Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto
27. jūlijā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē septītais „Jūrmalas festivāls” tiks atklāts ar Maestro Raimonda Paula 85. gadu jubilejai veltītu koncertu „Raimonds Pauls. 4. vilnis”. Koncertā uzstāsies latviešu estrādes mākslinieki – Intars Busulis, Daumants Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, Laima Vaikule, Ance Krauze, Dināra Rudāne, Aija Vītoliņa, Agnese Rakovska, grupa „Credo”, Latvijas Radio bigbends un citi mākslinieki.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Maestro Raimonds Pauls un kolorītā kurzemniece, dziedātāja Ance Krauze ierakstījuši un izdevniecībā „MicRec” izdevuši albumu „Sasala jūrīna”, kurā apkopotas enerģiskās un skanīgās suitutautasdziesmas jaunās Maestro apdarēs.
Ance Krauze: „Tautasdziesmas, kuras šeit dziedu ar Raimonda Paula neatkārtojamo skatījumu, ir jauns ceļš savas tautas garamantu apzināšanai. Lai arī kurā novadā dzīvoja teicēja, lai arī kad un kurš dziesmas pierakstīja, tās ir mūsu kopējais mantojums.Veidojot šo mūzikas albumu, gribu pateikt lielu PALDIES savai bijušajai mūzikas skolas skolotājai Dacei Nastevičai – muzikoloģei, savas jomas profesionālei, no kuras savāktā, bagātīgā suitu dziesmu pūra tikai smelt un smelt. Pateicoties Dacei, jau no bērnības, dziedot suitu ziņģes, jūtos kā „zivs ūdenī”.
Es jūtos lepna un pagodināta, ka tieši mana dzimtā novada tautasdziesmas savām apdarēm izvēlējās Maestro Raimonds Pauls. Lai Jums lāb‘ patīk mūs‘ a‘ Maestro māksl‘, noklausās pār‘ reiz‘ un droš‘ ziņģā līdz‘.”
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latvijas kultūras kanonā līdzās tādu nozaru kā tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika un kino izcilākajām vērtībām tagad iekļautas arī astoņas kanoniskas Latvijas ainavas – Daugavas ainava, Zemgales līdzenuma ainava, Gaujas senielejas ainava, Latgales ezeraines ainava, Latvijas mežu ainava, piejūras ainava, Vidzemes pauguraiņu ainava un Abavas senielejas ainava.
Jaunās vērtības iespējams iepazīt Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnē https://kulturaskanons.lv/, kur ekspertu Anitas Zariņas un Oļģerta Nikodemus tekstus papildina bagātīgi materiāli: mūsdienu fotogrāfijas no projekta „Ainavu dārgumi” un vēsturiskās fotogrāfijas no projekta „Zudusī Latvija”, kartes no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kartogrāfisko materiālu krājuma, 20. gadsimta sākuma tūristu bukleti no LNB Sīkiespieddarbu krājuma, kā arī saites uz interesantākajiem rakstiem resursā Periodika.lv.
Paplašinot Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu, uzsākta arī sadarbība ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālo krātuvi „Redzi, dzirdi Latviju!”, kas ainavu pagātnes skatus ļauj ieraudzīt dokumentālo filmu un kinohroniku kadros. Latvijas apceļotājiem kanonisko ainavu iepazīšanā noderēs saites uz dažādiem maršrutiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vietnē Latvija.travel/lv, profesionālās lauku ceļotāju asociācijas „Lauku ceļotājs” mājaslapā un citos resursos. Līdzīgi kā visā kanona tīmekļvietnē, informācija tiks regulāri pārskatīta un papildināta.
