Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs (LNRMM) sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) veido sociālo mediju kampaņu, kas veltīta Latvijas kultūras kanonam un tā vērtību izzināšanai. Kampaņa iecerēta LKA organizētā Kultūras kanona konkursa „Latvijas kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?” ietvaros, kas šajā gadā aicina  10.–12. klašu skolēnus meklēt piemērotāko veidu, kā radīt saturiski un vizuāli mūsdienīgu stāstījumu par kultūras kanona vērtībām grāmatas formātā. Kampaņa norisināsies LKA sociālo mediju kontos Facebook un Instagram platformās mēneša garumā.

LNRMM savā vairāk nekā miljons vienību plašajā krājumā glabā priekšmetus, kas saistīti ar kultūras kanona vērtībām, turklāt ne tikai literatūras un mūzikas, bet arī citās kategorijās sastopamajām. Savukārt LKA pētniecībā šīm unikālajām kultūras un mākslas parādībām joprojām piešķir pastiprinātu nozīmi. Sadarbības rezultātā iecerēts apvienot zināšanas, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, sevišķi jauniešus, ar kultūras kanona vērtībām, kas sastopamas LNRMM krājumā.

Vienā no video sērijām „Latvijas kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?” tādas muzeja radošās personības kā Jēkabs Nīmanis, Gusts Ābele, Laura Vinogradova un citi stāstīs par to, kā Latvijas kultūras kanona vērtības arī šodien spēj iedvesmot radīt jaunus darbus, gan literārus, gan muzikālus un ne vienmēr tām ir jābūt tieši ar šīm nozarēm saistītām vērtībām. Savukārt otrajā kampaņas sērijā „Nezināmais par zināmo kultūras kanona vērtībās” LNRMM pētnieki sniegs ieskatu dažādos interesantos kultūras kanona faktos, kas līdz šim slēpušies dziļi muzeja krājumā.

Kampaņai animāciju sagatavoja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma 4. kursa studente Beāte Rumpāne. Kampaņas producente – LNRMM Mārstaļu 6 ekspozīcijas vadītāja Elīna Drulle.

2024./2025. mācību gadā Latvijas Kultūras akadēmija jau trīspadsmito gadu rīko Kultūras kanona konkursu Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu skolēniem. Tas organizēts, lai nodrošinātu skolu jaunatnes līdzdalību kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, radītu priekšnoteikumus Latvijas kultūras mantojuma integrācijai skolēnu ikdienas dzīves praksēs, izmantojot arī digitālās vides iespējas, attīstītu skolēnos apziņu par kultūras un dabas mantojumu kā kopīgu resursu, radošu spēju un inovāciju avotu. Lai pieteiktos konkursam, līdz 15. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma: https://ej.uz/kanonakonkurss2024. Vairāk par konkursu: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/konkursa-skolenus-aicinas-radit-idejas-gramatam-par-kulturas-kanona-vertibam/

Papildu informācija:
Aija Lūse
Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29107218

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā publicēts Latvijas digitālais ainavu atlants, kas kalpo kā Latvijas ainavu telpisko vienību, ainavu elementu, to vērtību un raksturojumu, kā arī attīstības potenciāla visaptverošs apkopojums. Ainavu atlantā apskatāma informācija par ainaviskajām vērtībām Latvijas upju ielejās, ezerainēs, mežos, pļavās un tīrumos, paugurainēs, līdzenumos, kā arī piekrastē. Atsevišķa tīmekļvietnes sadaļa veltīta Latvijas kultūras kanonā iekļautajām ainavām.

