post_img

Liv Traditional Culture

Livs are one of the aboriginal ethnic groups in the territory of present-day Latvia, which has played an important role in the genesis of the Latvian nation. In the past, the Livs inhabited large areas in Vidzeme (e.g., in Riga, Salaspils, Ikšķile, Sigulda, Turaida, the Salaca river basin) and northern Courland (Kurzeme), the approximate direction of Užava-Abava-Ragaciems. In Vidzeme the neighbors of the Livs were the Latgalians, but in Kurzeme the Cours. In Vidzeme the Liv fusion with Latvians and the language replacement process ended already in the second third of the 19th century. In Kurzeme the Livs as a homogeneous ethnic group lived along the coast, approximately from Ovīši to Gipka. Nowadays, twelve villages in northern Kurzeme are considered Liv: Melnsils, Kolka, Vaide, Saunags, Pitrags, Košrags, Mazirbe, Sīkrags, Jaunciems, Lielirbe, Miķeļtornis or Pize and Lūžņa. These villages constitute the Liv cultural space and, along with the Liv language, customs, and belief system, which includes both Latvian and Finno-Ugrian motifs, can be considered the foundation of the traditional culture of the Livs.

The Liv villages in northern Kurzeme were the last territory in Latvia where the Livs lived compactly and had preserved their culture. Today, there no longer exists such homogeneous cultural area: the Livs live dispersed in various locations in Kurzeme and Vidzeme and, in higher concentrations, in Riga and Ventspils as well as Kolka and Tārgale parish. Despite the fact that that most Livs have at least two ethnic identities – Livonian and Latvian – and that the Liv traditional culture is on the verge of extinction, Livs are still trying to cultivate and protect their unique cultural heritage. That heritage is no longer passed from generation to generation in the family, but learned from other well documented sources (language, traditions, oral history).

Although they share much with the Latvians, Livs are not Balts: it is a Finno-Ugric people, whose language along with Estonian, Finnish and some other smaller languages, is included in the Baltic Finnish language group. Living in close contact to neighboring Latvians, Livs have left a significant impact both on Latvian culture and language. The Liv language inspired both the phonetics and vocabulary of Latvian (words “sēne” (mushroom), “kaija” (seagull), “muiža” (manor), “māja” (house), “kukainis” (bug) etc. are borrowings from Liv). Also in terms of traditions and customs, an interaction with the nearest neighbors, the Estonians and Latvians, has taken place, so many of them are similar, especially along the Kurzeme coast.

The fact that the traditional Liv culture is still alive is confirmed by the Liv Festival, which since 1989 takes place every year on the first Saturday of August in Mazirbe, as well as by Liv singing groups that have been active in the Liv communities since the mid 1950s. Liv art and literature written in the Liv language have also been documented.

Renāte Blumberga

Ogres TV raidījums par vadoņa Ako svētvietu Salaspils pievārtē, 04.07.2013.

Lībiešu tautasdziesma „Ķērca, brēca” [skaņuplate]. (192-). Izpilda Roberts Vizbulis, Latvijas Nacionālās operas solists. [Germany]: Vox. Oriģināls atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 391687. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma Latvijas vēsturisko šellaka skaņuplašu ierakstu kolekcija

Lībiešu dziesma „Kade pārvaksi, baldin?” [skaņuplate]. (192-). Izpilda Roberts Vizbulis, Latvijas Nacionālās operas solists. [Germany]: Vox. Oriģināls atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 391687. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālā krājuma Latvijas vēsturisko šellaka skaņuplašu ierakstu kolekcija

Lībiešu folkloras ansamblis „Kāndla”

Lībiešu bērnu un jauniešu nometnes „Mierlinkizt” dalībnieki Lībiešu svētkos pie Lībiešu tautas nama dzied četras lībiešu dziesmas. Autors: Zane Gargažina. 04.08.2018.

Lībiešu himna „Min izāmō” (Mana tēvzeme). (2012). Mūzikas autors Fredriks Paciuss, teksts Kārlis Stalte. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”; „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

Putnu modināšana pie jūras Kolkā. Tiek dziedāta dziesma „Tšītšōrlinkizt” (Čīčorputni), rotāta pavasara eglīte un koku zaros likts ēdiens putniem. Piedalās Kolkas iedzīvotāji un Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis „Laula”. Autors: Aldis Pinkens. 2018.

Lībiešu dzejnieka Valta Ernštreita dzejolis „Trilium” autora lasījumā. Video attēlota arī dažādi Lībiešu kultūrtelpas elementu fragmenti. Autors: Zane Gargažina. 2018.

„Pūgõ, tūļ!” (Pūt, vējiņi!). (2012). Lībiešu tautasdziesma Ģirta Gailīša apdarē. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”, „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

„Lōlõd, algid kistõgid!” (Dziesmas, nedziestiet!). (2012). Mūzikas autori Veljo Tormiss, Pēteris Dambergs. Izpilda koris „Lōja”, diriģents Ģirts Gailītis. Ieraksts veikts Latvijas Radio studijā. Biedrība „Koris Lōja”, „Līvõd Lōlõd Pivād. Loulkub2012”.

