Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija Rucavas novada Papes Ķoņu ciemā zvejnieka sēta „Vītolnieki” ielūdz uz Vasaras saulgriežu svinībām piektdien, 21. jūnijā, no plkst. 17.00 līdz rīta gaismai. Jau 12. reizi rucavnieki gaidīs visus svinēt gribētājus ar dažādām jestrām izdarībām – izdziedāšanu un aplīgošanu, rotaļām un dančiem pie ugunskura, īpašo goda mielastu, lāpu gājienu un saules pavadīšanu jūrā –, lai kopīgi sagaidītu gada īsāko nakti. Arī šogad par līgotājiem īpaši parūpēsies Rucavas tradīciju kluba sievas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā cikla „Ģimeņu sestdiena” ietvaros notika radošā darbnīca „Kur paslēpies LKK?”. Darbnīcā kopīgi tika atklāts mistisko vārdu – kultūra, kanons, vērtība – noslēpums un meklēti pierādījumi, ka Latvijas kultūras kanons (LKK) atrodams daudzviet bērnu literatūrā. Dārgumus bērni meklēja, skatoties apkārt un ielūkojoties grāmatās. Kad tie bija salasīti un pielīmēti, bērni tos apzīmogoja, lai nepazūd un labāk saglabājas atmiņās.
Piedāvājam iedvesmoties un izmantot metodisko materiālu arī jūsu bibliotēkā, skolā vai bērnudārzā. Ieteicamais dalībnieku vecums 5−10 gadi.
Sagatavojiet nepieciešamās grāmatas, izdrukājiet darba lapas, sagrieziet un sajauciet attēlus! Lai patīkama darbošanās un dārgumu meklēšana!
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Kultūras kanons” koordinatore
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
No 2019. gada 5. līdz 14. jūnijam Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) rīko Starptautisko Porcelāna apgleznošanas simpoziju „KOPĀ 2019”. Simpozija fokusā – apgleznotais porcelāns, programmā radošais darbs, pieredzes apmaiņa, paraugdemonstrējumi un meistarklases. Simpozija izstāde būs skatāma no 2019. gada 14. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7).
Simpozija mērķis ir uzturēt kontaktus un veicināt sadarbību starp dažādu valstu māksliniekiem, mākslas augstskolām, pedagogiem un studentiem. Šogad simpozijā piedalās 25 dažādu nozaru mākslinieki, tiks pārstāvētas 11 valstis – Vācija, Turcija, Dienvidkoreja, Kanāda, Spānija, Polija, Krievija, Igaunija, Somija, Amerika un, protams, Latvija.
Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19. gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un LMA Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas „Baltars” mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.
Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. gadā keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju, iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Pirmais Porcelāna apgleznošanas simpozijs notika Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Dzintaru radošajā namā Jūrmalā, tad ilgus gadus pasākums norisinājās LMS mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, kur ir izveidota un apskatāma krāšņa apgleznotā porcelāna kolekcija. Simpozijā radīto apgleznotā porcelāna darbu eksperimentālais raksturs, tradīciju robežu pārkāpšana un radošā novitāte ir tās īpašības, kas padara mūsdienu mākslinieku darbus atšķirīgus no industriālā porcelāna vai vēsturisko paraugu atražošanas. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants. Simpozija kuratore LMA asoc. prof. Ženija Loginova.
Simpoziju atbalsta: Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas vasarnīca, SIA „Merrild”, SIA „VeloSock”, Mālpils Kultūras nams, SIA „Ornandum”.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs arī šogad aicina visus interesentus uz Maija dziedājumiem svētdien, 12. maijā, no 12.30 līdz 13.30, ko jau tradicionāli pavadīs Svētā katoļu mise un Marijas dziesmu dziedāšana pie Gutu sādžas krucifiksa muzeja Latgales ciemā.
Maija dziedājumus 12.30 iesāks svētā katoļu mise Eleonorvilas kapelā, kuru šogad vadīs priesteris Arnis Maziļevskis. Pēc mises visi apmeklētāji tiks aicināti pievienoties latgaliešu sadzīves dziesmu ansamblim „Olūteņš”, kas dziedās tā dēvētās Marijas dziesmas pie Gutu sādžas krucifiksa.
Maija dziedājumi pie krusta ir jauna tradīcija Brīvdabas muzejā, bet sena tradīcija Latgalē un Augšzemē. Krusts Latgales katoliskajās tradīcijās ir pārdomu un apstāšanās vieta, kur galvu pacelt uz augšu, noņemt cepuri, atdot godu Dievam. Maija dievkalpojumus ļaudis savulaik sauca par dzīduošana pi krusta un noturēja pēc pašu ierosmes.
Informāciju sagatavoja:
Harita Maniņa
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 67994106
E-pasts: harita.manina@brivdabasmuzejs.lv
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ielūdz uz vasaras sezonas atklāšanu 1. maijā no 12.00 līdz 14.00. Arī šogad muzejā pēc garā ziemas miega apmeklētājiem tiek atvērtas ēkas, sētās atgriežas rosīgie amatnieki, dārzus sāk piepildīt pirmie asniņi un ziedi, bet mežus putnu treļļi. Šajā vasarā īpaši godināsim 1819. gadā celto divtelpu klēti, kura kopš 1971. gada atrodas muzeja lībiešu zvejnieka-zemkopja sētā „Dēliņi” un svin savu divsimto dzimšanas dienu.