Ideja papildināt Latvijas kultūras kanonu ar ainavu sadaļu radās jau pirms aptuveni desmit gadiem – neilgi pēc 99 kanona vērtību atlases septiņās kultūras nozarēs. Gadu gaitā šajā procesā sadarbojušās Latvijas Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu programmas ietvaros tika realizēts vērienīgs projekts „Ainavu dārgumi” (https://ainavudargumi.lv/). Tā ietvaros, iesaistot iedzīvotājus un Ainavu ekspertu padomi, kā Latvijas dārgumi tika izvirzītas 50 ainavas, kas bagātīgi atspoguļo Latvijas ainaviskās vērtības reģionālā mērogā. Ņemot vērā katrā plānošanas reģionā izvirzītos ainavu dārgumus, Ainavu ekspertu padome vienojās par plašākām ainavām – nacionālā mēroga vērtībām, kas ir iekļaujamas Latvijas kultūras kanonā. Būtisku ieguldījumu ainavisko vērtību formulēšanā snieguši habilitētā ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekle Aija Melluma, Latvijas Universitātes (LU) profesors, LZA korespondentājloceklis Oļģerts Nikodemus un LU asociētā profesore, Dr. geogr. Anita Zariņa.
Latvijas kultūras kanona pamatu septiņās tematiskās kultūras nozarēs 2008. gadā izraudzījās īpaši veidotas ekspertu grupas. Kopš 2013. gada aktīvi notiek Latvijas kultūras kanona izglītības programmas radošās darbnīcas reģionos, par tradīciju ir kļuvis Kultūras kanona konkurss, ko rīko Latvijas Kultūras akadēmija. Latvijas Nacionālā bibliotēka Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes atjaunošanu uzsāka 2015. gadā un kopš 2017. gada septembra tā ir pieejama plašam apmeklētāju lokam. Šobrīd informācija pieejama latviešu un angļu valodā, drīzumā lapa tiks dublēta arī vācu un krievu valodā.
Latvijas kultūras kanona projektu LNB īsteno ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu.
Informāciju sagatavoja: Maija Treile
Projekta „Latvijas kultūras kanons” vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29631741
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Sveicot izcilo latviešu komponistu Imantu Kalniņu 80 gadu jubilejā, „Izdevniecība MicRec” latviešu populārās mūzikas nošu grāmatu sērijā izdevusi nošu grāmatu ar 50 populārāko Imanta Kalniņa dziesmu notīm un dziesmu vārdiem. Grāmatā iekļautas pazīstamākās melodijas, kuras izpildījuši „Menuets”, „Turaidas Roze”, „Autobuss debesīs”, Olga Rajecka, Ieva Akuratere, Austra Pumpre un daudzi, daudzi citi. Latvijas kultūras kanonā iekļauta Imanta Kalniņa „Ceturtā simfonija” (1973), bet komponists ir daudzu tautā iemīļotu dziesmu autors.
Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte grāmatas ievadā raksta: „„Es esmu mūzika” – šie komponista Imanta Kalniņa vārdi ir balta patiesība, jo mūzika dzīvo Imantā un Imanta mūzika dzīvo mūsos. Bez tās nav iedomājama Latvija, tās cilvēki, Dziesmu svētki, teātra vēsture, kino nozare, koncertdzīve, garās vasaras naktis ar ģitāru pie ugunskuriem. Spilgtas, emocionālas, suģestējošas – tas sakāms par ikvienu Kalniņa dziesmu. Tās domātas, lai klausītos, nevis lēktu un dejotu līdzi ritmam vai dungotu pustukšas frāzes. Imanta Kalniņa sacerējumi prasa cieņu pret sevi.”
Visas notis ir caurskatījis un rediģējis pats Imants Kalniņš, dodot savu piekrišanu to apkopojumam jaunajā izdevumā. Notis sagatavojis Rūdolfs Bērtiņš. Grāmatas dizainu veidojis Guntars Ošenieks, vāka noformējumam izmantots Mikola Gniskuja foto.
Nošu grāmatā iekļautas tādas populāras un tautā gadu desmitos iemīļotas dziesmas kā „Lilioma dziesma”, „Dūdieviņš”, „Dziesma par četriem baltiem krekliem” (skan Latvijas kultūras kanonā iekļautajā filmā „Elpojiet dziļi…” („Četri balti krekli”), 1967), „Smilšu rausis”, „Svētku diena”, „Mākonītis un mākonīte”, „Mūžu mūžos būs dziesma”, „Sitiet bungas, mani mīļie” un daudzas citas.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference „Vizma Belševica un vārda brīvība”.
Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese.
