Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Foto: Krāslavas ģimnāzija.
2023./2024. mācību gadā Kultūras kanona konkursa tēma bija „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Kultūras akadēmijas prorektora mākslinieciskajā jaunradē Dāvja Sīmaņa specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai par kapu kopšanu kā mērķtiecīgu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanu.
Maijā saņēmām ziņu no Krāslavas ģimnāzijas komandas.
Krāslavas ģimnāzijas 10.a klases skolnieces Milena Timergalejeva, Jekaterina Mihailova, Laura Putne piedalījās Latvijas Kultūras kanona konkursā, aizstāvot kapu kopšanas tradīciju. Finālā meitenes piedāvāja sakopt aizmirstus un sen nekoptus luterāņu kapus. Kad visa skola devās talkot parkā, 10.a klases skolēni devās talkot uz Krāslavas vecajiem luterāņu kapiem, lai jaunieši neaizmirstu par dzimtām nozīmīgu tradīciju – kapu kopšanas tradīciju.
Talkotāju atsauksmes:
Evija Radivinska: „Talka patika ne tikai, ka pabijām visi kopā (kas reti sanāk), bet arī, kopā ātri padarot darbu, jautri pavadījām laiku un devāmies mājās, tāpēc gribētos tā talkot arī turpmāk!”
Milena Timergalejeva: „Talka rosināja ne tikai apkārtējās vides, bet arī iekšējās pārvērtības. Šādi pasākumi dod iespēju gan līdzēt sabiedrībai, gan iedziļināties klusuma brīdī un izjust dabu. Talka atstāja tīrības un miera sajūtu. Paldies visiem, kas iesaistījās un palīdzēja!”
Jekaterina Mihailova: „Talka mūs vienoja cēlā darbā. Manuprāt, tas ir brīnišķīgi. Vienojāmies un padarījām vēl vienu teritoriju sakoptu.”
Samanta Adamoviča: „Šis pasākums noteikti vienoja mūsu klasi. Palīdzēja aizdomāties par to, cik svarīgi darīt kādas, manuprāt, būtiskas, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgas mūsu tautai lietas kā, piemēram, kapu kopšana.”
Edgars Koževņikovs: „Ir patīkami darīt labumu, pat ja tas nav būtiskākais, ka mēs kapsētu iztīrījām no atkritumiem. Mēs izpētījām vēl knapi redzamos uzrakstus uz kapu plāksnēm un pieminekļiem. Bija interesanti padiskutēt un saistīt tos ar mūsu tautas vēsturi. Aizbraucot mājās, aicināju arī savu ģimeni doties uz mūsu dzimtas kapiem.”
Mēs uzskatām, ka konkursa ietvaros izdomātā ideja popularizēt kapu kopšanas tradīciju bija ļoti veiksmīgi īstenota. Tradīcijas vieno!
Krāslavas ģimnāzijas komanda –
Milena Timergalejeva, Jekaterina Mihailova, Laura Putne
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
„Latviešu valodas vārdnīcas” elektroniskā versija.
Tezaurs.lv pievienota „Latviešu valodas vārdnīcas” elektroniskā versija. Tagad tā ir modernizēta, ar plašākām meklēšanas iespējām un skatāma arī telefonos. Iepazīsties ar šo unikālo, Latvijas kultūras kanonā iekļauto vārdnīcu: https://mev.tezaurs.lv!
Vairāk par elektronisko vārdnīcu var uzzināt ŠEIT.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Skulptūra „Rozes mātei”. Autors: Oļegs Skarainis. Foto no R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” arhīva.
Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”, Madonas novada Ērgļu apvienības pārvalde, biedrība „Rūdolfa Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums” aicina 7.–9. klašu skolēnus un vidusskolu, ģimnāziju, vidējo profesionālo un speciālo mācību iestāžu audzēkņus piedalīties rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 20. konkursā.
Darbi jāiesūta līdz 2024. gada 19. oktobrim. Ar piedāvātajām konkursa tēmām un nolikumu var iepazīties ŠEIT.
