Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Rīga, Alberta iela 12-9), svinot gleznotāja 160 gadu jubileju, aicina apmeklēt piecu pasākumu ciklu „Jaņa Rozentāla desmitgades”. Pirmais pasākums notiks 2026. gada 29. janvārī plkst. 18.00.

Janim Rozentālam (1866–1916) liktenis bija atvēlējis tikai piecdesmit gadus ilgu mūžu, taču viņš paspēja paveikt neticami daudz. Talantīga, spoža personība ar milzīgām darbaspējām, dziļu un aizrautīgu jūtu un emociju pasauli. Gleznotājs, grafiķis un mākslas kritiķis, kurš nenorobežojās šauri profesionālā mākslas vidē, bet ieinteresēti sekoja līdzi visam jaunajam arī teātrī, mūzikā un literatūrā. Lauku zēns, kalēja dēls, kurš ne tikai uzdrīkstējās sapņot, bet arī piepildīja savus sapņus, sava mūža gaitā sasniedzot augstākās mākslas virsotnes un kļūstot par vienu no visu laiku izcilākajiem latviešu māksliniekiem.

Svinot Jaņa Rozentāla 160. jubilejas gadu, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā notiks piecu pasākumu cikls, kas veltīti piecām viņa dzīves desmitgadēm, tā dziļāk iepazīstot mākslinieka biogrāfiju un radošo darbību. Pasākumus vadīs mākslas vēsturniece Dace Vosa Mg. Art. Pirmais pasākums notiks 29. janvārī plkst. 18.00 un būs veltīts pirmajai Jaņa Rozentāla dzīves desmitgadei. Tajā varēs uzzināt par Rozentāla dzimtas saknēm, ģimeni, lauku mājām „Bebri”, netālo Saldus miestiņu un pirmajiem radošās darbības impulsiem. Tas ir laiks, par kuru ir zināms mazāk, nekā par vēlākām Rozentāla dzīves gaitām, tomēr tas ir neizsakāmi būtisks periods, kas ietekmējis visu mākslinieka tālāko dzīvi.

Nākamie cikla pasākumi notiks 26. februārī, 18. martā, 23. aprīlī un 21. maijā. Katrā no tiem secīgi tiks aplūkoti tālākie Jaņa Rozentāla dzīves posmi.

Biļešu cenas:
Pasākuma apmeklējums: 7,00 eiro; skolēniem, studentiem un senioriem 4,00 eiro.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildu informācija:
Tālr.: +371 67331641, +371 26586404
E-pasts: jrrbm@memorialiemuzeji.lv
memorialiemuzeji.lv

2026. gada 28. janvārī plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks cikla „Senioru trešdienas” tikšanās. Norises pirmajā daļā LNB Retumu telpā (5. stāvā) vadošā pētniece Jana Dreimane iepazīstinās ar krājuma izlasi izstādē „Krišjānis Valdemārs – latviešu bibliotēku tīkla pamatlicējs”. Pasākuma turpinājumā LNB muzejpedagoģe Anita Smeltere Virtakas klasē (1. stāvā) piedāvās citu izlasi – dažādu izdevumu, kinofilmu, mākslas darbu, digitālu resursu kopumu, kas interpretē Kr. Valdemāra slaveno aicinājumu „Latvji, brauciet jūriņā!”. Runāsim par piejūras ainavu kultūras kanonā un ieskatīsimies digitāli pieejamos resursos, piemēram, šobrīd, svinot režisora simtgadi, visi interesenti var noskatīties Herca Franka pirmo poētisko filmu „Sāļā maize” (1965) par dzīvi zvejnieku ciematā.

Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.

Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.

LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

No 2026. gada 7. janvāra līdz 15. martam Pompidū kultūras centrā Francijas galvaspilsētā Parīzē tiek demonstrēta plaša Latvijas, Lietuvas un Igaunijas poētiskā dokumentālā kino retrospektīva – kopumā 52 filmas, kas uzņemtas 20. gadsimta otrajā pusē. Programmu atklāj Jura Podnieka starptautiski pazīstamākais darbs „Vai viegli būt jaunam?” (1986).

