Kategorie Archiv: Aktualitātes

(Latvian) Atklāta „Dziesmusvētku telpa”

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Foto: Jānis Porietis.

Atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150 gadi, Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – „Dziesmusvētku telpa”. Tā atrodas Mežaparka Lielās estrādes jeb Sidraba birzs Ziemeļrietumu spārnā.

„Ir patiešām liels aizkustinājums atrasties šajā vēsturiskajā mirklī, kurā triumfē divi mūsu tautu tik vienojoši spēki – hokejs un dziesmusvētki. Ir tāda reiz piedzīvota mirkļa sajūta – 2001. gadā Rīgai 800 dziesmusvētkos valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā atgādināja: „Hokeja fanu dziedātā valsts himna, skandētie Latvija! Latvija! Ir dziesmusvētku kopkorim visplašākajā amplitūdā piederīga””, atklāšanas runā teica Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.

„Šodienas notikums ir jauna nākotnes lappuse gan Rakstniecības un mūzikas muzeja profesionālajā dzīvē, gan Latvijas un Baltijas kultūrtelpā! Ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” ir pirmā 21. gadsimtā atklātā Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, tā ir pirmā mūsu Dziesmu un Deju svētku tradīcijai veltītā ekspozīcija Latvijā un pasaulē. Mūsu izvēle bija skatīties nevis atpakaļ, bet uz priekšu. To, kā vieni svētki iedod jaunu impulsu, jaunu tradīciju un spēku nākamajiem,” turpina direktore Iveta Ruskule.

Izstāde veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. „Dziesmusvētku telpas” pirmā stāva saturu veido četri objekti – „Līgo karogs”, interaktīvā dārgumu siena „Laika upe”, kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija „Lielākais koris pasaulē”.

Ekspozīcijas tehniskā risinājuma pamatā ir vienota vadības un kontroles infrastruktūra, kurā integrēta sinhrona satura atskaņošana, ekspozīcijas apgaismojuma un gaismu akcentu kontrole. Ekspozīcijā vienlaicīgi darbojas 60 dažāda veida atskaņotāji, kuri sinhroni raida atšķirīga tipa saturu, tos nosūtot dažādām iekārtām.

Multimediālā instalācija „Lielākais koris pasaulē” veidots no četriem lieljaudas lāzera tipa projektoriem un 17 skandām. Projicējamās plaknes veidotas no 128 atsevišķiem dažāda izmēra ekrāniem, kur katram ekrānam pielāgots gan saturs, gan forma.

Instalāciju papildina interaktīvs risinājums ar sensoriem attēla un skaņas maiņai dažādās vietās 128 ekrānu režģī. Daudzbalsīgā kora 17 skandu sistēma veidota kā telpiskās skaņas sistēma, kurā katrā no skandām veidots atsevišķs skaņas celiņš un speciāls mikss. Instalācija „Laika upe” veidota no 13 bezšuvju LCD paneļiem, 12 skārienjūtīgiem ekrāniem un 15 klausāmklausulēm. Klausāmkrēsli aprīkoti ar skārienjūtīgām planšetēm.

Ekspozīcijas vadības, radošā un pētnieku komanda:
vadošā kuratore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vadītāja un projekta vadītāja Iveta Grava, producente Ilona Matvejeva, pētnieces un mākslas ekspertes Ieva Ezeriete, Daiga Bondare, Rūta Līcīte, Inese Žune, Laura Švītiņa un Liega Piešiņa, māksliniece, scenogrāfe Anna Heinrihsone, arhitekts Austris Mailītis, tekstu autore Kristīne Želve, režisors un multimedija mākslinieks Roberts Rubīns, filmu studijas „VFS FILMS” komanda, skaņu dizainers Sigvards Kļava, mūzikas redaktors Juris Vaivods, apmeklētāju pieredzes režisore Laura Groza, mākslinieki Ernests Kļaviņš un Lote Vilma Vītiņa, cilvēkstāstu tekstu autors Māris Bērziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis, radošā apvienība Kvadrifrons, tekstu redaktores Inga Žilinska, Lauma Malnace un Renāte Neimane, tulkotājas Brigita Stroda, Aija Abens, Marisa Gudrā un Inta Liepiņa, grafiskā dizaineres Ivita Brūdere un Austra Hauks, ekspozīcijas grafiskā identitāte Dizaina studija H2E.

„Līgo karoga” karoga kopijas izgatavošanas komanda:
mākslinieki Inese Mailīte un Ivars Mailītis, amatniecības kameras mašīnizšūšanas meistare Mārīte Juška, Karaliskās Rokdarbu skolas (Royal School of Needlework) absolvente izšūšanā ar roku Elīza Māra Kamradze, rokdarbu speciāliste Māra Avotniece, modelētāja, šuvēja Lolita Sapata.