Laureāti saņems naudas prēmijas un veicināšanas balvas. Konkursa rezultāti būs apskatāmi pēc 2024. gada 16. novembra „Braku” muzeja mājaslapā www.braki.lv.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Darba lapas par Latvijas kultūras kanonu diasporas skolēniem. Publicitātes foto.
Mācību materiāls, konsultējoties ar Latviešu valodas aģentūras metodiķiem, radīts pamatā vidusskolas vecuma diasporas jauniešiem, taču darba lapas būs noderīgas arī Latvijas skolās, uzsākot sarunu par Latvijas kultūras kanona vērtību saraksta tapšanu un saturu. Darba lapas izdrukājamas no Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnes sadaļas „Metodiskie materiāli” izvēlnes „Krāsojamās un uzdevumu lapas kanona iepazīšanai”.
Darba lapās iekļauti kopumā septiņi uzdevumi. Skolēni aicināti pēc atslēgas vārdiem atpazīt kultūras kanona nozari, vārdu jūklī atrast ar kanonu saistītus vārdus, krustvārdu mīklā minēt filmu nosaukumus, ieteikt savu, kanonā iekļaujamu vērtību, kā arī risināt citus uzdevumus. To veikšanai nepieciešams zīmulis vai pildspalva, līme un šķēres.
Mācību materiāla satura autores ir muzejpedagoģes Anita Smeltere un Laura Pole. Dizainu veidojusi Linda Jeromane.
Darba lapas tapušas Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros ar Latvijas Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu.
Papildu informācija: Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Publicitātes foto.
2024. gada 6. aprīlī plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva ātrijā notiks Vecrīgas silueta iespiešanas darbnīca. Tās apmeklētājiem muzejpedagogu pavadībā būs iespēja izmēģināt rekonstruēto 16. gadsimta iespiedpresi, ar kādu savus darbus iespieda pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns. Dalība bez maksas.
Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme. Tas ir iekļauts Latvijas kultūras kanona vērtību sarakstā. Viens no labākajiem skatiem uz Vecrīgu, neatkarīgi no laikapstākļiem, paveras tieši no LNB, tāpēc arī katram darbnīcas dalībniekam būs iespēja iespiest īpaši veidotu Vecrīgas silueta klišeju, kurā vecpilsētas baznīcu torņu smailes satiekas ar mūsdienu Rīgas ainavas simbolu – Gaismas pils ēku.
Nikolausa Mollīna tipogrāfijā 16. gadsimtā iespiestās Rīgas panorāmas ir pirmie pilsētas skati, kas tapuši tepat Rīgā. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt par tiem vairāk un izaicināt sevi, pildot orientēšanās spēles Gaismas pilī uzdevumu lapu.
Darbnīcas norises laiks: no plkst. 12.00 līdz 14.00, bez iepriekšējas pieteikšanās. Tikšanās 5. stāva ātrijā. Lai apmeklētu darbnīcu, nepieciešama LNB lasītāja karte vai apmeklētāja karte, kuru var saņemt LNB Klientu apkalpošanas centrā 1. stāvā. Jebkura izmēra somas jāatstāj garderobes skapītī, kurā jāievieto 1 eiro monēta. Pēc apmeklējuma monētu iespējams saņemt atpakaļ.
Iespiedpreses kopija tapusi sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu, ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas kultūras kanona projekta ietvaros.
Papildu informācija:
Ineta Vaivode
Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: ineta.vaivode@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latviešu kultūras darbinieki pie Burtnieku nama Vecmīlgrāvī. Rīga, 1911. gada vasara. Pirmajā rindā no kreisās: 1. Jānis Jaunsudrabiņš; 2. Kārlis Krūza; 3. Krišjānis Barons; 4. Emilis Melngailis; 5. Kārlis Skalbe. Otrajā rindā no kreisās: 1. Pēteris Kalve; 2. Jānis Kļaviņš; 3. Antons Austriņš; 4. Jānis Zālītis; 5. Jānis Melderis; 6. Pāvils Gruzna. Foto: Mārtiņš Lapiņš. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.
2024. gada 22. martā plkst. 10.00 Augusta Dombrovska mūzikas skolā (Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 38) notiks „Latvju dainu” izdošanas 130. gadadienai veltīts pasākums, kurā priekšlasījumos un literāros lasījumos varēs uzzināt par „Latvju dainu” tapšanu. Ieeja pasākumā bez maksas.