Poētiskā kino programmā Latviju pārstāv 16 dokumentālās filmas (1961–1993), kas tiek demonstrētas dažādi komplektētos seansos kopā ar lietuviešu un igauņu klasiskajām filmām.

Latvijas režisori, kuru darbi iekļauti izlasē, ir Juris Podnieks, Hercs Franks, Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Ansis Epners, Ivars Kraulītis un Dainis Kļava, programmas tehniskajā nodrošinājumā ļoti nozīmīgu atbalstu sniedzis LNA Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs.

Lasīt vairāk: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/baltijas-poetiska-kino-programma-pompidu-centra-parize

Papildu informācija:
Margarita Rimkus
Nacionālais kino centrs
E-pasts: margarita.rimkus@nkc.gov.lv
Tālr.: +371 29596024

Līdz 2025. gada 23. janvārim kultūras nozares profesionāļi aicināti iesniegt projektu pieteikumus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” konkursam. VKKF mērķprogramma sniedz iespēju radīt jaunas mākslinieciski augstvērtīgas, skolām regulāri pieejamas kultūras norises, kurās paustais vēstījums ir aktuāls bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa mērķis ir sekmēt tādu klātienē notiekošu profesionālās mākslas un kultūras norišu, t. sk. mobilo, radīšanu, kas dod iespēju bērniem un jauniešiem regulāri iepazīt Latvijas kultūru un mākslu un ir pieejamas kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros.

Konkursā var tikt atbalstīti projekti, kuru rezultātā tapušas kultūras un mākslas norises, kas ietver mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem izteiktu saturisko vēstījumu, sekmē izziņas procesu, rosina diskusiju, emocionālo līdzpārdzīvojumu, satura un formas ziņā atbilst noteiktam skolēnu vecumposmam un ir sasaistāmas ar mācību un audzināšanas darbu.

Svarīgi ievērot, ka kultūras norisēm jābūt regulāri pieejamām visu mācību gadu, tostarp mācību dienas ietvaros. Mobilajām norisēm jābūt veidotām tā, lai, nezaudējot kvalitāti, varētu pielāgoties norises vietai, tostarp skolas videi un/vai kultūras institūcijām (arī kultūras centriem, bibliotēkām u. c.). Veidojot norises pieteikumus, jādomā auditorijas lielumu, t. sk. lai saglabātu māksliniecisko kvalitāti un klātbūtnes sajūtu. Projektu vērtēšanā tiks ņemta vērā pieteicēja iepriekšējā pieredze darbā ar bērnu un jauniešu auditoriju, tajā skaitā programmā „Latvijas skolas soma”.

VKKF projektu kuratores Līgas Ribickas prezentācija seminārā „Kādus kultūras un mākslas notikumus piedāvāt bērniem un jauniešiem?” (2024): https://www.youtube.com/watch?v=iPiHQ-VqPOw.

Ar mērķprogrammā „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” iepriekš atbalstītajiem un īstenotajiem projektiem var iepazīties programmas „Latvijas skolas soma” mājaslapā: https://latvijasskolassoma.lv/par-programmu/vkkf-merkprogramma/.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa finansējuma apjoms ir 80 000 eiro. Pieteikumi tiek pieņemti no 2026. gada 5. janvāra līdz 2026. gada 23. janvāra plkst. 23.59.

Mērķprogrammas „Programmas „Latvijas skolas soma” satura radīšana” konkursa nolikums un informācija par projektu iesniegšanas kārtību atrodama VKKF mājaslapā: https://www.kkf.lv/index/konkursi/m%C4%93r%C4%B7programmu-konkursi/m%C4%93r%C4%B7programmas-2026/programmas-latvijas-skolas-soma%E2%80%9D-satura-rad%C4%AB%C5%A1ana.html.

Projekta pieteikums jāiesniedz projektu pieteikumu sistēmā https://kkf.kulturaskarte.lv.

Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma” skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, saistot tās ar mācību saturu. Programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros katru mācību semestri vairāk nekā 230 000 skolēnu pieredz vismaz vienu no 5 000 kultūras norisēm. Programmu „Latvijas skolas soma” administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Jautājumiem par konkursu:
Līga Ribicka
Valsts kultūrkapitāla fonda projektu kuratore
E-pasts: liga@kkf.lv
Tālr.: +371 26673992

Papildu informācija:
Inga Bika
Programmas „Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
E-pasts: Inga.Bika@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 26443166

2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē „Sidraba birzs” vairāk nekā 13 000 dziedātāju pulcēsies Raimondam Paulam un viņa daiļradei veltītajos dziesmu svētkos „Manai Dzimtenei”. Koncertā skanēs arī leģendārais Maestro skaņdarbs „Pērļu zvejnieks”, kuru diriģēs Dziesmusvētku goda virsdiriģents, kordiriģēšanas leģenda Jānis Erenštreits.

Raimonda Paula skaņdarbs ar Jāņa Petera vārdiem „Pērļu zvejnieks” ir viena no spilgtākajām liecībām par unikālu radošu sadarbību, kas aizsākās 1982. gadā. Tā saveda kopā populārās mūzikas komponistu Raimondu Paulu un izcilo zēnu koru kustības vadītāju Jāni Erenštreitu (toreiz Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, šobrīd – Rīgas Doma zēnu koris).

Pats Jānis Erenštreits vēlāk atzina, ka sākumā neuzdrošinājās vērsties pie Paula ar ierosinājumu par sadarbību, jo viņam pret komponistu bijusi liela pietāte. Tomēr Maestro Pauls, sajutis kora potenciālu, iniciatīvu uzņēmās pats. Viņš ieradās skolā ar piedāvājumu rakstīt mūziku tieši zēnu balsīm.

Atceroties tā laika sadarbību Erenštreits uzsver, ka Pauls „fenomenāli iejutās puikas domāšanā” un radīja melodijas, kas izrādījās ne tikai skanīgas, bet arī ideāli piemērotas zēnu balss augstajam reģistram, tādējādi radot darbus, kas iezīmēja jaunas ēras sākumu zēnu koru kustībā Latvijā.

Raimondam Paulam veltītajos dziesmu svētkos „Pērļu zvejnieks” atkal skanēs Jāņa Erenštreita vadībā un to atskaņos Rīgas Doma zēnu koris ,kuru Erenštreits vadīja vairākus gadu desmitus, un kurš bija pirmais šī cikla izpildītājs un iemūžinātājs vēsturiskajā 1986. gada ierakstā kopā ar Maestro. Kopā ar Rīgas Doma zēnu kori ciklu Pērļu zvejnieks atskaņos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas zēnu koris, kuru vada Dziesmusvētku virsdiriģents Romāns Vanags un Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, kura vadītāja ir Dziesmusvētku virsdiriģente Aira Birziņa.

Koncerts „Manai Dzimtenei” ir veltījums Maestro Raimondam Paulam un viņa daiļradei.

2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē „Sidraba Birzs” pulcēsies vairāk nekā 13 000 dziedātāju no Latvijas un latviešu diasporām, lai kopā ar iemīļotiem solistiem un mūziķiem izdziedātu skaistākās Raimonda Paula dziesmas, īpašu uzmanību veltot Maestro kora mūzikas repertuāram, un arī īpaši šim notikumam radītiem latviešu komponistu jaundarbiem. Pēc koncerta dalībniekus un skatītājus gaida sadziedāšanās nakts, kopā izdziedot plašo Maestro dziesmu pūru.

Biļetes uz koncertu pieejamas Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un https://www.bilesuparadize.lv

Koncerta „Manai Dzimtenei” mākslinieciskais vadītājs ir komponists Jānis Ķirsis, režisore – Dita Lūriņa, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, virsdiriģents – Mārtiņš Klišāns. Savukārt kopkora muzikālo vadību uzņemsies izcilākie Latvijas virsdiriģenti.

Koncerts top sadarbībā ar fondu „Manai Dzimtenei”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Pašvaldību savienību.

