2023. gada 13. janvārī plkst. 10.00–17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotā Latvijas Kultūras kanona konkursa seminārs 2. kārtas dalībniekiem. Radošajā seminārā „Protesta formas un izpausmes laikmetīgajā mākslā” konkursa rīkotāji piedāvās skolēniem kultūras un radošā sektora profesionāļu lekcijas-pieredzes stāstus par mākslas un protestu lomu sabiedrībai nozīmīgu problēmu aktualizēšanā, kā arī par sociālā aktīvisma izpausmes formām mākslas darbos un kultūrtelpā.

SEMINĀRA PROGRAMMA (PDF)

Radošo semināru organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Valsts izglītības satura centru, projektu „Skola 2030”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma” un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. Seminārā 15 skolēnu komandām, kas pārliecinoši sevi pierādīja konkursa pirmajā kārtā, lekciju un pieredzes stāstu formātā organizatori piedāvās iespēju paplašināt redzesloku, izzināt protesta formas dažādās mākslas jomās, kā arī nodrošinās individuālas konsultācijas ar semināra lektoriem, lai sagatavotos konkursa fināla uzdevumam. Iespēja attālināti (platformā Zoom) piedalīties seminārā būs arī komandām, kas netika uz otro kārtu un finālu.

Seminārā karikatūrists Gatis Šļūka dalīsies savā redzējumā par to, kā protestā atrast ironiju un humoru, žurnālists un televīzijas raidījumu veidotājs Guntis Bojārs stāstīs par veidiem, kā ikdienas norisēs pamanīt, izcelt un vistrāpīgāk runāt par neviennozīmīgo. Savukārt biedrības „Ascendum” valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa pievērsīsies dažādām formām, kas ļauj vēstījumam efektīvāk sasniegt auditoriju, kā piemērus ļaujot skolēniem iepazīt projektus „Prieka un drosmes vasara”, „Zaļgalvis” un „Satori”.

Semināra otrajā daļā par neērtajām tēmām laikmetīgajā mākslā stāstīs māksliniece Ieva Stalšene, jaunības un pretstāves tēmai Latvijas kino pievērsīsies režisors Matīss Kaža, bet dramaturģe un režisore Krista Burāne vērtēs iespējas pilsoniskās aktivitātes pārvērst mākslā.

Dalību konkursa otrajā kārtā turpina 15 skolu komandas. No Vidzemes reģiona – Smiltenes vidusskola, Ogres tehnikums un Ādažu Brīvā Valdorfa skola. No Kurzemes – Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Brocēnu vidusskola. No Latgales – Krāslavas ģimnāzija un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Ikšķiles vidusskola un Ogres Valsts ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas 64. vidusskola un Ogres tehnikums.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Konkursa projekta vadītājas asistente, sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Latvijas kultūras kanona (LKK) tīmekļvietne kulturaskanons.lv pilnībā tulkota vācu valodā, tādējādi informāciju par Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām padarot starptautiski plašāk pieejamu un vienlaikus iezīmējot Latvijas kultūras vēsturiskās saiknes ar vācvalodīgajām valstīm un vācu kultūru.

LKK iekļautas 108 vērtības, kuras eksperti izraudzījušies astoņās nozarēs – tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika, kino un ainavas. Kanona tīmekļvietne ir vērtīgs un uzticams izziņas avots, ar kuru ārvalstu interesentiem uzsākt Latvijas kultūras iepazīšanu. Mājaslapā pieejami ne tikai nozares ekspertu teksti, bet arī bagātīgs audiovizuālo materiālu klāsts. Jau vairākus gadus kanona tīmekļvietne pieejama angļu valodā.

Vairākas LKK vērtības saistītas ar vācu kultūru un vācvalodīgajām valstīm. Komponists Johans Gotfrīds Mītels (1728–1788), kas strādājis Rīgā par Svētā Pētera baznīcas ērģelnieku, pirmos divdesmit piecus dzīves gadus aizvadījis Vācijā. Viņa mūzika, kas atrodas starp baroku un klasicismu, tiek dēvēta par spožu, neordināru un novatorisku. Savukārt literatūras nozarē izceltajā Jāņa Poruka darbā „Pērļu zvejnieks” (1895) pirmoreiz latviešu literatūrā tik plaši tēlota konkrētas Rietumeiropas pilsētas – Drēzdenes – vide, kultūra un cilvēki. Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962), kurš kanonā ierakstīts divās nozarēs – vizuālajā mākslā un literatūrā – Otrā pasaules kara beigās, nevēloties sadarboties ar komunistisko režīmu, devās bēgļu gaitās, un viņa mūžs noslēdzās Vācijā.

