2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē „Sidraba birzs” vairāk nekā 13 000 dziedātāju pulcēsies koncertā „Manai Dzimtenei”, kas veidots kā veltījums Maestro Raimondam Paulam un viņa daiļradei. Kopā ar dziesmu svētku kori, tautā iemīļotas Maestro melodijas, izdziedās Intars Busulis, Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, Edgars Ošleja, māsas Asnate un Aurēlija Rancānes, kā arī citi solisti un mākslinieki.
Šie mākslinieki pārstāv dažādas paaudzes, taču ikvienam no viņiem ir īpaša saikne ar Maestro Raimonda Paula daiļradi.
Intars Busulis ir viens no Raimonda Paula biežākajiem skatuves partneriem. Koncertā viņu dzirdēsim dziesmā „Pazaudētās debesis”.
Dziedātāja Ance Krauze ir pirmā, kas dziesmu „Sasala jūrīna” dziedāja Dziesmusvētkos un arī šoreiz viņai uzticēts šīs dziesmas atskaņojums. Taču kopā ar māsām Asnati un Aurēliju Rancānēm, Ance Krauze dziedās fragmentus no tautasdziesmu cikla: „Brālīts māsu tālu veda”, „Trīs meitiņas” un „Es iestādu turku pupu”.
Klausītāju iemīļotais solists Zigfrīds Muktupāvels koncertā „Manai Dzimtenei” dziedās vienu no ikoniskākajām Raimonda Paula dziesmām – „Mēmo dziesmu”. Abi mākslinieki piedalījušies daudzos kopīgos koncertos, kuros nereti skan arī Zigfrīda spēlētā vijole. Viens no zināmākajiem viņu kopdarbiem ir „Ziemassvētku albums” ar 13 kopīgi ieskaņotām Maestro dziesmām.
Dziesmas „Zied ievas Siguldā” solists būs operdziedātājs Edgars Ošleja. Maestro Raimonda Paula un operdziedātāja sadarbība ir viena no Maestro jaunākajām iniciatīvām, kas aizsākās 2024. gadā ar mērķi pārkāpt žanru robežas, apvienojot Ošlejas spēcīgo basa balsi ar estrādes mūzikas melodijām. Šī partnerība ļoti ātri rezultējās albuma un koncertprogrammas „ATBALSS” izdošanā.
Koncerts „Manai Dzimtenei” ir veltījums Maestro Raimondam Paulam un viņa daiļradei.
2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē „Sidraba Birzs” pulcēsies vairāk nekā 13 000 dziedātāju no Latvijas un latviešu diasporām, lai kopā ar iemīļotiem solistiem un mūziķiem izdziedātu skaistākās Raimonda Paula dziesmas, īpašu uzmanību veltot Maestro kora mūzikas repertuāram, un arī īpaši šim notikumam radītiem latviešu komponistu jaundarbiem. Pēc koncerta dalībniekus un skatītājus gaida sadziedāšanās nakts, kopā izdziedot plašo Maestro dziesmu pūru.
Koncerta „Manai Dzimtenei” mākslinieciskais vadītājs ir komponists Jānis Ķirsis, režisore – Dita Lūriņa, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, virsdiriģents – Mārtiņš Klišāns. Savukārt kopkora muzikālo vadību uzņemsies izcilākie Latvijas virsdiriģenti.
Koncerts top sadarbībā ar fondu „Manai Dzimtenei”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Pašvaldību savienību.
2025. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) uzsāk Eiropas Savienības fonda Plus projekta „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” īstenošanu. Projekta mērķis ir attīstīt skolēnu kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci un, kā resursu izmantojot kultūras norises, sekmēt aktīvu pilsonisko līdzdalību un spēcināt pilsonisko sabiedrību. Projekta ideja radās, iedvesmojoties no programmas „Latvijas skola soma” veiksmīgās darbības, nodrošinot kultūras norišu pieejamību bērnu un jauniešu auditorijai un saikni ar mācību saturu.
Pētījumi liecina, ka īpaši profesionālā māksla var būt nozīmīgs resurss attieksmes maiņai pret notiekošo, veicinot empātiju, savstarpējo sapratni, vērtību refleksiju un spēju uztvert savu lomu sabiedrībā (OECD „Learning Compass 2030”). Pašreizējo globālo satricinājumu kontekstā mūsu sabiedrība arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar zemu uzticēšanos demokrātiskajām vērtībām un procesiem, piederības sajūtas trūkumu vietējai kopienai un valstij un nepietiekamu jauniešu līdzdalību sabiedriskajos procesos.