Plašāka informācija: www.manaidzimtenei.lv

Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) tapusi Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālā filma „Antra Liedskalniņa. Kaislību varā”, kas pirmizrādi piedzīvos 23. decembrī plkst. 21.10 LTV1 un REplay.lv. Filma vēsta par vienu no spilgtākajām latviešu teātra personībām Antru Liedskalniņu (1930–2000), vienīgo aktrisi sievieti, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā skatuves mākslas nozarē.

Nacionālā teātra (kādreiz Drāmas teātra) aktrises trauksmainā dzīve nolasāma spilgtajās lomās, kas bieži bija paralēles ar viņu pašu: gaišums un ideālisms, vienkāršība un spēja mīlēt, un vienlaikus dēmoniskas kaislības un cilvēciska vientulība. Teātra zinātniece Rita Melnace filmā viņu salīdzina ar Remarka metaforu: „Antra uz skatuves savās labākajās lomās bija kā no mēness gaismas radīta. Mīlētājas lomās viņa simtprocentīgi mīlēja.” Filma atklāj arī aktrises dziļās personības pretrunas, ilgas pēc mīlestības, radošo trauksmi un dzīves dramatismu.

Par dokumentālo filmu papildina Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Strenga: „Filma pievēršas aktrises fenomenālajam dabiskajam talantam, ko filmas veidotājiem bija saistoši pētīt. Tajā atklājas arī Antras ģimenes stāsts – viņas dzimtā kā vēstures grāmatā ir atrodami visi laikmeta notikumi. Dzīves paradoksālo vēsturi filmā atklās aktrises krustmeita Iveta Krūmiņa. Stāstījumā neizbēgami ienāk arī Antras cīņa ar atkarību no alkohola, kas viņu saplosīja, un nosodījums, kas tolaik padomju laikā bija ierasta reakcija. Tomēr viņas talantu tas nespēja izpostīt – to apliecina gan arhīvu materiāli, gan cilvēku atmiņās saglabātie stāsti.”

Filmā Antras Liedskalniņas talantu apbrīno viņas kolēģi aktieri un režisori. Taču filmas emocionālais centrs ir aktrises ilgas pēc mīlestības – pēc īstas mīlestības dzīvē, ne tikai uz skatuves. Viņas divas laulības bija traģiskas un nepiepildītas. Filmā ir arī stāsts par kādu sapņu mīlestību. „Es visu mūžu esmu bijusi atkarīga no svešu cilvēku laipnības…” izrādē „Ilgu tramvajs” atzīstas Blanša Dibuā, aktrise Antra Liedskalniņa.

Radošo komandu veido režisors Guntis Lēmanis, žurnāliste Ilze Strenga, skaņu režisore Diāna Pāvilsone, operators Normunds Čirkste un režisora asistente Gunta Daneberga.

Filmā piedalās: teātra zinātniece Rita Melnace, Antras māsas Jogitas meita Iveta Krūmiņa, aktieri Uldis Dumpis, Lolita Cauka, Juris Hiršs, Juris Lisners, Lāsma Kugrēna, režisori Pēteris Krilovs un Edmunds Freibergs, ārste Maija Baumane, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Aiga Bērziņa-Kite.

Dokumentālā filma „Antra Liedskalniņa. Kaislību varā” – pirmizrāde 23. decembrī plkst. 21.10 LTV1 un REplay.lv. Savukārt portālā LSM.lv būs lasāms garraksts par filmu.

Papildu informācija:
Ieva Rozentāle
Satura komunikācijas vadītāja
VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs
Tālr.: +371 29222660
E-pasts: rozentale.ieva@lsm.lv
www.ltv.lv

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) Latvijas kultūras kanona (LKK) projekta ietvaros izdevusi plakātu, kas pārskatāmā veidā iepazīstina ar visām LKK saraksta vērtībām.

Plakāts „Latvijas kultūras kanons” (PDF)

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un nācijai nozīmīgāko kultūras vērtību kopums, kas veido Latvijas iedzīvotāju identitātes un kultūras pieredzes pamatu. Kultūras kanonā iekļautas 108 vērtības, kas pārstāv astoņas nozares – tautas tradīcijas, vizuālo mākslu, skatuves mākslu, mūziku, literatūru, arhitektūru un dizainu, kino un ainavas.