Savukārt vienu no pasaulē pazīstamākajām Latvijas dizaina vērtībām – fotoaparātu Minox – izgudroja konstruktors Valters Caps (1905–2003). Sākoties Otrajam pasaules karam, viņš devās uz Berlīni, kur bija viens no uzņēmuma Minox dibinātājiem, bet pēcāk lielāko mūža daļu strādāja par konstruktoru Šveicē. Ar šo valsti saistīta arī izcilā latviešu dzejnieka Raiņa (1865–1929) kanonā iekļautā dzejas krājuma „Gals un sākums” tapšana, dzejniekam mitinoties trimdā Šveicē.

LKK tīmekļvietnes tekstus vācvalodīgajai auditorijai adaptējuši Jens Grabovskis (Jens Grabowski), Ženija Minka, Matiass Knolls (Matthias Knoll), Ilze Plaude, Roberts Putnis, Elīna Reitere un Dāvids Stasuns (David Stasun).

Vietni kulturaskanons.lv veido un pārrauga Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

15. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā 15 minūšu garā priekšnesumā Ziemassvētki tiks ieskandināti ar pasaules lielāko kokli. Dižkokli un tās mazākās māsiņas spēlēs Malvīne Mantiniece, Rozīte Katrīna Spīča, Dzintars Lipors, Zane Sniķere un Dzintars Jēkabs Spīčs. Ieeja bez maksas.

Dižkokli 1947. gadā izgudroja Eduards Krauksts no Aizputes, bet kopiju šī gada februārī izgatavoja kokļu meistars Rihards Valters no Druvienas. Tagad dižkokles kopija, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam, ir Rīgas Latviešu biedrības rīcībā, bet oriģinālu varēsim apskatīt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā nākamgad.

Kā skan pasaulē lielākā kokle daži laimīgie šovasar jau būs dzirdējuši dižkokles daudzinājumā Rīgas Latviešu biedrībā, Brīvdabas Etnogrāfiskajā muzejā, Tautas muzikantu svētkos Barkavā, pasaules koklētāju koncertā Kocēnos un valsts svētku koncertā Kamardē. Ar savu vienreizēji neatkārtojamo skaņu un iespaidīgajiem izmēriem dižkokle jau pārsteigusi tautas mūzikas instrumentu lielākos ekspertus – etnomuzikologu Valdi Muktupāvelu, Latvijas slavenākos koklētājus – Laimu Jansoni, Latvīti Cirsi un Ansi Jansonu.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā mēs ilgojamies gaismas un siltuma. Varbūt gaisma un siltums var nākt no kokles?

No 2022. gada 28. novembra līdz 2. decembrim norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas kultūras kanona konkursa „[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā” pirmā kārta, kurā tikās 28 skolu komandas no visas Latvijas, lai žūrijas komisijai prezentētu konkursa pirmās kārtas uzdevumu. Piecu dienu garumā konkursa žūrijai bija iespēja novērtēt jauniešu zināšanas par kultūras kanona vērtībām, izpratni par kultūras notikumiem un spēju skatīt mākslas valodas nozīmi sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 skolu komandas. No Vidzemes reģiona – Smiltenes vidusskola, Ogres tehnikums un Ādažu Brīvā Valdorfa skola. No Kurzemes – Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Brocēnu vidusskola. No Latgales – Krāslavas ģimnāzija un Jēkabpils Valsts ģimnāzija. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Ikšķiles vidusskola. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Hanzas vidusskola, Rīgas 64. vidusskola un Ogres tehnikums.