2024. gadā aprit 130 gadi kopš pirmās „Latvju dainu” burtnīcas izdošanas. Vairāk nekā 30 gadu ilgais Krišjāņa Barona un viņa līdzgaitnieku, īpaši Friča Brīvzemnieka un Henrija Visendorfa, darbs 1915. gadā vainagojās ar 217 996 apkopoto dainu variantu izdošanu sešos sējumos (8 grāmatās). Tomēr ceļš līdz sējumu iznākšanai nebūt nebija viegls – piemēram, 1. sējums 10 atsevišķās burtnīcās iznāca četru gadu laikā, savukārt turpmākie sējumi tika iespiesti tālajā Pēterburgā, kas apgrūtināja darbu ar manuskriptiem. Vēl jo sarežģītāku situāciju padarīja arī līdzekļu trūkums.
Pasākuma norises vieta – Augusta Dombrovska mūzikas skola – arī nav izvēlēta nejauši. Te Krišjānis Barons sagatavojis lielu daļu „Latvju dainu” manuskripta, strādājis ar korektūrām un, galvenais, saņēmis sengaidīto ziņu par pēdējo sējumu izdošanu un lielā darba noslēgumu.
Pasākumā piedalīsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves krājuma glabātāja Māra Vīksna, kura vēstīs par „Latvju dainu” avotiem un leģendāro Dainu skapi. Vidzemes Augstskolas students Kārlis Barons atklās „Latvju dainu” 2. izdevuma pasaules ceļus, savukārt Rīgas 31. vidusskolas skolotāja Daiga Berķe dalīsies pārdomās par folkloras apguvi skolā.
Tāpat ar priekšlasījumiem uzstāsies Krišjāņa Barona muzeja speciālisti Rūta Kārkliņa, Andris Ērglis un Dita Butule. Tiks pavērts skats uz Dārtas un Krišjāņa sadzīvi Burtnieku namā, iepazīti Barontēva kaimiņi šajā dzīves posmā un viņu devums literatūrā, kā arī pieminēts Līnas Baronas ieguldījums K. Barona piemiņas saglabāšanā un darbu publicēšanā.
Aktiera Gundara Āboliņa lasījumā skanēs paša K. Barona rakstītie vārdi „Latvju dainu” ievadā, kā arī latviešu rakstnieku atmiņu fragmenti.
Par muzikāliem priekšnesumiem rūpēsies Augusta Dombrovska mūzikas skolas audzēkņi.
Pasākumu rīko Krišjāņa Barona muzejs, Memoriālo muzeju apvienība, Augusta Dombrovska mūzikas skola. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Pasākuma foto un video materiāli var tikt izmantoti publicitātes pasākumos.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Noslēdzies divpadsmitais Latvijas kultūras kanona konkurss. Publicitātes foto.
2024. gada 8. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas „Klīversalas” zālē Latvijas kultūras kanona konkursa finālā tikās 14 skolu komandas, lai prezentētu īstenotās iniciatīvas un aktivitātes, kas tapušas, izvēloties jauniešiem būtiskas kultūras kanonā iekļautas vērtības, kuru saglabāšanu apdraud mūsdienu ekonomiskās, sociālās, drošības vai vides krīzes izpausmes. Šī gada Kultūras kanona konkursa „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” mērķis bija ne tikai aktualizēt Latvijas kultūras kanonā vērtības, bet arī pievērst uzmanību sabiedrības kultūras procesu daudzveidībai un vērtību sistēmu atšķirībām, kā arī veicināt skolēnu radošumu un pilsonisko līdzdalību Latvijas kultūrtelpas veidošanā.