Latvijas digitālais ainavu atlants veidots, balstoties uz valsts pētījumu programmas projekta „Ilgtspējīga zemes resursu un ainavu pārvaldība: izaicinājumu novērtējums, metodoloģiskie risinājumi un priekšlikumi” nacionāla līmeņa novērtējuma rezultātiem, kas ir Latvijas ainavu politikas īstenošanas pamats. Ainavu atlantā ir iekļauta svarīga informācija par visām Latvijas ainavām, kas nepieciešama ilgtspējīgai ainavu plānošanai un uzturēšanai, kā arī sabiedrības izpratnes par ainavām paplašināšanai. Līdz ar to, Latvijas digitālais ainavu atlants paredzēts plašai auditorijai – gan ainavu ekspertiem, plānotājiem un politikas veidotājiem, gan ikvienam plašākas sabiedrības pārstāvim. Tas ietver 4 galvenās sadaļas:

• Iepazīsti ainavas – informatīvu un izglītojošu sadaļu par ainavām, to ietekmējošiem faktoriem un ainavu daudzveidīgo nozīmi;
• Ainavas kartēs – ainavu telpisko vienību iedalījuma un raksturojošo informāciju;
• Ainavu stāsti – ainavu izmaiņas laika gaitā, pieejas dažādu ainavu uzturēšanā, kā arī ainavas uztvere dažādos kontekstos, šajā sadaļā ainavas redzamas arī caur Latvijas iedzīvotāju acīm – foto akcijas „Mana unikālā Latvijas ainava” un dažādos vēsturiskos attēlos, kā arī mākslā;
• Ainavu pārvaldība – informāciju par ainavu politiku, ainavu interesentiem un speciālistiem noderīgiem materiāliem, kā arī ainavu pārvaldību starptautiskā līmenī.

Latvijas digitālā ainavu atlanta publicēšana ir pirmais solis Ainavu politikas ieviešanas plāna 2024.–2027. gadam realizācijā. Turpinoties plāna ieviešanas aktivitātēm, ainavu atlantu atjauninās un uzturēs VARAM (vairāk informācijas ŠEIT).

Ainavu atlants 2023. gada izskaņā apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības rakstu Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā „Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā 2023. gadā”. Šis apbalvojums demonstrē ne tikai tā vērtību un zinātnisko kvalitāti, bet arī tā augsto potenciālu sniegt atbalstu datos balstītai ainavu pārvaldībai.

Ainavu atlantu izstrādāja Agroresursu un ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti un Vidzemes Augstskolu. Izstrādātāju komanda cieši sadarbojās ar VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta ekspertiem.

No 2024. gada 4. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā (Valmierā, Bruņinieku ielā 3) skatāma izstāde „Čau, Niklāv Strunke!”, kas tapusi kā sveiciens un veltījums māksliniekam 130. dzimšanas dienā. Izstādes atklāšana 2024. gada 4. oktobrī plkst. 16.00.

Daudzpusīgais Niklāvs Strunke (1894–1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu starpkaru modernistu pirmajā paaudzē – gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu ilustrators, darbojies dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, rakstījis par mākslu, tādējādi atstājot ievērojamu radošo mantojumu. Ar gleznu „Cilvēks ieiet istabā” (1927), kas ir viens no pazīstamākajiem vietējā klasiskā modernisma paraugiem, Strunke ir ierakstīts Latvijas kultūras kanonā. Latviešu grāmatu grafikas klasikā mākslinieks devis ieguldījumu kā daudzu augstvērtīgu un stilistiski atšķirīgu izdevumu ilustrāciju un vāku autors.

Valmiera pieder pie būtiskām agrīnām pieturvietām Niklāva Strunkes dzīves gājumā. Dzimis un kā karavīra dēls pirmos dzīves gadus pavadījis tēva dienesta vietā – Polijas pilsētiņā Gostiņinā, uz viņa dzimteni – Vaidavas ciema „Palmēniem” – Niklāvs atceļoja 1903. gadā, bet vēlāk Valmierā mācījās Liepiņa proģimnāzijā kopā ar Valmieras puikām – Pāvilu Rozīti, Jāni Kārkliņu, Linardu Laicenu. Te vienpadsmit gadu vecumā, pamudinot pievērsties mākslai, notika liktenīga sastapšanās ar mākslinieku Teodoru Ūderu, te viņš apguva latviešu valodu un sāka apzināties savu latvietību. Strunkes mākslinieciskā rokraksta pārvērtības noteica izglītošanās Pēterburgā un Rīgā, laikabiedru meklējumi, ceļojumos uz Vāciju un Itāliju gūtie eiropeiskie iespaidi un emigrācijā Zviedrijā pavadītie gadi, taču par nemainīgām vērtībām viņš arvien turpinājis uzskatīt savu nacionālo pašapziņu un piederību Latvijas kultūrai un tautai.