Plakātu bez maksas var saņemt ikviena Latvijas izglītības iestāde, bibliotēka, kā arī diasporas centri ārvalstīs. Tas tiek izplatīts centralizēti, izmantojot bibliotēku tīklu. Par plakāta saņemšanas iespējām var sazināties arī individuāli, rakstot e-pastu kulturaskanons@lnb.lv.

Digitālā veidā plakāts pieejams Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes sadaļā „Metodiskie materiāli” https://kulturaskanons.lv/metodiskie-materiali/

Plakāta dizaina autore ir LNB dizaina projektu vadītāja Dārta Hofmane. Tas tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Sadarbības partneri: Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un kultūrizglītības programma „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kino muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhitektūras muzejs, Rundāles pils muzejs, Ojāra Vācieša memoriālais muzejs, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis, Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Banka, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: kulturaskanons@lnb.lv
Tālr.: +371 26420065

2025. gada 17. decembrī plkst. 12.00–14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Virtakas klasē (1. stāvā) notiks cikla „Senioru trešdienas” šī gada noslēdzošā tikšanās svētku gaisotnē.

Norises laikā neliels atskats par gada laikā uzzināto un sarunas par nākamā gada cikla plāniem. 2025. gadā visas „Senioru trešdienas” ļāva no dažādiem skatupunktiem iepazīt Latvijas kultūras kanona vērtības. Izklaidējošā viktorīnā būs iespēja pārbaudīt un papildināt zināšanas par kultūras vērtībām. Lieti noderēs viedtālrunis, taču jautājumi būs sagatavoti arī izdruku formātā.

Otrajā norises daļā radošā darbnīcā būs iespēja piešķirt jaunu elpu vairākas desmitgades senām apsveikuma kartītēm, pārvēršot tās par unikālām grāmatzīmēm un vienlaikus iepazīstot kartīšu un grāmatzīmju vēsturi. Iespējams, tādējādi taps jauka un personiska Ziemassvētku dāvana. Darbnīcas materiāli būs pieejami uz vietas.

Dalība „Senioru trešdienās” ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc noteikti nepieciešams iepriekš pieteikties pa tālruni 26420065 vai e-pastu gramata.latvija@lnb.lv. Tikšanās plkst. 12.00 LNB 1. stāva ātrijā. Lūgums izmantot garderobi un mantām paredzētos skapīšus.

Pasākumu cikls „Senioru trešdienas” vēlas pievērst uzmanību kvalitatīvai laika pavadīšanai jebkurā vecumā. Tā ir iespēja piedalīties nodarbībās, gūstot ne tikai jaunus iespaidus un praktiskas iemaņas, bet arī satiekot domubiedrus.

LNB atgādina, ka tās vide, iespējas un pakalpojumi ir pieejami ikvienam senioram katru dienu. Te bez maksas var gan lasīt dažādus izdevumus, gan apmeklēt izstādes.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv

2025. gada 17. decembrī plkst. 10.00–11.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīko izglītojoši izklaidējošu tiešsaistes viktorīnu par Latvijas kultūras kanona tēmām. Pasākumā piedalīties aicināti 5.–9. klases skolēni gan no Latvijas, gan diasporas. Dalība viktorīnā ir bez maksas, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, līdz 16. decembrim aizpildot PIETEIKUMA FORMU.

Ikgadējo Ziemassvētku viktorīnu vadīs spēļu šovu vadītājs, žurnālists Ēriks Palkavnieks. Lai varētu atbildēt uz āķīgajiem jautājumiem, dalībnieki aicināti iepriekš izpētīt vietni kulturaskanons.lv.

Norise būs skatāma Zoom platformā. Atbilžu iesniegšanai katrai komandai nepieciešams sagatavot atsevišķu datoru vai telefonu ar interneta pieslēgumu. Pieslēgšanās nosacījumus dalībnieki saņems pirms viktorīnas.