„Šī gada kultūras kanona konkursa dalībnieku sniegums ļauj empātiski izprast šodienas skolu jaunatnes sajūtas, attieksmes, sāpju un prieka, kā arī protesta pieredzi laikā, kad no mums visiem, jo īpaši jaunās paaudzes, tiek sagaidīti skaidri vērtību principi, nostāja un rīcība. Komandu izgaismotie kultūras un mākslas notikumi, konkrētu mākslinieku darbi, to provocētais radošums un raisītie iedvesmas stāsti atklāj smalkās saites, ko māksla veido starp dažādu paaudžu izjūtām un arvien ar mākslas valodas spēku liek meklēt atbildes – vai viegli būt jaunam? Vai viegli būt? Vai viegli…”, konkursa pirmās kārtas norisi vērtē LKA prorektore zinātniskajā darbā un kultūras kanona konkursa idejas autore Anda Laķe.

Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” pārstāves Inga Bika un Lelde Kristiāna Paeglīte ar prieku konstatē, ka šogad konkursā piedalījās jaunieši, kuriem patiešām dega acis par konkursa tēmu: „Risinājumi bija negaidīti dažādi, pretstāvei parādoties ne tikai uzskatāmos šodienas notikumos Latvijā un pasaulē, bet arī jauniešos pašos kā paaudzē, kura cenšas izzināt sevi, uzdot arvien jaunus jautājumus; arī, piemēram, saistībā ar vides tēmām un Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem. Ir gandarījums, ka skolēni salīdzinoši labi orientējas kultūras norisēs, laikmetīgajā mākslā, nebaidās vilkt paralēles ar kanona vērtībām, veiksmīgi tās sasaista un attīsta vēl tālāk. Komandu sniegumā parādījās arī tas, cik svarīgi ir pieredzēt kultūras un mākslas notikumus pašiem, lai spētu raudzīties uz lietām plašāk. Paldies arī skolotājiem, kas veicina daudzveidīgu satikšanos ar kultūru!”

“Skolu komandas viena par otru spēcīgāk žūriju spēja pārsteigt ar paradoksiem, atrodot negaidītas saiknes starp kanonā iekļautajām un laikmetīgās mākslas vērtībām (piem., K. Padega „Sarkanie smiekli” un Kriša Salmaņa plakāts „Ko sēsi, to pļausi”; Emīla Dārziņa un Mārtiņa Freimaņa personību sasaiste; filmas „Elpojiet dziļi” galvenā varoņa Cēzara Kalniņa un mākslinieka Kristiana Brektes paralēles saskarsmē ar cenzūru). Tāpat pārsteigums bija arī skolēnu vēlme vairāk runāt par iekšējo sajūtu un jauna cilvēka pretstāvi sistēmai un sabiedrības normām, bet mazāk – par aktīvām protesta formām. Vidzemes komandas uzstādīja augstu latiņu nākamo dienu dalībniekiem. Katrā ziņā šī diena manī radīja spēcīgu pārliecību par to, ka mūsu nākotne ir drošās, progresīvi un atvērti domājošu jauniešu rokās”, konkursa Vidzemes atlasi raksturo kultūras kanona konkursa organizatore Kristīne Freiberga (LKA).

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane novērtē konkursa dalībnieku daudzpusīgo skatījumu uz konkursa tēmu, piedāvājot jaunas un radošas idejas un oriģinālu interpretāciju: „Pretstāvi jaunieši skatīja gan globālos notikumos, gan personīgajā izaugsmē, parādot, kas jauniešiem mūsdienās ir aktuāli.”

Konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies 2023. gada 13. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora, tostarp laikmetīgās mākslas nozares profesionāļiem, kā arī sociāli aktīvas mākslas formu pētniekiem un mākslas norišu producentiem piedāvās pieredžu stāstus par mākslinieku lomu sociālu, politisku, drošības, ekonomisku, ekoloģisku u.c. problēmu risināšanā, kā arī sociālā aktīvisma izpausmes formām mākslas darbā. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.

Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā skolēnu komandas demonstrēs savus jaunrades darbus, kur mākslas valodā apliecināta komandas pretstāve kādai personiski nozīmīgai problēmai. Šajā kārtā skolēnu komandas piedalās arī erudīcijas spēlē par Kultūras kanona vērtībām.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Informāciju sagatavoja:
Aija Lūse
Konkursa sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

2022. gada 16. decembrī plkst. 10.00–11.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīko izglītojoši izklaidējošu tiešsaistes viktorīnu „Ziemassvētki kanonā”, kas veltīta Latvijas kultūras kanona tēmām. Pasākumā piedalīties aicināti 6.–9. klases skolēni gan no Latvijas, gan diasporas.