„20. gadsimta vēstures un paša biogrāfijas krasie pavērsieni slavenāko latviešu „itāli” aizveda no Vaidavas līdz Romai. Saiknes ar abām šīm viņa mūža gaitā nozīmīgajām vietām, tāpat kā ar emigrācijā par otru dzimteni atzīto Itāliju, ir apzināti akcentētas un atspoguļotas šajā izstādē. Strunkes mākslinieciskajā domāšanā un pašizteiksmē Eiropas modernistu ierosmes un vecmeistaru apbrīns, aizrautība ar Austrumiem un citiem iedvesmas avotiem mijas un krustojas ar agrīni gūtiem Latvijas dabas, tradicionālās kultūras un folkloras mantojuma iespaidiem, savukārt par Strunkes dzimtas māju vārdu atgādina viņa izvēlētais Palmēnu Klāva pseidonīms,” stāsta mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja Dr. art. Aija Brasliņa. „Laikabiedri, tostarp Aleksandrs Čaks, Valmierā iepazītais Linards Laicens un citi literāti, mākslinieki, grāmatizdevēji, mūziķi un teātra ļaudis, pieminēja temperamentīgo brīvmākslinieku ne tikai daudzpusīgo radošo izpausmju, bet arī ekscentriskā paštēla, piparotās valodas un uz Rīgu atvestā itāliskā sveiciena „čau” dēļ. Ar izteiksmīgu ārieni apveltītais, augumā nelielais romantiķis bija aizrautīgs darbā un bohēmā, kolekcionēja grāmatas, antikvārus un etnogrāfiskus priekšmetus, ko krāja gan Vecrīgas darbnīcā Mārstaļu ielā, gan vēlāk trimdas dzīvoklī Stokholmā.” Mākslinieks miris Romā un apbedīts Mūžīgas pilsētas protestantu kapsētā.

Izstāde „Čau, Niklāv Strunke!” ieskicē mākslinieka neparasto personību un mainīgo radošo daudzveidību. Izstādē aplūkojamas dažādu daiļrades periodu liecības – eļļas gleznas, akvareļi, zīmējumi un oriģinālilustrācijas, ko papildina fotogrāfiju izlase, kas vizualizē ieskatu biogrāfijā. Eksponēti mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, tostarp plašākai publikai nezināmi pēdējā laika jaunieguvumi no Strunkes ģimenes krājuma, trīs pašus jaunākos ieskaitot, kā arī darbi no Jūrmalas muzeja, Zuzānu un citām kolekcijām. Tāpat aplūkojami periodikas izdevumi un grāmatas no Valmieras Integrētas bibliotēkas un Valmieras muzeja kolekcijas, kā arī Niklāva Strunkes ilustrētas grāmatas, kuras Valmieras muzeja rīkotajā akcijā „Pārskati savu grāmatu plauktu!” sagādājuši iedzīvotāji, to vidū vairāk nekā 100 gadu veca „Ābece”, kas savulaik uz Valmieru atceļojusi no Sidnejas.

Izstādi „Čau, Niklāv Strunke!” papildinās radošā darbnīca, ekskursija kopā ar mākslas zinātnieci Aiju Brasliņu un ārtelpas izstāde Valmieras pils teritorijā, kurā būs skatāmas nu jau par ikonām kļuvušo Niklāva Strunkes darbu reprodukcijas, tostarp Latvijas kultūras kanonā iekļautā glezna „Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927). Par šīm norisēm informācija sekos Valmieras muzeja tīmekļvietnē valmierasmuzejs.lv.

Izstādes zinātniskā konsultante: Dr. art. Aija Brasliņa.