Nereti pilsoniskā līdzdalība bērniem un jauniešiem tiek pasniegta kā viņu pienākums un „pareizā rīcība” pieaugušo pārvaldītā pasaulē, nevis tiesības. Taču cilvēktiesības ir cieņpilna attieksme un rūpes par līdzcilvēku, un tas sākas skolā, klasē un rotaļlaukumā. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir palīdzēt bērniem un jauniešiem apzināties savas rīcības un lēmumu ietekmi uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Lai tas notiktu, ir nepieciešams nodrošināt mērķtiecīgu un kvalitatīvu atbalstu pedagogiem, attīstot viņu spēju jēgpilni un sistemātiski integrēt kultūras norises izglītības procesā un nostiprinot skolēnu prasmes reflektēt, diskutēt un rīkoties pilsoniski aktīvi.
Kultūras un izglītības nozaru eksperti izvērtēs programmas „Latvijas skolas soma” piedāvājumā esošās kultūras norises ar visaugstāko potenciālu rosināt pilsonisko līdzdalību un 2026. gada rudenī projektā tiks aicinātas pieteikties vispārizglītojošās skolas un profesionālās izglītības iestādes no visas Latvijas. Atlasot projekta dalībskolas, tiks ņemts vērā reģionālais pārklājums, dažādi izglītības iestāžu tipi ar atšķirīgu skolēnu skaitu, sociālekonomiskais fons un pieredze kultūras līdzdalībā. Šāda pieeja nodrošinās, ka projektā pārstāvētas dažādas kopienas un skolēnu grupas ar atšķirīgām vajadzībām un iespējām, tostarp mazāk aizsargātās grupas.
Skolas aktualizēs savā kopienā esošus problēmjautājumus, kas prasa aktīvāku pilsonisko līdzdalību, piemeklēs atbilstoša satura kultūras norisi un meklēs ceļus situācijas uzlabošanai. Iedvesmojoties no projekta ietvaros pieredzētajām kultūras norisēm, skolu komandas sadarbībā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un kultūras profesionāļiem organizēs atbilstošas aktivitātes skolā vai savā kopienā, lai ne tikai meklētu ceļus identificēto problēmu risināšanai, bet arī mazinātu riskus jaunu līdzīgu situāciju iespējamībai.
Projekta gaitā skolotājiem būs iespēja profesionāli pilnveidoties un kopā ar skolēniem izmēģināt jaunās zināšanas praksē. Gūtā pieredze un secinājumi tiks fiksēti un iekļauti metodiskajos materiālos, kļūstot par palīgu jebkuram Latvijas skolotājam, kultūras profesionālim un nevalstisko organizāciju pārstāvim.
Pēc četriem kopīga darba gadiem vismaz 20 izglītības iestādes no 20 pašvaldībām būs saņēmušas ilgstošu profesionālu atbalstu un pilnveidojušas prasmi izmantot profesionālās mākslas un kultūras norises kā resursu pilsoniskās līdzdalības veicināšanā. Lai nostiprinātu jaunās prasmes, jau projekta ietvaros šīs skolas darbosies kā atbalsts kolēģiem vēl vismaz 20 citās izglītības iestādēs. Plānots, ka kopumā projektā piedalīsies vismaz 200 pedagogi un vismaz 5 000 skolēni.
Piešķirtais Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējums (ESF+) sniedz unikālu iespēju ieviest mērķtiecīgus un uz ilgtspēju vērstus risinājumus. Projekta komanda uzsāk darbu ar apņemšanos izmantot šo iespēju maksimāli efektīvi, nodrošinot reālu un noturīgu pienesumu sabiedrības saliedētībai, demokrātijas stiprināšanai un vienlīdzīgai kultūras pieejamībai visā Latvijā, nostiprinot kultūras norišu kā pilsoniskās līdzdalības veicināšanas instrumenta izmantošanu, kā arī stiprinot izglītības un kultūras sektoru sadarbību.
Projekts 4.2.3.3/1/25/I/002 „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem un tiek īstenots no 2025. gada 7. maija līdz 2029. gada 31. decembrim.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 758 911 EUR, no kurām 1 495 074 EUR ir Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējums, bet 263 837 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums.
Papildu informācija: Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” un ESF+ projekta „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166
Kadrs no dokumentālās filmas „Baltie zvani”, 1961. Nacionālā kino centra krājums.
