No 2023. gada 27. novembra līdz 1. decembrim norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” pirmā kārta, kurā tikās 42 skolu komandas no visas Latvijas, lai žūrijas komisijai prezentētu konkursa pirmās kārtas uzdevumu. Piecu dienu garumā konkursa žūrijai bija iespēja novērtēt jauniešu zināšanas par kultūras kanona vērtībām, iepazīties ar skolēnu argumentiem konkrētu vērtību apdraudējumam un uzzināt komandas izstrādātos vērtību aizsardzības plānus saglabāšanas apdraudējuma risku mazināšanai.
„Jauniešu skatījums uz Latvijas kultūras kanona vērtībām ir pārsteidzošs, jo apgāž vairākus stereotipus un pieņēmumus par to, „kas jauniešus interesē” un – „kas jauniešus neinteresē”. Konkursa komandu jaunieši pārliecinoši demonstrē savu ieinteresētību gan tradicionālā dzīvesveida elementu uzturēšanā (rudzu maizes cepšanas tradīcijas), viensētu fiziskās un garīgās infrastruktūras pārmantošanā, lībiešu kultūras saglabāšanā, kā arī iepriekšējo paaudžu un dzimtas piemiņas kopšanā, pārmantojot kapu kopšanas tradīcijas un pārskatot attieksmi pret nāvi.
Visu komandu prezentācijas spoži parādīja skolu jaunatnes prasmes reflektēt par saviem ideāliem kultūras kanona vērtību kontekstā. Tās atklāj jaunās paaudzes spēju paraudzīties uz savu dzīvi un nākotni saiknē ar Latvijas kultūra mantojumu un vēlmi apzināties savu piederību Latvijai. Vienlaikus konkurss atklāj to, cik dažādi ir Latvijas jaunieši, cik ļoti jauniešos spoguļojas Latvijas kultūrvēsturisko reģionu kultūras un ikdienas dzīves prakses, skolu un skolotāju vērtības un pieejas, kā arī, protams, digitālās vides un sociālo tīklu radītās iespējas. Tieši šī daudzveidība veidos pamatu mūsu nākotnes kultūras dzīves dinamikai, mainībai, dzīvīgumam un pēctecībai,” iespaidos par konkursa norisi un jauniešu iesaisti, strādājot ar kultūras kanona vērtībām, dalās Latvijas Kultūras kanona konkursa idejas autore, LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane novērtē, ka „veidojot ceļa kartes kultūras kanona vērtību saglabāšanai, jaunieši jau ir paveikuši pirmo soli to aizsardzībai – uzzinājuši paši un informējuši savus vienaudžus par to nozīmi. Spēja paraudzīties uz vērtībām, kas pašiem varbūt līdz šim bija nepazīstamas, stiprina apziņu, ka katrs no mums var kļūt par vērtību sargu”. Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” eksperts satura un metodikas jautājumos Aleksandrs Kabakovs sevišķi novērtēja jauniešu spēju redzēt Latvijas kultūras mantojuma vērtību dinamisko dabu un spēt par tām domāt ilgtermiņā: „Konkurss pierāda, ka vecums nav šķērslis raudzīties plašāk un rakt dziļāk. Kā jaunajam profesionālim, bija tik interesanti redzēt un dzirdēt to, kas šiem burvīgajiem jauniešiem ir svarīgs šodienas apstākļos un kādēļ. Lai veiksme un izdošanās nākamajā konkursa kārtā un finālā”.
Sirsnīgi sveicam 15 komandas, kas turpinās dalību konkursa otrajā kārtā! No Vidzemes reģiona – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras Viestura vidusskola un Ogres tehnikums. No Kurzemes – Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Liepājas Valsts ģimnāzija. No Latgales – Aglonas vidusskola, Krāslavas ģimnāzija un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Rīgas 64. vidusskola.
Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” eksperte administratīvajos jautājumos Sabīne Ozola katrā no Kultūras kanona konkursa dalībniekiem saskatīja degsmes pilnu jauno pētnieku – „cilvēku, kuram veidojas izpratne, ka kultūras mantojuma izpēte ir ne tikai līdzeklis pagātnes saglabāšanai, bet arī ceļš uz kultūras dažādības izpratni un identitātes veidošanos, globālo apziņu un būtisku prasmju attīstīšanu mūsdienu inovāciju plūsmā. Ticu, ka katrs no jaunajiem pētniekiem savas konkursā jauniegūtās zināšanas un pieredzi spēs likt lietā gan turpmākajās konkursa kārtās, gan ikdienas izaicinājumu pārvarēšanā”!
Pirmajā kārtā skolu komandas pētīja Latvijas kultūras kanonā iekļautās kultūras vērtības un izvēlējās vienu, sev būtisku kultūras kanonā iekļautu vērtību, kuras saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Balstoties izvēlētajā vērtība un pierādījumos tam, ka konkrētā vērtība ir apdraudēta, komandas izstrādāja savu scenāriju konkrētai rīcībai, kas mazinātu izvēlētās vērtības saglabāšanas un pārmantošanas riskus. Vērtības, kuras biežāk izskanēja skolēnu prezentācijās: viensētas, rudzu maize, lībiešu valoda un kultūra, mirušo ofīcijs, kapu kopšanas tradīcija, tāpat arī kanonā iekļautās filmas, Dziesmu un deju svētku tradīcija, tautastērps u. c.
„Drosme ir vērtība, kas tiešā veidā nav iekļauta, bet bija vajadzīga daudzu Kultūras kanonā iekļauto kultūras artefaktu radīšanā vai saglabāšanā. Tā nepieciešama arī ikkatram no mums ikdienas dzīvē un mācību uzdevumus veicot. Mani visvairāk iepriecināja tie jaunieši, kuru stāstos varēja sajust patiesu ieinteresētību tēmā un gatavību pašiem ar savu laiku, domām un darbu iesaistīties izvēlētās vērtības saglabāšanā. Ir svarīgi zināt, kas un kurš pieņem lēmumus, lai risinājumi būtu sistēmiski un ilglaicīgi, taču ar prasību izteikšanu dažādām institūcijām vien nekur tālu netiksim. Otra svarīga iezīme – spēja un drosme atpazīt un salāgot vērtībā to, kas patiesi jāsaglabā, ar mūsdienu pasaules vajadzībām un iespējām, atliekot malā darbības vai uzskatus, kas savu laiku nodzīvojuši,” pārdomās par prezentācijām dalās Aija Tūna, kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja.
Konkursa otrajā kārtā, kas norisināsies 2024. gada 12. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa organizatori kopā ar kultūras un radošā sektora profesionāļiem, kā arī kultūras mantojuma speciālistiem dalīsies pieredzē par konkrētu mantojuma veidu (materiālā, nemateriālā, digitālā), kā arī mākslas darbu saglabāšanas apdraudējumiem un līdz šim izmantotām aizsardzības pieejām vai risinājumiem. Tiks apzinātas arī jauno tehnoloģiju iespējas rast efektīvākus kultūras vērtību saglabāšanas un aizsardzības risinājumus. Tādējādi seminārā sniegtās zināšanas komandām labāk palīdzēs sagatavoties konkursa finālam.
Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2024. gada 8. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā skolēnu komandas savstarpēji debatēs par to, kā izstrādātā kultūras kanona vērtības aizsardzības ceļa karte darbojas praksē.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.
Papildu informācija:
Aija Lūse
Kultūras kanona konkursa sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29107218