Izstādi atbalsta: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Jūrmalas muzejs, mākslas centrs „Zuzeum”, Valmieras novada Kultūras pārvalde, Valmieras Integrētā bibliotēka (īpašs paldies Ingunai Dukurei), Latvijas kultūras kanons (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Latvijas Televīzija, TV24, laikraksts „Liesma”, reklāmas laikraksts Vidzemē „Tava izvēle”, Lidija Baltgaile, Brigita Ellere, Gaida Pevko, Vanda Brūvele, Jānis Kalnačs, Uldis Punkstiņš.

Papildu informācija:
Valmieras muzejs
E-pasts: muzejs@valmierasmuzejs.lv
Tālr.: +371 64223620
valmierasmuzejs.lv

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) izsludina Latvijas kultūras kanona konkursu 10.–12. klašu skolēniem „Latvijas Kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?” un aicina meklēt piemērotāko veidu, kā radīt saturiski un vizuāli mūsdienīgu stāstījumu par kultūras kanona vērtībām grāmatas formātā. Lai pieteiktos konkursam, līdz 2024. gada 15. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma ŠEIT.

Lai godinātu latviešu valodu un grāmatniecību, kā arī aizsāktu Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2025. gada pasākumu ciklu par godu pirmajai latviešu valodā iespiestajai grāmatai, šī gada konkursa uzdevumos skolēniem būs jāmeklē grāmatniecības un Latvijas kultūras kanona saskares punkti. Šī gada konkursā jaunieši pievērsīs uzmanību tam, cik atšķirīgi Latvijas kultūras kanona vērtības uztver un interpretē to nozīmi dažādas Latvijas sabiedrības grupas, kopienas un indivīdi. Konkursa finālā skolēni radīs un prezentēs inovatīvus un oriģinālus prototipus grāmatai, kura nes kādai iedzīvotāju grupai nozīmīgu vēstījumu par Latvijas kultūras kanonā iekļautu vērtību vai vērtībām.

Konkursa pirmā kārta Latvijas reģionos notiks no 2024. gada 25. līdz 29. novembrim, un tajā skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Kultūras kanonā iekļautās kultūras vērtības, atlasa vienu vai vairākas sev būtiskākās no tām, un izvēlas kādu Latvijas iedzīvotāju grupu vai kopienu, kuru gribētu iepazīstināt ar šīm vērtībām. Skolēnu uzdevums ir izpētīt šīs grupas pašreizējās zināšanas, izpratni un attieksmi pret izvēlētajām kultūras kanona vērtībām. Nākamais solis ir attīstīt ideju par konkrētai iedzīvotāju grupai vai kopienai paredzētas grāmatas izveidi – izstrādāt piedāvājumu par grāmatas saturiskajiem un vizuālajiem (attēliem, reprodukcijām, fotogrāfijām, zīmējumiem u. tml.) elementiem. Gatavojoties konkursa pirmajai kārtai, skolēnu komandas sagatavo prezentāciju, kurā izklāsta kā izpildīti uzdevumi un pamato nepieciešamību konkrēto iedzīvotāju grupu vai kopienu iepazīstināt ar izvēlētajām kultūras kanona vērtībām. Svarīgi, lai komandas varētu pamatot, kā iecerētais grāmatas formāts palīdzēs iepazīt un interpretēt tajā iekļauto stāstu par kultūras kanona vērtībām.

21. oktobrī plkst. 16.00 tiešsaistē norisināsies informatīvs seminārs skolotājiem par konkursa uzdevumu un nolikumu, kurā konkursa organizatori sniegs atbildes uz dalībnieku jautājumiem.

Otrajā kārtā, kas norisināsies 2025. gada 17. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora profesionāļiem, tostarp grāmatizdevējiem, māksliniekiem, radoša teksta autoriem, kā arī kultūras mantojuma speciālistiem dalīsies pieredzē par grāmatu izdošanas mākslinieciskajiem, dizaina, satura un izdevējdarbības aspektiem. Tiks apzinātas arī jauno tehnoloģiju iespējas grāmatniecībā, kas ļauj rast ilgtspējīgākus kultūras vērtību saglabāšanas un aizsardzības risinājumus. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.

Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2025. gada 14. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā https://www.facebook.com/kulturaskanons un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

2024./2025. mācību gadā Latvijas Kultūras akadēmija jau trīspadsmito gadu rīko Kultūras kanona konkursu Latvijas vispārizglītojošo skolu 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu skolēniem. Tas organizēts, lai nodrošinātu skolu jaunatnes līdzdalību kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, radītu priekšnoteikumus Latvijas kultūras mantojuma integrācijai skolēnu ikdienas dzīves praksēs, izmantojot arī digitālās vides iespējas, attīstītu skolēnos apziņu par kultūras un dabas mantojumu kā kopīgu resursu, radošu spēju un inovāciju avotu.

Konkursu organizē LKA kopā ar  Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības satura centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Papildu informācija:

Kristīne Freiberga
Projekta vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: kristine.freiberga@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29939915

Aija Lūse
Komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Kultūras akadēmija
E-pasts: aija.luse@lka.edu.lv
Tālr.: +371 29107218

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) piedāvā jaunu nodarbību 5.–12. klašu skolēniem. Tās ietvaros skolēni izzinās Latvijas kultūras kanonu un drukās Vecrīgas silueta attēlu no īpaši veidotas klišejas, kurā vecpilsētas baznīcu torņu smailes satiekas ar mūsdienu Rīgas ainavas simbolu – Gaismas pils ēku. Darbnīcas dalībnieki aicināti jau iepriekš apdomāt, kāds varētu būt senās Rīgas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas dialogs.

Nodarbībā izmantotās iespiedformas dizainā izmantots Rīgas pirmā tipogrāfa Nikolausa Mollīna 1591. gadā iespiestais pilsētas siluets. Drukai tiks izmantota rekonstruēta 16. gadsimta iespiedprese, ar kādu strādāja Mollīns. Norises ietvaros skolēni ieskatīsies ekspozīcijā „Grāmata Latvijā” un aplūkos bibliotēkas ēkā esošās Latvijas kultūras kanona vērtības, piemēram, Dainu skapi un Latvijas latus.

Nodarbību var pieteikt, rakstot gramata.latvija@lnb.lv vai zvanot 26420065

Nodarbība tapusi LNB projekta „Latvijas kultūras kanons” ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

No septembra sākuma Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apmeklētāji aicināti piedalīties ikgadējā orientēšanās spēlē Gaismas pilī, kas iepazīstina ar Latvijas kultūras kanona (LKK) vērtībām. Šogad orientēšanās spēlē kultūras kanona vērtības varēs meklēt dainu tekstos.

Šī ir jau septītā orientēšanās spēle, kas tradicionāli tiek atklāta mācību gada sākumā un ir izglītojoši izklaidējoša aktivitāte gan dažādu vecumu skolēniem, gan citiem interesentiem. Spēles dalībnieki aicināti staigāt pa ēku, meklēt kultūras kanona karodziņus un atrast atbildes uz jautājumiem par LKK vērtībām.

Orientēšanās spēle ļauj iepazīt ne tikai kanona vērtības, bet arī LNB ēku un plašā krājuma daudzveidību, jo katrā pieturas punktā var iepazīt kādu ar jautājumu saistītu grāmatu vai citu priekšmetu no bibliotēkas krājuma.

Latvijas kultūras kanons ir dārgumu krātuve, kurā izcelti visu laiku nozīmīgākie kultūras sasniegumi. Kanonā iekļautās vērtības atspoguļo Latvijas literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras un dizaina, skatuves mākslas, kino, tautas tradīciju un ainavu skaistumu un daudzveidību.

Plašāka informācija par Latvijas kultūras kanonu un tā vērtībām pieejama tīmekļvietnē kulturaskanons.lv.

Sākot ar 2. septembri Orientēšanās spēles Gaismas pilī uzdevumu lapu ikviens var bez maksas saņemt LNB Klientu apkalpošanas centrā (1. stāvā).

