2019. gada 25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) plkst. 10.30 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas kultūras kanona konkursa 2018./2019. vidusskolēniem „Kultūras kanons manā skolas somā” fināls. Ikgadējā konkursa mērķis ir paplašināt skolu jauniešu kultūras pieredzi un padziļināt izpratni par Latvijas kultūras vērtībām. Finālā tiksies 20 labākās skolu komandas no visiem Latvijas reģioniem, to atklās LKA rektore Rūta Muktupāvela, Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas „Latvijas Skolas soma” vadītāja Aija Tūna, LKA prorektore zinātniskajā darbā un Latvijas kultūras kanona konkursa idejas autore un kuratore Anda Laķe, kā arī LNB Speciālo krājuma departamenta vadītāja Dagnija Baltiņa.

Fināla uzdevums ir izstrādāt kultūras mantojuma vērtībās balstīta kultūras pasākuma koncepciju. Skolēnu komandas izstrādās saturu pasākumam, kurā paredzēts popularizēt skolēniem saistošu kultūras mantojuma elementu, izmantojot mūsdienīgas kultūras izpausmes un komunikācijas veidus. Ja pirmajā konkursa kārtā, skolēni iepazinās un vērtēja kultūras notikumu piedāvājumu, tad finālā jaunieši paši iejutīsies pasākuma veidotāja lomā, izstrādājot to no idejas līdz pat tehniskajai norisei. Plānotais kultūras pasākums var būt izrāde, izstāde, filma, koncerts, plenērs, seminārs, starpdisciplinārs kultūras notikums vai kāds cits notikums. Jauniešu plānotā pasākuma koncepcijai jābūt reālai un īstenojamai, ietverot gan pasākuma māksliniecisko ideju un satura aprakstu, gan pasākuma menedžmenta / producēšanas galvenos parametrus.

Finālā piedalīsies 20 skolu komandas, kas pārliecinoši sevi parādīja konkursa pirmajā kārtā:

Latgales reģions – Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola un Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola

Vidzemes reģions – Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Ogres tehnikums

Kurzemes reģions – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Aizputes vidusskola un Ventspils 4. vidusskola

Zemgales reģions – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija un Majoru vidusskola

Rīgas reģions – Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija, Rīgas Vakara ģimnāzija un Rīgas Juglas vidusskola.

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Finālā komandu sagatavotos darbus vērtēs „Brain Games” valdes priekšsēdētājs, dibinātājs Egils Grasmanis, LKA Radošās darbības centra jaunrades projektu koordinators, režisors Juris Jonelis, LKA lektore, jaunrades projektu koordinatore, kultūras pasākumu producente Kristīne Freiberga, LKA prorektore zinātniskajā darbā, Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem autore-kuratore Anda Laķe, filozofs un meditācijas skolotājs Ilmārs Latkovskis, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa, LNB pastāvīgās ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe, Latvijas Kultūras kanona radošo darbnīcu koordinatore Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas „Latvijas Skolas soma” vadītāja Aija Tūna, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Lolita Rūsiņa

Konkursa fināla norisi atbalsta izdevniecība „Neputns”, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, „Brain Games”, TipOff, SIA „Pērnes L”, „Gardu muti”, „Laima”.

Latvijas kultūras kanona konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.

Papildu informācija:
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218

Roberta Ligera (1931–2013) vadītās „Rīgas pantomīmas” poētiskā izrāde „Ceļš” (1969) ir pirmā pantomīmas žanra pilnmetrāžas izrāde toreizējās Padomju Savienības teritorijā. Izrāde tapusi iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejas.

Spēlfilmā „Ceplis” (1972) radošo režisora Rolanda Kalniņa (1922) režiju un izcilos aktierdarbus papildina filmas mākslinieka Ulda Pauzera un operatora Gvido Skultes (1939–2013) veikums – izsmalcināta attēla krāsu gamma un vizuālā dramaturģija.