Tiešsaiste tiks nodrošināta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook un Youtube kontā. Papildu informācija par pieslēgšanos tiešsaistei būs publicēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā www.lulfmi.lv un Facebook kontā.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Rakstniecības un mūzikas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, Dziesmu svētku biedrību un Pasaules Brīvo latviešu apvienību aicina ikvienu interesentu piedalīties akcijā „Mani Dziesmu un deju svētki”, kuras laikā tiks vākti personiski stāsti – topošās Dziesmu svētku ekspozīcijas sastāvdaļa. Visi interesenti aicināti iesūtīt stāstus dažādos formātos – video, e-pastos un vēstulēs.
Ekspozīcijas veidotāji aicina ikvienu, kam sirdij tuva dziesmusvētku tradīcija, kurš ir bijis vai šobrīd ir aktīvs amatiermākslas kolektīvu dalībnieks, palīdzējis svētkiem tapt, bijis brīvprātīgais, šoferis, fotogrāfs, klausītājs, līdzjutējs, vainagu pinējs, pavārs, operatīvo dienestu darbinieks, skatītājs, atbalstītājs, mecenāts, dalīties ar saviem stāstiem, piedzīvojumiem un pieredzējumiem, spilgtākajām atmiņām gan par svētku norisēm, gan par svētku sadzīvi.
Savus stāstus ir iespējams ērti iesūtīt video formātā (pamācība – ŠEIT), kā arī rakstīt e-pastus (manisvetki@rmm.lv) un vēstules – Rakstniecības un mūzikas muzejam, akcijai „Mani svētki”, Pulka iela 8, Rīga LV-1007.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Pievēršoties latviešu tradicionālās mūzikas senākā slāņa bagātībām, Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir sagatavojis metodisko materiālu elektroniskā formātā „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”. Izdevuma autores ir etnomuzikoloģes Ieva Tihovska, Zane Šmite un Ilze Cepurniece.
„Teiktās dziesmas veido latviešu tradicionālās mūzikas seno slāni,” skaidro Ieva Tihovska. „Tās ir pierakstītas visos Latvijas reģionos un skanējušas gan gadskārtu svētkos, gan kāzās, kristībās un bērēs, gan ganos un citos darbos, gan midzinot bērnus. Šīm dziesmām raksturīgs cits dziedāšanas veids – tuvāks runāšanai, nevis melodiskai, plūstošai dziedāšanai.”
Metodiskais materiāls ir paredzēts ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam – folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu vadītājiem un dalībniekiem, pētniekiem un izzinātājiem. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (www.garamantas.lv) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri, ko transkribējusi Ilze Cepurniece.
„Daudzus gadus mācot tradicionālo dziedāšanu, tās vokālās tehnikas un stilus, tiešām ilgojos pēc īsas, kodolīgas rokasgrāmatas par teiktajām dziesmām. Ne tikai ar notīm, bet ar iespēju paklausīties ierakstus, jo tautas mūziku, tās izpildīšanas stilu tā īsti notīs atspoguļot nevar. Veidojot grāmatu atklājām, cik neprātīgi daudz vēl nezināmā un pētāmā. Ceru, ka grāmata kalpos kā iedvesma jaunajiem pētniekiem,” stāsta Zane Šmite.
Elektroniskais materiāls „Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata” pieejams jaunajā nemateriālā kultūras mantojuma digitālās platformas www.nematerialakultura.lv sadaļā „Resursi”, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļvietnē – Folkloras nozares apakšsadaļā „Metodiskie materiāli”.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto
12. martā tiešsaistē norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa „Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” fināls, kurā 15 skolu komandas no visas Latvijas prezentēja 15 videostāstus, kas veltīti augšanas ideju daudzveidīgajām izpausmēm Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās. Žūrijas komisija izcēla visu komandu pārsteidzošās digitālās prasmes un spēju sadarboties, pielāgojoties konkursa jaunajiem norises apstākļiem, kas visas aktivitātes pārcēla uz digitālo vidi.