Spēles satura autores: Kristina Papule un Elīna Bērziņa. Dizains: Dārta Hofmane.

Spēle tapusi Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālr.: +371 29631741

Sākoties jaunajam 2024./2025. mācību gadam, ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa”, Mežaparka Lielajā estrādē, piedāvā dažāda vecuma skolēnu grupām trīs jaunas muzejpedagoģiskas nodarbības, kuru laikā skolēni gūs emocionāli un intelektuāli rosinošu pieredzi dziesmu svētku centrālajā norises vietā.

Uzsākot jauno mācību gadu, Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” piedāvā trīs muzejpedagoģiskas nodarbības. Dziesmusvētku vēsture interaktīvajā ekspozīcijas objektā „Laika upe” izdzīvo Latvijas kultūras stāstu un stiprina izpratni par dziesmusvētku tradīcijas nozīmi kopības un piederības sajūtas spēcināšanā. Katrā nodarbībā izvēlēts kāds īpašs satura akcents: piederības izjūta nodarbībā „Mūsu dziesmusvētku stāsti”, tautas gara spēka apzināšana nodarbībā „Manas tautas dziesmas” un nodarbībā „Deju rakstu noslēpumi” atdzīvināsim latviešu tautas tērpu rakstus gan dejā, gan ritmā. Muzejpedagogi sagatavojuši bērniem arī papildu aktivitātes – nelielus uzdevumus un spēles, kas veicina izziņas prieku, raisa sarunas, atmiņas un jaunus jautājumus. „Dziesmusvētku telpas” apmeklējums ir starpdisciplinārs piedzīvojums, apvienojot pastaigu Mežaparkā ar kultūrvēsturiskām zināšanām.

Nodarbības piemērotas 1.–4., 5.–9. un 10.–12. klases skolēniem.

Nodarbības veidoja: Edīte Putniņa

Vairāk informācijas: https://dziesmusvetkutelpa.lv/izglitiba/skola-un-pirmsskola/

Rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā ekspozīcija „Dziesmusvētku telpa” ir Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem veltīta ekspozīcija. Tā ir veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. Daudzajos ekspozīcijas stāstos par dalībniekiem, personībām un notikumiem cauri vijas gan Skolu jaunatnes, Gaudeamus un Ziemeļvalstu, gan ārpus Latvijas un novadu svētki, kas ir neatņemama dziesmu un deju svētku tradīcijas daļa.

Papildu informācija:
Paula Peredistaja
Komunikācijas projektu vadītāja
Tālr.: +371 29331168

2024. gada 8. jūnijā plkst. 12.00–13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā notiks Vecrīgas silueta iespiešanas darbnīca. Tās apmeklētājiem muzejpedagogu pavadībā būs iespēja izmēģināt rekonstruēto 16. gadsimta iespiedpresi, ar kādu savus darbus iespieda pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns. Katrs darbnīcas dalībnieks varēs iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju.

Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Tas ir iekļauts Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā. Viens no labākajiem skatiem uz Vecrīgu, neatkarīgi no laikapstākļiem, paveras tieši no LNB, tāpēc arī katram darbnīcas dalībniekam būs iespēja iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju, kurā vecpilsētas baznīcu torņu smailes satiekas ar mūsdienu Rīgas ainavas simbolu – Gaismas pils ēku.

Vecrīgas silueta klišejas dizaina autors – Andrejs Lavrinovičs.

Darbnīcai nav iepriekš jāpiesakās. Tikšanās LNB 5. stāva ātrijā. Lai apmeklētu darbnīcu, nepieciešama LNB lasītāja karte vai apmeklētāja karte, kuru var saņemt Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā. Jebkura izmēra somas jāatstāj garderobes skapītī, kurā jāievieto 1 eiro monēta. Pēc apmeklējuma monētu iespējams saņemt atpakaļ.

Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ineta.vaivode@lnb.lv

Uzsākot aktīvo tūrisma sezonu Alūksnes Tūrisma informācijas centrs sagatavojis trīs jaunus maršrutus Alūksnes vēstures stāstu aizraujošākai iepazīšanai. Latvijas kultūras kanonā iekļauto kapu kopšanas tradīciju tuvāk ļaus izzināt maršruts „Mazais loks pa Alūksnes Lielajiem kapiem”.

15 hektārus plašie Alūksnes Lielie kapi Alūksnes ezera Kapsētas pussalā ir viena no lielākajām Vidzemes kapsētām un vieta, kas savieno tagadni ar pagātni un dzīvos ar mirušajiem. Kapsētas izskatu veidojusi reliģiskā pārliecība, akmeņkaļu profesijas attīstība, apbedīšanas kultūras tendences un tradīcijas. Arhitektūras, tēlniecības, ainavas, vēsturisko notikumu un pat dzejas kombinācija padara kapsētu par neaizvietojamu Latvijas un Alūksnes vēstures izziņas vietu.

Vissenākā pilsētas vēsturē aizved maršruts „Viduslaiku varenības mantojuma tūre”, kas aicina iepazīt divus cietokšņus divās valstīs. Maršruts sagatavots tā, lai iesaistītu visas maņas izzinot  pēdējos divus Livonijas ordeņa uz austruma robežas celtos cietokšņus – Marienburgas (Latvijā) un Vastsalīnas (Igaunijā). Abus cietokšņu celtniecību vadīja Livonijas ordeņu mestrs Burhards fon Drelēbens, to celtniecība uzsākta 1342. gada 25. martā un abiem dots Marijas vārds. Dodoties šajā maršrutā varenības mantojuma stāsts atklāsies ietekmīgos skatos uz iespaidīgām cietokšņu drupām, aizraujošās vēstures ekspozīcijās, muzikālā teiksmā un pat īpašās maltītēs.

Cauri 17. gadsimtam līdz mūsdienām ved maršruts „Ernsta Glika vārds mūsdienu Alūksnē”, ļaujot iepazīt vācu mācītāja un skolotāja Ernsta Glika nozīmi Alūksnes un Latvijas vēsturē. Mācītāja lielākais devums Latvijas kultūrvēsturē ir Bībeles tulkojums no senajām valodām latviešu valodā, ko Gliks paveica, dzīvojot un strādājot Alūksnes draudzē. Latviešu valodā aizvien lietojam daudzus vārdus, ko Gliks radīja Bībeles tulkošanas laikā, piemēram, dzimtene, pamats, noziedzība, vadonis, viesības u. c. Nozīmīgs ir mācītāja ieguldījumus latviešu tautas izglītošanā pašreizējā Alūksnes novada teritorijā, izveidojot pirmās skolas latviešu zemnieku bērniem Vidzemē – Opekalnā, Zeltiņos un Alūksnē. Viņa vadībā Alūksnē sagatavoja jaunos skolotājus visam Vidzemes novadam. Mūsdienu Alūksnē aizvien daudzas vietas saistītas ar Glika vārdu un uz tām aizvedīs jaunais maršruts.

Izveidotie maršruti aicina „ceļot dziļāk” un atpūtu apvienot ar izziņu, izmantojot iespēju pastaigu pa pilsētu padarīt mērķtiecīgāku.

„Alūksni īpašu padara atrašanās vieta un bagātie vēstures stāstiem, kuri izteiksmīgi nolasāmi pilsētvidē. Jaunie tūrisma maršruti ir labs rīks pilsētas un tās pagātnes iepazīšanai gan novada iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem”, stāsts Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere.

Informācija par izveidotajiem maršrutiem pieejama mājaslapā www.visitaluksne.lv, savukārt drukātu maršruta materiālu var saņemt Alūksnes Tūrisma informācijas centrā Ojāra Vācieša ielā 1 un informācijas stendos tūrisma objektos.