Ekspozīcijas uzbūve un tehniskie risinājumi:
tehniskais direktors Rihards Gulbis, SIA SOLAVI, filmu studija „VFS FILMS”, SIA „Yes, we can!”, SIA „LowTech”, sistēmu administrators Jānis Ķīkulis, SIA „GiftArt”, SIA „Print House”, SIA „Reverie Trading group”.

Vairāk: dziesmusvetkutelpa.lv.

(Latvian) Sabiedriskie mediji pārraidīs Dziesmu un deju svētku norises

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio (LR) un LSM.lv – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam bagātīgi pārraidīs Dziesmu un deju svētku norises. Ikvienam televīzijas, radio un interneta platformu lietotājam būs iespēja sekot līdzi vērienīgajam kultūras notikumam, esot daļai no tā.

„Latvijas Televīzija jau daudzus gadus ir lepna būt Dziesmu un deju svētku televīzija. Arī šajā vasarā būsim klāt visās svētku norisēs, lai skatītāji visā Latvijā un arī ārpus tās var izjust un baudīt lielo, skanīgo kopā sanākšanu. Būsim klāt gan svētku gājienā, gan lieluzvedumos, gan koncertos. Rādīsim svētku dalībniekus, skatītājus, rīdziniekus un Rīgas ciemiņus, tāpat stāstīsim par svētkiem Latvijas Televīzijas skatītāju iemīļotajos iknedēļas raidījumos. Latvijas Televīzijas radošās un tehniskās komandas strādā jau šodien, lai mēs visi kopā piedzīvotu skaistus, košus un neaizmirstamus svētkus,” teic LTV galvenā satura redaktore Sigita Roķe.

LR galvenā redaktore Anita Brauna: „Mēs būsim kopā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ik solī, un klausītāji to varēs sajust un sadzirdēt visos Latvijas Radio kanālos. Vislielākais prieks, ka vienā no dzīvīgākajām svētku artērijām – Esplanādē – būs sabiedrisko mediju Dziesmu un deju svētku studija, no kuras visas dienas garumā raidīs Latvijas Radio un vakarā arī Latvijas Televīzija. Studija Esplanādē ne tikai ļaus mūsu klausītājiem pilnīgāk sajust svētku atmosfēru, bet arī būs vēl viena saturīga burziņu vieta dalībniekiem un apmeklētājiem.”

„Viens no svarīgākajiem Dziesmu un deju svētku vadmotīviem ir kopā būšana un kopā jušana – svētku pasākumos, Rīgas ielās un parkos, pie ekrāniem mājās un pilsētvidē, klausoties notikumu radio translācijas. Un ikviens ar savu pienesumu veido arī pašus svētkus. Sabiedriskajiem medijiem plaši atspoguļojot gan gatavošanos svētkiem, gan pašus notikumus, Latvijā un ārpus tās būs iespēja baudīt neaizmirstamus un nereti arī vēsturiskus brīžus, emocionālus koncertus, skaistus tuvplānus un elpu aizraujošus kopplānus, stāstus, intervijas un aktuālo informāciju,” akcentē XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova.

Vairākas svētku tiešraides vienlaikus pārraidīs LTV, LR un LSM.lv

1. jūlijā no plkst. 10.00 LTV7 un LR3 – koru konkurss „Koru kari”, kur Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli konkursa rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.

2. jūlijā plkst. 10.00 LTV1 un LR1 – svētku dalībnieku gājiens „Novadu dižošanās”. Dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa, kas kā upe vijas par galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Vienkopus saplūdīs tautas tērpu krāšņums, gaviles un satikšanās prieks. Vakarā plkst. 19.00 LTV1, LR1 un LR2 raidīs atklāšanas koncertu – tas šogad vērs durvis un vārtus, svinot briedumu un spēcinošo kodu, kas ļāvis soli pie soļa, balsi pie balss atkal sanākt kopā un pateikt – šis ir tas, kas mēs esam, ko mēs varam un gribam.

3. jūlijā plkst. 21.00 LTV1 un LR3 – diriģentu kora koncerts „Diriģents”. Mežaparka Kokaru zālē norisināsies koncerts, kurā piedalīsies kordiriģenti no visas Latvijas, atskaņojot tikai tādu repertuāru, kādu paši koncerta dalībnieki izvēlējušies. Koncerts paredzēts divās daļās, atklājot gan viendabīgo koru repertuāru, gan dubultkoru un jaukto koru opusus, kā arī iezīmējot nākotnes Dziesmu svētku vīziju.