Konkursu atklāja Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka Kultūras kanons nav sastindzis tautas kultūratmiņas granīta piemineklis, tieši pretēji, – tajā ir iekļautas vērtības, kas cauri laikiem saglabā dīgtspēju. Tās ir kā sēklas, kas, atrodot piemērotu augsni, spēj augt, ziedēt un nest augļus katrā no mums. „Tikai patiesi dzīvas kultūras vērtības mijiedarbojas ar laiku un, laikiem mainoties, spēj iegūt jaunas, laikmetīgas nozīmes. Taču, lai tās ieraudzītu un atklātu, ir jāspēj paraudzīties uz mantojumu ar šodienas acīm, izmantojot šodienas cilvēka pieredzi, arī jauna cilvēka pieredzi. Tieši tāds ir bijis šī gada konkursa uzdevums, un šodien mēs redzēsim, kuras Kultūras kanona vērtības esat izraudzījušies jūs. Kuras no tām ir izrādījušās ar lielāku dīgtspēju tieši jūsu sagatavotajā radošajā augsnē un kuras no tām ir uzziedējušas viskrāšņāk!” uzsvēra N. Puntulis.
Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe novērtēja, ka katrā videostāstā varēja nolasīt vairākus nospiedumus, parādījās konkursa elpa un konkursa uzdevums, kas ietekmēja izteiksmes rāmi, kādā darbs tapa. „Videostāstos parādījās jūsu personības, jūsu izjūta un vēlme atklāt kaut ko no sevis, parādījās vieta, no kuras jūs nākat, un skola, ko pārstāvat. Videostāstos parādījās mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un plašumi. Šie bija 15 daudzveidīgi un radoši darbi, ko raksturo atšķirīgas idejas, vērtības un izteiksmes līdzekļi. Un daudzveidība ir kultūras bagātība,” novērtēja A. Laķe.
Konkursa organizatori no sirds pateicas visiem, kas iesaistījās šajā piedzīvojumā vairāku mēnešu garumā un padarīja to tik īpašu! Sveicam šī gada uzvarētājus – 1. vietas ieguvējus – Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandu – dalībniekus Albīni Hlopņicku, Dairi Brili, Ilvitu Marnauzu un skolotāju Ievu Eriņu. 2. vietas ieguvējus – Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas komandu – Helēnu Apeli, Gintu Bilinsku, Ilvu Lontoni un skolotāju Ināru Juškāni. Kā arī 3. vietas ieguvējus – Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas komandu – Alisi Anspaku, Klāvu Kalniņu, Kārli Bergu un skolotāju Vintru Brašu.
Skolēnu darbus vērtēja žūrijas komisija: Latvijas Kultūras kanona konkursa autore – kuratore un LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, Latvijas Nacionālais Kultūras centra mārketinga vadītāja Astra Spalvēna, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspozīcijas „Grāmata Latvijā” un projekta “Latvijas Kultūras kanons” vadītāja Maija Treile, režisore, teātra pedagoģe, projekta „Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, filmu režisors, scenārists, montāžas režisors Armands Začs, operatore, LKA maģistra studiju programmas „Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva un režisors, LKA bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna devīto Kultūras kanona konkursu novērtēja, kā īpašāko no visiem: „Ja citkārt mēs saņemam no skolēniem lieliskus atstāstījumus, tad šoreiz mēs saņēmām izcilus jaundarbus. Jūs gājāt soli tālāk, izmantojot Kultūras kanonā iekļautās vērtības, lai izteiktu savas domas.” Latvijas Valsts simtgades birojs un projekts „Latvijas skolas soma” izcēla trīs komandu – Ludzas pilsētas ģimnāzijas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas – veikumu.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane īpaši izcēla Brocēnu vidusskolas komandu, kas izvēlējās savu vēstījumu ietērpt animācijā, kā arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju stāstu, kas raisīja tik spilgtas emocijas.