Sekot līdzi viktorīnas norisei ikvienam būs iespēja arī LNB YouTube kanālā.

Uzvarētājus gaida pārsteiguma balvas no LNB un Latvijas kultūras kanona.

Latvijas kultūras kanona projektu LNB realizē ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu.

Papildu informācija:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: kulturaskanons@lnb.lv
Tālr.: +371 26420065

Atzīmējot izcilā kinorežisora un operatora Jura Podnieka (1950–1992) jubilejas tuvošanos, ar vairākiem pasākumiem noslēdzas Jura Podnieka gads. Vēl līdz 2025. gada 6. decembrim Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kino muzejā apskatāma bagātīga izstāde „Podnieka laiktelpa”, portālā filmas.lv pastāvīgi pieejama Jura Podnieka filmu kolekcija, bet 4. decembrī tiks atvērts Jura Podnieka dienasgrāmatu sējums un LKA Mazajā zālē paredzēts Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas koncerts „Sarunas bez vārdiem”.

Izcilajam dokumentārā kino režisoram un operatoram Jurim Podniekam 2025. gada 5. decembrī apritēs 75 gadi, tāpēc ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota programma „Jura Podnieka gads” – tās ietvaros notikuši zinātniski pasākumi un Jura Podnieka filmu skates, Latvijas Kino muzejā oktobrī atvērta kuratoru Annas Vidulejas un Kristapa Epnera veidota izstāde „Podnieka laiktelpa”, kas apskatāma vēl līdz 6. decembrim. Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv. Patriotu nedēļā (11.–19.11.) Jura Podnieka filmu izlase bija pieejama tiešsaistē visā pasaulē, no 19. novembra režisora un operatora filmu kolekcija ir papildināta un turpmāk skatāma Latvijas teritorijā bez laika ierobežojuma.

Tieši Jura Podnieka dzimšanas dienas priekšvakarā, 4. decembrī 17:00, Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata „Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975–1981” (izdevējs „Latvijas Mediji”, sastādītājs un redaktors – kinopētnieks Agris Redovičs). Tas ir izcilā režisora jaunības dienu pierakstu un dienasgrāmatu apkopojuma pirmais sējums, aptverot laiku no pirmajiem patstāvīgajiem operatordarba soļiem līdz pirmās pilnmetrāžas filmas „Strēlnieku zvaigznājs” tapšanai – „nozīmīgs kultūras dokuments, kas ļauj lasītājam iepazīt ne vien kinovēsturi, bet arī dziļi cilvēcīgu, domājošu un jūtīgu mākslinieku, viņa šaubu un meklējumu ceļu, Podnieka radošās enerģijas un ētiskā kodola spēku.”

Tajā pašā vakarā, 4. decembrī 19:00, LKA Latvijas Kino muzejs aicina uz režisoram veltītu koncertu „Sarunas bez vārdiem”, programmā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja un horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada un veido unikāli instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem. Blīvi slāņi mijas ar caurspīdīgu skaņukrāsu faktūru, kas rezultējas pārpasaulīgās mūzikas partitūrās. No smalka minimālisma līdz spriegam un biezam skaņurakstam, bez striktas formas un laika līniju nogriežņiem, brīvi plūstot un ļaujoties mākslas piedzīvojumam.

Koncerts notiks LKA Mazajā zālē, Miera ielā 58a. Ieeja bez maksas, iepriekš piesakoties līdz 2.12, rakstot uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv vai zvanot +371 29119544.

Papildu informācija par Latvijas Kino muzeja pasākumiem:

Latvijas Kino muzejs
Tālr.: +371 29119544
E-pasts: kinomuzejs@kinomuzejs.lv

Inga Pērkone
Latvijas Kino muzeja vadītāja
Tālr.: +371 29159389
E-pasts: inga.perkone-redovica@kinomuzejs.lv

Papildu informācija par grāmatu:
Antra Lācberga
Latvijas Mediji
Tālr.: +371 29139227
E-pasts: antra.lacberga@latvijasmediji.lv