5. jūlijā plkst. 21.00 LTV1 un LR3 – pūtēju orķestru koncerts „Laiks iet pāri”. Koncerts veidots kā latviešu tautas vīrišķības un pieaugšanas stāsts – no gana stabulītes, strēlnieka dziesmām un karavīra staltuma līdz ēverģēlībām ballītēs un dziļai emocionalitātei laikmetu griežos. Koncertā piedalīsies visi Latvijas pūtēju amatieru orķestri, solisti, tautas deju un laikmetīgās dejas dejotāji.

6. jūlijā plkst. 20.00 LTV1 un LR3 – koru lielkoncerts „Tīrums. Dziesmas ceļš”. Mežaparka Sidraba birzī izcels tautasdziesmu kā kora dziedāšanas sākotni. Kopkoris izpildīs tautasdziesmu apdares un tautasdziesmu iedvesmotas oriģinālkompozīcijas, tā skanējumā būtiska loma būs a cappella dziedāšanai. Lielkoncerta programmā iekļauts gan iepriekšējo Dziesmu svētku mantojums, gan skaņdarbi, kas mākslinieciski spilgti izsaka latvisko identitāti, tautas brīvību, cieņu pret senču mantojumu, garīgā tīruma meklējumus un nākamības atklāsmes.

9. jūlijā plkst. 19.30 LTV1, LR3 un LR4 – noslēguma koncerts „Kopā augšup”, kas būs veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadiem un vēlējums mūsu visiem kopīgai un gaišai rītdienai. Mežaparka Sidraba birzī pieredzējušu virsdiriģentu un goda virsdiriģentu vadībā skanēs jauktie, sievu, vīru, senioru, bērnu un jauniešu kori, pūtēju orķestri un kokļu ansambļi. Latvijas novadu krāsas vizēs jaunradītas mūzikas svītas un deju sniegumā. Koncertā kā vienā elpā izskanēs arī pašu koristu izvēlētās 15 iecienītākās kordziesmas, tajā iemirdzēsies latviešu kormūzikas dimanti plašā vēsturiskā spektrā – no Dziesmu svētku zelta fonda līdz mūsdienām, pirmatskaņojumus piedzīvojot L. Ritmanes un J. Jančevska jaundarbiem.

Šīs un un daudzas citas Dziesmu un deju svētku norises būs skatāmas un klausāmas LTV un LR. Savukārt sabiedrisko mediju portāls LSM.lv būs vietne, kur saplūdīs viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem: https://www.lsm.lv/kultura/dziesmu-un-deju-svetki-2023/. „Gādāsim, lai ikviens cilvēks, ienākot mūsu portālā, var atrasties svētku aktualitāšu epicentrā arī, ja viņam nav iespēja kādu no pasākumiem apmeklēt klātienē. Pie mums varēs atrast gan aktuālās ziņas par svētkiem un to dalībniekiem, kalendāru, gan arī mēs būsim visu svētku tiešraižu un reportāžu centrālā vietne.” – LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Tiešraides un ieraksti būs pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē (www.visiemltv.lv), lai arī tiem, kas dzīvo ārzemēs, nodrošinātu kopības un svētku sajūtu.

LTV piedāvā bez maksas publiskās noskatīšanās sublicenci LTV1 un LTV7 pārraidītajām Dziesmu un deju svētku pārraidēm. Sublicence nodrošina iespēju organizēt Dziesmu un deju svētku norišu skatīšanos publiskā vietā. Komersantiem, pašvaldībām un jebkuram citam interesentam, kas vēlas organizēt Dziesmu un deju svētku publisku skatīšanos (speciāli organizētu pasākumu, kas tiek rīkots vietā un laikā, kur ikdienā nenotiek regulāra televīzijas vai interneta kanālu skatīšanās), jāaizpilda sublicences pieteikums, kas pieejams šeit: https://ltv.lsm.lv/lv/pakalpojumi/sublicences, un jānosūta uz e-pasta adresi sublicence@ltv.lv.

 

Papildu informācija:

Ginta Martini
Latvijas Televīzijas satura komunikācijas vadītāja
Tālr.: 28622680
E-pasts: martini@ltv.lv

Liene Pālēna,
Latvijas Radio galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 26104145
E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv

(Latvian) Diskusija „Runā (p)ar Ziedoni”

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

2023. gada 10. maijā plkst. 18.00 Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM ) kultūrtelpā „Tintnīca” (Rīgā, Pulka ielā 8) notiks diskusija „Runā (p)ar Ziedoni”. Pasākums ir RMM un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI ) kopīgi īstenots projekts – dāvana dzejniekam Imantam Ziedonim viņa 90 gadu jubilejā.

Diskusijas centrā būs jubileju svinēšanas, apsveikumu un dāvanu tradīcijas cauri laikiem. Izceļot Imanta Ziedoņa personību, sarunā tiks pievērsta uzmanība dāvanu vēstījumam, jubileju apsveikumu vizuālajam un saturiskajam aspektam, kā arī svinību daudzveidīgajām formām.

