūra

Lībieši ir Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattauta, kurai bijusi liela nozīme latviešu etnoģenēzē. Mūsdienu latviešu valoda veidojusies lībiešu un seno baltu cilšu – latgaļu, zemgaļu un kuršu – saskarsmē, kas ir pamatā tās unikālajam skanējumam. Līdzīgi lībiešu kultūras mantojums ietekmējis dažādas Latvijas tradicionālās un mūsdienu kultūras jomas no folkloras līdz pat kulinārajam mantojumam, tāpēc Satversmes preambulā īpaši uzsvērta lībiešu tradīciju loma latviešu identitātes veidošanā. Lībieši līdz pat mūsdienām spējuši saglabāt savu valodas un kultūras savdabību, turpinot attīstīt moderno kultūru un iekļaujoties Latvijas mūsdienu kultūrtelpā.

Ogres TV raidījums par vadoņa Ako svētvietu Salaspils pievārtē, 04.07.2013.

Lībiešu tautasdziesma „Ķērca, brēca” [skaņuplate]. (192-). Izpilda Roberts Vizbulis, Latvijas Nacionālās operas solists. [Germany]: Vox. Oriģināls atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 391687. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma Latvijas vēsturisko šellaka skaņuplašu ierakstu kolekcija.

Lībiešu dziesma „Kade pārvaksi, baldin?” [skaņuplate]. (192-). Izpilda Roberts Vizbulis, Latvijas Nacionālās operas solists. [Germany]: Vox. Oriģināls atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 391687. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma Latvijas vēsturisko šellaka skaņuplašu ierakstu kolekcija.

Lībiešu folkloras ansamblis „Kāndla”.

Lībiešu bērnu un jauniešu nometnes „Mierlinkizt” dalībnieki Lībiešu svētkos pie Lībiešu tautas nama dzied četras lībiešu dziesmas. Autors: Zane Gargažina. 04.08.2018.

Lībiešu himna „Min izāmō” (Mana tēvzeme). (2012). Mūzikas autors Fredriks Paciuss, teksts Kārlis Stalte. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”; „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

Putnu modināšana pie jūras Kolkā. Tiek dziedāta dziesma „Tšītšōrlinkizt” (Čīčorputni), rotāta pavasara eglīte un koku zaros likts ēdiens putniem. Piedalās Kolkas iedzīvotāji un Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis „Laula”. Autors: Aldis Pinkens. 2018.

Lībiešu dzejnieka Valta Ernštreita dzejolis „Trilium” autora lasījumā. Video attēlota arī dažādi Lībiešu kultūrtelpas elementu fragmenti. Autors: Zane Gargažina. 2018.

„Pūgõ, tūļ!” (Pūt, vējiņi!). (2012). Lībiešu tautasdziesma Ģirta Gailīša apdarē. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”, „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

„Lōlõd, algid kistõgid!” (Dziesmas, nedziestiet!). (2012). Mūzikas autori Veljo Tormiss, Pēteris Dambergs. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”, „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

Sīkragā dzimusī lībiešu māksliniece un dzejniece Baiba Damberga māca gatavot lībiešu ēdienus – stragnamu un sklandraušus. Autors: Zane Gargažina. 12.06.2018.

Aprobežosimies ar maksimumu: Līvõ Kultūr sidām 20 darba gadi dokumentos, publikācijās un fotogrāfijās. (2014). Gundegas Blumbergas apkopojumā. Rīga: Līvõ kultūr sidām.

Blumberga, G., Blumberga, R., Damberga, B., Ernštreits, V. ([2018]). Lībieši = Līvlizt. [Rīga]: Līvu (lībiešu) savienība „Līvod Īt”.

Blumberga, R. (2006). Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Bōjk 2010: val līvõ kīelõn! [DVD]. (2010). Filmā piedalās Monta Kvjatkovska, Jānis Mednis, Irbe Šmite u.c. [Latvija]: Līvu Fonds. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/2676.

Caune, A. (1998). Rīgas lībieši un viņu īpašumzīmes. Rīga: Latvijas kultūras fonds; Jumava.

Ernštreits, V. (2011). Lībiešu rakstu valoda. Rīga: Latviešu valodas aģentūra; Līvõ kultūr sidām.

Karma, T. (1994). Lībiešu mitoloģija. No: Mitoloģijas enciklopēdija. 2. sēj. (232.–238. lpp.). Rīga: Latvijas Enciklopēdija.

Kāzas jūrā: līvu (lībiešu) pasakas, teikas, nostāsti, sakāmvārdi, tautasdziesmas [CD]. (2003). Līvu valodā lasa Valda Marija Šuvcāne. Rīga: Rīgas skaņu ierakstu studija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/6696.

Lībieši: vēsture, valoda un kultūra. (2013). Sast.: Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu. Rīga: Līvõ Kultūr sidām.

Lībiešu folklora [skaņuplate]. (1981). Izpilda Irma Indriksone, Helga Grīva, Roberts Teteris u.c. Rīga: Melodija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/3210.

Līvu dziesmas. (2003). Režisors Andris Slapiņš. No: Latvijas vēju dziesmas [DVD]. Rīga: Studija 2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/170.

Loorits, O. (1935). Lībju folklora un mītoloģija. No: Latviešu konversācijas vārdnīca. XII sēj. (23298–23307). Rīga.

Loorits, O. (1936). Volkslieder der Liven. Tartu: Gelehrte Estnische Gesellschaft (Õpetatud Eesti Seltsi toimetused XXVIII. Verhandlungen der Gelehrten Estnischen Gesellschaft XXVIII).

Loorits, O. (1998). Liivi rahva usund. Mit einem Referat: Der Volksglauben der Liven. I–III. Faksiimileväljaanne. Tartu: Eesti Keele Instituut.

Loorits, O. (2000). Liivi rahva usund. IV–V. Toim. L. Krikmann, M. Hiiemäe, M. Kõiva, K. Salve. Tartu: Eesti Kirjandusmuuseum.

Mälk, V., Damberg, P., Kokare, E. u.c. (sast.) (1981). Liivi vanasõnad eesti, vadja ja läti vastetega. I–II. Tallinn: Eesti Raamat.

Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji.

Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. Rīga: Jumava.

Šuvcāne, V. M. (sast. un tulk.) (2003). Lībiešu folklora. Rīga: Jumava.

Viitso, T-R., Ernštreits, V. (2012) Līvõkīel-ēstikīel-leţkīel sõnārōntõz. Liivi-eesti-läti sõnaraamat = Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. Tartu, Rīga: Tartu Ülikool; Latviešu valodas aģentūra.

Zirnīte, M. (2011). Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā. Rīga: Dabas aizsardzības pārvalde.

Cimermanis, S. (1994–1999). Būves un to izmantošana lībiešu ciemos. Līvli.

Lībiešu tautastērps. (1998). Mēnešraksta „Līvli” pielikums, Nr. 2.