Papildu informācija:
Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece
E-pasts: stacija@aluksne.lv
Tālrunis: +371 26871868

2024. gada 17. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa (1944–2021) astoņdesmitajai dzimšanas dienai veltīta saruna „Uldis Bērziņš. Skola”. Sarunā piedalījās dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, tulkotājs Dens Dimiņš un tulkotāja Ieva Lešinska. Sarunu vadīja LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciālists Kristaps Kuplais.

Pasākuma ierakstu var noklausīties LNB SoundCloud kanālā.

Skola, skološanās un skološana ir viens no Ulža Bērziņa dzīves dzinuļiem un caurviju motīviem – studējis vairākās augstskolās, pabeidzis visdažādākos specializētos mācību kursus, apguvis daudzas valodas, kas atspoguļojas plašā tulkojumu un atdzejas bibliogrāfijā. Uldis Bērziņš ir ieguvis un lolojis košu draugu un domubiedru loku gan Latvijā, gan Eiropas un Āzijas valstīs – īpaši turktautu valodās runājošās zemēs.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis grāmatā par Knutu Skujenieku „Smagi urbjas tinte” apraksta kultūrvēsturisku latviešu atdzejas skolas rašanās epizodi 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā. Ulža Bērziņa istabiņā Barona ielas dzīvoklī ieradušies jaunie dzejnieki, atdzejotāji Knuts Skujenieks un Leons Briedis. Uz galda izklāta Eiropas karte, lai noskaidrotu, kura valoda vēl nav apgūta? Kurš no tuvajiem kolēģiem, kurš no jaunajiem varētu šīs neapgūtās valodas pievienot mūsu dzejas pieredzei, atdzejas laukam?

1970. gada rudenī Uldis Bērziņš vēstulē Leonam Briedim iesaka nākotnē noderīgākos studiju virzienus: semitoloģija (Bībele, ebreju viduslaiku, arābu klasiskā literatūra, akadiešu literatūra), indiešu filoloģija, irāņu filoloģija (persiešu klasiskā literatūra), japāņu filoloģija. Šis ir tikai viens no piemēriem, kas rāda Ulža Bērziņa darba vērienu un arī uzticēšanos savai valodai un saviem kolēģiem kā pilnīgiem pasaules dzejas, Lielā Teksta dalībniekiem – vai ir kas tāds, kas talantīgam dzejniekam ar valodām un darbu nebūs pa spēkam?

Tagad mēs varam lasīt Ulža Bērziņa latviskotās Vecās derības grāmatas, Korānu, Saadi „Rožudārzu”, plašu tulkojumu klāstu no slāvu, turku, ģermāņu u.c. valodām. Latviešu atdzejas skola – tā mēdz dēvēt Ulža Bērziņa un kolēģu veikumu, vienlaikus procesu un rezultātu; došanas un mācības ceļu, kurš arī tagad turpinās.

Leons Briedis devās studēt uz Kišiņevu, Pēters Brūveris – uz Baku, Einārs Pelšs – uz Burjatiju… 80. gados, Ulža Bērziņa iedvesmots, tadžiku valodas studijas uzsāka Jānis Ešots (1966–2021), kurš vēlāk kļuva par izcilu, starptautiski atzītu islāma kultūras pētnieku, persiešu valodas speciālistu, tulkotāju un interpretu, tuvu Ulža Bērziņa kolēģi. Sarunā pieminējām arī Jāni Ešotu, bija iespēja uzzināt kādi viņa darbi pieejami LNB krājumā un ārzemju izdevniecību katalogos.

Ingmāra Balode un Dens Dimiņš ir piedalījušies nozīmīgos Ulža Bērziņa mūža pēdējās desmitgades tulkojumos – rediģējot un komentējot. Uldis Bērziņš vienmēr bija gatavs pacietīgi skaidrot valodas un domas ceļus, atvērts sarunām ar laikabiedriem un jauniem kolēģiem. Pasākums bija kā ievērojamā autora sarunas turpinājums.

Pasākumu atbalstīja Latvijas kultūras kanons.

Papildu informācija:
Kristaps Kuplais
Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas informācijas speciālists
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: kristaps.kuplais@lnb.lv
Tālrunis: +371 29413869