Godinot klētiņu un tās izcelsmi, sezonas atklāšanas pasākums muzejā šogad noritēs lībiešu kultūras noskaņās. Svinības muzeja lībiešu sētā sāksim ar Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” muzikālo priekšnesumu lībiešu valodā. Kad dziesmas būs nodziedātas un šī gada gaviļniece – lībiešu zvejnieka-zemkopja sēta – apskatīta, muzeja vēsturniece Īrisa Priedīte visiem interesentiem pastāstīs vairāk par lībiešu sētas veidošanos un dažādām lībiešu materiālās kultūras liecībām Brīvdabas muzejā. Pasākuma viesus sveiks arī Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite.
Svinību laikā parūpēsimies arī par gardēžiem – lībiešu mājas saimniece cienās viesus ar dažādiem lībiešu cienastiem.
Kārļa Skalbes (1879–1945) pasakas ir viena no raksturīgākajām 20. gadsimta sākuma latviskās identitātes zīmēm un kritērijiem. Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, kā arī noliedz vardarbību un naidu.
Latvijas kultūras kanona stunda Salaspils 2. vidusskolas 12. klasē
Latvijas Nacionālā bibliotēka skolēniem un citiem interesentiem piedāvā bezmaksas nodarbības, kurās tiek sniegts ieskats Latvijas kultūras kanonā.
Nodarbība 5.−12. klašu skolēniem „Latvijas kultūras kanona stunda”
Nodarbība var notikt gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, gan ikvienā Latvijas izglītības un kultūras iestādē. Nodarbība izstrādāta, lai tā iekļautos mācību procesā un to var īstenot vienas mācību stundas laikā.
Nodarbība vidusskolēniem „Tīkloties kultūras kanonā”
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” izglītojošās programmas praktiskās nodarbības dalībnieki papildina zināšanas un meklē kopsakarības kultūras vēstures procesos, iepazīstot ekspozīciju no tajā ietverto Latvijas kultūras kanona vērtību skatpunkta.
Lekcija vidusskolniekiem „Kāpēc man zināt Latvijas kultūras kanonu?”
Lekcija sniedz ieskatu Latvijas kultūras kanonā, rosina pārdomāt, kas ir kultūras vērtības viņu ikdienā un kas katram pašam kopīgs ar Latvijas kultūras kanona sarakstu. Lekcijas laikā dalībnieki aplūko dažādus izdevumus, kas atspoguļo kanoniskās vērtības.
Atgādinām, ka ikviens var organizēt ar Latvijas kultūras kanonu saistītas norises savā izglītības iestādē, ne tikai izmantojot esošo radošo darbnīcu piedāvājumu, bet vienojoties ar mums par vēlamo formu un saturu.
Vairāk par izglītojošo programmu var uzzināt ŠEIT.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Kultūras kanons” koordinatore
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Alfrēds Kalniņš (1879–1951) pieder pie pirmajiem latviešu komponistiem, kurš nopietni pievērsies operas un baleta žanram, viņa klaviermūziku ar lielu prieku spēlē latviešu pianisti, viņš izpaudies dažādos simfoniskās mūzikas žanros, pats būdams ērģelnieks, rakstījis skaņdarbus ērģelēm, tomēr komponista daiļrades pamatžanrs ir vokālā kamermūzika.
2019. gada 4. februārī no plkst. 10.00 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Administrācijas zālē (Rīgā, Bonaventuras ielā 10) visas dienas garumā notiks Gadskārtējā zinātniskā konference. Konferences apmeklētājiem būs iespēja uzzināt jaunākās aktualitātes etnogrāfijā, zinātniskajā restaurācijā un vēstures pētniecībā.
25. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konkursa skolu jaunatnei „Latvijas kultūras kanons manā skolas somā” fināls.
Finālā piedalījās 18 skolu komandas, kas pārliecinoši sevi parādīja konkursa pirmajā kārtā: Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola, S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Ogres tehnikums, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola, Aizputes vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija un Majoru vidusskola, Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija, Rīgas Vakara ģimnāzija un Rīgas Juglas vidusskola.
Tiekoties konkursa finālā, skolēnu komandas izstrādāja saturu pasākumam, kurā paredzēts popularizēt skolēniem saistošu kultūras mantojuma elementu, izmantojot mūsdienīgas kultūras izpausmes un komunikācijas veidus. Ja pirmajā konkursa kārtā, skolēni iepazinās un vērtēja kultūras notikumu piedāvājumu, tad finālā jaunieši paši iejutās pasākuma veidotāja lomā, izstrādājot to no idejas līdz pat tehniskajai norisei.
Konkursā 1. vietu, LNB galveno balvu un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja specbalvu ieguva Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Specbalvas no LNB, Kultūras ministrijas un Brain Games ieguva Ogres tehnikums, specbalvu no Latvijas Nacionālā kultūras centra – Tilžas vidusskola, specbalvu no UNESCO – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, kā arī specbalvu no Valsts izglītības satura centra – Brocēnu vidusskola.
Latvijas kultūras kanona konkursu organizē LKA sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, LNB, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālā komisiju.
Fināla norisi atbalstīja Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, izdevniecība „Neputns”, „Gardu muti”, „Brain Games”, „TipOff”, „Laima”, „Sēklu muss” un SIA „Pērnes L”.