Latvijas nauda ir Latvijas kultūras zīme, kas simbolizē valsts neatkarību un latvisko piederību, kā arī ir unikāls apritē esošs masu dizaina produkts. No 1922. līdz 1940. gadam izdoto Latvijas papīra naudaszīmju un monētu viens no dizaina autoriem bija tā laika Valstspapīru spiestuves vadītājs grafiķis Rihards Zariņš (1869–1939). Viņa izstrādātais dizains lika pamatus Latvijas naudaszīmēm kalpot par Latvijas vēstures, kultūras, etnogrāfijas un ainavas stāstiem.

Reiņa un Matīsa Kaudzīšu (1839–1920; 1848–1926) sarakstītie „Mērnieku laiki” (1879) ir pirmais romāns latviešu literatūrā. „Mērnieku laiki” ir viens no mākslinieciski nozīmīgākajiem reālisma prozas sasniegumiem latviešu rakstniecībā, kas spēcīgi ietekmējis turpmāko latviešu romānu attīstību. Taču romānam nav tikai literatūrvēsturiska nozīme – tajā sniegtais latviešu lauku iedzīvotāju raksturojums un detalizēti aprakstītie sadzīves ieradumi un sociālās norises padara „Mērnieku laikus” arī par vērtīgu kultūrvēsturisku un etnogrāfisku liecību.

Gleznotājs Johans Valters (1869–1932) ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem. J. Valters gleznojis ainavas, portretus, sadzīves žanra ainas, aktus. Strādājis galvenokārt eļļas tehnikā. Valters uzskatāms par izsmalcinātu, jūtīgu koloristu, kura individuālajā stilā sākotnēji atspoguļojas reālistiskas plenēra glezniecības, impresionisma, jūgendstila ietekme.

Latvijas Nacionālais teātris dažādos pastāvēšanas posmos ir bijis mainīgs gan nosaukuma, gan izvēlētā repertuāra, gan iestudējumu stilu un žanru ziņā, taču cauri visiem laikiem saglabājusies īpaši spēcīga psiholoģiskā teātra skola un izcilu aktieru trupa. Laiks, kad aktieris un režisors Alfreds Jaunušans (1919–2008) bija Nacionālā teātra mākslinieciskais vadītājs (1966–1987), ir viens no spožākajiem periodiem šī teātra vēsturē.

20. gadsimta 60.–80. gados Jaunatnes teātris režisora Ādolfa Šapiro (1939) mākslinieciskajā vadībā bija viens no Latvijas kultūras un mākslas nozīmīgākajiem centriem. Trīsdesmit gadu garumā tajā tika iestudētas satura ziņā aktuālas un formas ziņā novatoriskas izrādes, kas piesaistīja ne tikai bērnus un jauniešus, bet dažāda vecuma skatītājus ar visaugstākajām intelektuālajām un estētiskajām prasībām.

Komponista Jāņa Ivanova (1906–1983) Sestā jeb „Latgales simfonija” (1949) ir savdabīgs piemineklis mākslinieka izdzīvošanas prasmei, attiecībām ar totalitāras varas sistēmu. J. Ivanovs tajā prata piedāvāt visu, ko cerēja sagaidīt padomju režīms. Lai gan simfonijā apzinīgi maksātas nodevas tā dēvētajai „sociālistiskā reālisma” estētikai, nav zaudēts Jāņa Ivanova individuālais stils, izklāsta spriegums un tematiskā materiāla kvalitāte.

Rakstnieces Vizmas Belševicas (1931–2005) dzejoļu krājums „Gadu gredzeni” (1969) bija ievērojams Latvijas kultūras dzīves notikums, jo autore filozofiskā perspektīvā parādīja mākslinieka un patiesības attiecību varas priekšā, atmetot tolaik obligātās, padomju varas noteiktās, sociālistiskā reālisma estētikas prasības. Krājumā publicēti divdesmit astoņi iepriekš aizliegti un deviņpadsmit pavisam jauni dzejoļi.