Režisore, teātra pedagoģe, projekta „Skola 2030” vecākā eksperte un mācību jomas „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” vadītāja Inga Krišāne novērtēja interesantās fināla sarunas ar skolēniem un radošo un izpētes procesu, kas rezultējās 15 lieliskos stāstos. I. Krišāne sevišķi izcēla Āgenskalna Valsts ģimnāzijas komandu – par spēju atdzīvināt savu stāstu ārpus ekrāniem, radot patiesas un dziļas emocijas.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa izcēla Ludzas pilsētas ģimnāzijas komandas māksliniecisko pieeju, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas spēcīgo vēstījumu, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pastaigu ar Ojāru Vācieti, Valmieras Valsts ģimnāzijas komandas žurnālistisko pieeju un vērienīgo pētījumus par Olģertu Kroderu, kā arī Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas centienus vizualizēt dzeju un cilvēka iekšējās būtības meklējumus. Īpašo specbalvu no Kultūras ministrijas saņēma Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija.
Operatore, LKA maģistra studiju programmas „Audiovizuālā un skatuves māksla” studente Elīna Matvejeva izcēla Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas otro komandu par skaisti izdzīvoto Jura Podnieka stāstu un Ludzas pilsētas ģimnāziju par atklāto un ļoti vizuālo stāstījumu. Savukārt režisors, LKA bakalaura studiju programmas „Audiovizuālā māksla” students Reinis Ūbelis neslēpj savu pārsteigumu par videostāstu augsto kvalitāti, kā arī novērtēja komandu spēles ar krāsām un formām, žanru sapludināšanu, novērojot atsauces ne tikai no Latvijas, bet ārvalstu kino.
Konkursa tiešraidi iespējams atkārtoti noskatīties Latvijas kultūras kanona Facebook kontā.
Papildu informācija: Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Kultūras akadēmija
Tālr.: 67114807, 29107218 www.lka.edu.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Janis Rozentāls. 1913. Foto: Mārtiņš Lapiņš
18. martā plkst. 18.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina uz tiešsaistes lekciju „Rozentāla Rīga”. Tā būs veltīta Jaņa Rozentāla 155. dzimšanas dienai un vēstīs par vietām Rīgā, kur viesojies, dzīvojis un strādājis mākslinieks.
Janis Rozentāls (1966–1916) ir dzimis Saldus apkaimē, studējis Pēterburgā, taču ilgākie un nozīmīgākie viņa radošās darbības gadi ir aizvadīti Rīgā. Tiešsaistes lekcijā muzeja vadītāja Dace Vosa stāstīs par to, kāda bija Jaņa Rozentāla laika Rīga un kur ir meklējami nozīmīgākie Rozentāla dzīves pieturas punkti šajā pilsētā. Lekcija vēstīs arī par viņa draugiem un domubiedriem, kas Rozentālam bija tuvi laikā, kad viņš dzīvoja un viesojās Rīgā.
Lekciju bez maksas būs iespējams vērot Zoom platformā. Lai saņemtu piekļuves saiti, lūdzam sūtīt e-pastu uz adresi: jrrbm@memorialiemuzeji.lv.
Lekciju lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Skolēnu pavasara brīvlaikā tiešsaistē platformā Zoom notiks informatīvi semināri skolotājiem, kuru laikā varēs uzzināt, kādu atbalstu izglītības procesā var sniegt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) muzejpedagogi. Dalība bez maksas.
16. martā plkst. 11.00–12.00 seminārs „Virtakas klase tiešsaistē”. Sniegsim informāciju par attālinātajām nodarbībām, kā arī būs iespēja uzdot savus jautājumus un dalīties pieredzē.
17. martā plkst. 11.00–12.00 seminārs „Latvijas kultūras kanons katram skolēnam” par digitālā resursa www.kulturaskanons.lv izmantošanas iespējām un tiešsaistes piedāvājumu.
Atgādinām, ka LNB pastāvīgās ekspozīcijas „Grāmata Latvijā“ izglītojošā programma „Virtakas klase” piedāvā vairākus attālināti lietojamus mācību materiālus un LNB muzejpedagogu vadītas nodarbības Zoom platformā skolēniem, skolotājiem un citiem interesentiem. Ar piedāvājumu var iepazīties ŠEIT.
Papildu informācija:
Anita Smeltere
Projekta „Latvijas kultūras kanons“ koordinatore
Ekspozīcijas „Grāmata Latvijā“ muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 26420065
E-pasts: gramata.latvija@lnb.lv