„Šī gada konkursa tēma deva iespēju jauniešiem identificēt Kultūras kanona vērtības, kuras viņu ieskatā ir apdraudētas, veicot izpēti, sniedzot pamatojumu un stāstot par savu vērtības aizsardzības plānu. Īpaši jāizceļ jauniešu sniegtās analītiskās refleksijas par Kultūras kanona vērtības aizsardzības plāna nozīmību viņu dzīvē vai vērtību sistēmā. Komandu sniegums bija augsti vērtējams, jo jaunieši savās prezentācijās stāstīja par izpētes rezultātiem un arī par īstenotajiem pasākumiem, tajā skaitā ceļojošo izstādi, koncertu, performanci, kinolektoriju un talku, kuros tika akcentēta kultūras vērtības nozīmība. Jaunieši pārliecinoši demonstrēja to, ka nav vienaldzīgi un ka ir radoši, sociāli aktīvi un uzņēmīgi, pievēršot uzmanību problēmjautājumiem un savā vērtības aizsardzības plānā iesaistot dažādas auditorijas, tajā skaitā skolasbiedrus, institūcijas un ekspertus,” iespaidos par šī gada konkursu dalās Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa.
Pirmo vietu konkursā ieguva Jūrmalas Majoru vidusskolas komanda, kas veidoja zibakciju Jūrmalas koka arhitektūras saglabāšanai, otro vietu – Jūrmalas Valsts ģimnāzijas komanda, kas aktualizēja latvieša viensētas fenomenu, bet trešā vieta tika piešķirta Ādažu Brīvās Valdorfa skolas komandai, kas īstenoja kultūras kanonā iekļauto filmu popularizēšanas akciju.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas specbalva tika piešķirta Brocēnu vidusskolai, kas Kultūras kanona vērtību – Ojāra Vācieša dzejas krājumu „Si minors” – aiznesa līdz cilvēkiem, sasniedzot to mērķauditoriju, kura iespējams parasti par dzeju neieinteresējās. Komanda apliecināja, ka kultūras vērtības ir universāla valoda, kas var vienot dažādu paaudžu cilvēkus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas un LKA prorektora mākslinieciskajā jaunradē Dāvja Sīmaņa specbalvas tika piešķirtas Krāslavas ģimnāzijas komandai par kapu kopšanu kā mērķtiecīgu kultūrvēsturisku liecību saglabāšanu.
Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” un Kultūras ministrijas specbalvu saņēma Rīgas Celtniecības koledžas komanda. Kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna balvas piešķiršanu pamatoja, norādot: „Šī gada konkursa fokuss bija sev svarīgo kultūras vērtību saglabāšana un aizsargāšana. Manuprāt, vispatiesākā saglabāšana notiek pašam kaut ko lietojot vai praktizējot, savukārt sargāšana ir ne tikai sētiņas aplikšana, bet arī praktiskas rūpes un kopšana. Tā ir aktīvā pilsoniskā kultūrpratība – prasme saglabāt vērtīgo, ņemot vērā arī mūsdienu cilvēka vajadzības – un to es saklausīju Rīgas Celtniecības koledžas puišu paveiktajā. Apvienojot zināšanas un prasmes ar iejūtību un cilvēcību, var pieņemt vispamatotākos lēmumus, kas veicina progresu nepazaudējot saknes”.
LKA bakalaura studiju apakšprogrammas „Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa studenta Jēkaba Jostsona specbalva tika pasniegta komandai no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas. Jaunieši konkursa uzdevumā realizēja divas aktivitātes – viensētas sakopšanas talku un latviešu tautas tradīciju apgūšanas nodarbību skolā. Žūrija īpaši izcēla komandas spēju pulcēt kopā un iesaistīt vienaudžus kanona vērtību aktualizēšanā.
Skolu komandu veikumu vērtēja žūrija astoņu ekspertu sastāvā: Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, prorektore zinātniskajā darbā, konkursa kuratore Anda Laķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas muzejpedagoģe Anita Smeltere, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta eksperte Lolita Rūsiņa, teātra pedagoģe un performanču māksliniece Ilze Mazpane, kinorežisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā Dāvis Sīmanis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, kultūrizglītības programmas „Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna un LKA bakalaura studiju apakšprogrammas „Kultūras socioloģija un menedžments” 1. kursa students Jēkabs Jostsons.
Konkursa finālā tikās Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras Viestura vidusskola, Ogres tehnikums, Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa vidusskola, Aglonas vidusskola, Krāslavas ģimnāzija, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jūrmalas Majoru vidusskola, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija, Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Rīgas 64. vidusskola.
Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Sirsnīgi pateicamies konkursa sadarbības partneriem un atbalstītājiem, kas nodrošināja balvas visiem konkursa dalībniekiem: Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dirty Deal Teatro, Daugavpils teātrim, Latvijas Nacionālajam teātrim, Liepājas teātrim, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, Latgales vēstniecībai „GORS”, Liepājas koncertzālei „Lielais dzintars”, Dzintaru koncertzālei, „Latvijas Koncerti”, kinoteātrim „Splendid Palace”, „Kino Bize”, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, „Zuzeum”, izdevniecībai „Neputns”, „Brain Games”, „Gardu muti”, „Birzī” un „Zaļā bāze”.
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Foto: Kristians Luhaers
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izglītības darbiniekus, bibliotekārus un citus interesantus pieteikties tiešsaistes lekciju kursam „Latvijas kultūras kanons astoņās nozarēs”. Programmas mērķis ir rosināt padziļināti izpētīt Latvijas kultūras kanona vērtības, iepazīstot nozīmīgākos pieturas punktus dažādās kultūras nozarēs. Lekcijas lasīs LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere. Dalība bez maksas.
Norises laiks un vieta: 2024. gada marta un aprīļa otrdienās tiešsaistē Zoom platformā plkst. 16.00–17.00.
Plānotie norišu datumi un programmā iekļautie temati:
5. marts. Tautas tradīcijas – vērtības, kas sakņojas pagātnē, turpinās mūsdienās
12. marts. Arhitektūra un dizains – no stulpiņa līdz Rundāles pilij
19. marts. Kino mākslas vērtības – pagrieziena punkti kino vēsturē
26. marts. Skatuves māksla – netveramā klātbūtne
2. aprīlis. Vizuālās mākslas joma – konkrētu personību radīti konkrēti darbi
9. aprīlis. Mūzikas nozares vērtības – individuāli izcelti skaņdarbi
16. aprīlis. Latvijas estētiskā daudzveidība ainavās, kas veidojušās dabas apstākļu un cilvēku mijiedarbībā
23. aprīlis. Literatūras pieminekļi – latviešu valodas, kultūras un domāšanas konspekts
Dalībniekiem būs iespēja saņemt LNB apliecību par dalību kursā (12 stundas). Pieteikšanās līdz 1. martam, aizpildot PIETEIKUMU. Dalībnieku skaits ierobežots.
Apgūstot šo programmu, dalībnieki pratīs: orientēties Latvijas kultūras nozīmīgākajos pieturas punktos dažādās kultūras nozarēs, sekmēt Latvijas kultūras mantojuma savdabības un vērtības apzināšanos, sniedzot ieguldījumu sabiedrības izglītošanā, jo īpaši skolās un jauniešu vidū; izzināt un saskatīt kultūras kanona vērtību savstarpējo saikni kā arī labi orientēties vietnē www.kulturaskanons.lv, savā profesionālajā darbībā sniedzot atbalstu izglītojamajiem.
Informāciju sagatavoja:
Anita Smeltere
Muzejpedagoģe
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: anita.smeltere@lnb.lv
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
Latvijas Televīzija (LTV) izveidojusi trīsdesmit video stāstus par Latvijas kultūras kanonu, lai Latvijā dzīvojošos ukraiņus iepazīstinātu ar Latvijas daudzveidīgajām vērtībām, kas aptver dažādas kultūras nozares un sniedzas pāri laikmetiem.
Sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv publicētajos unikālajos video stāstos satiekas personības, redzamas vietas un notikumi, kas ir iemīļoti un svarīgi Latvijas iedzīvotājiem, kā arī novērtēti plašajā pasaulē. Stāsti ukraiņu valodā ir veltījums Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, lai ļautu ģimenēs, skolās un kopienās izzināt un ieraudzīt Latviju un tās vērtības.
„Latvijas kultūras kanons ir mūsu kultūras vērtību kodols un esence, kas iedvesmo un palīdz labi saprast kultūru, tās turpinājumu un laikmetīgās izpausmes, tādēļ ir brīnišķīgi, ka varam ar to iepazīstināt pie mums dzīvojošos ukraiņus. Video stāstu īsā forma ir ideāli piemērota mūsdienu sociālo tīklu straujajai apritei,” teic Ieva Rozentāle, LTV Kultūras redakcijas vadītāja.