Viktorīnas tiešraide būs skatāma Zoom platformā. Lai iegūtu saiti, aizpildiet pieteikuma FORMU. Skolotāji, kuri līdz 15. decembrim pieteiks klašu grupas, piedalīsies izlozē un varēs laimēt pārsteiguma balvas no LNB.

Viktorīnas vadītājs aktieris Jānis Kronis jau pagājušajā gadā kopā ar skolēniem cīnījās par to, lai Ziemassvētki tiktu iekļauti kultūras kanonā. Pagaidām tas nav vainagojies panākumiem, taču Jānis nepadodas un turpina veikt izmeklēšanu, jo, piemēram, ārzemnieki nesaprotot – kā kanonā var nebūt kaut kas tik svarīgs! Tāpēc šoreiz  pasākuma veidošanas procesā iesaistījās un savās pārdomās par Latvijas kultūras kanonu dalījās AFS Starpkultūru programmas apmaiņas dalībnieki – Francijas, Itālijas, Taizemes un Honkongas pusaudži, kuri Latvijā ieradušies tikai augusta izskaņā un šeit pavadīs mācību gadu.

Lai piedalītos viktorīnā, katrai komandai vai individuālam dalībniekam nepieciešams dators vai telefons ar interneta pieslēgumu atbilžu iesniegšanai. Norisi var skatīties arī uz jautājumiem neatbildot.

Piedalieties viktorīnā un uzvariet! Uzvarētājus gaida balvas.

Papildu informācija:
E-pasts: gramata.latvija@lnb.lv
Tālr.: 26420065

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu audzēkņus pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā”. Konkursa mērķis ir padziļināt jauniešu izpratni par Latvijas kultūras kanonā iekļautajām kultūras norisēm un notikumiem, attīstīt prasmes diskutēt par kultūras un mākslas nozīmi sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī stiprināt jauniešu priekšstatus par iespējām mākslas valodā apliecināt noteiktas vērtības un virzīt sabiedrības attīstībai nozīmīgas pārmaiņas. Turpināt lasīt Sākusies pieteikšanās vienpadsmitajam Kultūras kanona konkursam →

Mežaparka Lielajā estrādē jeb Sidraba birzī Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk – RMM) turpina darbu pie Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītās pastāvīgās ekspozīcijas „Dziesmusvētku telpa” izveides. To plānots atklāt 2023. gadā – dziesmu svētku tradīcijas 150-gadē.

2022. gada 16. septembrī RMM aicina Latvijas atmiņu institūciju (muzeju, bibliotēku un arhīvu) darbiniekus un sadarbības partnerus uz forumu „Visi mūsu dziesmusvētki”, lai iepazīstinātu ar Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas „Dziesmusvētku telpa” saturu, iecerēm un sadarbības modeļiem. Forums notiks Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, tiks nodrošināta pasākuma tiešraide.

Tiešraide būs vērojama rmm.lv, lsm.lv, delfi.lv, diena.lv, kā arī rīkotāju un sadarbības partneru sociālās tīmekļa vietnes Facebook lapās.

Daļa foruma būs veltīta turpmākajiem sadarbības principiem starp institūcijām 150 gadu ilgās dziesmu un deju svētku vēstures datu vākšanā un saglabāšanā, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai. Tāpat forumā iecerēts diskutēt par zināšanu pārnesi un jaunajām prasmēm digitālajā laikmetā. Būs iespēja iepazīt dziesmusvētku personību stāstus, kā arī uzzināt vairāk par datu vākšanas principiem dažādos Latvijas novados.

