Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
No 8. līdz 12. oktobrim Latvijas reģionos norisinājās Latvijas kultūras kanona konkursa pirmā kārta, kurā jaunieši veidoja savu Latvijas simtgades kultūras pasākumu TOP 7. Pasākumu izlase tika veidota kontekstā ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām vērtībām. Kultūras kanona vērtības pētīja, un to sasaisti ar aktuālo kultūras notikumu piedāvājumu meklēja un prezentēja 46 skolu komandas. Piecās dienās konkursa žūrijai bija iespēja pieredzēt Latviju jauniešu acīm, atklājot ne tikai to, kas no aktuālā kultūras piedāvājuma jauniešu auditorijai šķiet nozīmīgs, bet arī uzzinot, kuras no Kultūras kanona vērtībām jaunieši sevišķi izceļ un kāpēc.
Skolu komandas bija ieguldījušas lielu darbu gan pētnieciskās aktivitātēs, gan prezentāciju sagatavošanā, gan radošā savu viedokļu un vērtējumu komunikācijā: radīti video, sacerēti muzikāli skaņdarbi un iestudētas nelielas performances. Lielākā daļa komandu uzdevuma izpildē bija iesaistījušas arī citus klases un skolas biedrus. Interesanti, ka jaunieši notikumu izvēlē balstījās ne tikai uz savai vecuma grupai svarīgām vērtībām, domājot par to, kādi notikumi un vērtības būtu iekļaujamas „Latvijas skolas somas” piedāvājumā, bet runāja arī par vērtībām, kas nozīmīgas Latvijas iedzīvotājiem kopumā, sevišķi valsts simtgades kontekstā, tā apliecinot patriotismu un piederības izjūtas nozīmi. Pārliecinoši un emocionāli dalībnieki prezentēja tos notikumus, ko paši piedzīvojuši, pierādot klātbūtnes un līdzdalības lielo nozīmi spējā pārliecinoši komunicēt un dalīties ar gūto pieredzi.
Dalību konkursa otrajā kārtā turpinās 15 komandas. No Latgales reģiona – Tilžas vidusskola, Kārsavas vidusskola un S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Vidzemes reģiona – Saulkrastu vidusskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija. Kurzemes reģiona – Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Brocēnu vidusskola un Aizputes vidusskola. Zemgales reģiona – Jelgavas Mūzikas vidusskola, Iecavas vidusskola un Tukuma Raiņa vidusskola. No Rīgas reģiona – Rīgas 64. vidusskola, Ogres Valsts ģimnāzija un Rīgas Vakara ģimnāzija.
Lai arī konkursā atklājās jauniešu interešu daudzpusība, tomēr, izvērtējot visos reģionos prezentētos notikumus, konkursa žūrija atlasīja populārāko un biežāk prezentācijās pieminēto notikumu un vērtību TOP 11, atzīstot tos par skolu jauniešu auditorijas spilgtāko Latvijas simtgades kultūras pieredzi:
- Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Pūt, vējiņi!” (režisors Elmārs Seņkovs)
- Imanta Ziedoņa dzeja, muzejs, izstāde, fonda „Viegli” aktivitātes
- Koncertcikls „Latvijas gredzens” vai tā daļas
- Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki
- Dzejas dienas
- Rokopera „Lāčplēsis”
- Kultūras kanona orientēšanās spēle Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
- Latvijas muzeju kopizstāde „Latvijas gadsimts”
- Latvijas spēlfilma „Bille” (režisore Ināra Kolmane)
- Rainis – muzeji Berķenelē, Jasmuižā, Tadenavā
- Rudzu maize, tās cepšanas pieredze dažādās vietās
Konkursa otrā kārta – radošais seminārs notiks 2019. gada 11. janvārī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” Rīgā, Dzirnavu iela 46. Otrajā kārtā komandas kopā ar Latvijas simtgades biroja, „Latvijas skolas somas” iniciatīvas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvjiem un ekspertiem apgūs Latvijas jaunā, arī strīdīgā un Latvijas sabiedrībā atšķirīgi vērtētā kultūras mantojuma veidošanās, tā digitalizācijas un citus mantojuma mūsdienu saglabāšanas paņēmienus. Semināra ietvaros notiks diskusija par to, Ko no simtgadē jaunradītajām kultūras vērtībām un artefaktiem saglabāt un kā? Kam tos vajag šodien? Kam vajadzēs rīt?. Precīzāka informācija par otrās kārtas norisi un laiku tiks publiskota decembrī!
Paldies visu skolu komandu dalībniekiem par ieguldīto darbu, gatavojoties konkursam „Kultūras kanons manā skolas somā”!