2025. gada 26. novembrī plkst. 12.00–13.30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) cikla „Senioru trešdienas” tikšanās ietvaros aicinām iepazīt LNB Audiovizuālo lasītavu. Pasākumā laikā Audiovizuālā krājuma eksperts Arnis Kalniņš iepazīstinās ar krājuma izlasi, kas veltīta Latvijas Radio 100. jubilejai, pastāstīs, kādas iespējas ir Audiovizuālajā lasītavā un kā neapjukt plašajā piedāvājumu klāstā. Varēs iepazīt dažādu formātu audio klausīšanās iespējas un izmēģināt, kā ekspertu ieteiktās vai grūti atrodamās filmas noskatīties, ērti iekārtojoties kādā no sešām lasītavas kabīnēm. Lai gan filmu „Baltie zvani” (1961) var noskatīties Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv, tiks parādīta iespēja izmantot arī citus veidus, šoreiz no „Latvijas filmu izlases” apjomīgās filmu kolekcijas DVD formātā. Filma ļauj aizceļot pagātnē, atcerēties un salīdzināt, kā ir mainījusies Rīgas pilsēta.
Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.
Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus. 2025. gadā visas „Senioru trešdienas” ļauj no dažādiem skatupunktiem iepazīt Latvijas kultūras kanona (kulturaskanons.lv) vērtības.
LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Novembris ir valsts svētku, kā arī Latvijas Radio kora dzimšanas mēnesis. Radies globālo laikmetu un ideoloģiju sadursmju laikā, 1940. gada 1. novembrī koris diriģenta Teodora Kalniņa vadībā pie Radiofona mikrofoniem dziedāja savu pirmo pilnvērtīgo programmu, kas sastāvēja no Latviešu tautasdziesmu apdarēm. Šodien koris sastāv no 24 profesionāliem mūziķiem. Sasniedzis slavas virsotnes pasaulē, tas kļuvis par spilgtu mūsdienu Latvijas kultūras simbolu. Latvijas Radio koris ir vairāku Latvijas Lielās mūzikas balvu laureāts, vienīgais mūzikas kolektīvs Latvijā, kas saņēmis prestižās „Grammy”, „Gramophone” un „ICMA” balvas.
Savu jubilejas mēnesi Latvijas Radio koris ieskandēs 6. novembrī Rīgā un 8. novembrī Rēzeknes koncertzālē „GORS”, koncertos „Arvo Perts. Jubilejas koncerts” pirmatskaņojot Latvijā apjomīgāko pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta vokālo darbu „Kanon pokajanen”. Darbs rakstīts senajā baznīcslāvu valodā, aicina uz grēku nožēlu. Arvo Perta mūzika apvieno dziļu askētisku skaistumu ar garīgu spēku un meditatīvu klusumu. Grēku nožēlas tēma šajā skaņdarbā nav tikai reliģiska vai vēsturiska. Tā kļūst par eksistenciālu nepieciešamību – par iespēju atzīt cilvēcību pašā dziļākajā nozīmē, piedzīvot un meklēt piedošanu mūsdienu pasaulē. Šī mūzika ir ne vien lūgšana, bet arī aicinājums – dzirdēt vienam otru, sevi un pasauli ap mums.
Valsts svētku nedēļā Sigvarda Kļavas vadībā 15. novembrī Latvijas Radio koris ar Mārtiņa Brauna mūzikas programmu „Saule. Pērkons. Latvija” uzstāsies Smiltenes Kultūras centrā. Koncerta programmu savulaik sadarbībā ar Latvijas Radio kori un Sigvardu Kļavu sastādījis pats Mārtiņš Brauns, tā ir kā apliecinājums dzīvei, tēvzemei un gara spēkam – ar elektrizējošu enerģiju un Mārtiņa Brauna mūzikai tik raksturīgo romantisma, dramatisma un poproka devu.
22. novembrī koris viesosies Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē ar koncertuzvedumu „Stabules sapnis”. Uzvedumā stāstnieka lomā iejutīsies aktieris Mārtiņš Vilsons. Koncertuzveduma centrā – latviešu klasiķis Emīls Dārziņš, kuram šogad apritētu 150 gadu, viņa skaistākās solo un kora dziesmas, caur kurām tiek līdzībās atklāts komponista mūžs, personība, mīlestība pret savu dzimteni Latviju. Stāsta pamatā Hermaņa Heses pasaka „Stabules sapnis”, kā arī latviešu dzejnieku dzeja.
Savas 85. jubilejas mēnesi Latvijas Radio koris noslēgs Mūzikas namā „Daile” – vienīgajā koncertuzveduma „Vecais Tīss. Vilkatis” izrādē, 29. novembrī. Koncertuzvedums veidots pēc patiesu notikumu motīviem, par pamatu ņemot kādu vairāk kā 300 gadu senu Cēsu apriņķa tiesas prāvas tekstu. Tīss no Kniediņiem bijis vietējiem pazīstams kā dziednieks un mistiķis, pats sevi viņš sauc par „Dieva suni” un atklāj savu uzdevumu – nodrošināt balansu starp smalko un fizisko pasauli. Uzveduma idejas autors – Kaspars Putniņš, režija – Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Inga Ungure (Tropa), balss – Guna Zariņa, Friča Kalveļa dzīvā videomāksla līdzās elektronikas partitūrai un Matīsa Čudara ģitārai. Koncertuzvedumā skanēs komponistu Matīsa Čudara un Mārtiņa Viļuma oriģināldarbi, kā arī latviešu tautasdziesmas.
Informāciju sagatavoja:
Maija Klotiņa
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Radio koris
Tālrunis: +371 26602268
E-pasts: maija.klotina@radiokoris.lv
Biedrības „ISSP” darbnīca „Radošā fotogrāfijas laboratorija”. Foto: Sandija Veikša.
2025. gada 4. novembrī Rīgas 40. vidusskolā notiks Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” 2025. gada konkursā atbalstīto norišu parādīšana. Jaunās kultūras norises sastaps savu mērķauditoriju – bērnus, jauniešus, kā arī viņu skolotājus reālā skolas vidē, lai to veidotāji varētu uzklausīt auditorijas reakcijas, vērtējumu un ieteikumus.
Kultūras norises pirms iekļaušanas kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” piedāvājumā skatīsies un atgriezenisko saiti to veidotājiem sniegs kultūras nozares profesionāļi, kas piedalījušies konkursa pieteikumu izvērtēšanā šā gada februārī, kā arī programmas „Latvijas skolas soma” pārstāvji, skolēni un skolotāji.
Pieredzējuši profesionāļi sniegs savus novērojumus un ieteikumus par katras norises māksliniecisko kvalitāti, satura un formas atbilstību izvēlētajai mērķauditorijai, satura/vēstījuma aktualitāti, t. sk. tēmas nozīmīgumu skolēniem, tās mūsdienīgumu, kā arī to, vai norise rosina domāt un sarunāties par personiski un sabiedriski aktuāliem jautājumiem. Tā kā galvenā norises mērķauditorija nākotnē būs skolēni, arī viņi tiks aicināti izteikt un pamatot savu vērtējumu.
4. novembrī notiks skate, kurā savu veikumu atrādīs „Mītavas Neatkarīgais teātris” ar izrādi „Soliņš un miskaste”, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ar skaņas un dizaina darbnīcu, SIA „fon Films” ar interaktīvo humora darbnīcu jauniešiem „Besī”, Ventspils muzejs ar muzejpedagoģisko nodarbību „Kad izlidos putniņš? Ventspils fotovēsture” un Rīgas Ebreju kopiena ar muzejpedagoģisko nodarbību „Meiteņu stāsti par dzīvi un holokaustu”.
Šī gada konkursā tika atbalstīta vēl virknes kultūras norišu izveidošana, kuru izrādīšana notiks pašu mājās vai atbilstoši mākslinieku vajadzībām īpaši piemeklētās telpās vai datumos. Tā tiks vērtēta biedrības „Tuvumi” izrādes „Labra nams” pielāgotā versija skolām (datums tiks precizēts), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstrādātā muzejpedagoģiskā nodarbība „Darbnīca „Baltars” un mūsdienu dizains” (datums tiks precizēts), SIA „Versijas” cikla „Iepazīsties – komponists, opera, laikmets” koncertlekcija „Bizē. Karmena” (29. oktobrī bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils”) un orķestra „Rīga” koncertcikla „Nāc, ieklausies orķestrī „Rīga”!” koncerts „Sniega stāsti” (4. un 5. decembrī VEF Kultūras pilī).
2025. gada konkursā tika atbalstīti 15 projektu pieteikumi. Vairākas kultūras norises jau saņēmušas pozitīvu vērtējumu un ir pieejamas skolēnu auditorijai: teātra trupas „Kvadrifrons” izrāde „Viss, kas nav saskatāms”, Dirty Deal Teatro izrāde „Kad Tu būsi mājās?”, biedrības „ISSP” darbnīca „Radošā fotogrāfijas laboratorija”, orķestra „Rīga” koncertcikla „Nāc, ieklausies orķestrī „Rīga”!” koncerts „Muzikālais riču raču”, Rīgas cirka laikmetīgā cirka izrāde „Aizbēgt līdzi cirkam”, Cēsu Mazā teātra izrāde „Nepiederošiem ieeja aizliegta” un Mākslas izglītības centra „Trīs krāsas” darbnīca „Skaistums, funkcija un kultūra satiekas Dailes teātra skvērā”.
„Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalsts ir īpaši svarīgs jaunu kultūras norišu veidošanai bērnu un jauniešu auditorijai, jo ļauj iedziļināties iecerētās mērķgrupas interesēs un vajadzībās un īstenot drosmīgas radošās idejas vai pieejas. Kopš 2017. gada, kad norisinājās pirmais šīs mērķprogrammas konkurss, radītas daudzas skolēnu iemīļotas kultūras norises. Šogad atjaunojam Covid-19 laikā pārrauto tradīciju atrādīt mērķauditorijai jaunradītās norises pirms iekļaušanas programmas „Latvijas skolas soma” piedāvājumā. Programmas vārdā esmu ļoti pateicīga Rīgas 40. vidusskolas direktorei Jeļenai Vediščevai par atsaucību, ieinteresētību sadarboties un vēlmi izmantot katru iespēju sekmēt savu skolēnu sastapšanos ar brīnišķīgo Latvijas kultūru,“ stāsta programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.
2025. gada konkursā pieteikumus vērtēja VKKF ekspertu komisija: teātra kritiķe, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Kitija Balcare, rakstniece un Liepājas teātra dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātā docētāja, MIKC NMV Emīla Dārziņa Mūzikas skolas un Rīgas doma kora skolas mūzikas vēstures pedagoģe, Latvijas Radio 3 raidījumu veidotāja, kā arī ar mūzikas nozari saistītu pasākumu lektore, Lielās mūzikas balvas žūrijas locekle (2020–2024) Iveta Grunde, LNKC programmas „Latvijas skolas soma” eksperts satura un metodikas jautājumos Aleksandrs Kabakovs, Brocēnu vidusskolas skolotāja un pedagogu tālākizglītotāja Laura Miķelsone un dizainere un māksliniece, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas skolotāja Guna Poga. Komisijas priekšsēdētāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) programmas „Latvijas skolas soma” nodaļas vadītāja Aija Tūna.
Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Plašāk par kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”:
Papildu informācijai: Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166
Ieviešanas vadlīnijas sākas ar šādu atziņu: „Kultūra un māksla ir neatņemama daļa no iekļaujošas, taisnīgas un kvalitatīvas izglītības. Tās veicina radošumu, kritisko domāšanu un cieņu pret kultūras daudzveidību, dodot iespēju izglītojamajiem nozīmīgi iesaistīties pasaulē un veidot taisnīgāku, ilgtspējīgāku un mierpilnāku sabiedrību”.
Dokumentā uzsvērts, ka vienlīdzīga piekļuve kultūras un mākslas izglītībai ir cilvēktiesību un sabiedrības labklājības viens no centrālajiem jautājumiem. Pasaulē daudziem bērniem un jauniešiem joprojām šāda piekļuve ir liegta vai ierobežota – īpaši tiem, kas dzīvo attālos vai sociāli mazāk aizsargātos reģionos. Šī iemesla dēļ „Latvijas skolas soma” atzīta par piemēru, kā valsts līmenī iespējams nodrošināt kultūras pieejamību kā tiesības, nevis privilēģiju.
„UNESCO atzinība apliecina, ka mūsu pieeja – ilgtermiņa strukturēta un cieša sadarbība starp skolām, māksliniekiem un kultūras institūcijām, lai padarītu kultūru pieejamu ikvienam skolēnam – ir kļuvusi par paraugu pasaules līmenī,” uzsver programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna.
Papildus jauniegūtajam atzinumam pēdējo gadu laikā programmas „Latvijas skolas soma” eksperti aktīvi iesaistījušies UNESCO Kultūras un mākslas izglītības ietvardokumenta izstrādes, tulkošanas un ieviešanas procesos, veicinot Latvijas redzamību Eiropas un pasaules līmenī. Tāpat eksperti piedalījušies Eiropas observatoriju tīkla mākslas un kultūras izglītības jomā (ENO) sanāksmē, kur apspriesta kultūras izpratnes un izpausmes koncepcija un tās piemērošana nacionālajā līmenī, kā arī Eiropas politikas veidotāju, ierēdņu un akadēmiķu, kas darbojas kultūras un mākslas izglītības jomā, neformālā tīkla „ACEnet” diskusijās par to, kā mākslas un kultūras izglītība var stiprināt mieru un ilgtspējīgu sabiedrību.
Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Papildu informācija: Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166
Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina skolotājus 2025. gada 17. oktobrī plkst. 16.00 uz tiešsaistes semināru Zoom platformā par Latvijas kultūras kanona konkursa norisi un sagatavošanos konkursa 1. kārtai, kas no 24. līdz 28. novembra notiks Latvijas reģionos.
Seminārā ar skolotājiem tiksies konkursa idejas autore un kuratore, LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe un projekta vadītāja, izrāžu un pasākumu producente Elza Strazdiņa.
Reģistrēties semināram iespējams, aizpildot tiešsaistes reģistrācijas FORMU līdz 17. oktobra plkst. 10.00.
Latvijas Kultūras akadēmija izsludina Latvijas kultūras kanona konkursu 10.–12. klašu skolēniem „Latvijas kultūras kanons jauniešu pieredzē: autentisks vai dekoratīvs?” un aicina izgaismot mazāk pamanītas, bet jauniešiem personiski nozīmīgas kultūras prakses un vērtības.
Lai pieteiktos konkursam, līdz 2025. gada 14. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma FORMA.
Dainu tēvam Krišjānim Baronam 31. oktobrī – 190. Siguldas novadā oktobris ir Krišjāņa Barona laiks, kad aicinām pieminēt un godināt mūsu Dainu tēvu, kurš ir visu laiku ievērojamākā Latvijas personība. Krišjānis Barons un viņa mūža darbs „Latvju dainas” ir Dainu kalna idejas pamatakmens – pateicoties Krišjāņa Barona paveiktajam darbam, mums ļauts ielūkoties senā pasaulē un Dainu kalns ir kļuvis par atslēgu, kura palīdz to atvērt. Radīts 1985. gadā, tuvojoties Krišjāņa Barona 150. jubilejai. Dainu kalna izveide bija veids, kā mainīt Latviju, radīt vietu, kurā vēstīt par latviešu tautas bagātību, veicinot nācijas pašapziņu.
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Imanta Ziedoņa muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi un Krišjāņa Barona dzimtas māju „Dainas” īpašniekiem oktobrī aicina uz daudzveidīgiem pasākumiem.
Krišjānis Barons sava mūža pēdējo vasaru 1922. gadā pavadījis Gaujas senielejā – „Dainās”, bieži vien pastaigājoties pa Turaidas takām, tādēļ viens no pasākumiem būs pastaiga.
11. oktobrī no plkst. 13.00 līdz 14.30 – pastaiga Dainu kalnā „Dainu kalna un Induļa Ojāra Rankas skulptūru unikalitāte šodienas acīm”. Sarunas vada Arta Vārpa, mākslas zinātniece, LNMM Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja, un Ilze Egle – māksliniece, tēlnieka Induļa Ojāra Rankas meita.
14. oktobrī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona mājās „Dainas” – Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” kora klases audzēkņu muzikāla pēcpusdiena „Dainas skan”, piedalās arī 3.–8. klašu koris „Sadziedam” un 1.–2. klašu vokālais ansamblis, stāstniece – mājas saimniece Līga Barone.
18. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 18.00 pārgājiens, veltīts Krišjānim Baronam. Maršruts: Sigulda, K. Barona piemineklis, „Dainas”. Talka K. Barona takā, bet noslēgums Dainu kalnā kopā ar tradicionālās dziedāšanas grupu „Saucējas” un folkloristi Aigu Auziņu.
31. oktobrī plkst.10.00 tradicionālais rīts ar tautasdziesmu pie K. Barona pieminekļa Siguldā.
Viena no Krišjāņa Barona darbības šķautnēm ir skolotājs, tādēļ Turaidas muzejrezervātā patlaban top jauna izglītības programma nozīmīgākajai mērķauditorijai – jauniešiem. Dainu kalns jaunā spēlē „Tautasdziesmu kods” oktobra pirmajā dienā skolēniem palīdzēja ieskatīties lielākajā mūsu tautas bagātībā – tautasdziesmu pasaulē. Siguldas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolēni un latviešu valodas skolotāja Iveta Celmiņa Dainu kalnā izmēģināja jauno, interaktīvo izglītības programmu „Tautasdziesmu kods”, kurā integrēti izlaušanās spēles elementi. Meklējot un risinot uzdevumus, kuri ieslēpti tautasdziesmās, jauniešiem bija iespējams uzzināt vēstījumu par tautasdziesmās ietverto pasaules lietu kārtību un vērtību sistēmu – iepazīt seno gadskārtu ritu, cilvēka mūža godus, ieskatīties tēlnieka Induļa Rankas skulptūrās, kuras veidotas no Latvijā rastiem laukakmeņiem. Ideja par šādas programmas nepieciešamību Turaidas muzejam jau bija sen, tā īstenojusies sadarbībā ar Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” izglītības iniciatīvu „Ziedoņa klase”. Jaunieši atzina, ka norise būtu piemērota arī pieaugušajiem, tostarp – ģimenēm ar bērniem un darbavietu saliedēšanas pasākumiem.
Informāciju sagatavoja:
Sandra Ķirule
Komunikācijas un izglītojošā darba sadarbības projektu vadītāja
Turaidas muzejrezervāts
E-pasts: sandra.kirule@tmr.gov.lv
Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases jaunieši Dainu kalnā. Foto: Edgars Semanis.
2025. gada 23. septembrī Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases 18 jaunieši kopā ar vēstures skolotāju Inesi Bergu kļuva par Dainu kalna pētniekiem, lai aprobētu jauno pilsoniskās līdzdalības programmu „Dainu kalns – vieta līdzdalībai”.
Dainu kalns ir dabas ainavas, kultūras mantojuma un mākslas sinerģija vienotā vidē, – vieta, kurā latviešu tautasdziesma kļuvusi par šīs vides sastāvdaļu. Dainu kalns ir latviešu pils – latviskā spēka daļa līdztekus viduslaiku pilij un muižai. Brīvdabas ekspozīcija paver plašas iespējas apkārtējās vides uztverei, izmantojot visas cilvēkam pieejamās maņas. Skolotāji muzeja veiktajās aptaujās norādījuši, ka skolēniem būtu ļoti nepieciešamas programmas, iesaistot jauniešus līdzdalībai. Jaunās programmas mērķis ir veidot aktīvu dialogu ar jauniešiem, radot intelektuālu aktivitāti – panākt, lai domā līdzi, rosināt plašākai tēmas izziņai.
Kāds bija 1985. gads – laiks, kad pirms 40 gadiem dzima Dainu kalns? Imants Ziedonis ar Imantu Kalniņu sacer dziesmu „Ļeņinam”, Eduards Pāvuls Ļeņina lomā Mihaila Šatrova lugā „Zili zirgi sarkanā pļavā” uz Dailes teātra skatuves, 13. oktobrī atklāj memoriālu Uzvaras parkā Rīgā, jau 6. gadu turpinās karš Afganistānā, „Mikrofona aptaujā” piedalās 30 dziesmas, – par tām nobalso 59 473 klausītāju un uzvar Zigmara Liepiņa dziesma ar tautasdziesmas vārdiem „Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”. Dziesma veltīta karavīriem, kuri piespiedu kārtā tiek nosūtīti karā uz Afganistānu. 6. jūlijā notiek rokgrupas „Pērkons” koncerts Ogrē – „Balāde par gulbi” kļūst par dumpinieciskās jaunatnes simbolu, – tam sekoja paraugprāva, bet 7. jūlijā Turaidā tiek atklāts Dainu kalns, un dzejnieks Jānis Peters atklāšanas brīdī teic: „Tik augstā kalnā latviešu tautasdziesma visos šajos gadsimtos vēl nav gavilējusi. Mūsu tautas gandarījuma kalnā.”
Skolēni tiks rosināti apdomāt jautājumus par svarīgajiem, mūžsenajiem eksistenciālajiem jautājumiem un saprast, ko gribētu pajautāt tiem senajiem lībiešiem, kuri kādreiz apdzīvojuši šo kalnu, dainu tēvam Krišjānim Baronam, skulptūru autoram Indulim Rankam. Raksturojot tēlnieka Induļa Rankas daiļradi, mākslas zinātniece Rūta Čaupova lieto terminu „akmenīgums”. Kā raksturot sajūtas, kādas rodas, pieskaroties skulptūrām? Kāds ir akmens? Ko saskata Spīdola? Kādam ir jābūt mūsdienu līderim? Uz šiem un citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes programmā „Dainu kalns – vieta līdzdalībai”, jo tas, kāda būs Dainu kalna rītdiena, ir atkarīgs arī no tiem, kuri patlaban vēl sēž skolas solā!
Temats: sociālās attiecības un identitāte. Apguves mērķis: veicināta piederības sajūta un pārliecība, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises sabiedrībā. Pētāmais jautājums – Dainu kalna identitāte un nākotnes attīstības vīzija, iesaistot jauniešus līdzdalībai. 1. daļā vides izpēte Dainu kalnā, izpētes fiksācija darba lapā. 2. daļa Turaidas muzejrezervāta magazīnā. Video, jautājumu un atbilžu sesija „Ko Tu jau zini par Dainu kalnu?”. Darbs grupās – domu kartes, dialoga metode. Noslēgumā prezentācijas – Dainu kalna nākotnes attīstības vīzijas, refleksijas, secinājumi.
Mācību priekšmets – sociālās zinības un vēsture, vēsture I, sociālās zinātnes un vēsture II. Temats: sociālās attiecības un identitāte. Temata apguves mērķis: risinot dažādas problēmsituācijas, nostiprināt izpratni par ētiskas rīcības un tiesiskuma ievērošanas nepieciešamību, lai veidotu pozitīvas un savstarpēji labvēlīgas attiecības sabiedrībā
Tiekamies Turaidā – no dabas atklājumiem līdz tūkstošgadu kultūras dziļumiem!
Norises apmeklējumu Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 „STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” sadarbības partneru izglītības iestādēm finansē Eiropas Sociālais fonds Plus un Latvijas valsts.
Informāciju sagatavoja:
Sandra Ķirule
Komunikācijas un izglītības nodaļas sadarbības projektu vadītāja
Turaidas muzejrezervāts
E-pasts: sandra.kirule@tmr.gov.lv
Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) izsludina Latvijas kultūras kanona konkursu 10.–12. klašu skolēniem „Latvijas kultūras kanons jauniešu pieredzē: autentisks vai dekoratīvs?” un aicina izgaismot mazāk pamanītas, bet jauniešiem personiski nozīmīgas kultūras prakses un vērtības. Lai pieteiktos konkursam, līdz 2025. gada 14. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma ŠEIT.
Lai attīstītu diskusiju par mūsdienu jauniešu kultūras vērtībām un to kanonizācijas iespēju pieredzi, kā arī motivētu jauniešus apzināti reflektēt par personiski nozīmīgām kultūras praksēm, šī gada konkursa uzdevums skolēniem būs radīt pašiem savu oriģinālu kultūras kanonu.
Šogad konkursa dalībnieki aicināti iepazīt kultūras kanonu kā sava laikmeta vērtību kopumu un salīdzināt to ar mūsdienu jauniešu vērtībām. Konkursa finālā skolēni radīs „Ceļa karti” 2026. gada jauniešu kultūras kanona izveidei, kas ietver piecu soļu aprakstu: (kultūras vērtības) „Neredzamība”, „Redzamība”, „Dialogs”, „Atzīšana” un „Kanonizācija”.
Konkursa pirmā kārta Latvijas reģionos notiks no 2025. gada 24. līdz 28. novembrim, un tajā skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta kultūras kanonā iekļautās kultūras un dabas vērtības un to raksturīgākās iezīmes, iepazīst ar tām saistīto kultūras kontekstu un sagatavojas erudīcijas spēlei par šīm vērtībām. Skolēnu uzdevums ir diskusijas un dialoga ceļā izvēlēties pašiem ļoti svarīgu, bet citiem, iespējams, nezināmu un nenovērtētu kultūras artefaktu vai personību, kuru gribētu redzēt kā Jauniešu kultūras kanona daļu. Gatavojoties konkursa pirmajai kārtai, skolēnu komandas sagatavo prezentāciju, kurā skolēni apraksta izvēlēto vērtību, argumentē, kāpēc tā ir nozīmīga komandas pārstāvjiem un atbilst potenciālā Jauniešu kultūras kanona vērtībai, kā arī min iespējamos iemeslus, kāpēc tā nav atzīta citās sociālajās grupās.
2025. gada 17. oktobrī plkst. 16.00 tiešsaistē norisināsies informatīvs seminārs skolotājiem par konkursa uzdevumu un nolikumu, kurā konkursa organizatori sniegs atbildes uz dalībnieku jautājumiem.
Otrajā kārtā, kas norisināsies 2026. gada 16. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora profesionāļiem, kultūras mantojuma, tostarp digitālā kultūras mantojuma ekspertiem un jauniešu līdzdalības prakšu pētniekiem dalīsies pieredzē par to, kā notiek daudzveidīgu kultūras vērtību kanonizācijas un pārmantošanas process jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstības apstākļos. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.
Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2026. gada 6. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā @kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.
2025./2026. mācību gadā Latvijas Kultūras akadēmija jau četrpadsmito gadu rīko Kultūras kanona konkursu Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu skolēniem. Tas organizēts, lai nodrošinātu skolu jaunatnes līdzdalību kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, radītu priekšnoteikumus Latvijas kultūras mantojuma integrācijai skolēnu ikdienas dzīves praksēs, izmantojot arī digitālās vides iespējas, attīstītu skolēnos apziņu par kultūras un dabas mantojumu kā kopīgu resursu, radošu spēju un inovāciju avotu.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un tā kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Valsts izglītības attīstības aģentūru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. 2025./2026. gada konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts pētījumu programmas „Izglītība” projekta „Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē (UNFRAMED)” (Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/6-0002) īstenotājiem.
Papildu informācija:
Elza Strazdiņa
Projekta „Kultūras kanona konkurss” vadītāja
E-pasts: elza.strazdina@lka.edu.lv