Sīkragā dzimusī lībiešu māksliniece un dzejniece Baiba Damberga māca gatavot lībiešu ēdienus – stragnamu un sklandraušus. Autors: Zane Gargažina. 12.06.2018.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Renāte Blumberga par lībiešu tradicionālo kultūru Latvijas kultūras kanonā, 2008.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Rudzīte, M. (2005). Latviešu valodas dialekti. No: Darbi latviešu dialektoloģijā. Rīga: LU.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Fragments lībiešu valodā no spēlfilmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981). Tulkojis Valts Ernštreits.

Sorry, this entry is only available in Latvian. For the sake of viewer convenience, the content is shown below in the alternative language. You may click the link to switch the active language.

Lībiešu kultūrtelpa (Līvõd īlma). (2018). No Latvijas Nacionālajam kultūras centram 2018. gadā sagatavotā nemateriālā kultūras mantojuma elementa pieteikuma.

(Latvian) Aprobežosimies ar maksimumu: Līvõ Kultūr sidām 20 darba gadi dokumentos, publikācijās un fotogrāfijās. (2014). Gundegas Blumbergas apkopojumā. Rīga: Līvõ kultūr sidām.

Blumberga, G., Blumberga, R., Damberga, B., Ernštreits, V. ([2018]). Lībieši = Līvlizt. [Rīga]: Līvu (lībiešu) savienība „Līvod Īt”.

Blumberga, R. (2006). Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Bōjk 2010: val līvõ kīelõn! [DVD]. (2010). Filmā piedalās Monta Kvjatkovska, Jānis Mednis, Irbe Šmite u.c. [Latvija]: Līvu Fonds. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/2676

Caune, A. (1998). Rīgas lībieši un viņu īpašumzīmes. Rīga: Latvijas kultūras fonds; Jumava.

Ernštreits, V. (2011). Lībiešu rakstu valoda. Rīga: Latviešu valodas aģentūra; Līvõ kultūr sidām.

Karma, T. (1994). Lībiešu mitoloģija. No: Mitoloģijas enciklopēdija. 2. sēj. (232.–238. lpp.). Rīga: Latvijas Enciklopēdija.

Kāzas jūrā: līvu (lībiešu) pasakas, teikas, nostāsti, sakāmvārdi, tautasdziesmas [CD]. (2003). Līvu valodā lasa Valda Marija Šuvcāne. Rīga: Rīgas skaņu ierakstu studija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fcd/6696

Lībieši: vēsture, valoda un kultūra. (2013). Sast.: Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu. Rīga: Līvõ Kultūr sidām.

Lībiešu folklora [skaņuplate]. (1981). Izpilda Irma Indriksone, Helga Grīva, Roberts Teteris u.c. Rīga: Melodija. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, F-3/3210

Līvu dziesmas. (2003). Režisors Andris Slapiņš. No: Latvijas vēju dziesmas [DVD]. Rīga: Studija 2. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālais krājums, Fdvd/170

Loorits, O. (1935). Lībju folklora un mītoloģija. No: Latviešu konversācijas vārdnīca. XII sēj. (23298–23307). Rīga.

Loorits, O. (1936). Volkslieder der Liven. Tartu: Gelehrte Estnische Gesellschaft (Õpetatud Eesti Seltsi toimetused XXVIII. Verhandlungen der Gelehrten Estnischen Gesellschaft XXVIII).

Loorits, O. (1998). Liivi rahva usund. Mit einem Referat: Der Volksglauben der Liven. I–III. Faksiimileväljaanne. Tartu: Eesti Keele Instituut.

Loorits, O. (2000). Liivi rahva usund. IV–V. Toim. L. Krikmann, M. Hiiemäe, M. Kõiva, K. Salve. Tartu: Eesti Kirjandusmuuseum.

Mälk, V., Damberg, P., Kokare, E. u.c. (sast.) (1981). Liivi vanasõnad eesti, vadja ja läti vastetega. I–II. Tallinn: Eesti Raamat.

Šuvcāne, B. (2017). Lībiešu krasts. Rīga: Latvijas Mediji.

Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. Rīga: Jumava.

Šuvcāne, V. M. (sast. un tulk.) (2003). Lībiešu folklora. Rīga: Jumava.

Viitso, T-R., Ernštreits, V. (2012) Līvõkīel-ēstikīel-leţkīel sõnārōntõz. Liivi-eesti-läti sõnaraamat = Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca. Tartu, Rīga: Tartu Ülikool; Latviešu valodas aģentūra.

Zirnīte, M. (2011). Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā. Rīga: Dabas aizsardzības pārvalde.

(Latvian) Cimermanis, S. (1994–1999). Būves un to izmantošana lībiešu ciemos. Līvli.

Lībiešu tautastērps. (1998). Mēnešraksta „Līvli” pielikums, Nr. 2.