RMM direktore Iveta Ruskule stāsta: „Ceļš uz ekspozīciju kā primāri muzejisku dziesmusvētku reprezentācijas, izziņas, estētiska baudījuma un emocionāla līdzpārdzīvojuma vietu ir paplašinājies līdz iecerei par ilgtspējīgu un savstarpēji atbalstošu tradīcijas mantojuma vācēju, glabātāju un pētnieku sadarbību, lai katrā kultūras institūcijā vāktās un glabātās ziņas par dziesmusvētku procesa norisēm un dalībniekiem varētu kļūt pieejamas apvienotā resursā par šīs latviešu nācijai izšķirīgi svarīgās tradīcijas nepārtrauktību laikā, telpā, kultūras un dzimtu atmiņā. Citiem vārdiem sakot – lai šodienas vidusskolēns no pirmajiem tenoriem kādā Rīgas korī varētu atrast faktus par sava vecātēva brāļa gaitām Valdemārpils kora tenoros, kurš 1938.gada jūlijā kopā ar Talsu un Ventspils novada koriem piedalījies Valdemārpils pirmajās dziesmu dienās, bet pirms tam bijis viens no IX Vispārējo dziesmu svētku kopkora dziedātājiem Rīgā virsdiriģentu Teodora Reitera, Teodora Kalniņa un Emīla Melngaiļa vadībā”.

Ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” būs bagātīgi izzinoša, vienlaikus interaktīva un mūsdienīga, un tās izveide ir aktīvs process, kurā iesaistās gan dziesmu un deju svētku tradīcijas dalībnieki, gan valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Ekspozīcijas saturā aptvertas visas tradīcijas attīstībai būtiskās nozares, kā arī interesentiem būs pieejami ar dziesmusvētku izpēti saistītie materiāli, piemēram, svētku repertuāru krājumi, literatūra par tradīcijai būtiskām personībām un norisēm, informācija par dalībniekiem no visiem Latvijas novadiem, kā arī svētku dalībnieku un skatītāju pieredzes stāsti.

Paredzēts, ka ekspozīcija atradīsies divos stāvos, tās pamatā būs četri stūrakmeņi – multimediāla instalācija „Lielākais koris pasaulē”, vizuāla un skaniska svētku norišu laika līnija, meditācijas vietas kormūzikas klausīšanās krēslos un aktivitāšu telpa, kura tiks atvēlēta tam, lai varētu satikties visi dziesmusvētku tradīcijā iesaistītie – gan dalībnieki, gan arī to veidotāji, kā arī būs iespēja rīkot seminārus, maināmās izstādes un īstenot muzejpedagoģiskās nodarbības.

Plašāka informācija foruma „Visi mūsu dziesmusvētki” PROGRAMMĀ (PDF).

Sadarbības partneri: Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Ziemeļrīgas Kultūras apvienība un Muzeju biedrība.

Papildu informācija: 

Zane Brūvere-Kvēpa
RMM Sabiedrisko attiecību vadītāja
E-pasts: zane.bruvere-kvepa@rmm.lv
Tālr.: 20007178

Linda Ertmane
LNKC Sabiedrisko attiecību vadītāja
E-pasts: linda.ertmane@lnkc.gov.lv
Tālr.:  67228985

Leonarda Ķestere
RMM Attīstības un sadarbības vadītāja
E-pasts: leonarda.kestere@rmm.lv
Tālr.: 29489150

Latvijas kultūras kanona metodisko materiālu klāsts papildināts ar jaunām krāsojamām uzdevumu lapām bērniem. Tās būs noderīgas pirmsskolā un sākumskolā, runājot par kultūras kanona vērtību daudzveidību. Var izmantot, sasaistot ar mākslas, mūzikas un matemātikas tēmām.

Uzdevumu lapas bērniem (PDF)

No 2022. gada 10. septembra līdz 2023. gada 31. maijam Raiņa un Aspazija vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, būs skatāma izstāde „Rainis un jūra”, kas vēstīs ne tikai par Raiņa un jūras attiecībām, bet arī par mūsdienu cilvēku un jūras mijiedarbi. Izstādes atklāšana 10. septembrī plkst. 15.00.

Izstāde iekļaujas projektā „Rainis un jūra”, kura mērķis ir aktualizēt un radošā veidā atspoguļot Raiņa un jūras attiecības, atklājot to poētisko dažādību dzejā, aplūkot tās sadzīviskā un filozofiskā līmenī, kā arī iesaistošā un uz sadarbību vērstā veidā veicināt sabiedrības izpratni par jūras un piekrastes teritorijas problēmjautājumiem 21. gadsimtā.