Piedalās: literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, vēsturnieks Kaspars Zellis, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Zanda Šumska, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite. Sarunu vadīs literatūrzinātniece, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.

Ausma Kantāne ir teikusi: „Ziedonis ir ļoti īpatnējs un daudzšķautņains, daudzplākšņains un tik neatdarināms, un katru brīdi viņš vizuļo citādāk, viņš raud un smejas, kliedz un lūdzas. Dzejnieks un Imants Ziedonis kā cilvēks, – tie ir divi dažādi cilvēki.”

Diskusija ievadīs divu izstāžu atvēršanu. Virtuālā izstāde „Runā (p)ar Ziedoni” iepazīstinās ar mazzināmākām dzejnieka personības šķautnēm, kas atklājas neformālās sarunās no RMM audio un video kolekcijas.

Savukārt pop-up izstādē, ko būs iespēja apmeklēt 10. maijā, varēs apskatīt dažādus apsveikumus un dāvanas, ko dzejnieks saņēmis svētkos no saviem laikabiedriem, tuviniekiem un talanta cienītājiem.

Projekta radošā komanda: Katrīna Kūkoja, Agnese Tauriņa, Ruta Kurpniece, Zanda Šumska, Jānis Oga un Eva Eglāja-Kristsone.

 

Papildu informācija:
Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja, mājaslapas redaktore
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Tālr.: 67221956, 20007178

(Latvian) Izveidoti pieci maršruti pa Latvijas kultūras kanona vietām Latvijas reģionos

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi piecas Latvijas kultūras kanona vērtību iedvesmotas maršruta lapas pastaigām vai autobraucieniem pa Krāslavu, Īli, Ventspils novada piekrasti, Mālpili un Purvciemu Rīgā. Maršruta lapas drukātā veidā pieejamas Ventspils, Siguldas, Krāslavas, Jelgavas un Rīgas tūrisma informācijas centros. Digitālā veidā maršruti pieejami Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes metodisko materiālu sadaļā.

Maršrutu pamatu veidojuši vietējie jaunieši, iepazīstinot ar savu apkaimi un vienlaikus aicinot pievērst uzmanību daudzveidīgajām Latvijas lauku un pilsētas ainavām, kā arī pastaigas vai autobrauciena laikā saskatīt gan Latvijas kultūras kanonā iekļautās vērtības, gan citas kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas.

Jaunajos tūrisma maršrutos kultūra un daba ir ciešā simbiozē, saplūstot un izrietot viena no otras. Kalnā ir sena pils, no kuras paveras skats uz Daugavu. Kurzemes piekrastē ir vientuļa bāka, kas kādreiz brīdināja kuģus, bet tagad ir koncertzāle. Turklāt, izrādās, robeža, kur sākas un beidzas dabas ainava, nav nemaz tik viegli novelkama. Arī uz blokmājas jumta var justies kā kalnā un no augšas saredzēt upi trotuārā.

Maršruta lapu saturs balstīts Latvijas kultūras kanona konkursa (2021/2022) ietvaros tapušajos vidusskolēnu darbos. Konkursu rīko Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tekstus un maršrutus adaptējusi Anete Konste, ilustrācijas un maršruta lapu dizainu izstrādājis Agris Bobrovs.

Satura autori: Krāslavas ģimnāzijas komanda – Laura Dzalbe, Jeļizaveta Abrosimova, Daniels Vagalis un skolotāja Inga Skerškāne; Jelgavas Mūzikas vidusskolas komanda – Gundega Māra Grūtupa, Eduards Liepiņš, Tomijs Endzelis un skolotāja Dagnija Jākobsone; Ventspils 6. vidusskolas komanda – Georgijs Kartašovs, Gļebs Vasiļjevs, Paula Lilienfelde un skolotāja Ineta Dejus; Rīgas 64. vidusskolas komanda – Viktorija Graubiņa, Beatrise Solima, Emīls Zvirbulis un skolotāja Inita Reimandova; kā arī Mālpils vidusskolas komanda – Ingars Jēkabsons, Elizabete Ģērmane, Kitija Stanke, Linda Verze un kultūrvēsturniece Ieva Pauloviča.

Maršruta lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.

 

Plašāka informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

(Latvian) Rakstniecības un mūzikas muzejs aicina piedalīties zibakcijā „#Ziedonim90”

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, AS „Pasažieru vilciens” un Tukuma novada pašvaldību 3. maijā no plkst. 15.05 līdz plkst. 16.00 vilcienā „Tukums–Rīga” rīko zibakciju „#Ziedonim90”.

Iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejoļa „Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā Ķemeri–Saulkrasti”, dzejnieka dzimšanas dienā 3. maijā simboliskā laikā – trijos un piecās minūtēs pasākuma organizatori aicina dzejnieka daiļrades cienītājus lasīt Imanta Ziedoņa darbus jebkurā vietā Latvijā vai pievienoties akcijas rīkotājiem un latviešu dzejniekiem vilcienā „Tukums–Rīga”.

„Imanta Ziedoņa dzīve un daiļrade ir cieši saausta ar visu latvisko. Viņa atstātie nospiedumi plešas no Zilupes līdz Ventspilij, no Valkas līdz Liepājai, tāpēc ar šo akciju mudinām dzejnieka jubileju svinēt visiem un visur Latvijā”, stāsta RMM projektu vadītāja Katrīna Kūkoja.

Akcijas dalībnieki var dalīties ar video un attēliem, lietojot tēmturi #Ziedonim90.  Aicinām sekot RMM un sadarbības partneru sociālo tīklu kontiem visas dienas garumā.

„Laikā, kad visa pumpurainā daba aicina rosīties, aicinām 3. maijā pievienoties zibakcijas stundā un noskandēt Ziedoņa dzejoli par prieku sev un ļautiņiem par prieku. Arī pārējās Ziedoņa jubilejas iniciatīvas atvērtas ikvienam, kurš vēlas svinēt Ziedoni: virtuālā izstāde būs pieejama no jebkuras pasaules malas, savukārt pop-up izstādi un diskusiju par apsveikumu un dāvanu tradīcijām varēs piedzīvot 10. maijā RMM”, atklāj LULFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone.

Savukārt 10. maijā plkst. 18.00 RMM kultūrtelpā „Tintnīca” notiks diskusija un virtuālās izstādes atvēršana „Runā (p)ar Ziedoni”. Diskusijā piedalīsies literatūrzinātnieki Ausma Cimdiņa, Andra Konste un Jānis Oga, vēsturnieks Kaspars Zellis, RMM mākslas eksperte Zanda Šumska, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite. Sarunu vadīs literatūrzinātniece, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone. Pasākuma laikā pop-up izstādē varēs aplūkot dažādus apsveikumus un dāvanas, kuras dzejnieks saņēmis svētkos no saviem laikabiedriem, tuviniekiem un talanta cienītājiem.

 

Imants Ziedonis

Pats sev 90 gadu jubilejā vilcienā Ķemeri–Saulkrasti

Es šai vilcienā braucu pa zaķi.
Pirmīt kontroliere gāja
Un jau daudzus no vecajiem zēniem
Izsēdināja.

Kontroliere bez izkapts
Dzīves elektrovilciena īdoša,
Ar zilu lenti uz rokas
Un standziņām, mazām un spīdošām.

Pat ne štata kontroliere,
Bet, kā mēdz būt tagad, – sabiedriska.
Izknieba robiņu biļetē:
– Tālāk neder. Izkāpt –

Vienkārši pateica:
– Tālāk neder. Kāp laukā! –
Citus izsvieda Babītē,
Citus – Zasulaukā.

Bet vēl Bulduros sitām kārtis
Un vienā bariņā sēdējām…
Baigi ir aiziet pirmajam,
Baigi ir palikt pēdējam.

Nupat izskrējām cauri Rīgai,
Cauri puteņiem, sarmai un salnām.
Bet biļete man bija
Tikai līdz Torņakalnam…

Pēc dažām minūtēm
Vilciens būs Vecmīlgrāvī.
Cilvēki, krāpiet nāvi,
Apzodziet nāvi!

Un, ja kāds jums teiks – tas nav godīgi,
Neklausiet tiem!

Katrs grib braukt līdz galam –
Līdz saviem Saulkrastiem.

Un tālāk?
Tālāk vilcieni neiet.
Raudiet vai smejiet,
Tālāk neiet.

 

Papildu informācija:
Zane Brūvere-Kvēpa
Sabiedrisko attiecību vadītāja, mājaslapas redaktore
Rakstniecības un mūzikas muzejs
Tālr.: 67221956, 20007178

(Latvian) Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 19. konkurss

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Skulptūra „Rozes mātei”. Autors: Oļegs Skarainis. Foto no R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” arhīva.

Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 19. konkursā.

Darbi jāiesūta līdz 2023. gada 20. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.

Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2023. gada 15. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.

 

Informāciju sagatavoja:
Zinta Saulīte
Braku muzeja vadītāja
E-pasts: braki2@inbox.lv
Tālr.: 64871569, 26388629

(Latvian) Noslēdzies vienpadsmitais Latvijas kultūras kanona konkurss

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Noslēdzies vienpadsmitais Latvijas kultūras kanona konkurss. Publicitātes foto.

2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas no visas Latvijas, lai prezentētu īstenotos jaunrades darbus un akcijas, kas tapušas, izmantojot mākslas valodu sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Žūrijas komisija, kas vērtēja jauniešu prezentācijas, vienbalsīgi atzina, ka šis konkursa gads izcēlās ar ļoti emocionālu finālu, jo visas komandas savus jaunrades darbus un akcijas bija praktiski un jēgpilni īstenojuši savās skolās un pilsētās.

Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskola komanda par īstenoto projektu „Vienkārši NĒ!” Ukrainas atbalstam, otro vietu – Rīgas Hanzas vidusskolas komanda par mākslas telpā „Provodņiks” organizēto izstādi „Latvija pēdējā vietā”, bet trešā vieta tika piešķirta divām skolām – Rīgas 64. vidusskolas komandai, kas skolā īstenoja radošas pārvērtības, un Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja akciju „Esi īsts, nemīz!”. Specbalvu par uzvaru erudīcijas viktorīnā par Latvijas kultūras kanonu saņēma Jēkabpils Valsts ģimnāzijas komanda.

Kultūras ministrijas speciālbalva tika pasniegta Rīgas 64. vidusskolas komandai, kura konkursa finālā prezentēja savu pretstāvi vienveidīgajam un vienmuļajam, īstenojot skolas telpās mākslas akciju. Sadarbojoties skolas jauniešiem, absolventiem un māksliniekiem, vienotā iniciatīvā tika apgleznotas neremontēto skolas gaiteņu sienas, kuras tagad pārsteidz ar radošo izdomu un krāsainību.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai (jaunrades darbs – dokumentālā filma „Krāslavai (ne?) būt”) par vietējo problēmu aktualizēšanu un uzņēmību, kā arī Brocēnu vidusskolas komandai (jaunrades projekts „PRETstāves stāsti”) par mutvārdu vēstures nozīmes aktualizēšanu un argumentāciju.

Programmas „Latvijas skolas soma” specbalvu saņēma Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komanda, aicinot jauniešus būt pašiem, būt īstiem, nebaidīties novilkt savas maskas, lai kādas tās būtu. Komanda prezentēja arī uzsāktās iniciatīvas attīstības scenārijus, apliecinot vēlmi turpināt iesākto darbu arī pēc konkursa.

Mākslinieces Ievas Stalšenes specbalva tika pasniegta komandai no Rīgas Hanzas vidusskolas. Sadarbībā ar mākslinieci tiks atkārtoti eksponēti darbi no projekta „Latvija pēdējā vietā”. Izstāde būs skatāma no 30. marta apvienības POP UPs organizētajā grupas izstādē (Alksnāja ielā 16, Rīgā), kopā ar tādām Latvijas māksliniecēm kā Elīna Semane, Ieva Stalšene, Katrīna Ieva, Aleksandra Frederika Krastiņa, Sunya (Santa Kristiāna Krūze) un citiem.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija specbalvu piešķīra Ogres tehnikuma komandai par videospēli, kas ir labs piemērs tam, kā saistošā veidā skaidrot laikmetīgo mākslu un tās simbolus.

Projekta „Skola 2030” specbalvu saņēma Ogres tehnikuma komandas virtuālās spēles tehniskais izveidotājs un Liepājas Raiņa 6. vidusskolas komanda par perfektu performanci.

Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Anda Laķe, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore, Anita Smeltere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe, Lolita Rūsiņa, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte, Lelde Kristiāna Paeglīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos, Inga Krišāne, Projekta „Skola 2030” mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vecākā eksperte, Beāte Lielmane, Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja, Ieva Stalšene, māksliniece un scenogrāfe, Anna Andersone, teātra kritiķe, Satori.lv ziņu redaktore.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, vērtējot jauniešu paveikto, uzsver, ka „šī gada konkursa temats ļāva jauniešiem paskatīties uz Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām un laikmetīgo mākslu kā iedarbīgu instrumentu, kas dod iespēju mākslas valodā apliecināt vērtības, pievērst uzmanību aktuāliem jautājumiem un veicināt pārmaiņas. Jauniešu ieinteresētā attieksme un aktīvā iesaiste liecināja, ka gatavošanās konkursam un dalība finālā deva iespēju paplašināt priekšstatus par kultūras un mākslas lomu nozīmīgu jautājumu risināšanā, gan veidojot un prezentējot savu skatījumu, gan iepazīstoties ar citu pilsētu un reģionu komandu paveikto”.

Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas „Latvijas skolas soma” eksperte satura un metodikas jautājumos Lelde Kristiāna Paeglīte Kultūras kanona konkursa kārtās piedalās jau vairākus gadus un atzīst, ka vēl nekad iepriekš finālā nav bijis tāds miers: „Liekas, ka žūrija vēl nekad nebija uzdevusi tik maz jautājumu. Un tas tā bija ne tikai precīzā laika rāmja dēļ, viss gluži vienkārši bija skaidrs. To, ka jaunieši šī konkursa tēmā iedziļinājās ar patiesi dzirkstošām acīm, asiem prātiem un pārliecinošām domām un argumentiem, varēja manīt jau 1. kārtā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās 10.martā pulcējās vienaudži, kas drosmīgi atklāja savas sagatavotās tēmas, kas nebūt nebija vieglas. Un cik ļoti komandas viena otru atbalstīja! Mazliet pazuda sajūta, ka tas ir konkurss, jo zālē valdīja kopā sanākšanas sajūta, daloties domās, viedokļos un pārdzīvojumos par sev un sabiedrībai aktuālām tēmām, kā arī ieklausīšanās vienam otrā.”

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane kā konkursa lielāko ieguvumu vērtē tēmas izvēli, kas ļāva „jauniešiem radošos veidos pievērsties aktuālām un sabiedrībai neērtām problēmām, apkārtējos pārsteidzot, mulsinot, smīdinot un aizkustinot”.

Iespaidos par konkursu dalās māksliniece Ieva Stalšene: „Konkursa žūrijā biju pirmo reizi, un šī gada tēma cieši saistīta ar manu radošo praksi un personīgo nostāju, līdz ar to, man ir liels prieks gan par jauniešiem, kas realizēja patiešām augstvērtīgas iniciatīvas, gan par konkursa pastāvēšanu kopumā.”

Konkursa finālā tikās Smiltenes vidusskola, divas komandas no Ogres tehnikuma, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Liepājas Raiņa 6. vidusskola, Brocēnu vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jūrmalas Majoru vidusskola, Ikšķiles vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola un Rīgas 64. vidusskola.

Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, projektu „Skola 2030”, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, „Dirty Deal Teatro”, Latvijas Leļļu teātrim, Dailes teātrim, Daugavpils teātrim, Latgales vēstniecībai „GORS”, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Jaunajam Rīgas teātrim, Vidzemes koncertzālei „Cēsis”, Latvijas Nacionālajam teātrim, Ģertrūdes ielas teātrim, Valmieras drāmas teātrim, Liepājas teātrim, Liepājas koncertzālei „Lielais dzintars”, „Latvijas Koncerti”, „Purpurs” un „Zaļā bāze”.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv un Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons.

 

Papildu informācija:

Kristīne Freiberga
Projekta vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: kristine.freiberga@lka.edu.lv
Tālr.: 29939915

Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

(Latvian) Jāņa Endzelīna 150 gadu jubilejai veltīts vakars

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

22. februārī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā Ojāra Vācieša ielā 6a) notiks izcilā valodnieka Jāņa Endzelīna (1873–1961) 150. dzimšanas dienai veltīts pasākums. Jānis Endzelīns ir baltistikas kā valodniecības nozares pamatlicējs un viens no pasaulē visatzītākajiem latviešu zinātniekiem.

Vakarā piedalīsies filoloģijas doktore, valodniece Sarma Kļaviņa, kas, ievadot Endzelīnam veltīto pasākumu ciklu, 6. februārī Rīgas Latviešu biedrībā jau uzstājās ar priekšlasījumu par dižā valodnieka dzīvi un darbu – „Cildinātais un apkarotais Jānis Endzelīns. 150. gadskārta”. Šoreiz Sarma Kļaviņa pastāstīs par Endzelīna darbību laikā no 1909. līdz 1920. gadam, kad valodnieks strādāja Harkivas universitātē Ukrainā.

Pasākumā piedalīsies arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni un latviešu valodas skolotāji. Tiks lasīti Endzelīna publicistiskas ievirzes darbi un kāda vēstule, tāpat arī Jāņa Akuratera „Kalpa zēna vasaras” fragments, kuru Endzelīns izraudzījās un iekļāva savā „Lettisches Lesebuch” (Heidelberga, 1922). Pasākumā varēs dzirdēt arī paša Endzelīna balsi.

Vakarā atmiņās par savu vectēvu Jāni Endzelīnu dalīsies komponists Imants Zemzaris, savukārt par sastapšanos ar Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcu pastāstīs literatūrvēsturnieks Ilgonis Bērsons.

Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.

Pasākumu rīko Jāņa Akuratera muzejs un Memoriālo muzeju apvienība.

 

Papildu informācija:
Aivars Eipurs
E-pasts: aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv
Tālr.: 29276358

(Latvian) Lekcijas „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Foto: Kristians Luhaers

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izglītības darbiniekus, bibliotekārus un citus interesantus pieteikties tiešsaistes lekciju kursam „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”. Programmas mērķis ir rosināt padziļināti izpētīt Latvijas kultūras kanona vērtības, iepazīstot nozīmīgākos pieturas punktus dažādās kultūras nozarēs. Lekcijas lasīs LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere. Dalība bez maksas.

Norises laiks un vieta: 2023. gada februāra un marta ceturtdienās tiešsaistē Zoom platformā plkst. 16.00–17.00.

Plānotie norišu datumi un programmā iekļautie temati:

  • 9. februāris. Arhitektūra un dizains – no stulpiņa līdz Rundāles pilij
  • 16. februāris. Tautas tradīcijas – vērtības, kas sakņojas pagātnē, turpinās mūsdienās
  • 23. februāris. Kino mākslas vērtības – pagrieziena punkti kino vēsturē
  • 2. marts. Skatuves māksla – netveramā klātbūtne
  • 9. marts. Vizuālās mākslas joma – konkrētu personību radīti konkrēti darbi
  • 16. marts. Mūzikas nozares vērtības – individuāli izcelti skaņdarbi
  • 23. marts. Latvijas estētiskā daudzveidība ainavās, kas veidojušās dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā
  • 30. marts. Literatūras pieminekļi – latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts

Dalībniekiem būs iespēja saņemt LNB apliecību par dalību kursā (12 stundas). Pieteikšanās līdz 8. februārim, aizpildot PIETEIKUMU.

Apgūstot šo programmu, dalībnieki pratīs: orientēties Latvijas kultūras nozīmīgākajos pieturas punktos dažādās kultūras nozarēs, sekmēt Latvijas kultūras mantojuma savdabības un vērtības apzināšanos, sniedzot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, jo īpaši skolās un jauniešu vidū; izzināt un saskatīt kultūras kanona vērtību savstarpējo saikni kā arī labi orientēties vietnē https://kulturaskanons.lv/, savā profesionālajā darbībā sniedzot atbalstu izglītojamajiem.

 

Informāciju sagatavoja:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

(Latvian) Lauku sētai veltīta kataloga atvēršana un diskusija

Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.

Publicitātes attēls.

2023. gada 26. janvārī plkst. 14.00–16.00 Turaidas muzejrezervāta Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā notiks diskusija „Lauku sēta – piemineklis latviskajam dzīves veidam vai dzīvs organisms” un kataloga „Piemineklis lauku sētai: Turaidas pagasta zemnieku sētu uzmērojumi (1973–1976) Turaidas muzejrezervāta krājumā” atvēršana.

Diskusijā piedalīsies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, jaunizdotā kataloga sastādītāji un autori: Līga Kreišmane, Dāvis Beitlers, Mārtiņš Kuplais, Janīna Kursīte, Mārtiņš Mintaurs, Uģis Niedre. Diskusiju vadīs Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītājs Guntis Zemītis. Diskusija veltīta pieminekļu aizsardzības simtgadei Latvijā.

Diskusijas tiešraide būs skatāma https://www.facebook.com/turaida.muzejs, bet ieraksts būs pieejams Turaidas muzejrezervāta YouTube kanālā.

Plkst. 15.00 notiks kataloga „Piemineklis lauku sētai: Turaidas pagasta zemnieku sētu uzmērojumi (1973–1976) Turaidas muzejrezervāta krājumā” atvēršana, piedaloties kataloga izdošanas iniciatoriem un veidotājiem – Annai Jurkānei, Līgai Kreišmanei, Dāvim Beitleram, Vijai Stikānei.

Šis katalogs ir kā simbolisks piemineklis lauku sētai un ceļ godā tieši uzmērojumus un situācijas piefiksējumus. Līdz mūsdienām daudzas no tradicionālajām lauku saimniecībām nav saglabājušās vai ir ievērojami pārbūvētas. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas 139 uzmērojumu zīmējumi un skices par 17 Turaidas pagasta lauku sētām. Tie tapuši pagājušā gadsimta 70. gadu pirmajā pusē, kad muzejs uzsāka bijušā Turaidas pagasta lauku sētu apzināšanu. Grāmatā publicēti Viļa Druģa, Pētera Jurkāna un Zigurda Ērika Vītola veiktie uzmērojumu zīmējumi, kā arī pētnieku raksti.

Pateicoties publicētajiem uzmērojumiem un pētnieku Māriņa Mintaura, Uģa Niedres, Janīnas Kursītes, Mārtiņa Kuplā un Līgas Kreišmanes rakstiem, grāmata būs vērtīgs ieguvums ne vien novadniekiem un novada pētniekiem, tautas celtniecības vai kultūrvides fiksēšanas interesentiem, bet katram, kuru saista un uzrunā latviskās kultūrtelpas veidošanās.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Detalizētāka informācija pieejama, zvanot pa tālruni 29384512 vai rakstot uz e-pastu: pasts@turaida-muzejs.lv.