Stāstus veidojušas LTV režisores Zane Gargažina, Ina Kronberga, Agita Cāne-Ķīle un Aiga Gramste. Stāstus bagātināja ukraiņu izcelsmes aktieri Anastasija Ļovina, Vadims Nikolaičuks un Volodimirs Gorislavecs, televīzijas raidījumu vadītāja un interjera dizainere Jūlija Slavinska, mūziķis Edgars Vilcāns, tulce un mūziķe Viktorija Prituļaka, mūziķis Viačeslavs Pitaks, vēsturnieks Ihors Ohijko un mazākumtautību multimediju platformas RUS.LSM redaktors Antons Černetskis.
Dinamiskie, radošie un vizuāli košie video stāsti, kas veidoti dažādos formātos un tehnikās, vēsta par Dziesmu un deju svētkiem, Jāņiem, Latvju dainām, Rundāles pili, Vecrīgas siluetu, ievērojamām personībām – Vilhelmu Purvīti, Jani Rozentālu, Kārli Zāli, Raimondu Paulu un citiem, kā arī ikoniskām latviešu mākslas filmām, Latgales ezeraines, Daugavas un Piejūras ainavām un vēl daudzām vērtībām, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā.
Finansējums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai sabiedriskie mediji varētu izveidot un publicēt Latvijas kultūras kanona video stāstus ukraiņu valodā kā vienu no kultūrorientācijas un iekļaušanās pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā, piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu pēc Kultūras ministrijas un Latvijas Televīzijas iniciatīvas.
Papildu informācija:
Anita Jansone
Mārketinga un komunikācijas daļas direktore
Latvijas Televīzija
E-pasts: anita.jansone@ltv.lv
Tālr.: +371 29139497
Leider ist der Eintrag nur auf Latvian verfügbar. Der Inhalt wird unten in einer verfügbaren Sprache angezeigt. Klicken Sie auf den Link, um die aktuelle Sprache zu ändern.
2024. gada 12. janvārī plkst. 10.00–17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rīkotā Latvijas kultūras kanona konkursa 2023/2024 2. kārta. Radošajā seminārā „Kultūras vērtību sardzē: radīt savu kultūras kanona vērtību drošības atslēgu” konkursa rīkotāji piedāvās skolēniem kultūras un radošā sektora profesionāļu lekcijas–pieredzes stāstus par kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas praksēm.
Seminārā 15 skolēnu komandām, kas pārliecinoši sevi pierādīja konkursa pirmajā kārtā, lekciju un pieredzes stāstu formātā organizatori piedāvās iespēju paplašināt redzesloku, izzināt kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas prakses, kā arī nodrošinās individuālas konsultācijas ar semināra lektoriem, lai sagatavotos konkursa fināla uzdevumam. Radošo semināru organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības satura centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.
Seminārā piedalīsies LKA Kultūras un mākslu institūta pētniece Ieva Vītola (Vides pārmaiņas un kultūras mantojums. Apdraudējums vai potenciāls?), Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Katrīna Feldmanei (Dzīvā mantojuma saglabāšanas prakses un izmantošanas iespējas), kinorežisors un LKA prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā Dāvis Sīmanis (Rekonstruēt kino: process un jēga), LKA prorektore akadēmiskajā darbā Agnese Hermane (Pasākumu loma kultūras vērtību pieredzēšanā) un LKA Komunikācijas departamenta vadītāja Aija Lūse (Kā popularizēt kultūras mantojumu sociālajos medijos).
Dalību konkursa otrajā kārtā turpina 15 skolu komandas. No Vidzemes reģiona – Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras Viestura vidusskola un Ogres tehnikums. No Kurzemes – Brocēnu vidusskola, Liepājas Raiņa 6. vidusskola un Liepājas Valsts ģimnāzija. No Latgales – Aglonas vidusskola, Krāslavas ģimnāzija un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. No Zemgales – Jūrmalas Majoru vidusskola un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija. No Rīgas un Pierīgas – Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, Jūrmalas Valsts ģimnāzija un Rīgas 64. vidusskola.