Raiņa un jūras attiecību interpretācija ir viena no galvenajām muzeja komunikācijas tēmām. Raiņa dzīves laikā nemitīgā tiekšanās pēc jūras vērojama vairākos līmeņos: praktiskajā – māju sajūtas, veselības un iedvesmas meklējumos –, literārajā un filozofiskajā – jūtu, ideju, indivīda un sabiedrības attiecību definēšanā, patības un dzīves jēgas meklējumos.

Izstādes satura un vizuālās koncepcijas pamatā izmantoti spilgtākie Raiņa jūru izteicošie tēli, simboli un krāsas, kas atklāj gan Raiņa un jūras attiecību filozofisko līmeni, gan dzīves vides apzināto izvēli, tiecoties pēc dzīves kvalitātes uzlabošanas, kuru sniedz jūras tuvums. Satura vēstījumā par svarīgiem atzīti Rakstniecības un mūzikas krājuma materiāli (dzejas rokraksti, fotogrāfijas, vēstules, personīgās lietas) un dizaina valoda gan kā līdzeklis, kas izgaismo un atklāj materiālo un nemateriālo Raiņa mantojumu, gan kā pašvērtība un jaunrades rīks, kas, ietverot sevī Raiņa idejas, kļūst par vizuāli ietilpīgiem un interpretācijai labvēlīgiem mākslas darbiem.

Izstādi papildina mūsdienu cilvēka un jūras attiecību atainojums, atspoguļojot jūrmalnieku stāstus par jūras nozīmi viņu dzīvē. Iedvesmojoties no Raiņa idejām par katra indivīda un cilvēces vienlīdzīgu nozīmīgumu un atbildību pasaules priekšā, ar mākslas palīdzību tiks rosināta pastarpināta diskusija – kā vienoties par kopējām vērtībām jūras kā nākotnes resursa saglabāšanā. Izstāde tapusi, sadarbojoties Raiņa un Aspazijas muzeja speciālistei Lindai Grīnbergai un dizaineram Reinim Ducmanim.

Izstādes laikā notiks dažādi pasākumi: kultūrvēsturiskas pastaigas pa Raiņa un Aspazijas dzīvesvietām Jūrmalā, skicēšanas nodarbība pie jūras, kā arī oktobrī norisināsies zinātniskie lasījumi un diskusija par cilvēka, kultūras un vides mijiedarbības jautājumiem Raiņa laikā un mūsdienās. Pasākumu norises laiki tiks izziņoti atsevišķi.

Papildu informācija:
Linda Grīnberga
Raiņa un Aspazijas vasarnīcas speciāliste
E-pasts: linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv
Tālr.: 28739599

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina 1. septembri, Zinību dienu, atzīmēt Gaismas pilī, piedaloties Latvijas kultūras kanona (LKK) vērtībām veltītā orientēšanās spēlē un apmeklējot izstādes.

Sākot ar 1. septembri, orientēšanās spēles Gaismas pilī uzdevumu lapu ikviens var bez maksas saņemt LNB Klientu apkalpošanas centrā (1. stāvā). Spēles dalībnieki aicināti staigāt pa ēku, meklēt kultūras kanona karodziņus un atrast atbildes uz intriģējošiem, ar LKK vērtībām saistītiem, jautājumiem. Šogad LNB apmeklētājiem pieejama jau piektā orientēšanās spēle Gaismas pilī, kas tradicionāli tiek atklāta mācību gada sākumā un ir izglītojoši izklaidējoša aktivitāte gan dažādu vecumu skolēniem, gan citiem interesentiem.

Orientēšanās spēle ļauj iepazīt gan kanona vērtības, gan LNB plašā krājuma daudzveidību – Gaismas pilī glabājas ne tikai dažādu veidu grāmatas, bet arī kartes, notis, rokraksti, plakāti, skaņu plates un daudz citu aizraujošu materiālu.

Latvijas kultūras kanons ir dārgumu krātuve, kurā izcelti visu laiku nozīmīgākie kultūras sasniegumi. Tajā iekļautās vērtības atspoguļo Latvijas literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras un dizaina, skatuves mākslas, kino, tautas tradīciju un ainavu skaistumu un daudzveidību. Tīmekļvietne kulturaskanons.lv ir vērtīgs uzziņas avots gan skolēniem, gan ikvienam, kas vēlas iepazīt Latvijas kultūras zelta fondu.

Informāciju sagatavoja:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv