Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz vasaras sezonas atklāšanu 1. maijā no 12.00 līdz 14.00. Arī šogad muzejā pēc garā ziemas miega apmeklētājiem tiek atvērtas ēkas, sētās atgriežas rosīgie amatnieki, dārzus sāk piepildīt pirmie asniņi un ziedi, bet mežus putnu treļļi. Šajā vasarā īpaši godināsim 1819. gadā celto divtelpu klēti, kura kopš 1971. gada atrodas muzeja lībiešu zvejnieka-zemkopja sētā „Dēliņi” un svin savu divsimto dzimšanas dienu.
Godinot klētiņu un tās izcelsmi, sezonas atklāšanas pasākums muzejā šogad noritēs lībiešu kultūras noskaņās. Svinības muzeja lībiešu sētā sāksim ar Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” muzikālo priekšnesumu lībiešu valodā. Kad dziesmas būs nodziedātas un šī gada gaviļniece – lībiešu zvejnieka-zemkopja sēta – apskatīta, muzeja vēsturniece Īrisa Priedīte visiem interesentiem pastāstīs vairāk par lībiešu sētas veidošanos un dažādām lībiešu materiālās kultūras liecībām Brīvdabas muzejā. Pasākuma viesus sveiks arī Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite.
Svinību laikā parūpēsimies arī par gardēžiem – lībiešu mājas saimniece cienās viesus ar dažādiem lībiešu cienastiem.
Kārļa Skalbes (1879–1945) pasakas ir viena no raksturīgākajām 20. gadsimta sākuma latviskās identitātes zīmēm un kritērijiem. Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, kā arī noliedz vardarbību un naidu.
Latvijas kultūras kanona stunda Salaspils 2. vidusskolas 12. klasē
Latvijas Nacionālā bibliotēka skolēniem un citiem interesentiem piedāvā bezmaksas nodarbības, kurās tiek sniegts ieskats Latvijas kultūras kanonā.
Nodarbība 5.−12. klašu skolēniem „Latvijas kultūras kanona stunda”
Nodarbība var notikt gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, gan ikvienā Latvijas izglītības un kultūras iestādē. Nodarbība izstrādāta, lai tā iekļautos mācību procesā un to var īstenot vienas mācību stundas laikā.
Nodarbība vidusskolēniem „Tīkloties kultūras kanonā”
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” izglītojošās programmas praktiskās nodarbības dalībnieki papildina zināšanas un meklē kopsakarības kultūras vēstures procesos, iepazīstot ekspozīciju no tajā ietverto Latvijas kultūras kanona vērtību skatpunkta.
Lekcija vidusskolniekiem „Kāpēc man zināt Latvijas kultūras kanonu?”
Lekcija sniedz ieskatu Latvijas kultūras kanonā, rosina pārdomāt, kas ir kultūras vērtības viņu ikdienā un kas katram pašam kopīgs ar Latvijas kultūras kanona sarakstu. Lekcijas laikā dalībnieki aplūko dažādus izdevumus, kas atspoguļo kanoniskās vērtības.
Atgādinām, ka ikviens var organizēt ar Latvijas kultūras kanonu saistītas norises savā izglītības iestādē, ne tikai izmantojot esošo radošo darbnīcu piedāvājumu, bet vienojoties ar mums par vēlamo formu un saturu.
Vairāk par izglītojošo programmu var uzzināt ŠEIT.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Kultūras kanons” koordinatore
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Alfrēds Kalniņš (1879–1951) pieder pie pirmajiem latviešu komponistiem, kurš nopietni pievērsies operas un baleta žanram, viņa klaviermūziku ar lielu prieku spēlē latviešu pianisti, viņš izpaudies dažādos simfoniskās mūzikas žanros, pats būdams ērģelnieks, rakstījis skaņdarbus ērģelēm, tomēr komponista daiļrades pamatžanrs ir vokālā kamermūzika.
2019. gada 4. februārī no plkst. 10.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Administrācijas zālē (Rīgā, Bonaventuras ielā 10) visas dienas garumā notiks Gadskārtējā zinātniskā konference. Konferences apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunākās aktualitātes etnogrāfijā, zinātniskajā restaurācijā un vēstures pētniecībā.
25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konkursa skolu jaunatnei „Latvijas kultūras kanons manā skolas somā” fināls.
Finālā piedalījās 18 skolu komandas, kas pārliecinoši sevi parādīja konkursa pirmajā kārtā: Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Ogres tehnikums, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Aizputes vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija un Majoru vidusskola, Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija, Rīgas Vakara ģimnāzija un Rīgas Juglas vidusskola.
Tiekoties konkursa finālā, skolēnu komandas izstrādāja saturu pasākumam, kurā paredzēts popularizēt skolēniem saistošu kultūras mantojuma elementu, izmantojot mūsdienīgas kultūras izpausmes un komunikācijas veidus. Ja pirmajā konkursa kārtā, skolēni iepazinās un vērtēja kultūras notikumu piedāvājumu, tad finālā jaunieši paši iejutās pasākuma veidotāja lomā, izstrādājot to no idejas līdz pat tehniskajai norisei.
Konkursā 1. vietu, LNB galveno balvu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja specbalvu ieguva Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Specbalvas no LNB, Kultūras ministrijas un Brain Games ieguva Ogres tehnikums, specbalvu no Latvijas Nacionālā kultūras centra – Tilžas vidusskola, specbalvu no UNESCO – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, kā arī specbalvu no Valsts izglītības satura centra – Brocēnu vidusskola.
Latvijas kultūras kanona konkursu organizē LKA sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, LNB, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.
Fināla norisi atbalstīja Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, izdevniecība „Neputns”, „Gardu muti”, „Brain Games”, „TipOff”, „Laima”, „Sēklu muss” un SIA „Pērnes L”.
2019. gada 25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) plkst. 10.30 notiks Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas kultūras kanona konkursa 2018./2019. vidusskolēniem „Kultūras kanons manā skolas somā” fināls. Ikgadējā konkursa mērķis ir paplašināt skolu jauniešu kultūras pieredzi un padziļināt izpratni par Latvijas kultūras vērtībām. Finālā tiksies 20 labākās skolu komandas no visiem Latvijas reģioniem, to atklās LKA rektore Rūta Muktupāvela, Kultūras ministrijas Latvijas valsts Simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas „Latvijas Skolas soma” vadītāja Aija Tūna, LKA prorektore zinātniskajā darbā un Latvijas kultūras kanona konkursa idejas autore un kuratore Anda Laķe, kā arī LNB Speciālo krājuma departamenta vadītāja Dagnija Baltiņa.
Fināla uzdevums ir izstrādāt kultūras mantojuma vērtībās balstīta kultūras pasākuma koncepciju. Skolēnu komandas izstrādās saturu pasākumam, kurā paredzēts popularizēt skolēniem saistošu kultūras mantojuma elementu, izmantojot mūsdienīgas kultūras izpausmes un komunikācijas veidus. Ja pirmajā konkursa kārtā, skolēni iepazinās un vērtēja kultūras notikumu piedāvājumu, tad finālā jaunieši paši iejutīsies pasākuma veidotāja lomā, izstrādājot to no idejas līdz pat tehniskajai norisei. Plānotais kultūras pasākums var būt izrāde, izstāde, filma, koncerts, plenērs, seminārs, starpdisciplinārs kultūras notikums vai kāds cits notikums. Jauniešu plānotā pasākuma koncepcijai jābūt reālai un īstenojamai, ietverot gan pasākuma māksliniecisko ideju un satura aprakstu, gan pasākuma menedžmenta / producēšanas galvenos parametrus.
Finālā piedalīsies 20 skolu komandas, kas pārliecinoši sevi parādīja konkursa pirmajā kārtā:
Latgales reģions – Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola un Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola
Vidzemes reģions – Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija un Ogres tehnikums
Kurzemes reģions – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Aizputes vidusskola un Ventspils 4. vidusskola
Zemgales reģions – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija un Majoru vidusskola
Rīgas reģions – Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija, Rīgas Vakara ģimnāzija un Rīgas Juglas vidusskola.
Finālā komandu sagatavotos darbus vērtēs „Brain Games” valdes priekšsēdētājs, dibinātājs Egils Grasmanis, LKA Radošās darbības centra jaunrades projektu koordinators, režisors Juris Jonelis, LKA lektore, jaunrades projektu koordinatore, kultūras pasākumu producente Kristīne Freiberga, LKA prorektore zinātniskajā darbā, Latvijas kultūras kanona konkursa vidusskolēniem autore-kuratore Anda Laķe, filozofs un meditācijas skolotājs Ilmārs Latkovskis, LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa, LNB pastāvīgās ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe, Latvijas Kultūras kanona radošo darbnīcu koordinatore Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja, programmas „Latvijas Skolas soma” vadītāja Aija Tūna, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā referente Lolita Rūsiņa
Konkursa fināla norisi atbalsta izdevniecība „Neputns”, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, „Brain Games”, TipOff, SIA „Pērnes L”, „Gardu muti”, „Laima”.
Latvijas kultūras kanona konkursu organizē Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.
Papildu informācija:
Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218
Roberta Ligera (1931–2013) vadītās „Rīgas pantomīmas” poētiskā izrāde „Ceļš” (1969) ir pirmā pantomīmas žanra pilnmetrāžas izrāde toreizējās Padomju Savienības teritorijā. Izrāde tapusi iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa dzejas.
Latvijas nauda ir Latvijas kultūras zīme, kas simbolizē valsts neatkarību un latvisko piederību, kā arī ir unikāls apritē esošs masu dizaina produkts. No 1922. līdz 1940. gadam izdoto Latvijas papīra naudaszīmju un monētu viens no dizaina autoriem bija tā laika Valstspapīru spiestuves vadītājs grafiķis Rihards Zariņš (1869–1939). Viņa izstrādātais dizains lika pamatus Latvijas naudaszīmēm kalpot par Latvijas vēstures, kultūras, etnogrāfijas un ainavas stāstiem.
